Dānijas Karalistes aizsardzības
ministra, Igaunijas Republikas aizsardzības ministra, Somijas
Republikas aizsardzības ministra, Latvijas Republikas
Aizsardzības ministrijas, kuru pārstāv Latvijas Republikas
aizsardzības ministrs, Lietuvas Republikas nacionālās
aizsardzības ministra, Nīderlandes Karalistes aizsardzības
ministra, Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministra, Zviedrijas
Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes valsts sekretāra aizsardzības
jautājumos
Vienošanās
memorands par sadarbību BALTBAT izveidošanā par kājnieku
bataljonu
Dānijas, Igaunijas, Somijas,
Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas,
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības
ministri:
Saskaņā ar 1994.gada 11.septembrī
Kopenhāgenā parakstīto vienošanās memorandu par Baltijas miera
uzturēšanas bataljona izveidošanu un 1997.gada 10.decembrī
Tallinā parakstīto Igaunijas Republikas valdības, Latvijas
Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos
par Baltijas bataljonu,
Uzskatīdami, ka Baltijas bataljona
atbalstīšana ir "Partnerattiecības — mieram" programmas garā,
Ņemdami vērā 1995.gada 19.jūnijā
Briselē parakstīto Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas
dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības
— mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu un tā
Protokolu,
Atzīdami citu valstu atbalstu,
noslēguši turpmāko vienošanās
memorandu:
1. pants.
Ievads
1.1. Šis Dānijas, Somijas,
Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un
Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministru, turpmāk
— atbalstītāju valstu, un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas
aizsardzības ministru, turpmāk — Baltijas valstu, vienošanās
memorands nosaka sadarbības apjomu Baltijas bataljona, turpmāk —
BALTBAT, apmācībā un izveidošanā par kājnieku bataljonu, kas būtu
piemērots miera nodrošināšanas operācijām un operācijām, kurās
veicina reģionālo stabilitāti, kurām mandātus izsniedz
starptautiskas organizācijas un kuras notiek saskaņā ar Apvienoto
Nāciju Organizācijas Statūtiem.
1.2. Katra atbalstītāja valsts
palīdz savas kompetences ietvaros ar ierobežojumiem, kādus uzliek
tās likumdošana, un saskaņā ar saviem resursiem un finansu
noteikumiem.
2. pants.
Mērķis
2.1. Daudznacionālā praktiskā
atbalsta programma, kas iezīmēta šajā vienošanās memorandā,
domāta, lai BALTBAT izveidotu par kājnieku bataljonu, tādējādi
veicinot tā pašaizsardzības spējas un spējas lietot spēku, kad
tas nepieciešams, un radīt iespēju Baltijas valstīm to pienācīgi
nodrošināt. Izveidošana ietver pastāvīgu netiešo atbalsta ieroču
lietošanas, vidējā attāluma prettanku darbības un atbalsta ieroču
lietošanas spēju attīstīšanu BALTBAT.
2.2. Programma domāta, lai
atbalstītu BALTBAT izveidošanu par kājnieku bataljonu aptuveni
divu gadu laikā (saskaņā ar projekta plānu, kas ietverts
Pielikumā A).
2.3. Atbalsts galvenokārt
sniedzams virsnieku un apakšvirsnieku sagatavošanā, atbalsta
ieroču apguvē un sākotnēji — pamata militārās apmācības
nepārtrauktībā (pēdējo, sākot no 1998.gada beigām, veiks Baltijas
valstis). Piegriežama vērība arī triju mācību centru (Paldiskos,
Ādažos un Ruklā) atbalstīšanai, ja par to vienojas dalībnieki, un
BALTBAT apgādes koncepcijas ( Logistics Concept )
pildīšanai (ietverot atbalstu Baltijas atbalsta grupai).
3. pants.
Organizācija
3.1. Nolūkā sekmēt efektīvu
koordināciju un izvairīties no darbību un resursu dublēšanas,
atbalstītājas valstis (un pārējās valstis, kas sniedz atbalstu)
un Baltijas valstis turpina piedalīties Vadības grupā un
Militārajā grupā, kuras izveidotas saskaņā ar 1994.gada
11.septembrī Kopenhāgenā parakstītā vienošanās memoranda
noteikumiem. Vadības grupa arī turpmāk atbild par daudznacionālās
atbalsta programmas vispārējo kontroli un vadību. Militārā darba
grupa arī turpmāk atbild par programmas konkrētu jautājumu
izstrādāšanu un projekta plāna pārskatīšanu un realizēšanu.
3.2. Angļu valoda paliek BALTBAT
apmācību un komandēšanas valoda arī turpmāk.
3.3. Atbalstītājas valstis arī
turpmāk palīdz bataljona izveidošanas administratīvajos un
juridiskajos jautājumos.
3.4. Baltijas valstis atbild par
visa BALTBAT personāla iesaukšanu, saglabāšanu un atalgošanu
(ietverot algu, dienas naudu un ceļa izdevumus), un par uzņēmējas
valsts atbalsta sniegšanu saskaņā ar projekta plānu un Pielikuma
B noteikumiem.
3.5. Atbalstītājas valstis cenšas
atbalstīt Baltijas valstis tādā veidā, lai palielinātu
savienojamības un savietojamības iespējas, kur tas piemērots.
4. pants.
Apmācības
4.1. Atbalstītājas valstis turpina
atbalstīt bataljona organizēšanu, apmācību, apgādes sistēmas
plānošanu un nodrošināšanu ar apmācību aprīkojumu. Uzsvars
liekams uz prettanku un mīnmetēju vadu un komandieru (atbalsta
ieroču u.c.) apmācību. Lemjams jautājums par bataljona
atbalstīšanai nepieciešamo struktūru, ietverot Baltijas atbalsta
grupas un mācību centru, apmācību atbalstīšanu. Apmācībām
jānotiek saskaņā ar projekta plānu.
5. pants.
Personāla statuss
5.1. Saskaņā ar atbalstu, kas tiek
sniegts atbilstoši šim vienošanās memorandam, 1995.gada 19.jūnijā
Briselē parakstītais Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas
dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības
mieram", līgums par to bruņoto spēku statusu (turpmāk — PfP SOFA)
(un šī līguma Protokols), piemērojams to valstu starpā, kuras ir
iepriekš minētā līguma puses. Attiecības starp valstīm, kuras ir
PfP SOFA puses, un valstīm, kuras tādas nav, risināmas PfP SOFA
un tā Protokola garā.
6. pants.
Drošība
6.1. Klasificēta informācija
nododama tikai pa valdības kanāliem vai pa kanāliem, kurus
apstiprinājušas iesaistīto dalībnieku kompetentās drošības
iestādes. Šāda informācija marķējama ar klasifikācijas līmeni un
norādi uz radītāju valsti.
6.2. Izņemot, ja izteikta
piekrišana kam citam, visa klasificētā informācija, ar kuru
notikusi apmaiņa vai kura radīta saskaņā ar šo vienošanās
memorandu, izmantojama, nododama, glabājama, lietojama un
aizsargājama saskaņā ar piemērojamiem saņēmējas valsts noslēpumu
likumiem un noteikumiem.
6.3. Ikviens dalībnieks veic visas
savā likumdošanā paredzētās darbības, lai nodrošinātu
informācijas, kas izsniegta vai radīta saskaņā ar šo vienošanās
memorandu, pasargātību no tālākas atklāšanas, izņemot, ciktāl tas
noteikts turpmākajos noteikumos, ja vien nav saņemta cita
iesaistītā dalībnieka piekrišana šādai atklāšanai.
6.4. Saskaņā ar saviem likumiem un
noteikumiem bez iepriekšējas apspriešanās ar radītāju dalībnieku
un pārējiem dalībniekiem dalībnieki neizsniedz klasificēto
informāciju nevienai trešajai personai tieši vai saskaņā ar
informācijas brīvības noteikumiem.
6.5. Saskaņā ar saviem likumiem un
noteikumiem dalībnieki izmeklē visus gadījumus, kuros zināms vai
kuros ir pamats uzskatīt, ka klasificētā informācija, kas
izsniegta vai radīta saskaņā ar šo vienošanās memorandu, ir
nozaudēta vai izsniegta personām, kuras nav pilnvarotas. Tāpat
ikviens dalībnieks nekavējoties un pilnībā paziņo citiem
dalībniekiem katra šāda notikuma apstākļus un izmeklēšanas
iznākumu, un ikvienu pretpasākumu, kas veikts, lai novērstu
recidīvu.
6.6. Atbildīgais dalībnieks
apstiprina atbilstošas personas vai personu norīkojumu, kuras
efektīvi pilda pienākumus, lai aizsargātu informāciju, kas
attiecas uz šo vienošanās memorandu, ikvienā gadījumā, kurā tiek
lietota klasificēta informācija.
6.7. Ikviens dalībnieks nodrošina,
lai pie klasificētās informācijas piekļūtu tikai tās personas,
kam ir nepieciešamā speciālā atļauja un īpaša nepieciešamība
piekļūt klasificētai informācijai līdzsadarbības kārtībā.
Nevienai personai nav atļaujama piekļūšana klasificētajai
informācijai vienīgi tās amata, dienesta pakāpes vai speciālās
atļaujas dēļ.
6.8. Visam viesu personālam
jāievēro uzņēmēja dalībnieka drošības noteikumi. Jebkura
informācija, kas izsniegta viesu personālam, tiek uzskatīta par
tādu, kas izsniegta dalībniekam, kurš apmaksājis šī personāla
viesošanos un uz kuru attiecas šis vienošanās memorands.
6.9. Visa klasificētā informācija,
ar kuru notikusi apmaiņa vai kura izsniegta saskaņā ar šo
vienošanās memorandu, tiek aizsargāta arī pēc tam, kad kāds
dalībnieks izstājies vai šī vienošanās memoranda darbība
izbeigta.
6.10. Nolūkā panākt un saglabāt
klasificētajai informācijai, kas apmainīta saskaņā ar šo
memorandu, līdzīgus aizsardzības standartus, katrs dalībnieks pēc
pieprasījuma sniedz informāciju par savu likumdošanu šajā
jautājumā un šajā nolūkā apņemas veicināt sadarbību šajos
jautājumos ar attiecīgajām pārējo dalībnieku institūcijām.
6.11. Kompetentās dalībnieku
institūcijas sadarbojas šo noteikumu piemērošanā.
7. pants.
Izstāšanās
7.1. Ikviens dalībnieks var
izstāties no šī vienošanās memoranda, trīs mēnešus iepriekš par
to paziņojot pārējiem.
8. pants.
Grozījumi
8.1. Šis vienošanās memorands var
katrā laikā tikt grozīts rakstiski, dalībniekiem par to
vienojoties. Tiklīdz tas stājies spēkā, šis vienošanās memorands
ir atvērts, lai pēc dalībnieku apstiprinājuma un ar noteikumiem,
par kādiem tie nolemj, tam pievienotos trešās puses.
9. pants.
Dalībnieku likumdošana un starptautiski uzņemtās saistības
9.1. Šī vienošanās memoranda
nolūks nav aizstāt dalībniekiem saistošo likumdošanu vai
starptautiski uzņemtās saistības. Pretrunu gadījumā noteicošie ir
dalībnieku likumi un starptautiski uzņemtās saistības.
10. pants.
Domstarpību risināšana
10.1. Šī vienošanās memoranda
interpretācijas vai piemērošanas domstarpības risināmas sarunu
ceļā starp dalībniekiem bez kādas ārējās jurisdikcijas
iesaistīšanas.
11. pants.
Stāšanās spēkā
11.1. Šis vienošanās memorands
stājas spēkā pēdējās parakstīšanas datumā un ir spēkā līdz
projekta plāna izpildīšanai vai tik ilgi, kā par to vienojas.
Pielikumi:
A. Projekta plāns
B. Baltijas valstu pienākumi
Vienošanās memorands par sadarbību
BALTBAT izveidošanā par kājnieku bataljonu parakstīts vienā
eksemplārā angļu valodā, kurš deponējams Dānijas Karalistes
Aizsardzības ministrijā, kura katram dalībniekam izsūta
apliecinātu tā kopiju.
Hans Haekkerup, Dānijas Karalistes
aizsardzības ministrs
Andrus Öövel, Igaunijas Republikas
aizsardzības ministrs
Anneli Taina, Somijas
Republikas aizsardzības ministrs
Tālavs Jundzis, Latvijas
Republikas aizsardzības ministrs
Česlovas Stankevičius, Lietuvas
Republikas Nacionālās aizsardzības ministrs
Frank De Grave, Nīderlandes
Karalistes aizsardzības ministrs
Dag Jostein Fjaervoll, Norvēģijas
Karalistes aizsardzības ministrs
Björn von Sydov, Zviedrijas
Karalistes aizsardzības ministrs
George Robertson, Lielbritānijas
un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valsts sekretārs
aizsardzības jautājumos
Pielikums A
Projekta plāns
1.pants.
Ievads
1.1. Šī projekta plāna mērķis ir
koordinēt atbalstu BALTBAT izveidošanai par kājnieku bataljonu un
izveidot sistēmu, ar kuras palīdzību Baltijas valstis varētu
bataljonu pienācīgi nodrošināt.
2.pants.
Vispārīgais plāns
2.1. Plānam ir turpmākās
sastāvdaļas:
* pamata militārās apmācības
nepārtrauktība un komandieru apmācība jauniesauktajiem (to kopīgi
nodrošina Lielbritānija un Nīderlande, līdz Baltijas valstis
pārņems pilnu atbildību), un atbalsts angļu valodas apmācībā;
* apmācības apgādes jomā un
atbalsts apgādes koncepcijas ( Logistics Concept )
realizēšanā;
* taktiskās apmācības, virsnieku
un apakšvirsnieku apmācības vadībā un cilvēku vadīšanā, lai
nodrošinātu kompetentus komandierus, kas atbilstu sarežģītākiem
bataljona uzdevumiem;
* mīnmetēju un prettanku vadu
komandieru apmācības, kam seko speciālistu un vadu apmācības;
* bataljona līmeņa apmācības
atbalsta ieroču jomā (ietverot lauka un komandieru mācības).
2.1. Šo pasākumu beigās BALTBAT
jābūt apmācītam, izveidotam un organizētam kā kājnieku bataljonam
un kā tādam jābūt gatavam nosūtīšanai dalībai operācijā. Ja to
nolemj Vadības grupa, BALTBAT iespējas un trūkumus novērtē
daudznacionāla grupa, kas sastāv no atbalstītāju valstu
pārstāvjiem (kuri nav Militārās darba grupas dalībnieki). Tomēr
BALTBAT Militārā darba grupa atbild par novērtēšanas
koordināciju.
2.3. Izvērtējamas iespējas
atbalstīt arī struktūras, kas nepieciešamas bataljona atbalstam,
ietverot Baltijas atbalsta grupu un mācību centrus Paldiskos,
Ādažos un Ruklā. Šo atbalstu apstiprina un kontrolē Militārā
darba grupa.
2.4. Projekta laika grafiks
atspoguļots 1.pievienotajā materiālā.
3.pants.
Organizācija
3.1. BALTBAT organizējams
šādi:
* bataljona štābs
* štāba un apgādes rota (
HQ&Log Coy )
* atbalsta rota ( Supp Coy
)
* 3 strēlnieku rotas (ESTCOY,
LATCOY & LITCOY).
3.2. Kopējais skaits var būt
apmēram 740 cilvēku. Precīza organizācija un skaitliskais sastāvs
nosakāms Militārajā darba grupā.
Pielikums B
Baltijas valstu pienākumi
1.pants.
Ievads
1.1. Šis Pielikums ietver panākto
sapratni, uz kuru izdarīta atsauce vienošanās memoranda 3.pantā,
starp atbalstītājām valstīm un Baltijas valstīm par Baltijas
valstu pienākumu sniegt uzņēmējas valsts atbalstu Baltijas
bataljona (turpmāk — BALTBAT) apmācībām un nodrošināt tās ar
apmācāmo personālu.
2.pants.
Definīcijas
2.1. Uz šo Pielikumu attiecas
turpmākās definīcijas:
a. "Uzņēmēja valsts" apzīmē
Baltijas valsti, kuras teritorijā notiek apmācības saskaņā ar šī
Pielikuma noteikumiem;
b. "Sūtītāja valsts" apzīmē
atbalstītāju valsti, kuras personāls nosūtīts uz uzņēmēju valsti
nolūkā sniegt apmācību saskaņā ar šajā Pielikumā ietvertajiem
noteikumiem;
c. "dalībnieki" apzīmē Baltijas un
atbalstītājas valstis;
d. "Sūtītājas valsts personāls"
apzīmē sūtītājas valsts bruņoto spēku dalībniekus vai civilo
personālu;
e. "BALTBAT apmācību grupa" apzīmē
grupu, kas atbildīga par atbalsta koordinēšanu un sniegšanu
apmācībām, ko nodrošina atbalstītājas valstis;
f. "Apmācība" apzīmē pamata un
speciālo apmācību, turpmāko apmācību, ANO apmācību, angļu valodas
apmācību, speciālistu apmācību, rotas apmācību un atbalsta ieroču
apmācību;
g. "Projekta plāns" apzīmē BALTBAT
izveidošanas par kājnieku bataljonu plānu, ko Militārā darba
grupa iesniedz apstiprināšanai atbalstītājām un Baltijas valstīm
un kas atspoguļo projekta posmus, ietverot personu skaitu, kuras
piedalās šajos posmos.
3.pants.
Vispārīgie pienākumi
Personāla nosūtīšana apmācībās
3.1. Baltijas valstu Aizsardzības
ministrijas nosūta personālu uz apmācībām saskaņā ar projekta
plānu. BALTBAT apmācību grupas vadošais virsnieks, ja tas
nepieciešams, izstrādā kritērijus apmācāmo izvēlei piedāvātajām
apmācībām.
3.2. Kad nacionālais
personālsastāvs nosūtīts apmācībās ārpus savas valsts, tas
atrodas sava rotas komandiera vai sava vecākā klātesošā BALTBAT
virsnieka pakļautībā, kuram pār savu personālu ir disciplināra
vara un kurš mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos ir tiesīgs noteikt
sodu pats, neziņojot nacionālajai vadībai pakļautības
kārtībā.
3.3. Mācību nodarbību kavējumu
uzņēmējā valstī ikviena iemesla dēļ rotas komandierim angļu
valodas apmācības laikā iepriekš jāsaskaņo ar galveno angļu
valodas apmācības instruktoru un ikvienas militārās apmācības
laikā ar galveno BALTBAT apmācību grupas instruktoru. Šāds
kavējums pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos vai slimības, kuru
rakstiski apstiprinājis kvalificēts ārsts, gadījumā.
3.4. Gadījumos, kad kāda Baltijas
valsts vēlas kādu savu dalībnieku atsaukt no programmas vai kad
instruktors dalībnieku uzskata par nepiemērotu programmas
apgūšanai, nepieciešama iesaistītās Baltijas valsts Aizsardzības
ministrijas un/vai bruņoto spēku komandiera, kā piemērotāk, un
šīs apmācību fāzes galvenā instruktora kopēja piekrišana.
3.5. Ja atsaukšana notiek, kā tas
aprakstīts iepriekšējā punktā, iesaistītā Baltijas valsts
piemeklē aizstājēju un, cik vien ātri iespējams, uz sava rēķina
apmāca viņu angļu valodā un militārajās iemaņās līdz
nepieciešamajam līmenim (vienojoties ar BALTBAT apmācību grupas
vadošo virsnieku un saskaņā ar 3.3. punktu iepriekš).
Uzņēmējas valsts atbalsts
3.6. Katra apmācību apmeklējuma
gadījumā uzņēmēja valsts uzņemas vispārējo pienākumu nodrošināt
pakalpojumus un apstākļus, kas precizēti turpmāk.
Izmitināšana:
3.7. Plānotās izmitināšanas
prasības pamatojas uz projekta plānā plānotā personāla skaita.
Izmitināšana notiek saskaņā ar turpmākajiem standartiem:
* BALTBAT apmācību grupas un angļu
valodas apmācības instruktoriem. Pietiekamā skaitā, atsevišķi
mēbelēti dzīvokļi ar divām vai trim guļamistabām (viena
guļamistaba katram instruktoram). Tiem jābūt tīriem un
higiēniskiem, ar auksto un karsto ūdeni, apkuri un elektrību.
Dzīvokļiem jāatrodas cik vien tuvu iespējams citam no cita, un
tiem jābūt pieejai pie starptautiska maksas telefona vienīgi
instruktoru lietošanai.
Infrastruktūra
3.8. Lai atbalstītu apmācības
noteiktā laika posmā, katrā Mācību centrā tiek nodrošināta
infrastruktūra. Prasības pamatojas uz projekta plānā plānotā
personāla skaita. Visas telpas, kurās notiek apmācības (seminārus
ietverot), ir pietiekami jāapkurina. Nepieciešami šādi
pakalpojumi un apstākļi:
a. Mācību telpas: pietiekams
skaits, ar galdiem un krēsliem, lai konkrētajā laika posmā
apmierinātu vajadzības. Katrai jābūt tīrai un labā stāvoklī, un
tajā jābūt elektrībai, ūdensvadam, apkurei un apgaismojumam;
b. Biroji: pietiekams skaits, lai
konkrētajā laika posmā apmierinātu vajadzības. Tiem jābūt
apmierinošā stāvoklī, ar elektrību, apkuri un apgaismojumu.
Visiem BALTBAT apmācību grupas birojiem jābūt pieejai
starptautiskā telefona līnijām, un katrā mācību centrā jābūt
vienai telefaksa līnijai tikai dienesta lietošanai. Izdevumus par
telefona līniju lietošanu sedz uzņēmēja valsts. Vismaz pusē no
pārējiem savas valsts virsnieku un apakšvirsnieku birojiem jābūt
telefona līnijām sakariem valsts iekšienē;
c. Noliktavas: katrā mācību centrā
jābūt šādām noliktavām:
(i) viena BALTBAT apmācību
grupai;
(ii) viena apmācību
aprīkojumam;
(iii) viena katrai rotai;
(iv) pietiekams skaits strēlnieku
rotas, štāba un apgādes rotas un atbalsta rotas vadiem, kas
bāzējas mācību centrā;
(v) tāda ieroču noliktava, kas
apmierinātu strēlnieku rotas, štāba un apgādes rotas un atbalsta
rotas vadu, kuri bāzējas mācību centrā, pašreizējās un nākotnes
vajadzības glabāt ieročus un munīciju; tai jābūt aprīkotai ar
piemērotu signalizāciju, un tā jāapsargā atbilstoši
standartam;
(vi) viena apģērbam, ekipējumam un
citām mantām. Baltijas valstis katrā mācību centrā ieceļ
noliktavu pārzini, kurš atbild par visu BALTBAT aprīkojumu, kas
atrodas šajā mācību centrā. Noliktavu pārzinis atskaitās tieši
BALTBAT komandierim.
d. Dažādi: katrā mācību centrā
jābūt pieejai sporta zālei, kas iekārtota kolektīvām un
individuālām sporta nodarbībām; konferenču zālei vai kinoteātrim;
un pilnībā uzturētai un drošai šķēršļu joslai.
e. Apmācību atbalsts: katrs mācību
centrs nodrošina apmācību koordinācijas centru; nepieciešamo
palīdzību šautuvju apsargāšanā; apakšvienības uzskatei un
pretinieka spēku imitācijai studentiem, kas iziet apmācību.
f. Kartes: katrs mācību centrs
nodrošina pietiekamu skaitu karšu, lai jebkurā konkrētā laika
posmā atbalstītu apmācības.
g. Šautuves: kā tas nepieciešams
kājnieku rotu un atbalsta ieroču grupu apmācībai. Katrs mācību
centrs nodrošina vismaz šautuvi ar 500 metru attālumu līdz
mērķiem un ar šaušanas vietām vismaz 30 karavīriem, un šaušanas
vietu tuvinātu kaujaslauku apstākļiem, kurā būtu iespējams veikt
šaušanu vada mērogā un manevrus 30 karavīriem vienlaicīgi.
Jānodrošina arī šaušanas vieta šaušanai ar smagajiem ložmetējiem.
Visas šautuves jāattīra no šāviņčaulām un gružiem un tajās jābūt
šaušanas drošības noteikumiem. Kad tās tiek lietotas, ap šautuvēm
un apmācību zonām jāizvieto brīdinoši uzraksti.
Apgāde:
3.9. Apgādes pienākums Baltijas
valstīm jāuzņemas saskaņā ar apgādes koncepciju ( Logistics
concept ) (apstiprināta BALTBAT vadības grupā 1997.gada
25.septembrī). Apgāde jānodrošina, lai atbalstītu apmācības, kas
jebkurā laikā notiek mācību centrā. Nepieciešamais apjoms ir
proporcionāls personāla skaitam, kas norādīts projekta plānā.
Nodrošināmi šādi pakalpojumi un apstākļi:
a. Ēdināšana: pietiekamas
ēdināšanas un bufetes iespējas, lai jebkurā laikā apmierinātu
vajadzības; barībai jāatbilst noteiktam standartam un jābūt
pietiekami sātīgai;
b. Transports: pietiekams
instruktoriem norīkots transports (angļu valodas apmācības
instruktorus ietverot), lai apmierinātu prasības jebkurā
laikā;
c. Degviela, eļļas, smērvielas un
pretapledošanas šķidrums pietiekamā daudzumā visiem transporta
līdzekļiem;
d. Remonts: viena remontdarbnīca
tūlītējam remontam un viena ilgstošam remontam ar
remontplatformu, kas apgādāta ar strāvas padevi, apgaismojumu un
apkuri; pietiekams skaits garāžu, kurās turēt mācību centram
piešķirtos transporta līdzekļus; un pietiekamas iespējas
transporta līdzekļu, ieroču, elektronisko iekārtu u.c.
remontam;
e. Sakaru virsnieki un tulki:
viens sakaru virsnieks katrā mācību centrā; un tulku tik, cik
nepieciešams, lai jebkurā laikā apmierinātu pieprasījumu.
Muitas procedūras
3.10. BALTBAT personālam,
ekipējumam un instruktoriem nepieciešama vispārēja pārvietošanās
brīvība, un uzņēmējai valstij tā jānodrošina. Kad vien uzkrājumi,
aprīkojums u.c. tiek vesti uz vienu vai vairākiem mācību
centriem, lai nodrošinātu savlaicīgu un drošu mantu nogādāšanu
mācību centrā, uzņēmējai valstij jāpalīdz ar muitas formalitāšu
kārtošanu.
Medicīniskā aprūpe
3.11. Uzņēmēja valsts nodrošina
sūtītājas valsts personālam tādu nepieciešamo medicīnisko aprūpi,
kāda iespējama, bez maksas. Ja sūtītāja valsts vēlas, tā var
izmantot savus ārstus un medicīnas iestādes. Saskaņā ar uzņēmējas
valsts likumiem, BALTBAT apmācību grupas medicīnas virsnieks
drīkst importēt, glabāt, transportēt starp uzņēmējām valstīm un
lietot medicīniskos preparātus, kādi nepieciešami tā pienākumu
pildīšanai.
Pārlidošana un nolaišanās
3.12. Uzņēmējai valstij jāpiešķir
sūtītājas valsts militārajiem gaisa kuģiem un personālam, kurš
darbojas šajā Pielikumā paredzēto vizīšu ietvaros, pārlidošanas
un nolaišanās tiesības. Jānokārto, lai sūtītājas valsts
militārajam gaisa kuģim, kamēr tas darbojas saistībā ar BALTBAT,
nolaižoties uzņēmējas valsts lidlaukā, nebūtu jāmaksā nolaišanās
maksa.
3.13. Lai evakuētu personālu, kas
pilda dienesta pienākumus BALTBAT, uzņēmēju valstu glābšanas
helikopteriem un lidmašīnām ārkārtējos gadījumos un, rodoties
nepieciešamībai, piešķiramas tiesības šķērsot uzņēmējas valsts
teritoriju un nolaisties (vietā, par kuru panākta
vienošanās).
Aprīkojuma piegāde
3.14. Kad nolūkā sniegt atbalstu
BALTBAT izveidošanā un attīstīšanā tiek nodrošināts aprīkojums,
ietverot tādu, ko nodrošina citas valstis, tā Baltijas valsts,
kurai aprīkojums piegādāts, nodrošina, lai šāds aprīkojums tiktu
lietots vienīgi BALTBAT apmācību un darbības tiešai
atbalstīšanai. Par šāda aprīkojuma nogādāšanu līdz robežas
šķērsošanas punktam Baltijas valstī nav jāmaksā nekāda
piezemēšanās vai ierašanās maksa. Baltijas valstīm jānodrošina,
lai ekipējumu varētu brīvi pārvietot starp mācību centriem.
