Imants Kalniņš, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, vakar, 8. aprīlī, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV", 08.04.1999. pl.13.20

— Nesen esat kļuvis par priekšsēdētāju vienai no nozīmīgākajām Saeimas pastāvīgajām komisijām — Budžeta un finansu (nodokļu). Kā vērtējat pašreizējo situāciju valsts budžetā? Turpmākās prognozes?

— Pirms pusotra mēneša — 25. februārī Saeimā tika pieņemts likums par valsts budžetu 1999. gadam. Tagad gan sabiedrību kopumā, gan valsts institūcijas interesē, kā šis likums darbojas.

Šobrīd pirmām kārtām ir sevišķa neapmierinātība ar to, ka nepildās sociālā nodokļa ieņēmumi. Šajā sfērā ir izveidojies vairāk nekā 20 miljonu latu deficīts. Ekonomiskās analīzes liecina, ka tas viss ir saistīts ar Krievijas finansiālo krīzi.

Pirmkārt, Krievijā tiešām tika pazaudēta prāva Latvijas kapitāla daļa. Otrkārt, tika zaudēti agrākie preču noieta tirgi. Līdz ar to Latvijas ražotāji bija spiesti samazināt savas ražošanas jaudas. Tādējādi ir iestājusies šī ekonomiskā recesija.

Protams, runājot par sociālā nodokļa nepietiekamo ieņēmumu, mēs nevaram atsaukties tikai uz Krievijas ekonomisko krīzi. Ir arī mūsu pašu sistēmā vairākas kļūdas vai aplamības. Ir konstatēts, ka sociālā nodokļa iekasēšanas administrēšana, pārejot no vienas institūcijas uz citu, šobrīd tā īsti efektīvi nenotiek.

Runājot par pavisam konkrētiem skaitļiem, jāmin apmēram 200 tūkstoši cilvēku, par kuriem netiek maksāts sociālais nodoklis.

Jāņem vērā arī tas, ka Krievijas krīzes rezultātā ir samazinājies tā sauktais kopējais pieprasījums. Proti, ienākumi ir samazinājušies, cilvēkiem ir mazāk naudas.

Par prognozēm. Cik ekspertu, tik prognožu. Pirmās prognozes bija tādas, ka recesija varētu tikt pārvarēta jau pirmajā pusgadā. Taču patlaban šīs prognozes jau tiek apšaubītas. Man pašam arī pērnā gada beigās bija tāda pārliecība, ka krīzes sekas varētu tikt pārvarētas līdz jūnijam. Laikam gan šī ekonomiskā aktivitāte samazināsies visu šo gadu. Nav nekāda pamata domāt, ka tā varētu tikt pārvarēta ātrāk.

Acīmredzot pārāk optimistiskas ir bijušas prognozes attiecībā uz Krievijas ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanu. Tāds ir pašreizējais secinājums. Mums jārēķinās ar daudz ilgāku laiku, pārvarot šīs sekas.

— Vai šis Krievijas ekonomiskās krīzes trieciens nevarētu stimulēt Latvijas uzņēmējus kļūt aktīvākiem?

— Jā, patiešām. Vispirms jārunā par Latvijas bankām, kas ir cieši saistītas ar kredītprocentu likmēm. Bet jāņem vērā, ka Latvijas bankas Krievijas ekonomiskās krīzes apstākļos zaudēja daudz kapitāla daļu. Šobrīd ievērojami ir pieaugušas kredītprocentu likmes. Tas liecina par to, ka bankas tiecas drīzāk atgūt savu kapitālu. Tas viss notiek, neraugoties uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanos.

Kredītprocentu likmju pazemināšanās neapšaubāmi pazemina ekonomisko aktivitāti. Uzlabojums būs sagaidāms tikai tad, kad bankas vismaz daļēji būs atguvušas savus pazaudētos kapitālus.

Otrkārt, ilgstoši pastāvot slēptajam vai reālajam budžeta deficītam, rodas grūtības.

Mēs pašlaik tomēr dzīvojam budžeta deficīta apstākļos. Un šis budžeta deficīts turpināsies diezgan ilgi.

Kas attiecas uz mūsu uzņēmējiem, kuri līdz šim ir orientējušies uz Austrumu tirgu, man jāsaka, ka šis tirgus ir nestabils. Tas nenozīmē, ka tas nevarētu atjaunoties. Bet mums aizvien vairāk ir jādomā par rentabilitāti.

Sarunas turpinājums — seko

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors