Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 16.augustā

MK: Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata konkursa nolikumu un vērtēšanas komisiju

16.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts nolikums atklātam konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu un pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvu. Valsts kancelejas sagatavotais piedāvājums paredz KNAB priekšnieka atlasei izsludināt atklātu konkursu un kandidātu vērtēšanu uzticēt komisijai, kuru veido nozares profesionāļi, tādējādi būtiski uzlabojot esošo kārtību.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda: "Atšķirībā no līdzšinējās KNAB priekšnieka amata konkursa organizēšanas prakses Valsts kancelejas izstrādātā kārtība paredz trīs jauninājumus. Pirmkārt, amata pretendentus atklāta konkursa divās atlases kārtās vērtēs nozares profesionāļi, nevis politiķi. Paredzēts, ka konkursa komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors. Otrkārt, konkursa nolikumā ir skaidri noteikts iesniedzamo dokumentu loks, kas apliecina likumā noteiktās pretendentiem nepieciešamās prasmes. Treškārt, lai informētu sabiedrību par atklāta konkursa norisi, ir paredzēts informēt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par pretendentiem, kas ir pieteikušies konkursā. Sabiedrības informēšana paredzēta gan konkursa sākumā, gan pēc katras kārtas."

E.Dreimane uzsver: "Šie jauninājumi ir ieviesti, lai nodrošinātu, ka KNAB vadītājs tiktu izraudzīts, vadoties tikai un vienīgi no amatam nepieciešamiem profesionāliem kritērijiem un prasmēm, izslēdzot jebkādu politisku ieinteresētību, kā arī lai pretendentu izvērtēšanas process no paša sākuma būtu atklāts, sabiedrībai zināms un saprotams."

Konkurss KNAB vadītāja amatam notiks divās kārtās, pirmajā kārtā izvērtējot pretendentu atbilstību formālajiem konkursa kritērijiem, bet otrajā kārtā padziļināti vērtējot pretendentu kompetenci un pieredzi. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt uz MK apstiprināšanai, savukārt MK lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.

Pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu ir jāatbilst obligātajām prasībām, kādas ir noteiktas KNAB biroja likuma 4.panta otrajā daļā un likuma "Par valsts noslēpumu" 9.pantā, to skaitā svešvalodu zināšanas, pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā vismaz trīs gadi, izpratne par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu, izpratne par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem un politisko organizāciju (partiju) finansēšanas jautājumiem.

Konkursa nolikumā ir skaidri noteikts iesniedzamo dokumentu loks, kas apliecina likumā noteiktās pretendentiem nepieciešamās prasmes. Iepriekšējos konkursos katrs pretendents informāciju par savu svešvalodu prasmi vai savas dzīves aprakstu iesniedza brīvā formā, taču šis konkursa nolikums paredz vienotu formu dzīves aprakstam, kā arī nosaka, kāds dokuments ir iesniedzams kā apliecinājums svešvalodu zināšanā. Tādējādi visi pretendenti iesniegtu pēc vienotiem kritērijiem sagatavotu informāciju, kas nodrošinās objektivitāti un savstarpēju salīdzināmību pretendenta vērtēšanas procesā.

Pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijas sastāvā ietilpst Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators A.Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A.Kalniņš, Satversmes tiesas Aizsardzības biroja direktors J.Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks J.Reiniks.

Konkursa nolikums paredz, ka nevalstisko organizāciju, kas darbojas korupcijas novēršanas jomā, pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties konkursa komisijas sēdēs kā novērotājiem. NVO pārstāvju sniegtajam viedoklim ir konsultatīvs raksturs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 7.jūlijā uzdeva Valsts kancelejai izstrādāt priekšlikumus KNAB priekšnieka atlases procesa organizēšanai. Valsts kancelejas priekšlikumi izstrādāti, ņemot vērā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un organizācijas "Sabiedrība par atklātību "Delna"" priekšlikumus, kā arī saskaņojot ar drošības iestādēm, Ģenerālprokuratūru un Augstāko tiesu.

 

Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre

 

AM: Par grozījumiem noteikumos par karavīru sociālajām garantijām

16.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumos Nr.1042 "Noteikumi par karavīru sociālajām garantijām"". Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā karavīram piešķir un izmaksā pārcelšanās pabalstu, ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā vai pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju. 

Karavīrs varēs pieteikties saņemt pārcelšanās pabalstu divu mēnešu laikā pēc dzīvesvietas maiņas, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīs lēmuma pieņemšanai nepieciešamās ziņas par karavīra un viņa ģimenes locekļu dzīvesvietas maiņu un viņu savstarpējo radniecību. Karavīrs uz pārcelšanās pabalstu varēs pretendēt tikai gadījumos, ja pārcelšanās fakts būs noticis divu gadu termiņā pēc pieņemšanas profesionālajā dienestā vai pārvietošanas dienesta interesēs, lai nodrošinātu pabalsta izmaksāšanu kā kompensāciju par dzīvesvietas maiņu.

 

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

FM: Par finansējuma piešķiršanu 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām

Ministru kabinets 16.augustā piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2 112 776 latus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai nodrošinātu 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Saskaņā ar CVK informāciju, CVK līdzekļi nepieciešami:

• vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku atalgojumam – 1 304 677 lati;

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 314 301 lats;

• CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem – 493 798 lati.

Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz šā gada 23.jūlija tautas nobalsošanas par 10.Saeimas atlaišanu rezultātiem, ir noteikusi, ka 17.septembrī notiks 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par tiesisko regulējumu Latvijas dalībai Eiropolā

16.augustā Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu, kas paredz atzīt par spēku zaudējušu likumu, ar kuru Latvija pievienojās Eiropola konvencijai. Pašlaik Latvijas dalību Eiropas Policijas birojā (Eiropolā) regulē Eiropas Savienības Padomes lēmums, nevis Eiropola konvencija, kā tas bija līdz šim.

No 2004.gada 1.maija līdz 2010.gada janvārim Latvijas saistības Eiropolā noteica Eiropola konvencija. Taču līdz ar Padomes lēmuma, ar ko izveido Eiropolu, spēkā stāšanos 2010.gada janvārī Eiropola darbību un dalībvalstu saistības tajā regulē minētais Padomes lēmums.

Šobrīd Eiropola konvencija ir zaudējusi spēku, tādēļ arī Eiropola konvencijas likums ir atceļams.

Latvijas saistības Eiropolā līdz ar minētajām izmaiņām nemainās.

 

IeM: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

16.augustā Ministru kabinets (MK) saskaņā ar Pilsonības likumu izdeva rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 207 personas, aktualizējot ziņas Iedzīvotāju reģistrā.

Rīkojumā ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’ ir iekļautas 207 personas, to skaitā 14 viņu nepilngadīgie bērni. No 193 pilsonību ieguvušajiem 73% ir krievi, 16% ukraiņi, 8% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citu tautību pārstāvji. 17% minēto personu ir pamata, 61% – vidējā, 20% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 136 690 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2336; 2011.gadā – 1484 personas.

 

IeM: Par saistību uzņemšanos Valsts policijai apstiprinātu Eiropas Savienības projektu īstenošanā

16.augustā Ministru kabinets (MK), pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, atļāva ministrijai uzņemties saistības vairāku Valsts policijai apstiprinātu Eiropas Savienības (ES) projektu īstenošanā, sagatavojot pieprasījumu nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pārdalei.

2011.gadā un turpmākajos gados Valsts policija īstenos šādus projektus:

• "Prīmes lēmumu īstenošana, sagatavošanās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kopīgām policijas operācijām", kas tiks īstenots pamatprogrammā "Drošība un brīvību garantēšana (2007–2013)". Projekts paredz kopējas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas policijas darbinieku teorētiskās un praktiskās apmācības. Projekta kopējais budžets plānots 405 116 eiro, no kuriem 79% jeb 320 667 eiro sedz Eiropas Komisija, Lietuva – 33 449 eiro, Igaunija – 17 000 eiro, Polija – 17 000 eiro un Latvija – 17 000 eiro.

• "Atkārtotas viktimizācijas novēršana Valsts policijā", kas tiks īstenots vispārējā programmā "Pamattiesības un tiesiskums (2007–2013)". Projekta mērķis ir izstrādāt apmācību programmu un apmācīt policijas darbiniekus pirmā kontakta veidošanai ar noziedzīgā nodarījumā cietušajām personām. Projekta Eiropas Kopienas finansējums plānots 216 823 lati, projekta valsts budžeta finansējums – 75 816 lati.

• "Tiesu un notikuma vietas apskates ekspertu kvalifikācijas celšana Somijā un Zviedrijā", kas tiks īstenots "Dalība Ziemeļu Ministru padomes Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā". Projekta mērķis ir paaugstināt Valsts policijas kapacitāti notikuma vietas apskatē un kriminālistiskās ekspertīzes veikšanā laboratorijā. Projekta Ziemeļvalstu Ministru biroja finansējums plānots – 6677 lati, projekta valsts budžeta finansējums – 3864 lati.

Minētie projekti tiks finansēti no ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta līdzekļiem.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par pedagogu darba samaksas principa "Nauda seko skolēnam" pilnveidi

Lai pilnveidotu pedagogu darba samaksas sistēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.1616 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai"", kas 16.augustā apstiprināti MK.

Grozījumi nosaka koeficientu sociālās korekcijas (1,47) un neklātienes, tajā skaitā tālmācības, izglītības programmu īstenošanai (0,82), kā arī precizē normu par ilgstoši slimojošajiem skolēniem domātajām vispārējās izglītības programmām, ko īsteno slimnīcās. Precizēta arī valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšana attiecībā uz izglītības iestāžu administrāciju un atbalsta personālu, nosakot to ne vairāk kā 15% apmērā. Precizēts, kā pašvaldības sagatavo kārtējā gada pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai un ievada pārskata datus Valsts kases Valsts budžeta un pašvaldību budžeta gada pārskatu sistēmā.

Grozījumi sagatavoti, ņemot vērā IZM izveidotās darba grupas ieteikumus par pedagogu darba samaksas principa "Nauda seko skolēnam" uzlabošanu. Darba grupā strādāja pārstāvji no IZM, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām.

 

IZM: Par ierobežojošā nosacījuma statusa atcelšanu nacionālajām sporta bāzēm

2010.gada 30.decembrī ar Ministru kabineta (MK) rīkojumiem Daugavas stadionam, sporta un atpūtas centram "Sportima", sporta centram "Mežaparks", Rīgas pilsētas pašvaldības sporta kompleksam "Arkādija" un Rīgas pašvaldības sporta iestādei "Rīgas Nacionālā sporta manēža" tika piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss ar ierobežojošu nosacījumu – līdz 2011.gada 31.augustam. Līdz šim termiņam sporta bāzēm bija jāiesniedz atbilstošs apliecinājums, ka tās ir piemērotas pasaules vai Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai. Šādus apliecinājumus izsniedz attiecīgā starptautiskā sporta federācija vai šīs federācijas vārdā – Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīta attiecīgā sporta federācija Latvijā.

Visas piecas nacionālās sporta bāzes šādus apliecinājumus ir iesniegušas, tāpēc 16.augustā valdībā tika apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie rīkojumu projekti, kas atceļ MK 2010.gada 30.decembra rīkojumus daļā par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu ar ierobežojošu nosacījumu – līdz 2011.gada 31.augustam. Pārējā daļā lēmums par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu paliek spēkā.

Pēc datiem uz 2011.gada 1.jūliju nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts 29 sporta bāzēm.

 

IZM: Par Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga rektora apstiprināšanu

16.augustā Ministru kabinets (MK) apstiprināja ekonomikas zinātņu doktoru Andešu Pālsovu (Anders Paalzow) Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga rektora amatā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēl augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina MK.

2011.gada 23.februārī Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga Satversmes sapulce par augstskolas rektoru ievēlēja A.Pālsovu.

Rīgas Ekonomikas augstskola tika dibināta ar mērķi gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus, dodot ieguldījumu augstākās izglītības attīstībā ekonomikas jomā. Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of Economics in Riga tika izveidota 2010.gada 10.septembrī, Latvijas Universitātei un atbilstoši Zviedrijas likumiem funkcionējošajai Stokholmas Ekonomikas skolai Zviedrijas valdības pilnvarojumā nododot sev piederošās augstskolas kapitāla daļas.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par profesionālās izglītības kompetences centra statusu sešām profesionālās izglītības iestādēm

Turpinot darbu pie kvalitatīvas, modernas un reģionu tautsaimniecības un audzēkņu vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības sistēmas izveides, kas vienlaikus sniedz kvalitatīvus izglītības pakalpojumus pieaugušajiem, 9.augustā valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos rīkojumu projektus par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu sešām profesionālās izglītības iestādēm, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektiem profesionālās izglītības kompetences centra statuss piešķirts Jelgavas Amatniecības vidusskolai, Liepājas Valsts tehnikumam, Rīgas Valsts tehnikumam, Ventspils Profesionālajai vidusskolai, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumam un Rīgas Tehniskajai koledžai. No 2011.gada 1.septembra atbilstoši piešķirtajam statusam profesionālās izglītības iestāžu nosaukumi būs:

• Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centrs "Jelgavas Amatniecības vidusskola";

• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums";

• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums";

• Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Profesionālā vidusskola";

• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums";

• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža".

Kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestādei piešķir profesionālās izglītības kompetences centra statusu, nosaka MK 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.148 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība". Izglītības iestādei jāīsteno ne mazāk kā desmit dažādu veidu akreditētu profesionālās izglītības programmu ne mazāk kā piecās atšķirīgās profesionālās vidējās izglītības programmu grupās, audzēkņu skaits nav mazāks par 500 (Rīgā – nav mazāks par 700), kā arī audzēkņu mācību sasniegumiem centralizētajos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos jābūt atbilstošiem valsts profesionālās izglītības standartam. Izglītības iestādē jābūt iespējai izglītot citu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus darbam ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī paaugstināt nozarē strādājošo kvalifikāciju un īstenot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu. Izglītības iestāde veic arī reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.

Profesionālās izglītības kompetences centri tiek veidoti līdzīgi kā valsts ģimnāziju tīkls, līdz ar to par metodiskā darba veikšanu kompetences centra īstenotajās profesionālās izglītības programmās (izņemot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās) pedagogu darba samaksai atbilstoši audzēkņu skaitam tiks piemērota 10% piemaksa no pedagoga mēneša darba algas likmes – to paredz 16.augustā valdībā apstiprinātie grozījumi MK 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi". Vienlaikus profesionālās izglītības kompetences centru modernizācijā tiek ieguldīti ievērojami Eiropas Reģionālās attīstības fondu līdzekļi.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par administratīvā sloga mazināšanu Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientiem

Turpmāk, reģistrējot transportlīdzekli VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), personai nebūs jāiesniedz vieglā automobiļa un motocikla nodokļa samaksu apliecinošs dokuments. Šie dati CSDD būs pieejami valsts informācijas sistēmās.

"Satiksmes ministrija kopā ar CSDD turpina strādāt pie administratīvā sloga samazināšanas, veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, tiek vienkāršota automobiļu un motociklu reģistrācija, jo nebūs vajadzības iesniegt informāciju valsts institūcijām, kas jau ir to rīcībā," skaidro satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz šim dokumenti netika prasīti, ja nodokļa samaksa tika veikta CSDD. Savukārt, ja maksājums tika veikts kredītiestādē, tad, reģistrējot transportlīdzekli, tie bija jāuzrāda.

Nodokļa samaksu apliecinošu dokumentu vajadzēs uzrādīt tikai tad, ja informācija par kredītiestādē veikto nodokļa apmaksu vēl nebūs pieejama valsts informācijas sistēmās. Piemēram, ja persona ar pārskaitījumu veiks nodokļa samaksu un tai pašā dienā vēlēsies reģistrēt transportlīdzekli.

Grozījumi noteikumos paredz vienkāršot arī procedūru, kas saistīta ar nepareizi iemaksāta vai pārmaksāta nodokļa atgūšanu. Personai nevajadzēs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegt nodokļa samaksu apliecinošu dokumentu un tam pievienoto CSDD atzinumu. Informācija par samaksāto nodokļa apmēru par katru konkrēto transportlīdzekli VID tiek nodrošināta CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

To paredz Satiksmes ministrijas un CSDD izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība", ko 16.augustā apstiprināja valdība.

 

SM: Par pievienošanos Konvencijai par Eiropas Sakaru biroja izveidi

Latvijas eksperti varēs plašāk iesaistīties sakaru jomas politikas plānošanā un valstij nozīmīgu jautājumu risināšanā starptautiskā līmenī jau dokumentu izstrādes stadijā.

To nodrošinās Latvijas pievienošanās Konvencijai par Eiropas Sakaru biroja izveidi, ko paredz 16.augustā valdībā atbalstītais likumprojekts "Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi". Tas vēl ir jāapstiprina Saeimā.

Eiropas Sakaru birojs ir koordinējošā institūcija Eiropas pasta un elektronisko sakaru jomas politikas izstrādē. Tas ir izveidots, apvienojot Eiropas Radiosakaru biroju un Eiropas Telesakaru biroju, un tā uzdevums ir palīdzēt un sniegt konsultācijas Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT) prezidentūrai un komitejām.

Kopš 1993.gada Latvija ir CEPT dalībvalsts, taču nav pievienojusies Konvencijai par Eiropas Sakaru biroja izveidi. Latviju CEPT Elektronisko sakaru komitejā un tās darba grupās pārstāv VAS "Elektronisko sakaru direkcija" tehniskie eksperti, taču līdz šim valsts nevarēja iesaistīties jautājumu lemšanā par CEPT politiku un prioritātēm.

Konvencija nosaka CEPT tiesisko statusu, kompetenci, funkcijas, organizatorisko struktūru un darba organizēšanas kārtību, regulē pušu tiesības un pienākumus, finansiālās saistības un citus jautājumus.

 

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku īpašniekiem

16.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu "Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība". Jaunā kārtība izstrādāta saskaņā ar jauno Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu, kas stājās spēkā šogad 1.jūlijā.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību un precīzu iespēju izsekot dzīvnieku kustībai un lauksaimniecības dzīvnieku slimību uzliesmojumiem. Tas nodrošina arī dzīvnieku veselības un labturības uzraudzības pasākumu reģistrāciju, uzskaiti un analīzi, tādējādi nodrošinot sabiedrības veselību un dzīvnieku izcelsmes pārtikas patērētāju aizsardzību.

Noteikumi paredz ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, tostarp nosakot apzīmēšanas veidus un līdzekļus, valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" (LDC) lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku reģistru, kas ir valsts informācijas sistēmas "Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma" sastāvdaļa, veidošanu un uzturēšanu, kā arī informācijas reģistrēšanas un uzskaites kārtību iepriekšminētajos reģistros.

Tāpat noteikumu projekts paredz lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieku un turētāju novietnes dzīvnieku reģistru veidošanu un uzturēšanu, kā arī noteikumu projektā noteiktās informācijas reģistrēšanu un uzskaiti novietnes dzīvnieku reģistrā, lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieku un turētāju, kā arī kautuvju īpašnieku pienākumus un atbildību.

Jaunajā kārtībā precizēti gan veidlapu paraugi, gan informācijas apmaiņa starp lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem, turētājiem, kautuves īpašniekiem, LDC un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), precizēta informācijas apmaiņa un veidlapu iesniegšanas termiņi, kā arī veidlapu, informācijas un citu noteikumu projektā paredzēto nepieciešamo dokumentu (piemēram, liellopu un zirgu pasu) aprites kārtība.

Vienlaikus jaunā kārtība paredz, ka LDC, kas līdz šim dzīvnieku īpašniekus un turētājus ir nodrošinājis ar dažādām veidlapām, turpmāk paredzēs šo veidlapu elektroniskas aizpildīšanas un iesniegšanas iespēju, kā arī autorizētu pieeju LDC datubāzei. Līdz ar to tiks sekmēta precīza nepieciešamās informācijas uzskaite.

Jaunā lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība stāsies spēkā pēc tās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par gaļas kazu pārraudzības kārtību

16.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu "Gaļas kazu pārraudzības kārtība".

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar jauno Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu, kas paredz, ka ir jāizstrādā noteikumu projekts, kas nosaka gaļas kazu pārraudzības kārtību.

Apstiprinātais noteikumu projekts nosaka kārtību, kā notiks gaļas kazu pārraudzība, tostarp pārraudzības un vērtēšanas datu reģistrēšanas kārtība, nosakot pārrauga, vērtētāja un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumus.

Tāpat gaļas kazu pārraudzības kārtība paredz šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas gaļas kazu pārraudzības procesā. Šobrīd šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu valstī ir ieguvusi biedrība "Latvijas Kazkopības biedrība".

Līdz šim gaļas kazu pārraudzības kārtība Latvijas normatīvajos aktos nebija noteikta. Latvijā ar gaļas kazu audzēšanu sāka nodarboties 2005.gadā, kad no Vācijas tika ievestas Būru šķirnes kazas. Pēc valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" datiem, 2010.gadā ar Būru šķirņu kazu audzēšanu nodarbojās 25 saimniecības un šajās saimniecībās tiek audzētas 277 kazas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtību

16.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu "Trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība". Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar jauno Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu, kas paredz, ka ir jāizstrādā noteikumu projekts, kas nosaka trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtību.

Noteikumu projektā paredzēta kārtība, kādā tiks veikta trušu un kažokzvēru pārraudzība, kā arī kārtība, kādā tiks uzskaitīti un reģistrēti pārraudzības un vērtēšanas dati. Noteikti arī ganāmpulka īpašnieka un fiziskās personas, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, tiesības un pienākumi, kā arī noteiktas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas trušu un kažokzvēru pārraudzības procesā.

Kārtība paredz, ka trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu varēs veikt fiziskā persona, kas ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu attiecīgās darbības veikšanai vai apliecību šā darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Fiziskā persona, kas veiks trušu pārraudzību, pārraudzības datus gan papīra formā, gan elektroniski reģistrēs ciltsdokumentos un šos datus nosūtīs truškopības organizācijai. Savukārt kažokzvēru pārraudzības un vērtēšanas datus par iepriekšējo pārraudzības gadu kažokzvēru organizācija saņems no fiziskās personas, kas veikusi kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, tāpat gan papīra formā, gan elektroniski. Pēc pārraudzības datu saņemšanas kažokzvēru organizācija šos datus apkopos un analizēs.

Turpmāk truškopības organizācija uzturēs un administrēs datubāzi "Rabis", un pārraugs pārraudzības datus varēs reģistrēt tajā. Tas atvieglos pārraudzības datu apmaiņu starp truškopības organizācijām un pārraudzības ganāmpulku īpašniekiem, turklāt gan pārraugs, gan ganāmpulka īpašnieks pretī saņems datu apkopojumus un izdrukas. Kažokzvēru organizācijai pagaidām nav izveidota atsevišķa datubāze.

Šobrīd šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu valstī ir ieguvuši Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība "Trusis un citi", Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija, SIA "Latvijas Zvērkopju asociācija" un biedrība "Latvijas Šinšillu audzētāju asociācija". Normatīvais akts būs saistošs šīm organizācijām, kā arī fiziskajām personām, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu.

Patlaban trušu un kažokzvēru pārraudzība tiek veikta saskaņā ar šķirnes dzīvnieku organizācijas izstrādāto ciltsdarba programmu. Šķirnes saimniecībās tiek veikts selekcijas darbs ar četru dažādu šķirņu trušiem, no kurām trīs šķirnes – Kalifornijas, Jaunzēlandes sarkanais un Latvijas baltpieris – ir gaļas šķirnes, bet īsmataino trušu šķirni Rex castor ar īpatnēju matu struktūru audzē galvenokārt ādiņu ieguvei un vaislai.

Kažokzvēru saimniecībās pārsvarā tiek audzētas dažādu šķirņu ūdeles, lapsas, polārlapsas un šinšillas. Kažokzvēri tiek audzēti kažokādu iegūšanai. Veicot mērķtiecīgu ciltsdarbu, uzlabojot selekcijas rezultātus un atjaunojot kažokzvēru šķirnes, laika gaitā ievērojami uzlabojies kažokādu izmērs un apmatojuma kvalitāte, kālab Latvijas zvērsaimniecībās iegūtajām kažokādām ievērojami uzlabojusies konkurētspēja starptautiskajās kažokādu izsolēs.

Trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība stāsies spēkā pēc tās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa