Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 9.augustā

FM: Par kapitāla palielināšanu Eiropas Padomes Attīstības bankā un Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā

9.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti informatīvie ziņojumi par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) kapitāla palielināšanu. MK lēma likumprojektā par valsts budžetu 2012.gadam iekļaut normas, kuras paredz atļauju finanšu ministram palielināt Latvijas saistības pret abām bankām.

Jautājums par SRAB kapitāla palielināšanu kļuva aktuāls, jo SRAB (līdzīgi kā pārējās attīstības bankas) saskārās ar rekordlielu pieprasījumu pēc finansējuma krīzes periodā, tādējādi samazinājās bankas aktivitāšu veikšanai pieejamais finansējums. Arī Latvija 2008.gada nogalē vērsās pie SRAB ar lūgumu sniegt finanšu aizdevumu 400 miljonu eiro apmērā. Līgums par pēdējo aizdevuma daļu tika parakstīts šā gada 17.jūnijā.

Saistības ir paredzētas 44,6 miljonu ASV dolāru apmērā jeb 21,7 miljonu latu apmērā.

Saistības ietver gan parakstītā kapitāla apmaksātās daļas, kas nozīmē faktiskas iemaksas, gan arī parakstītā kapitāla pieprasāmās daļas, uz kurām parakstoties nav jāveic tiešas iemaksas, bet jāparedz ilgtermiņa saistībās – gadskārtējā valsts budžetā.

Pieprasāmās daļas 41,9 miljonu ASV dolāru jeb 20,4 miljonu latu apmērā plānots iekļaut 2012.gada budžetā kā saistības. Savukārt faktiskās iemaksas 2,6 miljonu ASV dolāru jeb 1,3 miljonu latu apmērā paredzēts apmaksāt četru gadu laikā vienādās daļās (sākot ar 2013.gadu), katru gadu paredzot maksājumu 326 tūkstošu latu apmērā.

Tāpat MK sēdē tika skatīts FM informatīvais ziņojums par EPAB kapitāla palielināšanu, ņemot vērā, ka Pilnvarnieku valde šā gada 4.februārī ir apstiprinājusi Bankas sesto kapitāla palielināšanu par 2,2 miljardiem eiro (1,9 miljardiem eiro pieprasāmo daļu un 246 miljoniem eiro apmaksāto daļu).

Ja visas EPAB dalībvalstis piekritīs kapitāla pieaugumam, EPAB parakstītais kapitāls pieaugs no 3,3 miljardiem eiro līdz 5,5 miljardiem (67% pieaugums). Dalībvalstīm netiks prasītas tiešas iemaksas, apmaksāto daļu palielināšanu sedzot no EPAB rezervēm 246 miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to MK lēma FM likumprojektā par valsts budžetu 2012.gadam iekļaut normu, kas paredz atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas saistības pret EPAB Latvijas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai bankā par 4,5 miljoniem eiro latu ekvivalentā jeb ~3,2  miljoniem latu.

Tāpat arī MK pilnvaroja ārlietu ministru pēc likumprojekta par valsts budžetu 2012.gadam stāšanās spēkā nosūtīt vēstuli EPAB bankas prezidentam, informējot par Latvijas līdzdalību kapitāla palielināšanā un apstiprinot, ka visi nosacījumi, lai parakstīšanās uz jaunajām akcijām būtu spēkā, ir izpildīti.

Kapitāla palielināšanas rezultātā, pieaugot Latvijas parakstītajam kapitālam, valstij attiecīgi pieaugs arī iespējas aizņemties šajā bankā lielākus finanšu resursu apjomus. Valstij atgriežoties pie stabilas ekonomiskās attīstības, pieaugs nepieciešamība pēc papildu finanšu resursiem gan valsts, gan privātajā sektorā realizēto projektu finansēšanai.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par Valsts civilās aizsardzības plāna precizējumiem

9.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plānu (turpmāk – plāns), kurā veikta virkne precizējumu.

Plānā precizēta Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu iesaistīšana preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos, kā arī civilās aizsardzības sistēmas institūciju savstarpējā sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā. Līdzās tam precizēts plānā iekļautais valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts. Precizēta karte, uz kuras ir norādīti valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti, kur ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas.

Sakarā ar kopējās elektriskās jaudas izmaiņām atomelektrostacijās un valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta radioaktivitātes maiņu precizēti plāna pielikumi par atomelektrostacijām, kuras darbojas līdz 300, 500 un 1000 km rādiusā no valsts robežas, kā arī par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem Latvijā. Plāns papildināts ar atomelektrostaciju sarakstu, kuras plānots uzcelt 1000 km rādiusā no valsts robežas.

Plānā ir precizēts arī komersantu saraksts, uz kuriem attiecas MK noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem.

Plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu, un nepieciešamības gadījumā tiek aktualizēts, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus.

Plāns izstrādāts, lai nodrošinātu saskaņotu valdības, glābšanas dienestu un institūciju rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Par plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas, bet par plāna precizēšanu un kontroli ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas dienestu objektu renovāciju

9.augustā Ministru kabineta sēdē tika pieņems zināšanai informatīvais ziņojums par Iekšlietu ministrijas dienestu objektu renovāciju. 

Saskaņā ar minēto informatīvo ziņojumu ietaupījums, kas rodas, samazinot nomas maksu, kas Iekšlietu ministrijai ir jāmaksā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par Valsts robežsardzes objektu Daugavpilī, A.Pumpura ielā 105B, tiek novirzīts Iekšlietu ministrijas dienestu objektu renovācijai, tai skaitā nekustamā īpašuma Ventspilī, Ostas ielā 33, renovācijas pabeigšanai. Plānotais finansējuma apjoms 2011.gadā ir 490 457 lati, tai skaitā nekustamā īpašuma Ventspilī, Ostas ielā 33, renovācijas otrai kārtai 200 726 lati, bet 2012.gadā – 300 000 latu apmērā nekustamā īpašuma Ventspilī, Ostas ielā 33, renovācijas pabeigšanai. Pārējais finansējums 289 731 lata apjomā, kas 2011.gadā tiek ietaupīts, samazinot nomas maksu, kura Iekšlietu ministrijai ir jāmaksā VAS "Valsts nekustamie īpašumi", tiks novirzīts citu Iekšlietu ministrijas dienestu objektu renovācijai, veicot tajos kārtējos un kapitālos remontus.

Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi pasākumu plānu, kas paredz veikt tādus neatliekamus pasākumus kā jumta seguma, logu, elektroinstalācijas nomaiņa, kuru neveikšana turpmākajā laikā vēl vairāk pasliktinātu Iekšlietu ministrijas dienestu ēku jau tā slikto tehnisko stāvokli.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

KM: Par kultūras iestāžu ēku rekonstrukciju

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) rosināto un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" iesniegto kultūras iestāžu telpu rekonstrukciju. Tiek uzsākts darbs pie Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas Lāčplēša ielā 25, Raiņa muzeju rekonstrukcijas Rīgā, Baznīcas ielā 30, Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, un Tadenavā, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas Rīgā, Pils laukumā 2. Tāpat atbalstīta Muzeju krātuvju kompleksa viena korpusa un komunikāciju tīklu izbūve Rīgā, Pulka ielā.

Lai novērstu Jaunā Rīgas teātra ēkas slikto tehnisko stāvokli, nodrošinātu ērtu un drošu ēkas ekspluatāciju un uzlabotu teātra darbinieku darba apstākļus, KM šā projekta īstenošanu izvirzīja kā vienu no prioritāriem un atbalstāmiem projektiem. "Jaunā Rīgas teātra iestudētās izrādes var lepoties ar lielu pieprasījumu daudzās pasaules valstīs, teātris nes Latvijas tēlu pasaulē. Alvja Hermaņa iestudētās izrādes šajā laikā ir papildinājušas teātra budžetu ar apmēram 2,5 miljoniem eiro, kurus teātris nopelnījis kā honorāru ārzemju viesizrādēs un no kuriem attiecīga daļa ir samaksāta nodokļos Latvijā. Valsts pienākums ir nodrošināt teātri un tā apmeklētājus ar atbilstošām telpām, kuras jau sen ir kritiskā stāvoklī," uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Savukārt Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcija nepieciešama saistībā ar Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem, jo Rīgas pils Konventa (jeb kastellas) daļā šobrīd ir izvietoti muzeju krājumi, ko perspektīvā plānots pārvietot uz izbūvēto muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā, Rīgā. Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas būvniecības II kārtu, kurā atrodas muzeja krājumi, plānots uzsākt 2014.gada janvārī, un līdz minētajam termiņam nepieciešams pabeigt muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukciju tādā apjomā, lai nodrošinātu krājumu pārvietošanu.

Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Raiņa muzeja Jūrmalā un Tadenavā rekonstrukcija 85% apmērā tiks līdzfinansēta no Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta. Šā finanšu instrumenta ietvaros arī veiks Rīgas jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, atbalstīs koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektus, ieskaitot radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro piešķirs mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai.

 

Andris Saulītis, kultūras ministres preses sekretārs

 

LM: Par valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu saglabāšanu

2009.gadā noteiktie ierobežojumi izmaksājamiem slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam ir saglabājami līdz 2014.gadam, par to 9.augustā vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību".

Tāpat valdība nolēma, ka 2011.gadā ģimenes valsts pabalsts izmaksājams 8 latu apmērā par ikvienu bērnu. Vienlaikus no 2012.gada 1.janvāra ir nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums, pamatojoties uz LM sagatavoto koncepciju par ģimenes valsts pabalsta sistēmas reformu.

Šāda rīcība nepieciešama, jo pašlaik Latvijā esošās ekonomiskās krīzes dēļ samazinās strādājošo skaits un darba ienākumi. Līdz ar to samazinās arī ieņēmumi speciālajā budžetā, turklāt tā izdevumus ietekmē arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums. Tas nozīmē, ka, nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, tā uzkrājums būs izlietots jau dažu gadu laikā un budžetā veidosies deficīts.

Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu īstermiņā, bet arī valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, uzsver LM.

Atgādinām, ka 2009.gada 1.decembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam"", kas noteica izmaksājamo un piešķiramo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka) apmēru ierobežojumus.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem jūnijā ģimenes valsts pabalstu 2011.gada saņēma 338 665 cilvēki. Šim mērķim izlietoti 2,70 milj. latu. Maternitātes pabalstu saņēma 1830 cilvēki, izlietojot tam 1,19 milj. latu. Vidējais pabalsta apmērs – 695,37 lati. Paternitātes pabalstu saņēma 487 cilvēki, šim mērķim novirzot 0,06 milj. latu. Vidējais pabalsta apmērs – 122,59 lati. Vecāku pabalsts izmaksāts 9771 vecākam, iztērējot 3,11 milj. latu. Vidējais pabalsta apmērs – 323,36 lati. Slimības pabalstu saņēma 18 245 cilvēki. Šim mērķim izlietoti 3,29 milj. latu. Vidējais pabalsta apmērs – 194,67 lati. Bezdarbnieka pabalstu saņēma 34 305 cilvēki, izlietojot 3,48 milj. latu. Tā vidējais apmērs – 165,67 lati.

 

LM: Par darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju kontroli

Aizsargātas darba meklētāju intereses pret komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – negodprātīgu rīcību, mazināti cilvēku tirdzniecības un nelegālās nodarbinātības riski – to paredz būtiskākās izmaiņas 9.augustā valdībā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos "Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība".

Turpmāk komersants varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtajā licencē norādītajā valstī vai valstīs. Tas ir nepieciešams, lai informētu darba meklētājus, kurās valstīs komersantam ir tiesības sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus, kā arī lai nepieļautu, ka komersants negodprātīgi izmanto licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai citās, licencē nenorādītajās, valstīs.

Tāpat licenci izsniegs tikai komersantam, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personu datu aizsardzību būs reģistrēta personas datu apstrāde. Tas nozīmē, ka komersantam, kas vēlēsies saņemt licenci, iesniegumā būs jānorāda Datu valsts inspekcijā reģistrētas personas datu apstrādes reģistrācijas apliecības numurs.

Lai saņemtu licenci, komersantam iesniegumā būs jānorāda sniedzamā darbiekārtošanas pakalpojuma veids vai veidi atsevišķi katrā valstī, kur komersants vēlas sniegt pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai NVA nodrošinātu komersantu pastiprinātu kontroli un uzraudzību un lai nepieļautu, ka komersants negodprātīgi izmanto licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai citās, licencē nenorādītajās, valstīs.

Komersants būs tiesīgs saņemt no darba meklētāja samērīgu maksu tikai par nepieciešamajiem izdevumiem darbiekārtošanas pakalpojuma saņemšanai (iekārtošanai darbā nepieciešamo dokumentu sagatavošana un to noformēšana, transporta, veselības apdrošināšanas izdevumi), pirms darba meklētājs sāks strādāt. Minēto izdevumu apmēru, izlietojumu un samaksas kārtību noteiks ar darba meklētāju noslēgtajā līgumā.

Ja licences saņēmējs ir paredzējis noteikt un saņemt jebkādu samaksu no darba devēja vai ārvalsts partnera, kā arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, no darba meklētāja nebūs tiesību pieprasīt maksu par nepieciešamajiem izdevumiem. Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu darba meklētājus no komersanta negodprātīgas rīcības darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanā, kā arī lai mazinātu risku, ka darba meklētājiem tiek nodarīti finansiāli zaudējumi.

Savukārt darba meklētāji turpmāk rakstiski būs jāinformē par konkrēto darba piedāvājumu, norādot arī darba samaksas apmēru pirms un pēc nodokļu nomaksas. Tāpat viņi būs jāiepazīstina ar dokumentiem, kurus darba devējs noslēdz ar ārvalsts partneri vai ar darba devēja piedāvāto darba līgumu vai citu līgumu, saskaņā ar kuru paredzēts personu nodarbināt. Tas nepieciešams, lai mazinātu risku un iespējamās situācijas, kad darba meklētājam pirms darba uzsākšanas tiek apsolīti labvēlīgāki nosacījumi, nekā tos var nodrošināt darba devējs.

NVA 2011.gada augustā bija reģistrēti un licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai saņēmuši 88 komersanti.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VARAM: Par vienas pieturas aģentūras principu valsts un pašvaldību pakalpojumos

9.augustā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto MK rīkojuma projektu "Koncepcijas projekts par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā".

Rīkojuma projekts nosaka nepieciešamību pilnveidot valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas organizāciju, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus, ērtus un saprotamus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Tas neparedz jaunu valsts pārvaldes institūciju izveidošanu.

Saskaņā ar MK sēdē nolemto tika atbalstīts rīkojuma projektā ietvertā risinājuma otrais variants. Tas paredz veikt valsts un pašvaldību pakalpojumu izvērtējumu, nosakot, kuri pakalpojumi sniedzami pēc vienas pieturas aģentūras (VPA) principa uz pašvaldību bāzes.

Tāpat plānots izvērtēt iespēju konsolidēt savstarpēji saistītu nozaru pakalpojumus, veidojot vienotu pakalpojumu centru tīklu atbilstoši klientu segmentiem (piemēram, pakalpojumi uzņēmējiem, lauksaimniekiem u.c.).

MK rīkojuma projekts nosaka VARAM sadarbībā ar projekta izpildē iesaistītajām nozaru ministrijām līdz 2012.gada maijam īstenot vairākus pilotprojektus, veicot noteiktu pakalpojumu izvērtēšanu nepieciešamās izmaiņas to saturā un procedūrās, lai tos turpmāk varētu sniegt atbilstoši VPA principam.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par Pārtikas nozares padomi, tās nolikumu

9.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Pārtikas nozares padomes nolikums", kas nosaka izveidot koordinējošu un konsultatīvu institūciju – Pārtikas nozares padomi, kuras darbības mērķis ir veicināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas pārtikas nozares attīstību.

Padomes izveides nepieciešamību aktualizēja Latvijas pārtikas ražotāji, ierosinot noteikt vienu atbildīgo iestādi pārtikas jomā, jo patlaban ar pārtikas nozari saistītie jautājumi, tostarp par atbalstu, eksporta veicināšanu, konkurenci, nodokļiem, tiek izskatīti vairākās ministrijās un to izveidotajās padomēs bez vienotas koordinācijas, kālab neveidojas komplekss skatījums uz pārtikas nozares attīstību.

Izstrādātie noteikumi nosaka Pārtikas nozares padomes funkcijas, uzdevumus un tiesības, padomes sastāvu, kā arī padomes darba organizāciju. Noteikts, ka Pārtikas nozares padome koordinē ar pārtikas nozari saistītos jautājumus, nodrošina pārtikas nozarei būtisku problēmu risināšanu, veicina pārtikas nozares attīstību, sekmējot tās konkurētspēju vietējā un starptautiskā tirgū, kā arī pārtikas produktu eksportu.

Lai īstenotu šīs funkcijas, Pārtikas nozares padome izvērtē ar pārtikas nozari saistītus jautājumus un par tiem izsaka viedokli, tostarp Ministru kabinetam un Saeimas komisijām. Pārtikas nozares padome sniedz priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm pārtikas nozarē, izvērtē un sniedz viedokli par tiesību aktiem, to projektiem un attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas nozari. Pārtikas nozares padome izvērtē arī citu jomu ietekmi uz Latvijas pārtikas nozari, kā arī nodrošina informatīvo saikni un saskaņotu rīcību starp pārtikas nozares pārstāvjiem un valsts pārvaldes iestādēm pārtikas nozarei būtiskos jautājumos.

Pārtikas nozares padomes nolikums nosaka, ka Pārtikas padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs. Padomē darbojas Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Zemnieku saeimas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas un Latvijas Sabiedrības veselības asociācijas pārstāvji.

Padomes sekretariāta funkcijas pilda Zemkopības ministrija.

Pārtikas nozares padomes nolikums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par augu aizsardzības līdzekļu reģistrēšanu pēc zonālā principa

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) mainīs augu aizsardzības reģistrācijas sistēmu, piedāvājot vairākus jaunus maksas pakalpojumu veidus. Tas noteikts 9.augustā valdības apstiprinātajos Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.marta noteikumos Nr.163 "Noteikumi par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi"", ar kuriem tiek nodrošināta jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ieviešana.

Ar jaunās Regulas stāšanos spēkā tiek būtiski mainīta augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas sistēma, tostarp tiek ieviesta augu aizsardzības līdzekļu zonālā reģistrācija. Šim nolūkam dalībvalstis tiek iedalītas zonās – Ziemeļu, Centrālajā un Dienvidu zonā. Līdz ar to turpmāk augu aizsardzības līdzekļus zonā izvērtēs viena valsts un uz šī novērtējuma pamata citas valstis zonā (Ziemeļu zonā – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā) pieņems lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju savā valstī.

Regula paredz arī citas valsts augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas obligātu savstarpējo atzīšanu zonā, kā arī brīvprātīgu citas zonas dalībvalsts augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas atzīšanu, ja klimatiskie, agrotehniskie un citi apstākļi ir salīdzināmi.

Tāpat kā līdz šim, arī jaunā Regula paredz to, ka augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas tiks izvērtētas Eiropas līmenī un iekļautas Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā. Tāpēc visām dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jāiesaistās darbīgo vielu novērtēšanas un atkārtotas novērtēšanas procesā kā ziņotājai dalībvalstij vai līdzziņotājai dalībvalstij.

Valsts augu aizsardzības dienests, gatavojoties jaunajai augu aizsardzības līdzekļu novērtējumu sagatavošanas sistēmai, veicis dažādus pasākumus, lai panāktu, ka Latvija būtu konkurētspējīga valsts augu aizsardzības līdzekļu novērtējumu sagatavošanā Ziemeļu zonā saskaņā ar Regulu, kālab augu aizsardzības līdzekļu ražotāji būtu ieinteresēti izraudzīties Latviju par ziņotāju dalībvalsti novērtējuma sagatavošanai par augu aizsardzības līdzekli zonā. Tādējādi kompetentā iestāde Latvijā – Valsts augu aizsardzības dienests –, īstenojot jaunās Regulas prasības, varēs efektīvi pildīt visus ES dalībvalsts pienākumus, ko paredz šī regula.

Noteikumu grozījumi arī piemēro Regulas prasības, ievērojot tajā noteikto kārtību un terminoloģiju.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par atbalsta piešķiršanas atvieglotu kārtību zvejai iekšējos ūdeņos

9.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 6.oktobra noteikumos Nr.828 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Zveja iekšējos ūdeņos"".

Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Lai vienkāršotu pieteikšanos uz atbalstu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalsta pretendentam tiek samazināts Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārliecināsies LAD. Tāpat noteikumos precizēti LAD iesniedzamie dokumenti, kas jāiesniedz iekšējās ūdenstilpes vai tās daļas nomniekam.

Savukārt, ņemot vērā to, ka pašvaldību veiktās investīcijas uzlabo zvejošanas apstākļus vairākiem iekšējo ūdeņu zvejniekiem un līdz ar to projektu izmaksas ir lielākas, grozījumi noteikumos paredz palielināt pašvaldībām kopējo attiecināmo izmaksu summu.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā arī paredz paplašināt to atbalsta pretendentu loku, kuri varēs saņemt atbalstu investīcijām, kas saistītas ar būvniecību, tehnikas un iekārtu iegādi.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 11.augustā

AM: Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas sniegtā maksas pakalpojuma cenrādi

11.augustā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas sniegtā maksas pakalpojuma cenrādi".

Projekta mērķis ir noteikt vienotu dalības maksu – 189,66 lati nedēļā – Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) notiekošā NATO operacionālās plānošanas kursu dalībniekiem.

Dalības maksā ir iekļauti tiešie un netiešie izdevumi, tādējādi nodrošinot, ka kursu organizēšanas izdevumi nav jāsedz no valsts budžeta.

Latvija 2004.gadā kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, kurai ir jādod savs ieguldījums kopējo alianses drošības un aizsardzības spēju uzturēšanā un attīstībā. Tā kā Latvijas militārais budžets ir ierobežots un ne visas Nacionālo bruņoto spēku militārās spējas ir pietiekami attīstītas, Latvija var sniegt atbalstu NATO, ne tikai piedaloties starptautiskajās militārajās operācijās, bet arī organizējot Latvijā apmācību NATO dalībvalstu un citu partnervalstu pārstāvjiem.

Pēc NATO Transformācijas pavēlniecības (Allied Command Transformation) aicinājuma Latvija ir iesaistījusies apmācības organizēšanā un uzņems NATO operacionālās plānošanas kursus, nodrošinot NAA apmācību telpas, nepieciešamo aprīkojumu un iekārtas, kā arī administratīvo atbalstu kursu dalībniekiem.

 

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

FM: Par Kredītu reģistra likumprojektu

11.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots kredītu reģistra likumprojekts ar mērķi Kredītu reģistram nodrošināt atsevišķu, no citiem finanšu sektora darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodalītu normatīvo bāzi.

Vienlaikus likumprojekts novērstu pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī virkne likumu, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Kredītu reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā turpinātu uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.

Likumprojekts nodrošinātu, ka vienā likumā ir noteikta:

• atbildība par ziņu iekļaušanu Kredītu reģistrā un par šo ziņu saturu;

• atbildība par Kredītu reģistrā esošo ziņu apstrādi, ziņu pieprasīšanu no Kredītu reģistra un personu iesniegumu izskatīšanu;

• to amatpersonu pilnvaras, kuras tiesīgas izvērtēt Kredītu reģistra darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sodīt par tiem;

• termiņi Kredītu reģistrā esošo ziņu glabāšanai;

• atbildība par Kredītu reģistra uzturēšanu un attīstību;

• Kredītu reģistrā esošo ziņu pieejamība un institūciju un personu loks, kas un kādā apjomā tās ir tiesīgi saņemt.

Kā līdz šim, paredzēts, ka Kredītu reģistra darbības izdevumus sedz dalībnieks (kredītiestādes, komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi un kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības), Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka. Likumprojekts precizē normas par Kredītu reģistrā esošās informācijas pieejamību un izmantojamību, nosakot, ka Kredītu reģistrā esošās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija, vienlaikus precizējot valsts iestādes, kas un kādā apjomā Kredītu reģistrā esošo informāciju ir tiesīgas saņemt.

Tāpat likumprojektā precizēta atbildība par ziņu apstrādi, nosakot, ka dalībnieks ir atbildīgs par to, ka šā dalībnieka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pēc būtības atbilst klienta līgumam un klienta galvinieka līgumam.

Savukārt, Latvijas Banka ir atbildīga par reģistrā iekļauto ziņu atbilstību dalībnieka iekļautajām ziņām.

Likumprojekts paredz noteikt arī ziņu glabāšanas ilgumu (šobrīd ziņas Kredītu reģistrā tiek glabātas bez termiņa un netiek dzēstas) – 15 gadus pēc saistību izbeigšanās. Savukārt t.s. negatīvās informācijas jeb ziņas par saistību pārkāpumu glabāšanai Kredītu reģistrā, ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks pārkāpumu novērš, likumprojektā paredzēts noteikt saīsinātu glabāšanas termiņu – piecus gadus pēc saistību pārkāpuma novēršanas.

Attiecīgi grozījumi tika izsludināti arī saistošajos normatīvajos aktos – Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā.

Likumprojektus un grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par norādāmo informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli

Labklājības ministrija (LM) plāno precizēt informāciju, kas darba devējiem un maksātnespējas procesa administratoriem jānorāda ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Paredzēts, ka turpmāk arī maksātnespējas procesa administratoram būs tiesības iesniegt precizētos ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Šobrīd situācijās, kad darba devējs pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir nokavējis normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par darba ņēmēja darba ienākumiem un obligātajām iemaksām iesniegšanas un precizēšanas termiņu, administratoram nav tiesību iesniegt precizētus ziņojumus.

Tā rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā sistēmā tiek saglabāta informācija, ka darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas pārskata periodā ir "0", t.i., nav deklarēto ienākumu.

Tas savukārt rada būtisku kaitējumu darba ņēmēju interesēm, jo ir apgrūtināta prasījumu pamatotības pārbaude un viņiem zūd tiesības saņemt garantētos maksājumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda.

Tāpat plānots, ka darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem varēs precizēt, ja darba ņēmējam sakarā ar tiesas apstiprinātu pušu izlīgumu (starp darba devēju un darba ņēmēju) tiek izmaksāti laikus neizmaksātie darba ienākumi. Vienlaikus noteikta kārtība, kādā obligātās iemaksas būs jāaprēķina un jāveic par tiem cilvēkiem, kuriem atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam atlīdzināti darba ienākumi.

Precizējot darba ņēmēja ienākumus par darba ņēmējam laikus neizmaksātajiem darba ienākumiem, palielināsies darba ņēmēju obligāto iemaksu objekts, kas nākotnē var ietekmēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru.

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Projekts 11.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par preču pirkuma līguma obligāto rakstveida formu

11.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" (likums par CISG konvenciju), kas paredz izslēgt normu, ar kuru tiek ierobežota pirkuma-pārdevuma līguma formas brīvība.

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma par CISG konvenciju normu, kas nosaka, ka pirkuma-pārdevuma līgums, tā grozīšana vai pārtraukšana, akcepts vai jebkura cita gribas izpausme ir noformējama rakstveidā, ja kaut vienai no pusēm ir savs komerciāls uzņēmums Latvijas Republikā.

CISG konvencija paredz tiesības izdarīt minēto atrunu tikai tām valstīm, kuru nacionālās tiesības nosaka rakstveida formas prasības pirkuma līgumiem.

Latvijas nacionālās tiesības neparedz rakstveida formu ne starptautiskajiem preču pirkuma līgumiem, ne tādiem līgumiem, kas slēgti starp Latvijas komersantiem.

Attiecīgi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Sekretariāts ir uzsācis pārrunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm – Latviju, Lietuvu un Ungāriju, kuras ir izteikušas minēto atrunu par līgumu rakstiskas formas nepieciešamību pie CISG konvencijas ar mērķi, lai atruna nebūtu spēkā nevienā ES dalībvalstī.

UNCITRAL Sekretariāts uzskata, ka ES teritorijas telpā valda pietiekama tiesiskā paļāvība un noteiktība, tādēļ darījuma puses nav nepieciešams ierobežot ar noteiktām līguma formas prasībām.

Likuma grozījumi vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Ar grozījumiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

 

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VM: Par Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra apvienošanu

11.augustā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai valdībā tiek virzīts Veselības ministrijas iesniegtais projekts par Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra reorganizāciju un apvienošanu, ar šā gada 1.oktobri izveidojot vienotu valsts pārvaldes iestādi – Nacionālais veselības dienests.

Šāds lēmums pieņemts, lai novērstu funkciju dublēšanos, kas saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu tarifu veidošanu, pakalpojumu plānošanu un apmaksu, ko savas kompetences ietvaros veica abas iestādes. Šāda līdzīgu funkciju nodrošināšana divās institūcijās rada papildus administratīvo slogu, kā arī neveicina koordinētu un operatīvu veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu.

Plānots, ka abu centru reorganizācijā samazināsies līdzvērtīgu amata vietu skaits, tomēr kopējo amata vietu skaitu ir nepieciešams saglabāt, lai jaunizveidotajā Nacionālajā veselības dienestā, kā to paredz Pacientu tiesību likums, ar 2012.gada 1.janvāri varētu nodrošināt arī Ārstniecības riska fonda darbību. (Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu Ārstniecības riska fondu veidos ārstniecības iestāžu maksājumi un no šā fonda pacientiem būs tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.)

Atgādinām, ka pēc veiktajām reorganizācijām no 2009.gada veselības nozares administrācijā strādājošo skaits samazināts par 55% un līdzekļu ekonomija sastāda vairāk nekā 16 miljonus latu.

 

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa