Satiksmes ministrija

Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu

Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētājs akciju sabiedrībā "Air Baltic Corporation" ir saņēmusi akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā "airBaltic" valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63 679 065 latiem, no kuriem 30 miljoni būtu jau LVRTC un BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Valsts pārstāvji sabiedrības "airBaltic" padomē uzskata, ka nepieciešami vismaz 60 miljonu latu papildu ieguldījumi, neskaitot esošo obligāciju konvertāciju. Taču šie ieguldījumi atrisinātu tikai sabiedrības negatīvo pašu kapitāla problēmu. Lai attīstītu sabiedrību "airBaltic", jāiegādājas jaunas, ekonomiskas lidmašīnas, kā arī jāveic nākotnes darījuma kontrakti par degvielas iegādi, lai apdrošinātos pret iespējamām cenu izmaiņām, kur izmaksas atkarībā no darījuma veida var būt ievērojami lielākas.

Finansiālā situācija sabiedrībā "airBaltic" ir nopietna, un jau martā Satiksmes ministrija par to informēja Ministru kabinetu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām. Lai nodrošinātu tās turpmāku darbību un attīstību, ir jāiegulda papildu finanšu līdzekļi.

Pēc padziļinātas sabiedrības "airBaltic" finanšu pārbaudes un turpmākas attīstības stratēģijas izvērtēšanas auditorkompānija "KPMG" un finanšu konsultants "Prudentia" secināja: lai nodrošinātu sabiedrības turpmāko darbību un attīstību, jāpalielina tās pamatkapitāls. Valdībai ir iesniegti vairāki iespējamie tālākie sabiedrības attīstības varianti, viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmē valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā, otrs – valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.

"Vai tiešām uzņēmums ir jānoved līdz reisu slēgšanai un daļējai darbības apturēšanai, lai valdība sāktu konstruktīvi rīkoties šajā jautājumā? Pašreizējā situācija izskatās pēc uzņēmuma graušanas ar pagaidām publiski nepaskaidrotu mērķi. Premjeram jāsaprot, ka šādai rīcībai var būt ļoti nopietnas sekas – sākot ar starptautisku skandālu un valsts tēla graušanu līdz pat daudzu cilvēku palikšanai bez darba un starptautiski konkurētspējīga uzņēmuma nogremdēšanai," uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Akcionārs ir saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti sabiedrības "airBaltic" zaudējumi 34,2 miljonu latu apmērā. 16.augustā padome ir pieņēmusi lēmumu un informējusi akcionāru par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas steidzamo nepieciešamību un lēmuma pieņemšanas atlikšanas iespējamajām sekām attiecībā uz sabiedrības maksātspēju.

Satiksmes ministrs uztur spēkā iepriekšpausto, ja valdība izšķiras saglabāt vairākumu aviokompānijā, tad pamatkapitāla palielināšana jāskata kompleksā ar akcionāru līguma nosacījumu maiņu, nosakot valstij kā lielākajam akcionāram veto tiesības, bāzes lidostu Rīgā un valdi ar diviem valsts puses pārstāvjiem tajā.

Satiksmes ministrs U.Augulis aicina valdības vadītāju Valdi Dombrovski nevilcināties un beidzot pieņemt lēmumu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu. To U.Augulis uzsvēris Ministru prezidentam nosūtītajā vēstulē, lūdzot sasaukt valdības ārkārtas sēdi "airBaltic" jautājumā.

Par "ciparu dividendes" joslas lietošanu

Šā gada augustā Satiksmes ministrijas (SM) un Elektronisko sakaru direkcijas pārstāvji piedalījās sarunās ar Krievijas Federācijas Sakaru un masu saziņas ministrijas delegāciju par 790–862 MHz frekvenču joslas lietošanu.

Baltijas valstu ierosināto sarunu gaitā tika sagatavotas un parakstītas divpusējas vienošanās par nosacījumiem, kas jāievēro, ieviešot mobilās sistēmas Baltijas valstīs.

Latvijas delegācija panāca nosacījumus, ka bez papildu radiofrekvenču spektra koordinācijas ar Krievijas Federāciju ir iespējams ieviest mobilās sistēmas 96% no Latvijas teritorijas, ievērojot saskaņotos mobilā tīkla parametrus, tas ir, radiofrekvenču spektra koordinācija jāveic tikai 10–15 km platā pierobežas zonā.

Sarunās detalizēti apspriesti minēto valstu mērķi un plāni attiecībā uz 790–862 MHz frekvenču joslas izmantošanu nākotnē un elektromagnētiskās saderības nodrošināšanu starp valstīm.

Baltijas valstīs minēto joslu izmanto ciparu televīzijai, bet Baltkrievijā un Krievijas Federācijā tajā darbojas gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmas.

Šo frekvenču joslu, kuru pazīst kā "ciparu dividendi", Eiropas Savienības dalībvalstis paredz padarīt pieejamu platjoslas mobilo sakaru sistēmām pēc pārejas uz ciparu televīziju, lai nodrošinātu piekļuvi internetam, īpaši lauku apvidū.

Joslas atšķirīgā lietošana NSV un Eiropas Savienības dalībvalstīs izsauc elektromagnētiskās saderības nodrošināšanas grūtības pierobežā. Atrisinājuma meklēšana šai problēmai un attiecīgu starpvalstu frekvenču koordinācijas vienošanos izstrādāšana bija šīs tikšanās Maskavā uzdevums.

Atbildot uz Latvijas delegācijas jautājumu par Krievijas Federācijas plāniem attiecībā uz apraides ieviešanu ciparformātā, Krievijas Federācijas delegācija informēja, ka neparedz pabeigt pāreju uz ciparu televīziju ātrāk kā 2015.gada 16.jūnijā, kā to nosaka nolīgums "Ženēva 2006".

Ministrijas Komunikācijas nodaļa