• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas Zemessardzei – divdesmit. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.08.2011., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/234459

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par likuma neatbilstību Satversmei

Vēl šajā numurā

16.08.2011., Nr. 127

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Zemessardzei – divdesmit

Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna Zemessardzes 20.gadskārtai veltītajā militārajā parādē 2011.gada 13.augustā:

Augsti godājamais aizsardzības

ministra kungs [Artis Pabriks],

NBS komandiera kungs [Raimonds Graube],

Zemessardzes vadība,

ļoti cienījamā Lietuvas aizsardzības ministres kundze [Rasa Jukņevičiene],

Lietuvas un Igaunijas Zemessardzes komandieri,

ASV Mičiganas štata Nacionālās

gvardes komandieri,

zemessargi, dāmas un kungi!

Pirms 20 gadiem augustā nevienam Latvijas patriotam nebija šaubu, ka tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamība ir neapstrīdama un pamatota. Toreiz vēl spilgtā atmiņā bija janvāra barikādes, kad īpaši saasinājās politisko spēku konfrontācija par un pret Latvijas neatkarību. Sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Valsts muitas posteņiem, tika bloķētas valsts iestādes, terorizēti cilvēki. Atgūstot neatkarību, bija pienācis laiks rīkoties pašiem, un vīri, kas sevī juta patriotismu un drosmi stāties pretī bruņotam pārspēkam, stājās Zemessardzes rindās.

Atsaucība bija ļoti liela. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz 17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju. Nepietiekami apbruņoti un apmācīti, dažādi ģērbušies pirmajos gados zemessargi darīja visusargāja valsts robežu, cīnījās pret kontrabandistiem, ķēra likumpārkāpējus, dzēsa ugunsgrēkus, palīdzēja civiliedzīvotājiem plūdu pārņemtās teritorijās, kontrolēja tobrīd valsts teritorijā izvietoto Krievijas karaspēka daļu pārvietošanos. Cilvēkiem trūka pieredzes un materiālā nodrošinājuma, viņi kļūdījās un mācījās no savām kļūdām. Dažāda vecuma, atšķirīgi izglītoti, visdažādāko profesiju pārstāvji tomēr spēja vienoties par galveno: viņi visu darīja savai zemei un savai tautai, tādēļ arī iemantoja arvien lielāku tautas uzticību. Īpaši lauku rajonos vai attālākos valsts nostūros zemessargs bija tas cilvēks, kuru ārkārtas situācijā sauca palīgā kā pirmo un kam prasīja atbalstu grūtā brīdī. Gan toreiz, gan arī tagad var teikt, ka zemessargs nav profesija, bet gan dzīvesveids.

Ir pagājuši 20 gadi, ir mainījusies situācija, un apstākļi ir citi. Tagad, kad Latvijas Nacionālo bruņoto spēku regulārās vienības ir veidotas no profesionāliem karavīriem, tieši Zemessardze kā skaitliski lielākais un valsts teritorijā visplašāk izvietotais spēku veids uztur saiti starp bruņotajiem spēkiem un sabiedrību. Galvenais Zemessardzes uzdevums ir un paliek iesaiste savas zemes aizstāvēšanā un valsts aizsardzības uzdevumu pildīšana, tai skaitā dalība starptautiskajās operācijās un vajadzības gadījumā atbalsta sniegšana sabiedroto spēkiem. Vienlaikus Zemessardze turpina sniegt atbalstu sabiedrībai, piedaloties krīžu situāciju novēršanā, atbalstot Valsts policiju sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apsargājot valsts drošībai svarīgus objektus. Zemessardzes loma arvien vēl ir nozīmīga. Arī šobrīd, tāpat kā pirms divdesmit gadiem, zemessargi savus pienākumus veic, atvēlot tam no darba brīvo laiku un nereti ziedojot arī ģimenei pienākošās stundas. Kopā ar brīvprātīgajiem zemessargiem Zemessardzes vienībās dienē profesionālā dienesta karavīrivirsnieki un instruktori, kas veido saikni starp Zemessardzes un regulāro spēku vienībām un kuri tāpat kā zemessargi pilda savu dienestu, nerēķinoties ar savu brīvo laiku.

Uzņemoties zemessarga pienākumus, ikviens kandidāts zvēr būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei, likumīgajai valdībai un, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Tādēļ, izmantojot šo svinīgo brīdi, vēlos pateikties visiem un katram, kas pirms 20 gadiem, apņēmības un patriotisma vadīts, aizsāka šo pašaizsardzības kustību, kā arī tiem, kas šodien to turpina un papildina Zemessardzes rindas. Prieks, ka jūsu vidū ir arvien vairāk jaunākās paaudzes pārstāvju.

Paldies ģimenēm, kas saprot un atbalsta jūs un iedvesmo jauniem sasniegumiem!

Novēlu Zemessardzei būt par vienu no Latvijas aizsardzības spēku stūrakmeņiem arī turpmāk, ar savu darbību veicinot Latvijas tautā patriotisma un valstiskās pašapziņas jūtas, kuras mums šobrīd nepieciešamas vairāk nekā jebkad agrāk!

Dievs, svētī Latviju!

Sestdien, 13.augustā, atzīmējot Zemessardzes 20.gadadienu, Rīgā notika pasākumi, kuros piedalījās vairāk nekā 1000 zemessargu un karavīru no Zemessardzes vienībām visā Latvijā. Pasākumos piedalījās Latvijas Valsts prezidents, valsts bruņotā spēka augstākais vadonis Andris Bērziņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, Zemessardzes pirmie komandieri, Aizsardzības ministrijas pārstāvji, NBS spēku veidu un vienību komandieri, ārvalstu militārie atašeji, kā arī Zemessardzes galveno sadarbības valstu radniecīgās vienības no Lietuvas, Igaunijas un ASV (attēlā pa kreisi). Zemessargu vienību svinīgās parādes dalībniekus 11.Novembra krastmalā sveica Andris Bērziņš, Artis Pabriks un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Juris Zeibārts (attēlā pa labi)

Foto: VPK

 

 

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!