ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas ziņas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.1999., Nr. 107/108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23448
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
LATVIJAS BANKAS ZIŅAS
Par konvertējamo valūtu kursiem
Latvijas Banka 08.04.99. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:
| Valūta | Ls | |
| 1 AED | (Apvienoto Arābu | 0,161 |
| Emirātu dirhēms) | ||
| 1 ATS | (Austrijas šiliņš) | 0,0463946 |
| 1 AUD | (Austrālijas dolārs) | 0,372 |
| 1 BEF | (Beļģijas franks) | 0,0158256 |
| 100 BGL | (Bulgārijas leva) | 0,0328 |
| 1 CAD | (Kanādas dolārs) | 0,393 |
| 1 CHF | (Šveices franks) | 0,4 |
| 1 CYP | (Kipras mārciņa) | 1,1 |
| 1 CZK | (Čehijas krona) | 0,0167 |
| 1 DEM | (Vācijas marka) | 0,326411 |
| 1 DKK | (Dānijas krona) | 0,0859 |
| 1 EEK | (Igaunijas krona) | 0,0405 |
| 100 ESP | (Spānijas peseta) | 0,383688 |
| 1 EUR | (Eiro) | 0,638404 |
| 1 FIM | (Somijas marka) | 0,107372 |
| 1 FRF | (Francijas franks) | 0,097324 |
| 1 GBP | (Anglijas mārciņa) | 0,94 |
| 1 HKD | (Honkongas dolārs) | 0,0762 |
| 1 HRK | (Horvātijas kuna) | 0,0835 |
| 100 HUF | (Ungārijas forints) | 0,251 |
| 1 IEP | (Īrijas mārciņa) | 0,810605 |
| 1 ILS | (Izraēlas šekelis) | 0,146 |
| 100 ITL | (Itālijas lira) | 0,0329708 |
| 100 JPY | (Japānas jena) | 0,488 |
| 1 KGS | (Kirgīzijas soms) | 0,017 |
| 1 LTL | (Lietuvas lits) | 0,148 |
| 1 LUF | (Luksemburgas franks) | 0,0158256 |
| 1 MDL | (Moldovas leja) | 0,0624 |
| 1 NLG | (Nīderlandes guldenis) | 0,289695 |
| 1 NOK | (Norvēģijas krona) | 0,0764 |
| 1 PLN | (Polijas zlots) | 0,148 |
| 100 PTE | (Portugāles eskudo) | 0,318434 |
| 1 000 ROL | (Rumānijas leja) | 0,04 |
| 1 RUB | (Krievijas rublis) | 0,0227 |
| 1 SEK | (Zviedrijas krona) | 0,0716 |
| 1 SGD | (Singapūras dolārs) | 0,34 |
| 1 SKK | (Slovākijas krona) | 0,0142 |
| 1 USD | (ASV dolārs) | 0,591 |
| 1 trojas unce XAU (zelts) 165,5 | ||
| 1 XDR | (SVF norēķ. vien.) | 0,7997 |
Par nekonvertējamo valūtu kursiem
Latvijas Banka periodam no 12.04.99. līdz 18.04.99. nosaka šādus nekonvertējamo valūtu kursus latos:
| Valūta | Ls | ||
| 1000 | AMD | Armēnijas drams | 1,43 |
| 1000 | AZM | Azerbaidžānas manats | 0,14 |
| 1000 | BYB | Baltkrievijas rubelis | 0,00188 |
| 1 | GEL | Gruzijas lars | 0,271 |
| 1000 | KZT | Kazahstānas tenge | 5,14 |
| 1000 | TJR | Tadžikistānas rubls | 0,783 |
| 1000 | TMM | Turkmenistānas manats | 0,114 |
| 1 | UAH | Ukrainas grivna | 0,142 |
| 1 | UZS | Uzbekistānas sums | 0,00101 |
Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes Riska kontroles daļas vadītāja D.Brunere
Par termiņa noguldījumu pieņemšanu
1999.gada 8.aprīlī Latvijas Banka pieņem banku termiņa noguldījumus:
| Atmaksas datums: | Noguldījuma termiņš: | Gada procentu likme: |
| 15.04.99. | 7 dienas | 4,25% |
| 23.04.99. | 15 dienas | 4,50% |
Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs I.Rimšēvičs
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs H.Ancāns
Latvijas Banka
Informācija Rīgā 1999. gada 1. aprīlī
Par banku 1998. gada pārskatiem
Saskaņā ar "Kredītiestāžu likumu" visām bankām 1998. gada pārskati bija jāiesniedz Latvijas Bankai līdz šī gada 31. martam.
Visas darbojošās bankas gada pārskatu ir iesniegušas noteiktajā laikā. Tās sarindotas pēc bilances posteņa "Kapitāls un rezerves" lieluma 1998. gada pārskatos.
| Nr. | Banka | 1998. gada pārskata | Kapitāls un rezerves |
| p.k. | auditors | 31.12.98. (tūkst. latu) | |
| 1. | A/s "Parekss banka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 33 752 |
| 2. | A/s "Latvijas Unibanka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 26 540 |
| 3. | A/s "Vereinsbank Rīga" | KPMG | 11 296 |
| 4. | A/s "Hansabank – Latvija" | "Deloitte & Touche Tohmatsu | 10 989 |
| International" | |||
| 5. | Valsts a/s "Latvijas Hipotēku | ||
| un zemes banka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 6979 | |
| 6. | Akciju komercbanka | ||
| "Baltijas Tranzītu banka" | KPMG | 6293 | |
| 7. | A/s "Rietumu banka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 6112 |
| 8. | A/s "Banka "Paritāte"" | "Deloitte & Touche Tohmatsu " | 5305 |
| International | |||
| 9. | A/s "Saules banka" | "Deloitte & Touche Tohmatsu | 5190 |
| International" | |||
| 10. | A/s "Aizkraukles banka" | Arthur Andersen | 5137 |
| 11. | A/s "Latvijas Investīciju | Arthur Andersen | 4605 |
| banka" (jaunais nosaukums | |||
| — a/s "Merita Nordbanken | |||
| Latvia") | |||
| 12. | A/s "Komercbanka "Ventspils | "Deloitte & Touche Tohmatsu | 4138 |
| Apvienotā Baltijas Banka"" | International" | ||
| 13. | A/s "Māras banka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 3785 |
| 14. | A/s "Latvijas Ekonomiskā | "Pricewaterhouse Coopers" | 3012 |
| komercbanka" | |||
| 15. | A/s "Komercbanka | "Pricewaterhouse Coopers" | 2508 |
| "VEF banka"" | |||
| 16. | A/s "Banka "Land"" | "Pricewaterhouse Coopers" | 2388 |
| 17. | A/s "Latvijas Tirdzniecības | "Deloitte & Touche Tohmatsu | 2386 |
| banka" | International" | ||
| 18. | A/s "Rīgas naftas | KPMG | 2204 |
| un ķīmijas banka" | |||
| 19. | A/s "Ogres komercbanka" | "Deloitte & Touche Tohmatsu | 2172 |
| International" | |||
| 20. | A/s "Latvijas Biznesa banka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 2123 |
| 21. | A/s "Baltijas Starptautiskā | Ernst & Young | 2057 |
| banka" | |||
| 22. | A/s "Trasta komercbanka" | "Deloitte & Touche Tohmatsu | 1762* |
| International" | |||
| 23. | A/s "Multibanka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 1698* |
| 24. | A/s "Latvijas Kredītbanka" | "Deloitte & Touche Tohmatsu | 1346 |
| International" | |||
| 25. | A/s "Latvijas Krājbanka" | "Pricewaterhouse Coopers" | 635* |
| 26. | "Sociētē Gēnērale" | Arthur Andersen | — ** |
| Rīgas nodaļa |
* Līdz šī gada 31. martam bankas kapitāls un rezerves ir palielinātas un pārsniedz 2 miljonus latu.
** Francijas banka "Sociētē Gēnērale" ir iesniegusi Rīgas nodaļas finanšu pārskatu. Tajā kapitāls nav nodalīts, jo par nodaļas saistībām atbild Francijas banka "Sociētē Gēnērale" ar visu tās kapitālu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu "Sociētē Gēnērale" Rīgas nodaļai jāiesniedz visas bankas gada pārskats. Tā kā Francijas normatīvie akti paredz citādu gada pārskatu apstiprināšanas kārtību un termiņus, "Sociētē Gēnērale" gada pārskats iesniedzams pēc tā apstiprināšanas.
Atgādinām, ka bilances postenī "Kapitāls un rezerves" tiek uzrādīti akcionāriem piederošie līdzekļi, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā un kas uzkrāti vai zaudēti bankas darbības rezultātā.
Ja ir vēlme ko vairāk uzzināt par kādas atsevišķas bankas darbu un finansiālo stāvokli, jālūdz, lai tā iepazīstina ar pilnu pagājušā gada pārskatu, kam pievienots auditoru atzinums. Tā kā Krievijas un citu NVS valstu finanšu tirgiem aizvadītajā laika posmā un joprojām ir raksturīga liela nestabilitāte, tā atstāja ietekmi uz Latvijas banku sektoru un tā attīstības perspektīvām. Tāpēc iesakām rūpīgi iepazīties ar jūs interesējošo banku gada pārskatiem. Kredītiestāžu likums nosaka, ka jau no 1. aprīļa jebkurai ieinteresētai personai jābūt iespējai bankā iegūt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz pavairošanas izdevumus. Savukārt saīsināts gada pārskats ar pilnu auditoru atzinumu bankām jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šī gada 1. maijam.
Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš
Par 2000.gada datorproblēmas risku novēršanu
Latvijas Bankas speciālisti veic kredītiestāžu un savu informācijas sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai banku sistēma kopumā informātikas jomā tiek pienācīgi gatavota darbam atbilstoši 2000.gada prasībām. Kā zināms, 2000.gads atsevišķām datorsistēmām var radīt problēmas, jo ne visi datortehnikas ražotāji un programmu veidotāji "iemācījuši" tehnikai un programmām, ka nākamgad gada skaitlī mainās visi četri tā cipari. 2000.gada vietā dažviet varētu tikt uzrādīts 1900., datori varētu nesaprast, ka 2000.ir garais gads.
Latvijas Bankā ir izveidota 2000.gada problēmas risinājuma koordinācijas darba grupa, kuras vadītājs ir padomes loceklis Arvils Sautiņš. Viņš arī pārstāv banku sistēmu līdzīgā Latvijas Republikas valdības izveidotā darba grupā, kuras vadītājs ir satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.
Latvijas Banka ir veikusi attiecīgas pārbaudes vairāk nekā desmit bankās, gandrīz pilnībā ir auditētas Latvijas Bankai piederošās sistēmas, tiek kontrolēts starpbanku sektors. Pagaidām nav atklāts nekas tāds, kas radītu nopietnas bažas par Latvijas banku sistēmas darba spējām 2000.gadā.
Pēc A.Sautiņa teiktā, tas gan nenozīmē, ka banku vadītāji un informācijas sistēmu speciālisti var aizmirst par šo lietu, tieši otrādi — ir jāturpina vispusīgs analīzes darbs un savstarpēji jāapmainās ar infomāciju un secinājumiem. Nesen notikušajā kredītiestāžu informātikas sistēmu vadītāju sanāksmē panākta vienošanās, ka informācijas koordinēšanai varētu tikt izveidota interneta lappušu ķēde, kurai pieejas adreses būs atrodamas Latvijas Bankas interneta mājas lapā ( http://www.bank.lv ). Centrālā banka 2000.gada problēmai veltīto informācijas kopu savā mājas lapā jau ievietojusi. Šī adrešu ķēde būs viena no iespējām, kā par savas bankas drošību vairāk informācijas varēs gūt arī tās klienti.
Latvijas Bankas darba grupa strādā nepārtraukti un vismaz reizi mēnesī apkopo pētījumu rezultātus. Centrālajā bankā un tās filiālēs Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē tiek apzinātas un pārbaudītas gan visas informācijas sistēmas, ieskaitot iegādāto programmatūru, tehnisko nodrošinājumu un pašu radītās sistēmas, gan arī citas ar 2000.gada problēmu varbūtēji saistītas iekārtas — telefonu centrāles, naudas zīmju skaitīšanas un pārbaudes mašīnas, bankas drošības sistēmas u.c. Izmantojot speciālu programmatūru, jau pārbaudīts ikviens serveris un pat ikviens personālais dators, lai savāktu iespējami pilnīgu informāciju par to gatavību darbam 2000.gadā. Pārbaudēm līdz šim netiek atvēlēti papildu līdzekļi, nepieciešamās nomaiņas un labojumi tiek veikti tā budžeta ietvaros, kas katru gadu atvēlēts novecojušās tehnikas un programmatūras nomaiņai pret jaunām izstrādnēm.
Līdzvērtīgas pārbaudes pašlaik rit vai vēl gaidāmas ikvienā bankā. Pastāvīgi tās veic attiecīgo kredītiestāžu informācijas speciālisti vai viņu pieaicināti konsultanti. Pārbaudes īsteno arī Latvijas Banka vispārējās uzraudzības ietvaros, un kontroles rezultāti tiek darīti zināmi banku vadībai. Kaut arī tehniskas problēmas vispirms ir katras bankas pašas atbildība, Latvijas Banka ir un būs ieinteresēta, lai arī nākamā gada 1.janvārī naudas darījumi ar Latvijas bankām noritētu bez sarežģījumiem.
Latvijas Banka un Latvijas Komercbanku asociācija uzskata, ka 2000.gada varbūtējā datorproblēma tiks laikus atklāta un novērsta ikvienā bankā, jo tās saņēmušas visai bagātīgu metodisko materiālu ar ieteikumiem, kas un kā būtu darāms. Viss atkarīgs tikai no banku vadītāju vēlmes veikt šo darbu un atvēlēt tam nepieciešamos līdzekļus.
Diemžēl nav izslēgts, ka 2000.gada datorproblēma varētu tikt izmantota kā viens no kārtējiem paņēmieniem banku negodīgas konkurences cīņā, lai radītu ažiotāžu ap kādu konkurentu. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons brīdinājis kolēģus, ka gadu mijā īpaši jārūpējas par karšu automātu funkcionēšanu un nodrošināšanu ar skaidru naudu, jo tās trūkums varētu tikt pārprasts un uztverts par neesošas trauksmes signālu. Latvijas Banka turpinās sadarbību ar Latvijas Centrālo depozitāriju, Rīgas Fondu biržu, Vērtspapīru tirgus komisiju, Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju un maksājumu karšu centriem, lai nepieļautu 2000.gada datorproblēmas ieteikmi uz Latvijas finanšu tirgu.
Latvijas Bankas preses sekretārs
Edžus Vējiņš