Par jubilejas monētas "Rīgas naudai 800" laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Centrā uz gluda fona bīskapa Alberta (1198–1229) laikā kaltā feniņa attēls: bīskaps ar mitru galvā pretskatā, labajā rokā – krusts, kreisajā – bīskapa zizlis, virs krusta un zižļa – lodīte. Attēlam apkārt – uzraksts RĪGAS NAUDAI 800 un gadskaitļi 1211 un 2011, lejasdaļā – uzraksts 1 LATS, gar monētas malu – pērļu josla.	Monētas aizmugure (reverss): Centrā uz matēta fona oriģinālfeniņa attēls, apkārt – leģenda: Rīgas bīskapijas simbols – sakrustoti bīskapa spieķis (zizlis) un krusts – ALBERTVS D(ei). G(ratia). RIGENSIS EPVS(episcopus) MONETA NOVA ARGENTEA (Alberts no Dieva žēlastības Rīgas bīskaps Jaunā sudraba monēta). Gar monētas malu – pērļu josla.

Monētas josta:

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 12,50 g, diametrs: 28,00 mm;

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2011.g. Rahapaja Oy (Somija);

Mākslinieki: Inta Sarkane (grafiskais dizains)

un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata jubilejas monētu "Rīgas naudai 800". Tās grafisko dizainu veidojusi Inta Sarkane un ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Atzīmējot Rīgas naudas astoņsimtgadi, ir nokalta monēta monētā – bīskapa Alberta feniņš sudraba latā. Rīga savu neatkarību apliecināja 1211.gadā, kad bīskaps Alberts Gotlandes tirgotājiem piešķīra privilēģiju kalt monētas Rīgas bīskapijā. Rīgas HES būvniecības sākumā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos, ko vadīja Ēvalds Mugurēvičs un Anna Zariņa, Mārtiņsalas pilī 1968.gadā tika atsegts pavards, kurā zem akmeņiem atradās 20 vienādas monētas, kuru tips pētniekiem nebija zināms. Vēlākie pētījumi pierādīja šo monētu piederību Rīgas bīskapijai.

Monētas izlaišanas svētki notika Melngalvju namā 16.augustā, ievadot Rīgas 810.jubilejai veltītus notikumus. Svētku brīdī Melngalvju namā bija apskatāms gan pirmā feniņa, ko speciālisti mēdz mīļi saukt par Albertiņu, oriģināls no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja fondiem, gan tā jubilejas veltījums.

Rīga katram asociējas ar savu vērtību – vienam tas ir jūgendstils, citam – Čaka apdzejotais bruģis, vēl citam – osta un kuģi. Latvijas Banka izlaidusi ap 20 zelta un sudraba monētu, kurās mākslinieki redz Rīgu dažādos laikos un izpausmēs. Visas šīs monētas būs apskatāmas Melngalvju namā Rīgas svētku nedēļā.

Sudraba 1 lata monēta "Rīgas naudai 800" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22,50 lati.

***

Tiesības kalt savu naudu visos laikos bijis suverenitātes simbols, jo nauda ir neatkarības un noteikta ekonomiskās attīstības līmeņa apliecinājums. Jau 11.gs. otrajā pusē tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās maztautas, īpaši lībieši, veidoja Rietumeiropas denāru atdarinājumus, un tā bija liecība, ka sabiedrība sasniegusi valsts tapšanas stadiju.

13.gs. Latvijas teritoriju skāra krusta kari, bet vienlaikus veidojās politiskie un tirdzniecības sakari ar Rietumeiropu. Krusta karotāji, ticības nesēji un tirgotāji līdzi atnesa arī savu naudu – gan Gotlandes brakteātus un pusbrakteātus, gan arī Vestfālenes un Ziemeļvācijas pilsētu monētu kaltuvēs kaltos feniņus.

Vienlaikus kā maksāšanas līdzeklis izmantoti arī sudraba naudas stienīši, kas Livonijas Indriķa hronikā atpazīstami kā ozeriņi.

Locus Rigae bija vieta, kur atradās lībiešu un kuršu ciemi un 1198.gadā kaujā tika nogalināts Ikšķiles bīskaps Bertolds. Albertu (Albrecht von Buxhövden; 1199–1229; dzimis ap 1165.gadu Brēmenes arhibīskapijā) par trešo Livonijas (Ikšķiles) bīskapu iesvētīja Romas pāvests Inocents III 1199.gada 29.martā. 1200.gadā Alberts no Brēmenes ieradās Livonijā, par savu rezidenci izvēloties Ikšķili. 1201.gadā viņš rezidenci pārcēla uz Rīgu, tā kļūstot par pirmo Rīgas bīskapu. Bīskapa Alberta politiskā, reliģiskā un saimnieciskā darbība vērtēta dažādi, tomēr krusta karu rezultātā Baltija nonāca Eiropas uzskatu un vērtību sistēmas ietekmē.

Rīga savu neatkarību apliecināja 1211.gadā, kad bīskaps Alberts Gotlandes tirgotājiem piešķīra privilēģiju kalt monētas Rīgas bīskapijā, nosakot, ka monētām jābūt Gotlandes naudas labumā un svarā un ka 4,5 t.s. feniņu mārkām kopsvarā jāatbilst vienai Gotlandes sudraba svara mārkai, bet dizains monētām var būt atšķirīgs. Avotu liecības ir skopas, nav zināms arī konkrēts privilēģijas izsludināšanas datums. Livonijas dokumentu apkopojumā "Liv-, Esth- und Curländisches Urkundebuch" norādītais dokumentu datējums aptver laiku no 1211.gada aprīļa līdz augustam. Rīgas bīskapijā kaltās monētas ilgu laiku nebija identificētas.

Rīgas HES būvniecības sākumā tika veikti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi vairākos objektos, t.sk. Mārtiņsalā Daugavas vidū, kur atradās viena no pirmajām mūra pilīm Latvijas teritorijā – Sala (Holme). Pils būvdarbi ar Gotlandes dzirkaļu palīdzību sākti drīz pēc pirmās mūra pils Ikšķilē (Üxkül; 1184) tapšanas – 1186. vai 1187.gadā. Izrakumos, kas Mārtiņsalas kompleksā (pils, baznīca, ciems un kapsēta) notika arheologu Ēvalda Mugurēviča un Annas Zariņas vadībā, Mārtiņsalas pilī 1968.gadā tika atsegts pavards, kurā zem akmeņiem atradās 20 vienādas monētas, kuru tips pētniekiem nebija zināms.

Uz monētām attēlots bīskaps pretskatā ar mitru galvā, labajā rokā – krusts, virs tā – lodīte, kreisajā rokā – bīskapa zizlis, apkārt attēlam – aplis. Attēls ir ļoti līdzīgs bīskapa Alberta zīmogam, bet monētu nomināls ir feniņš (lejasvācu val. penig). No 8.gs. līdz grašu kalšanas uzsākšanai 13.gs. feniņš faktiski bija vienīgā sudraba monēta Eiropā, un feniņi kalti kā brakteāti (latīņu val. bractea – plāns skārds) – vienpusīgas, no plāna sudraba skārda ar vienu monētspiedni kaltas monētas. Numismāte Rasma Ceplīte izteica domu, ka tās varētu būt pirmās Rīgā saskaņā ar bīskapa Alberta privilēģiju kaltās monētas. Turpmākie pētījumi pierādīja šo monētu piederību Rīgas bīskapijai.

Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs