Ar cirvi neizcirtīs

"Kas uz papīra uzrakstīts, to ar cirvi neizcirtīs" — šis sakāmvārds nāk prātā, atverot trimdas latvieša Anša Reinharda sastādīto un Latvijas Nacionālās bibliotēkas franču valodā izdoto grāmatu "Lettonie — Russie", kurā apkopoti līgumi un pamatdokumenti daudzu gadu garumā un kuras vērtība ir patiešām ilglaicīga. Ne tikai tāpēc, ka daudzviet ārzemniekam pieejamā informācija ir vēl no padomju laikiem un Latvijai nelabvēlīga. Bet arī tādēļ, ka daudzu valstu žurnālisti parasti komentē notikumus no lielpilsētas Maskavas, kur spēcīgais un ilggadīgais informācijas tīkls, kā arī plašās tirgus perspektīvas būtiski ietekmē politiķu uzskatus.

Grāmatā apkopota pamatinformācija, ko var sniegt politiķiem, pētniekiem un žurnālistiem, kas vēlas iepazīties ar patieso Latvijas vēsturi un tēlu. Senākais dokuments ir britu lorda A.Balfūra 1918. gada 11. novembra vēstule, kurā Lielbritānija atzīst Latviju "de facto". Seko valsts proklamēšanas deklarācija un citi neatkarības laika materiāli, ieskaitot Versaļas, Brestļitovskas, Rīgas un citu vienošanos protokolus.

Turpinājumā lasītājs tiek iepazīstināts ar aneksijas procesu, ko aizsāk Ribentropa–Molotova pakta 1939. gada 23. augusta slepenie protokoli, turpina Maskavas 1940. gada 16. jūnija prettiesiskais ultimāts, sabiedroto Jaltas konferences lēmumi un civiliedzīvotāju deportāciju dokumentāls atainojums.

Starptautiski svarīgākie neatkarības atjaunošanas laika lēmumi, ieskaitot padomju armijas izvešanu un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina 1997. gada garantijas, noslēdz dokumentu kopojumu. Tam pievienots Latvijas Satversmes teksts un plaša bibliogrāfija par dažādās valodās izmantotajiem avotiem.

Grāmata ir enciklopēdiska rakstura izdevums ar autentiskiem tekstiem, kas ilgus gadus būs drošs pamats dažādu valstu vēsturniekiem un diplomātiem, pētot Latvijas valsts tapšanu, trīs okupācijas un neatkarības atgūšanu.

Aivars Jansons, Starptautiskās žurnālistu federācijas biedrss