Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

• Dita Amoliņa. Piezīmes pie Latvijas Republikas Satversmes 66.panta

Latvijas Republikas Satversme kā valsts pamatlikums diktē visus valsts un sabiedrības dzīves organizēšanai nepieciešamos un reizē arī pietiekamos priekšrakstus. Satversmē ir ietverti vairāki principi, kas jāievēro, pārvaldot valsts finanšu līdzekļus. Autore, analizējot Satversmes 66.pantu pēc vispārpieņemtās Satversmes normu iztulkošanas metodoloģijas, ir nonākusi pie vairākām atziņām par Satversmē ietvertajām makroekonomikas pamatnostādnēm.

Rakstā piedāvāts autores redzējums par to, kā Satversme pēc būtības reglamentē prasmi pārvaldīt tautas saimniecību.

• Pēteris Kušners. Trokšņa novērtēšana administratīvo pārkāpumu lietās

Pēdējo mēnešu laikā ažiotāžu presē un interneta vietnēs izpelnījās lieta, kurā iesaistīta dziedātāja Ella, precīzāk, viņas vadītais klubs "Dstyle". Būtība: klubs tiek sodīts par trokšņu radīšanu, kas traucē kaimiņu mieru. Taču tas nav vienīgais klubs, kas Rīgas pašvaldības teritorijā ticis administratīvi sodīts par šāda veida pārkāpumiem. Tāpat Rīgas pašvaldības policija par kaimiņus traucējošu trokšņu radīšanu soda arī fiziskas personas. Līdzīgs administratīvo pārkāpumu – trokšņu radīšanas – regulējums saistošo noteikumu formā ir arī citās pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī.

Rakstā ir analizēta Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktās administratīvās atbildības par trokšņošanu juridiskā daba un sodīšanas pamatotība pierādījumu ticamības kontekstā.

• Sannija Matule. Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme

Augusta sākumā Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā. Šī norma, kas nosaka atbildību par sīko huligānismu, tostarp lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, minētās apvienības juristus satrauc vairāku iemeslu dēļ (to detalizētu izklāstu sk. šai intervijai pievienotajā vēstulē). Turklāt, kā tas norādīts vēstulē Valsts prezidentam, juristu raizes pastiprina valodas zinātnieku atziņas, kas skar gan necenzētu, gan lamu vārdu jēdzienus, jo valodnieku traktējums it kā paver plašas iespējas netraucēti lietot pat visrupjākos lamu vārdus bez bažām par to saņemt sodu.

Tādēļ, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, JV uz sarunu aicinājis Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Dr.philol. Diti Liepu.

• Zigmunds Dundurs. Eiropas Savienības procesuālās tiesības kriminālprocesā

Tradicionāli procesuālās tiesības kriminālprocesā tiek uzskatītas par ekskluzīvu nacionālo tiesību regulēšanas priekšmetu. Tomēr nevar neņemt vērā, ka Eiropas Savienības (ES) attīstības rezultātā aktuāli kļūst ne tikai ekonomiska rakstura jautājumi, bet arī citi jautājumi, to skaitā tiesiskuma jomā. ES līmenī kriminālprocesuālo tiesību jomā regulējamos jautājumus nosacīti var iedalīt vairākās kategorijās: pirmkārt, krimināltiesiskās sadarbības jautājumi; otrkārt, cietušo personu tiesību aizsardzības jautājumi; treškārt, personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo tiesību aizsardzības jautājumi.

Rakstā autors apskata trešo kategoriju, proti, personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo tiesību aizsardzības un stiprināšanas jautājumus Eiropas Savienības līmenī.

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv