Eiropas naudai — jauna sadales kārtība

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Šo līgumu no Latvijas puses parakstīja Roberts Zīle. Šis memorands ir pamats, kas nosaka jaunus principus, pēc kuriem Latvijā tiek administrētas un finansētas Eiropas Komisijas finansētās palīdzības programmas un kā notiek mūsu atskaites par šo līdzekļu izmantošanu.

— Pēc kādiem principiem Eiropas Savienības finansiālā palīdzība tika administrēta līdz šim?

— Līdz šim visu palīdzības programmu administrācija un tehniskā vadība tika koordinēta no Briseles — Eiropas Komisijas mītnes. Vienkāršoti runājot — rēķinu apmaksa un uzskaite notika tur, Latvijā darbojās Eiropas Komisijas konsultanti, kuri atkal atskaitījās tikai Briselē. Latvijas institūciju atbildība par šo līdzekļu izmantojumu, salīdzinot ar sistēmu, kas sāks darboties šobrīd, bija daudz mazāka.

Ar Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem tiek noteikta jauna kārtība — līdzekļi no Eiropas Komisijas ienāks Latvijā, un to sadale, maksājumu veikšana un norēķini notiks šeit pat Latvijā. Līdz ar to būtiski palielinās Latvijas puses atbildība un līdzdalība.

— Vai to varētu saprast kā pieaugošu Eiropas institūciju uzticību Latvijai?

— Acīmredzot. Jo Eiropas Komisijai, bez šaubām, ir ļoti svarīgi būt pārliecinātai par Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudas izlietojuma lietderību. Mūsu piedāvātais mehānisms — Nacionālais fonds — viņos vieš šādu pārliecību.

Jāatzīst, ka šo noteikumu izstrādes gaitā mēs pārliecinājāmies par Eiropas Komisijas ārkārtīgi skrupulozajām prasībām, kas bija jāņem vērā mūsu Nacionālā fonda darbības principu izstrādes gaitā un kas vēl būs jāievēro, šeit uz vietas veicot palīdzības programmu finansu līdzekļu sadali un uzskaiti. Analizējot šīs prasības, diemžēl nāk prātā biežie pārmetumi Finansu ministrijai par prasībām, kuras mēs, vēloties palielināt budžeta izdevumu "caurspīdīgumu", uzstādām mūsu nodokļu maksātāju naudas izmantošanas kontrolē.

Iespējams, mēs pašlaik vēl neapzināmies, cik augsti kvalificēti speciālisti un kā mums būs jāapmāca, lai visas šīs Eiropas Komisijas prasības un pastiprināto kontroli par katra dokumenta precīzu sastādīšanu spētu izpildīt.

— Kas realizēs fonda darbību, kur tiks meklēti šie augsti kvalificētie darbinieki?

— Mēs neveidosim jaunu institūciju. Nacionālā fonda funkcijas veiks Valsts kase. Tiks pieņemti darbā papildus tikai daži, maksimums pieci cilvēki.

Šo pašu ceļu mēs ceram izvēlēties arī turpmāk. Arī parādoties jaunām starptautiskās palīdzības programmām, mēs līdzekļus sadalīsim centralizēti, caur Valsts kasi un neveidosim nekādas paralēlas finansu sistēmas vai norēķinu grupas.

— Kuras Eiropas Savienības programmas administrēs Nacionālais fonds?

— Pēc šiem noteikumiem tiks administrēta Eiropas Komisijas PHARE Nacionālā programma 1998. gadam, kuras ietvaros Latvija saņems 21 miljonu eiro lielu palīdzību, PHARE Pārrobežu sadarbības programma 1998. gadam — 2,5 miljonus eiro, Izlīdzināšanas fonda programma 1998. gadam — 4 miljonus eiro, Liela mēroga infrastruktūras fonda programma 1998. gadam — 5 miljonus eiro.

Par šo līdzekļu saņemšanu jau ir parakstīti memorandi. Kad parādīsies jauni piedāvājumi — PHARE programma 1999. gadam vai līdz šim mums nepieejami finansu instrumenti, piemēram, ISPA un citas programmas, līdzekļu sadali mēs arī ceram veikt ar Nacionālā fonda starpniecību. Mēs, protams, ceram, ka šo programmu vadības prasības īpaši neatšķirsies no līdzšinējām un tās būs iespējams realizēt ar topošā Nacionālā fonda palīdzību.

— Kā tiks pabeigta uzsākto palīdzības programmu administrācija?

— PHARE programmas 1996. un 1997. gadam darbosies saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem noteikumiem.

— Noteikumi palīdzības programmu realizācijā paredz arī tādu posmu kā "ieviešanas institūcijas". Kas būs to kompetencē?

— Nacionālais fonds, kura funkcijas izpildīs Valsts kase, centralizēti saņems finanses no Eiropas Komisijas un veiks maksājumus un sagatavos atskaites. Nākamais posms būs šīs ieviešanas institūcijas, tādas acīmredzot būs trīs. Tās praktiski koordinēs projektu ieviešanu — konkursu rīkošanu un līgumu slēgšanu.

Viena šāda ieviešanas institūcija būs Finansu ministrijā jau pastāvošā Centrālā finansu un kontraktu vienība. Tur tiks nodrošināta šī projektu realizēšana, bet atbildība par līdzekļu izmantošanu atbilstoši projekta mērķim un projekta savlaicīgu izpildi būs jāuzņemas konkrētajai ministrijai.

Divos gadījumos — Satiksmes ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā — tiks izveidotas atsevišķas ieviešanas institūcijas. Tādēļ ka mēs orientējamies uz Eiropas Komisijas finansu instrumentiem, kas mums kļūs pieejami jau tuvākajā nākotnē, — pirmajiem diviem strukturālajiem fondiem, kuru līdzekļus varēsim izmantot, SAPARD un ISPA. Viens no tiem — SAPARD — paredz atbalsta sniegšanu lauksaimniecības un lauku attīstībai, savukārt ISPA — satiksmes un vides projektiem.

Šobrīd Satiksmes ministrijā un VARAM veidojamās ieviešanas institūcijas realizēs tikai dažus projektus, vienlaikus būvējot struktūru, kas būtu spējīga vadīt projektus abu nosaukto fondu finansējuma ietvaros.

— Vai šāda palīdzības shēma jau darbojas kādā no valstīm, kuras saņem Eiropas Savienības programmu naudu?

— Jāatzīst, ka esam nokļuvuši pionieru lomā — tieši Latvija ir pirmā valsts, kur šāda shēma ir izveidota un apstiprināta valdībā. Eiropas Komisija pa šī dokumenta tapšanas laiku apturēja sarunas par šādu struktūru veidošanu citās Eiropas Savienības kandidātvalstīs, lai novērtētu, kā šis process notiek Latvijā un veiksmes gadījumā mūsu variantu aprobētu citur.

— Vai izmaiņas Eiropas Savienības finansiālās palīdzības administrēšanā padarīs projektu pieteikuma un naudas saņemšanas ceļu vienkāršāku un ātrāku?

— Protams, uz to mēs ceram. Kaut vai lai, piemēram, sagatavotu maksājumu uzdevumu un pārbaudītu, vai tas sastādīts pareizi, Latvijā mums vajadzēs daudz mazāk laika nekā līdz šim, kad visi dokumenti bija jāaizsūta uz Briseli un pēc tam ilgstoši no turienes jāgaida. Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka par salīdzinoši mazām summām akcepts ir bijis jāgaida pat pusgada garumā. Turklāt, lai pierādītu kāda projekta pamatotību cilvēkiem, kas atradās Briselē, nevis Rīgā un nevarēja par faktiem pārliecināties pašu acīm, ir nepieciešams daudz vairāk dažādu pamatojumu, atskaišu un citu formalitāšu. Mēs ceram vienkāršot arī šo aspektu, protams, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprinātos standartus.

Vienlaikus mums jāatceras, ka memorandos, ko Latvijas puse paraksta, vienojoties par palīdzības saņemšanu no Eiropas Komisijas, ir minēts, ka gadījumā, ja piešķirtie līdzekļi netiek izmantoti norādītajam mērķim, mums tie ir jāatmaksā atpakaļ.

Tā ka reizē ar Eiropas Komisijas uzticību mēs esam uzņēmušies arī lielāku atbildību.

Jāatzīmē vēl viens pozitīvs aspekts tam, ka Eiropas Komisijas palīdzības sadale tagad tiks uzticēta Latvijas institūcijām. Parasti šādos palīdzības projektos līdz ar Eiropas Savienības finansējumu tiek ieguldīta arī Latvijas valsts budžeta nauda. Līdz šim šādos projektos mēs varējām kontrolēt tikai mūsu naudas izlietojuma lietderību. Tagad mēs redzēsim kopainu, līdz ar to labāk novērtējams būs arī Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietojums.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore