Atzīmējot triju Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā

Vakar, 15.augustā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzturējās darba vizītē Zviedrijas Karalistes galvaspilsētā Stokholmā, kur kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas valdību vadītājiem piedalījās Baltijas gada ietvaros rīkotajos svinīgajos pasākumos, kas veltīti triju Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 20.gadskārtai. Pasākuma centrālais notikums norisinājās Normalmes laukumā, kur Baltijas valstu un Zviedrijas premjeri teica svinīgās runas. Pēc šā pasākuma valdību vadītāji (attēlā no labās) – Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelts un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips – devās uz Zviedrijas parlamentu (Riksdāgu), kur svinīgi tika pacelti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas karogi Foto: VK

15.augustā Stokholmā, Normalmes laukumā, kur bija pulcējušies vairāki simti cilvēku, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pateicās Zviedrijas iedzīvotājiem, kas pirms divdesmit gadiem Zviedrijā 79 mītiņos jeb "Pirmdienas kustībā" atbalstīja Baltijas valstu centienus atjaunot savu valstu neatkarību. 15.augustā Stokholmā notika simboliskais 80.mītiņš par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai.

Pēc svinīgā pasākuma Latvijas premjers kopā ar citiem viesiem devās uz Zviedrijas parlamentu (Riksdāgu), kur tika svinīgi pacelti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas karogi.

Laikā no 1990.gada marta līdz 1991.gada septembrim Normalmes laukumā 79 mītiņos pulcējās Zviedrijas un Baltijas valstu cilvēki, tādējādi atbalstot Baltijas valstis ceļā uz neatkarības atjaunošanu. 15.augustā atceres pasākumā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas premjerministri un citas amatpersonas. Latvijas Republikas Saeimu pārstāvēja Ārlietu komisijas vadītājs un Latvijas–Zviedrijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs Ojārs Kalniņš. Kā īpaši lūgtais goda viesis piedalījās kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Pasākumā piedalījās arī Baltijas valstu vēstnieki Stokholmā, Zviedrijas vēstnieki Baltijas valstīs, kā arī personas, kas sniegušas savu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā. Pasākumā ar priekšnesumiem piedalījās Baltijas valstu mākslinieki. Latviju pārstāvēja Stokholmas latviešu koris.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, sakot uzrunu stokholmiešiem Normalmes laukumā un sarunājoties ar Stokholmas latviešu koristiem Foto: VK

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna Baltijas valstu neatkarības 20.gadadienas svinībās:

Godātie kolēģi!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Zviedrijas sabiedrībai ir starptautiska reputācija, pateicoties tās taisnīguma izjūtai un pasaules mēroga atbildībai. Šī reputācija ir balstīta uz reāliem notikumiem, piemēram, "Pirmdienas kustība" brīvībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Pirms 20 gadiem šeit, Normalmes laukumā, un citur Zviedrijā tika rīkotas iknedēļas tikšanās, lai solidarizētos ar jūsu kaimiņiem Baltijas jūras valstīs. Zviedrija un citas Ziemeļvalstis bija to valstu vidū, kas visvairāk atbalstīja mūsu atjaunoto neatkarību, un es priecājos par iespēju šodien teikt: "Tack, mina vånner!" "Paldies, mani draugi!"

Protams, atbalsts, ko jūs sniedzāt, ir daļa no gadsimtiem ilgajām Latvijas un Zviedrijas ciešajām attiecībām – kopš brīža, kad tika veidoti tirdzniecības sakari starp Rīgu un Visbijas tirgotājiem Hanzas savienībā un Zviedrijas impērijā un labām kaimiņattiecībām starpkaru periodā, līdz bēgļu pilnām laivām, kas ieradās Gotlandē, kura bija tuvākā rietumu zeme. Gadu desmitiem Latvija bija pazudusi no kartes, bet acīmredzot ne no jūsu atmiņas. Kad sāka sabrukt padomju režīms, zviedru diplomāti bija visaktīvākie Baltijas reģionā un Zviedrija bija pirmā valsts, kas 1991.gadā Latvijā izveidoja vēstniecību.

Zviedrija ir bijusi mūsu tuvākais partneris arī pēdējo 20 gadu laikā, ne tikai kā lielākais ārvalstu tiešo investīciju ieguldītājs, bet arī citās nozīmīgās jomās. Rīgas Ekonomikas augstskola, ko 1994.gadā atklāja Viņa majestāte Zviedrijas karalis, ir augstākā līmeņa augstākās izglītības iestāde Latvijā. Mūsu pašvaldības, uzņēmumi, pētniecības iestādes, skolas un NVO cieši sadarbojas, tādējādi no jauna veidojot saites starp mūsu tautām. Kultūras saites vienmēr ir bijušas stipras un tiks vēl vairāk stiprinātas 2014.gadā, kad Rīga un Umea kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētām. Mums ir lieliski transporta sakari pa jūru un gaisu, tāpēc tūrisma un biznesa braucieni ir viegli un ātri.

Šogad man bija liels prieks sveikt premjerministru Frederiku Reinfeltu Latvijā. Mums bija laba diskusija par mūsu valstu attiecību nākotni. Mēs bijām vienisprātis par biznesa sakaru nozīmīgumu – gan lielāku apjomu, gan dažādību, lai palīdzētu Latvijas ekonomikai atlabt. Veselīga ekonomika Latvijā būs ieguvums ne tikai manai valstij, bet visam reģionam. Pagājušais gads ir pierādījis, ka kopā mēs varam veiksmīgi pārvarēt finanšu krīzes. Mēs esam stabili partneri arī Ziemeļvalstu–Baltijas valstu formātā, kas iegūst arvien lielāku starptautisku atzinību. Protams, mēs sēžam pie viena galda Eiropas Savienībā, kur mums ir daudz kopīgu interešu. 2015.gada pirmajā pusē Latvija pārņems rotējošo Eiropas Savienības prezidentūru, ko mēs pat nevarējām iedomāties "Pirmdienas kustības" laikā.

Dārgie draugi!

Es pieņemu, ka jūs, kas šeit pirmdienās ieradāties gan lietū, gan saulainā laikā, jau esat apmeklējuši Latviju. Es ceru, ka jūsu pieredze ir bijusi lielākoties pozitīva un jūsu solidaritāte ar Baltijas tautām joprojām ir liela.

Vēlreiz paldies!