"Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi..."

Par 7. Siguldas kājnieku pulku, Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonu, un Latvijas armiju

Lai piedalītos Latvijas armijas dibināšanas astoņdesmitgades atceres pasākumos, šajās dienās Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonā (MSB) ieradās grupa NBS štāba un kultūras darbinieku. Lai uzlabotu bruņotajos spēkos iesaucamo jauniešu patriotisko audzināšanu, nolemts turpmāk biežāk rīkot vēsturnieku un mākslinieku tikšanās ar puišiem, iepazīstināt viņus ar savas dienesta vietas vēsturi. Vai jaunie karavīri zina, kur viņi atrodas, kādas cīņu un tradīciju pēdas glabā bataljona, mācību poligona teritorija?

Par Alūksnes kazarmām plašu izziņas materiālu savācis muzejs, kas ierīkots štāba ēkā, kā arī NAA katedras vadītājs majors Zigurds Irbe, "Tēvijas Sargā" rakstījusi Līga Bērziņa u.c.

Sākums bijis 7. Siguldas kājnieku pulks (pirmais nosaukums — 3. Jelgavas pulks), ko ar Igaunijas armijas palīdzību 1919.gada pavasarī Naukšēnos izveidoja pulkvežleitnants, vēlāk ģenerālis Lāčplēša ordeņa kavalieris, LOK domes loceklis, Zemgales un Kurzemes divīziju komandieris Oskars Dankers (1883–1965).

Šis pulks 1919.gada 28.jūnijā caur Tallinu izbrauca uz Ventspili un Liepāju, lai stātos šo pilsētu aizsardzībā, bet kopš 8.oktobra, no virspavēlnieka rezerves nodots Dienvidfrontes pavēlnieka pulkveža Jorģa Zemitāna rīcībā, tas uzsāka spīvās, uzvarošās cīņas pie Daugavas tiltiem, Torņakalnā, Bolderājā un Mangaļos pret Bermonta armiju. Pēc Zemgales atbrīvošanas sekmīgās operācijas 1920.gada sākumā pulku nosūtīja uz Austrumu fronti, kur kopā ar poļu karaspēku tas piedalījās kaujās pret lieliniekiem līdz Latvijas pilnīgai atbrīvošanai 3.februārī, pēc tam līdz miera noslēgšanai ar Padomju Krieviju 11.augustā — valsts robežu apsardzē. Tā paša gada novembra beigās 7. Siguldas pulks pārcelts uz Rēzekni un Viļāniem, bet 1921.gada janvārī uz Alūksni un Gulbeni. Štābu izvietoja Alūksnes pilī, trīs bataljonus — viesnīcās, privātās mājās. Pie Alūksnes ezera 1923.gadā izbūvēja pirmo divstāvu kazarmu, kur pārgāja 1., 2. un instruktoru rota. Kad 1929.gadā uzcēla kazarmu otru trīsstāvu ēku, uz turieni pārnāca gandrīz visas vienības. Pievienojot vēl vienu 11. Dobeles kājnieku pulka bataljonu, siguldieši kļuva par Latvijas armijas lielāko pulku, par kura komandieri tika iecelts Lāčplēša ordeņa kavalieris pulkvežleitnants Oskars Kalniņš (1893–1928).

Dažus desmitus metru no kazarmām atrodas Pieminekļa kalniņš, par kuru pastāstīja Alūksnes MSB komandieris majors Ainārs Ozoliņš. Šeit par Siguldas pulka līdzekļiem uzcelts, pēc mākslinieka Kārļa Miesnieka meta kaldināts obelisks ar uzrakstu: "Par Latviju kritušajiem 7. Siguldas pulka karavīriem. Labāk manu galvu ņēma nekā manu tēvu zemi". To atklājis Valsts prezidents Jānis Čakste, un tam 1930.gada 22.jūnijā piestiprināta marmora plāksne: "Kritušos varoņus godina 7. Valkas aizsargu pulks!". Pie pieminekļa svētku priekšvakarā iededza svēto uguni, bet svētku dienās pēc parādes pulcējās kareivji uz aizlūguma svētbrīdi — pēc komandas "Godam sveikt!" nolasīja kritušo uzvārdus, pulka komandieris nolika vainagu.

Pulks beidza pastāvēt 1940.gada 10.septembrī, to piemeklēja arī 1941.gada 14.jūnija traģēdija — uz Sibīriju tika aizvests vairāk nekā pussimts kareivju un 46 virsnieki.

Tiek vākti līdzekļi, lai okupācijas režīma nojaukto obelisku atjaunotu, jo Pieminekļa kalniņā savas svinīgās ceremonijas tagad rīko Alūksnes MSB.

Karogā, ko 1923.gadā pulkam dāvinājusi Siguldas pilsēta, bijuši ievīti vārdi: "Šurp, jaunekli, ar vēja spārniem trauc, kad Latvija tevi brīvības karā sauc!" Nedaudz pārveidotu atjaunoto karogu, ko darināt palīdzējusi Latvijas Daugavas vanagu Vācijas nodaļa, kā 7. Siguldas pulka tradīciju pārmantotājs Alūksnes MSB saņēmis 1995.gada 11.novembrī. Karogā iešuta bataljona devīze: " Mēs iesim tur, kur tēvzeme sauks!"

Par rosīgo karavīru sabiedrisko, kultūras un sporta dzīvi agrāk un tagad pastāstīja bataljona kluba vadītāja Agita Līcīte. Izslavētais siguldiešu vīru koris un orķestris rīkojis koncertus, kurus noklausījušies arī Alūksnes un apkārtnes iedzīvotāji. Karavīriem organizēti vācu, franču un angļu valodas kursi, lekcijas lasījuši profesors Ludis Bērziņš, kara muzeja direktors Kārlis Straubergs u.c. Kopš 1923.gada regulāri parkā notikušas teātra izrādes, plaši sporta svētki. Šīs tradīcijas tiekot turpinātas — puiši piedaloties pašdarbības skatēs, meža un atvērto durvju dienu pasākumos, uzlabojot veselību trenažieru zālē, ik piektdienu pilnā ekipējumā skrienot apkārt ezeram, ar labu dienestu izpelnoties tiesības piedalīties taktiskajās mācībās Igaunijā un Lietuvā. Alūksnieši sadraudzējušies ar Dānijas Šlēsvigsnes kājnieku pulku un Igaunijas Kuperijanova bataljonu.

Pēc sātīgajām pusdienām bataljona ēdnīcā sirsnīga izvērtās tikšanās ar jauno iesaukumu (ap 700 puišu), no kura lielākā daļa pēc dažu mēnešu pamatapmācībām un zvēresta došanas 18.aprīlī sadalīsies pa dienesta vietām Latvijā. NBS štāba kultūras daļas vadītāja Edīte Sondoviča aicināja puišus glabāt un kopt latviešu karavīru labākās tradīcijas, ierosināja izpētīt, uzzināt pēc iespējas vairāk par slavenajiem novadniekiem, čekistu nobendētajiem Lāčplēša ordeņa kavalieriem — Vidzemes artilērijas pulka dižkareivi Valdemāru Zaķi (1895–1942), ģenerāli — Kurzemes divizijas komandieri Vijumu Vili Spandegu (1890–1941) u.c., kuriem Alūksnes garnizona kapos atklāta piemiņas zīme — baltais krusts. Puiši iepazinās ar foto mākslinieka Gunāra Bindes izstādes "Saules apmirdzētie" kolekciju — vairākkārt godalgotiem Eduarda Smilģa, Ēvalda Valtera, Ojāra Vācieša, Haralda Medņa, Imanta Kalniņa u.c. foto portretiem. Sarīkojumā piedalījās arī Alūksnes foto servisa direktors Jānis Podnieks. Par stāstījumu, attēlu demonstrējumu, nolasītajiem dzejoļiem, dāvātajām grāmatām pretī saņemām karavīru paldies — pavasara ziedu veltes. Atvadoties rīdzinieki bataljona viesgrāmatā ierakstīja rindas:

"Šo zemi svēto, tēvu izkaroto,

Jums, dēliem, jāprot celt un nosargāt."

Valdis Rūja — "Latvijas Vēstnesim"

Jaunie puiši klausās dzeju. Latvijas armijai veltīto dzeju

7. Siguldas pulka kazarmas kalpo jau vairāk nekā 70 gadu. Arī šodien

Alūksnes garnizona kapos baltais krusts ir piemiņas zīme Sibīrijas nāves nometnēs nomocītajiem Latvijas armijas karavīriem Foto: Gunārs Binde