• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas ziņas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.1999., Nr. 107/108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23448

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par grāmatvedību" (likumprojekts)

Vēl šajā numurā

08.04.1999., Nr. 107/108

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LATVIJAS BANKAS ZIŅAS

Par konvertējamo valūtu kursiem

Latvijas Banka 08.04.99. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:

Valūta Ls
1 AED (Apvienoto Arābu 0,161
Emirātu dirhēms)
1 ATS (Austrijas šiliņš) 0,0463946
1 AUD (Austrālijas dolārs) 0,372
1 BEF (Beļģijas franks) 0,0158256
100 BGL (Bulgārijas leva) 0,0328
1 CAD (Kanādas dolārs) 0,393
1 CHF (Šveices franks) 0,4
1 CYP (Kipras mārciņa) 1,1
1 CZK (Čehijas krona) 0,0167
1 DEM (Vācijas marka) 0,326411
1 DKK (Dānijas krona) 0,0859
1 EEK (Igaunijas krona) 0,0405
100 ESP (Spānijas peseta) 0,383688
1 EUR (Eiro) 0,638404
1 FIM (Somijas marka) 0,107372
1 FRF (Francijas franks) 0,097324
1 GBP (Anglijas mārciņa) 0,94
1 HKD (Honkongas dolārs) 0,0762
1 HRK (Horvātijas kuna) 0,0835
100 HUF (Ungārijas forints) 0,251
1 IEP (Īrijas mārciņa) 0,810605
1 ILS (Izraēlas šekelis) 0,146
100 ITL (Itālijas lira) 0,0329708
100 JPY (Japānas jena) 0,488
1 KGS (Kirgīzijas soms) 0,017
1 LTL (Lietuvas lits) 0,148
1 LUF (Luksemburgas franks) 0,0158256
1 MDL (Moldovas leja) 0,0624
1 NLG (Nīderlandes guldenis) 0,289695
1 NOK (Norvēģijas krona) 0,0764
1 PLN (Polijas zlots) 0,148
100 PTE (Portugāles eskudo) 0,318434
1 000 ROL (Rumānijas leja) 0,04
1 RUB (Krievijas rublis) 0,0227
1 SEK (Zviedrijas krona) 0,0716
1 SGD (Singapūras dolārs) 0,34
1 SKK (Slovākijas krona) 0,0142
1 USD (ASV dolārs) 0,591
1 trojas unce XAU (zelts) 165,5
1 XDR (SVF norēķ. vien.) 0,7997

Par nekonvertējamo valūtu kursiem

Latvijas Banka periodam no 12.04.99. līdz 18.04.99. nosaka šādus nekonvertējamo valūtu kursus latos:

Valūta Ls
1000 AMD Armēnijas drams 1,43
1000 AZM Azerbaidžānas manats 0,14
1000 BYB Baltkrievijas rubelis 0,00188
1 GEL Gruzijas lars 0,271
1000 KZT Kazahstānas tenge 5,14
1000 TJR Tadžikistānas rubls 0,783
1000 TMM Turkmenistānas manats 0,114
1 UAH Ukrainas grivna 0,142
1 UZS Uzbekistānas sums 0,00101

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Valūtas operāciju pārvaldes Riska kontroles daļas vadītāja D.Brunere

Par termiņa noguldījumu pieņemšanu

1999.gada 8.aprīlī Latvijas Banka pieņem banku termiņa noguldījumus:

Atmaksas datums: Noguldījuma termiņš: Gada procentu likme:
15.04.99. 7 dienas 4,25%
23.04.99. 15 dienas 4,50%

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs I.Rimšēvičs

Monetārās politikas pārvaldes vadītājs H.Ancāns

Latvijas Banka

Informācija Rīgā 1999. gada 1. aprīlī

Par banku 1998. gada pārskatiem

Saskaņā ar "Kredītiestāžu likumu" visām bankām 1998. gada pārskati bija jāiesniedz Latvijas Bankai līdz šī gada 31. martam.

Visas darbojošās bankas gada pārskatu ir iesniegušas noteiktajā laikā. Tās sarindotas pēc bilances posteņa "Kapitāls un rezerves" lieluma 1998. gada pārskatos.

Nr. Banka 1998. gada pārskata Kapitāls un rezerves
p.k. auditors 31.12.98. (tūkst. latu)
1. A/s "Parekss banka" "Pricewaterhouse Coopers" 33 752
2. A/s "Latvijas Unibanka" "Pricewaterhouse Coopers" 26 540
3. A/s "Vereinsbank Rīga" KPMG 11 296
4. A/s "Hansabank – Latvija" "Deloitte & Touche Tohmatsu 10 989
International"
5. Valsts a/s "Latvijas Hipotēku
un zemes banka" "Pricewaterhouse Coopers" 6979
6. Akciju komercbanka
"Baltijas Tranzītu banka" KPMG 6293
7. A/s "Rietumu banka" "Pricewaterhouse Coopers" 6112
8. A/s "Banka "Paritāte"" "Deloitte & Touche Tohmatsu " 5305
International
9. A/s "Saules banka" "Deloitte & Touche Tohmatsu 5190
International"
10. A/s "Aizkraukles banka" Arthur Andersen 5137
11. A/s "Latvijas Investīciju Arthur Andersen 4605
banka" (jaunais nosaukums
— a/s "Merita Nordbanken
Latvia")
12. A/s "Komercbanka "Ventspils "Deloitte & Touche Tohmatsu 4138
Apvienotā Baltijas Banka"" International"
13. A/s "Māras banka" "Pricewaterhouse Coopers" 3785
14. A/s "Latvijas Ekonomiskā "Pricewaterhouse Coopers" 3012
komercbanka"
15. A/s "Komercbanka "Pricewaterhouse Coopers" 2508
"VEF banka""
16. A/s "Banka "Land"" "Pricewaterhouse Coopers" 2388
17. A/s "Latvijas Tirdzniecības "Deloitte & Touche Tohmatsu 2386
banka" International"
18. A/s "Rīgas naftas KPMG 2204
un ķīmijas banka"
19. A/s "Ogres komercbanka" "Deloitte & Touche Tohmatsu 2172
International"
20. A/s "Latvijas Biznesa banka" "Pricewaterhouse Coopers" 2123
21. A/s "Baltijas Starptautiskā Ernst & Young 2057
banka"
22. A/s "Trasta komercbanka" "Deloitte & Touche Tohmatsu 1762*
International"
23. A/s "Multibanka" "Pricewaterhouse Coopers" 1698*
24. A/s "Latvijas Kredītbanka" "Deloitte & Touche Tohmatsu 1346
International"
25. A/s "Latvijas Krājbanka" "Pricewaterhouse Coopers" 635*
26. "Sociētē Gēnērale" Arthur Andersen — **
Rīgas nodaļa

* Līdz šī gada 31. martam bankas kapitāls un rezerves ir palielinātas un pārsniedz 2 miljonus latu.

** Francijas banka "Sociētē Gēnērale" ir iesniegusi Rīgas nodaļas finanšu pārskatu. Tajā kapitāls nav nodalīts, jo par nodaļas saistībām atbild Francijas banka "Sociētē Gēnērale" ar visu tās kapitālu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu "Sociētē Gēnērale" Rīgas nodaļai jāiesniedz visas bankas gada pārskats. Tā kā Francijas normatīvie akti paredz citādu gada pārskatu apstiprināšanas kārtību un termiņus, "Sociētē Gēnērale" gada pārskats iesniedzams pēc tā apstiprināšanas.

Atgādinām, ka bilances postenī "Kapitāls un rezerves" tiek uzrādīti akcionāriem piederošie līdzekļi, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā un kas uzkrāti vai zaudēti bankas darbības rezultātā.

Ja ir vēlme ko vairāk uzzināt par kādas atsevišķas bankas darbu un finansiālo stāvokli, jālūdz, lai tā iepazīstina ar pilnu pagājušā gada pārskatu, kam pievienots auditoru atzinums. Tā kā Krievijas un citu NVS valstu finanšu tirgiem aizvadītajā laika posmā un joprojām ir raksturīga liela nestabilitāte, tā atstāja ietekmi uz Latvijas banku sektoru un tā attīstības perspektīvām. Tāpēc iesakām rūpīgi iepazīties ar jūs interesējošo banku gada pārskatiem. Kredītiestāžu likums nosaka, ka jau no 1. aprīļa jebkurai ieinteresētai personai jābūt iespējai bankā iegūt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz pavairošanas izdevumus. Savukārt saīsināts gada pārskats ar pilnu auditoru atzinumu bankām jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šī gada 1. maijam.

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš

Par 2000.gada datorproblēmas risku novēršanu

Latvijas Bankas speciālisti veic kredītiestāžu un savu informācijas sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai banku sistēma kopumā informātikas jomā tiek pienācīgi gatavota darbam atbilstoši 2000.gada prasībām. Kā zināms, 2000.gads atsevišķām datorsistēmām var radīt problēmas, jo ne visi datortehnikas ražotāji un programmu veidotāji "iemācījuši" tehnikai un programmām, ka nākamgad gada skaitlī mainās visi četri tā cipari. 2000.gada vietā dažviet varētu tikt uzrādīts 1900., datori varētu nesaprast, ka 2000.ir garais gads.

Latvijas Bankā ir izveidota 2000.gada problēmas risinājuma koordinācijas darba grupa, kuras vadītājs ir padomes loceklis Arvils Sautiņš. Viņš arī pārstāv banku sistēmu līdzīgā Latvijas Republikas valdības izveidotā darba grupā, kuras vadītājs ir satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

Latvijas Banka ir veikusi attiecīgas pārbaudes vairāk nekā desmit bankās, gandrīz pilnībā ir auditētas Latvijas Bankai piederošās sistēmas, tiek kontrolēts starpbanku sektors. Pagaidām nav atklāts nekas tāds, kas radītu nopietnas bažas par Latvijas banku sistēmas darba spējām 2000.gadā.

Pēc A.Sautiņa teiktā, tas gan nenozīmē, ka banku vadītāji un informācijas sistēmu speciālisti var aizmirst par šo lietu, tieši otrādi — ir jāturpina vispusīgs analīzes darbs un savstarpēji jāapmainās ar infomāciju un secinājumiem. Nesen notikušajā kredītiestāžu informātikas sistēmu vadītāju sanāksmē panākta vienošanās, ka informācijas koordinēšanai varētu tikt izveidota interneta lappušu ķēde, kurai pieejas adreses būs atrodamas Latvijas Bankas interneta mājas lapā ( http://www.bank.lv ). Centrālā banka 2000.gada problēmai veltīto informācijas kopu savā mājas lapā jau ievietojusi. Šī adrešu ķēde būs viena no iespējām, kā par savas bankas drošību vairāk informācijas varēs gūt arī tās klienti.

Latvijas Bankas darba grupa strādā nepārtraukti un vismaz reizi mēnesī apkopo pētījumu rezultātus. Centrālajā bankā un tās filiālēs Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē tiek apzinātas un pārbaudītas gan visas informācijas sistēmas, ieskaitot iegādāto programmatūru, tehnisko nodrošinājumu un pašu radītās sistēmas, gan arī citas ar 2000.gada problēmu varbūtēji saistītas iekārtas — telefonu centrāles, naudas zīmju skaitīšanas un pārbaudes mašīnas, bankas drošības sistēmas u.c. Izmantojot speciālu programmatūru, jau pārbaudīts ikviens serveris un pat ikviens personālais dators, lai savāktu iespējami pilnīgu informāciju par to gatavību darbam 2000.gadā. Pārbaudēm līdz šim netiek atvēlēti papildu līdzekļi, nepieciešamās nomaiņas un labojumi tiek veikti tā budžeta ietvaros, kas katru gadu atvēlēts novecojušās tehnikas un programmatūras nomaiņai pret jaunām izstrādnēm.

Līdzvērtīgas pārbaudes pašlaik rit vai vēl gaidāmas ikvienā bankā. Pastāvīgi tās veic attiecīgo kredītiestāžu informācijas speciālisti vai viņu pieaicināti konsultanti. Pārbaudes īsteno arī Latvijas Banka vispārējās uzraudzības ietvaros, un kontroles rezultāti tiek darīti zināmi banku vadībai. Kaut arī tehniskas problēmas vispirms ir katras bankas pašas atbildība, Latvijas Banka ir un būs ieinteresēta, lai arī nākamā gada 1.janvārī naudas darījumi ar Latvijas bankām noritētu bez sarežģījumiem.

Latvijas Banka un Latvijas Komercbanku asociācija uzskata, ka 2000.gada varbūtējā datorproblēma tiks laikus atklāta un novērsta ikvienā bankā, jo tās saņēmušas visai bagātīgu metodisko materiālu ar ieteikumiem, kas un kā būtu darāms. Viss atkarīgs tikai no banku vadītāju vēlmes veikt šo darbu un atvēlēt tam nepieciešamos līdzekļus.

Diemžēl nav izslēgts, ka 2000.gada datorproblēma varētu tikt izmantota kā viens no kārtējiem paņēmieniem banku negodīgas konkurences cīņā, lai radītu ažiotāžu ap kādu konkurentu. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons brīdinājis kolēģus, ka gadu mijā īpaši jārūpējas par karšu automātu funkcionēšanu un nodrošināšanu ar skaidru naudu, jo tās trūkums varētu tikt pārprasts un uztverts par neesošas trauksmes signālu. Latvijas Banka turpinās sadarbību ar Latvijas Centrālo depozitāriju, Rīgas Fondu biržu, Vērtspapīru tirgus komisiju, Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju un maksājumu karšu centriem, lai nepieļautu 2000.gada datorproblēmas ieteikmi uz Latvijas finanšu tirgu.

Latvijas Bankas preses sekretārs

Edžus Vējiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!