Finanšu ministrija

Par tendencēm Latvijas eksportā

Eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 30,2%, imports pieaudzis par 27,4%. Gada laikā būtiskākais pieaugums bijis minerālproduktu, parasto metālu un to izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksportam, bet būtiskākais importa kāpums bijis minerālproduktiem, satiksmes līdzekļiem, parastajiem metāliem un to izstrādājumiem.

Pēdējo mēnešu laikā tendences ārējā tirdzniecībā nav būtiski mainījušās, un pieaugumi vērojami lielākajā daļā preču kategoriju. Atsevišķu mēnešu ietvaros novērotās svārstības neliecina par būtiskām izmaiņām ārējās tirdzniecības tendencēs. Līdz ar to arī pirmajā pusgadā kopumā ārējās tirdzniecības apjomi pieauguši par vairāk nekā trešdaļu.

Mēneša laikā ārējā tirdzniecībā vērojams neliels kritums – par 7,9%, eksportā galvenokārt samazinājās koka un tā izstrādājumu, kā arī parasto metālu un tā izstrādājumu eksports, bet importā būtiskākais samazinājums bija vērojams parastajiem metāliem un to izstrādājumiem, kā arī satiksmes līdzekļiem.

Vērtējot eksporta attīstības perspektīvas, svarīgi atzīmēt, ka starp Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm nav parādu krīzes skarto valstu – Itālijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas, un eksports uz tām kopumā veido tikai 2,7% no kopējā eksporta. Tādēļ tiešā veidā notikumi šajās valstīs būtiski neietekmē Latvijas eksportētājus, tomēr šo valstu ekonomiskā attīstība var ietekmēt pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu attīstību, tādējādi netieši ietekmējot Latvijas eksporta pieauguma potenciālu nākotnē.

"Neskatoties uz pašreizējiem situācijas saasinājumiem ārējā ekonomiskajā vidē, Latvijas tirdzniecības partnervalstu (Baltijas un Skandināvijas valstu, Vācijas un Polijas) IKP pieauguma prognozes joprojām ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kas ļauj cerēt uz pozitīvām eksporta attīstības tendencēm arī turpmāk," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Par Eiropas Sociālā fonda finansējuma apguvi

Latvija joprojām turpina saglabāt stabilas līderpozīcijas Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma apguvē starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati jūlija beigās.

"Latvijas labie ESF apguves rādītāji no mēneša uz mēnesi nav skaidrojami vienīgi ar ESF ietvaros sniegto aktīvo atbalstu nodarbinātības jomai un bezdarba samazināšanai šābrīža ekonomiskajā situācijā. Rezultāti skaidrojami arī ar Latvijas spēju ātri reaģēt uz vajadzībām un izmaiņām sociālajā jomā, pārdalot finansējumu no gausāk apgūstamām ES fondu aktivitātēm uz tādām, kurām finansējums ir prioritārāks," uzsver valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Tā, piemēram, aprīlī ar grozījumiem tika pārdalīts 355 tūkstošu latu finansējums doktora studiju programmu īstenošanai, lai sekmētu doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaita pieaugumu, bet jūnijā 7,2 miljoni latu tika novirzīti bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs.

Savukārt, tā kā ir nepieciešams sekmēt nodarbinātības pieaugumu 2012. un 2013.gadā, vēl plānots piešķirt papildu 23 miljonu latu finansējumu aktīvo darba tirgus pasākumu īstenošanai.

Pēc datiem jūlija beigās, starp divdesmit astoņām ES dalībvalstīm Latvija joprojām ieņem pirmo vietu pēc atmaksām no EK valsts budžetā (ESF ietvaros) – atmaksāti ir 55,9% no kopējā 2007.–2013.gada ESF piešķīruma apjoma.

Savukārt Igaunija ierindojas otrajā vietā pēc atmaksām no EK 46,5% apmērā no ESF piešķīruma, bet Lietuva – sestajā vietā ar atmaksām no EK 38,4% no ESF piešķīruma.

Kopumā Latvijai 2007.–2013.gada periodā ESF ietvaros piešķirts 387 miljoni latu liels finansējums.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa