Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmums Nr.18

Rīgā 1993.gada 28.septembrī (pr. nr. 11, 1.§)

1. Apstiprināt pievienoto Pašvaldību reformu koncepciju.

2. Pašvaldību reformu koncepciju līdz 1993. gada 15. oktobrim iesniegt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.

Ministru prezidents V.Birkavs

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
1993. gada 28.septembra lēmumu nr.18

PAŠVALDĪBU REFORMU KONCEPCIJA

1. Vispārīgie principi

1.1. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikā notiek nemitīga pašvaldību darba pilnveidošana. Šo izmaiņu mērķis ir sakārtot valsts pārvaldes sistēmu ar nolūku tuvināt pārvaldi iedzīvotājiem.

Lai garantētu demokrātijas pamatprincipu stabilu darbību, pašvaldībās jāveic pārkārtojumi, kuru galvenās sastāvdaļas ir noteiktas šajā koncepcijā un pamatojas uz 1985. gada 15. oktobrī pieņemtajā Eiropas hartā par vietējo pašpārvaldi izteiktajiem principiem.

1.2. Pašvaldību reformu uzdevums ir demokratizēt un decentralizēt valsts varu, celt pašvaldību atbildību par to pārziņā nodoto uzdevumu izpildi un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā.

1.3. Pašvaldību reformas veicamas ar demokrātiskām metodēm, iesaistot pašvaldības reformu sagatavošanā un realizēšanā. Reformām jāpamatojas uz jautājumu izpēti visā valstī, tās jārealizē, pārliecinot pašvaldību darbiniekus un iedzīvotājus par reformu nepieciešamību un jēgu.

1.4. Pašvaldību vienotību valstī un visās pašvaldību darbības jomās, pamatojoties uz šo koncepciju, nodrošina Ministru kabinets ar tā izveidoto institūciju palīdzību.

1.5. Pašvaldību reformu sagatavošanā plaši izmantojama pašvaldību darba pieredze Latvijā un citās valstīs šajā jomā.

1.6. Pašvaldību reformas sagatavošanai, likumu, lēmumu un citu projektu izstrādei tiek iedalīti līdzekļi no valsts budžeta.

1.7. Latvijas Republikā pašvaldību vietu un lomu valsts pārvaldes struktūrā nosaka Satversme.

Satversme jāpapildina ar nodaļu, kurā būtu ietverti šādi galvenie pašvaldību pamatprincipi:

- pašvaldību vieta valsts varas struktūrā;

- pašvaldību ievēlējamība;

- valsts uzraudzība par pašvaldību darbu;

- tiesības patstāvīgi veidot administratīvās struktūras savu uzdevumu izpildei;

- noteikti uzdevumiem atbilstoši finansu resursu avoti;

- tiesības apvienoties pašvaldību organizācijās;

- tiesības uz savu īpašumu.

2. Pašvaldību īpašums

2.1. Pašvaldību īpašumā var būt zeme, ūdeņi un meži, kustamā un nekustamā manta. Pašvaldību īpašuma uzdevums ir radīt apstākļus iespējami labākai iedzīvotāju apkalpošanai. Pašvaldību īpašumu apsaimnieko pašvaldību uzņēmumi un iestādes.

2.2. Pašvaldību īpašums ir nodalīts no citiem īpašuma veidiem. Pašvaldības pārvalda, lieto un rīkojas ar savu īpašumu likumos noteiktajā kārtībā.

2.3. Pašvaldības savā īpašumā var iegūt kustamo un nekustamo valsts un privāto mantu, kā arī realizēt un nomāt savu īpašumu likumos noteiktajā kārtībā.

2.4. Pašvaldībām īpašumu atsavina likumos noteiktajā kārtībā. Valsts institūciju vai privātpersonu mantiskie strīdi ar pašvaldībām kārtojami tiesā.

2.5. Pakalpojumu vai ražošanas sfēras pašvaldību uzņēmumi privatizējami, neprivatizētie uzņēmumi pārkārtojami par bezpeļņas uzņēmumiem.

3. Pašvaldību budžets

3.1. Pašvaldību budžeta veidošanas nosacījumiem jānodrošina patstāvīgi, reālajiem apstākļiem atbilstoši, pietiekami efektīvi funkcionējoši pagastu, pilsētu un rajonu budžeti. Valsts institūcijas kontrolē vietējo budžetu veidošanos un izlietošanas atbilstību likumiem.

3.2. Pagasta, pilsētas un rajona pašvaldība savu budžetu veido patstāvīgi saskaņā ar likumu "Par budžeta tiesībām" un ņemot vērā ar likumu noteiktos pašvaldību nodokļus, atskaitījumus no valsts nodokļiem, vietējās nodevas, valsts dotācijas, kā arī maksājumus par pakalpojumiem un citus ieņēmumus. Rajona pašvaldība nevar iejaukties pagastu un pilsētu budžeta veidošanā un izlietošanā.

3.3. Pašvaldību budžeta īpatsvars valsts kopējā budžetā, tai skaitā tā daļa sociālajām vajadzībām, gadu gaitā nedrīkst samazināties.

3.4. Nodokļiem un nodevām teritorijas saimnieciskā uzplaukuma rezultātā jānodrošina budžeta pieaugums. Pašvaldības nosaka konkrēto nodokļu likmi likumā noteiktajā kārtībā.

3.5. Budžeta veidošanas un izlietošanas process ir atklāts.

3.6. Lai nodrošinātu pašvaldību patstāvību budžeta veidošanā, ieinteresētību teritoriju attīstībā, kā arī lai vienkāršotu valsts ieņēmumu sadali:

3.6.1. zemes, īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļi nododami pašvaldībām;

3.6.2. peļņas un dabas resursu nodokļi jāsadala starp valsti un pašvaldībām nosakot stabilas atskaitījuma likmes atsevišķi pagastiem, pilsētām, rajoniem;

3.6.3. ar 1994. gada 1. janvāri jānosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts pēc dzīvesvietas, kā arī uzņēmuma filiāles, cehi un iecirkņi nodokļus maksā pēc to atrašanās vietas.

3.7. Ar 1994. gadu realizējama vietējo budžetu izlīdzināšanas politika, veidojot pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānismu, kas nosakāms ar likumu. Par finansu izlīdzināšanas mehānisma galveno līdzekli uzskatāma valsts dotācija.

3.8. Dotācijas no valsts budžeta samazināmas līdz minimumam, attiecīgi palielinot atskaitījumus pašvaldību budžetos no valsts ieņēmumiem.

3.9. Diferencētas dotācijas no valsts budžeta paredzēt tikai teritoriju ekonomisko iespēju izlīdzināšanai, kā arī lai nodrošinātu pašvaldībām relatīvi vienādus apstākļus iedzīvotāju apkalpošanā.

3.10. Pašvaldību budžetu izdevumu daļas plānošanai izmantojami stabili un objektīvi pamatoti uzdevumu aprēķināšanas normatīvi.

3.11. Uzņēmumu, organizāciju un pilsoņu (iedzīvotāju) līdzekļi, kas ārpus budžeta nodoti pašvaldībām mērķuzdevumu veikšanai, nav ieskaitāmi pašvaldību budžetos. Šo līdzekļu uzskaite tiek veikta atbilstoši likumiem.

3.12. Par citu pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem pašvaldības ir tiesīgas saņemt samaksu pašvaldību savstarpēju norēķinu veidā.

3.13. Lai nodrošinātu pašvaldību budžetu vienotu uzskaiti un izpildes kontroli pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, tiek realizēta obligātā grāmatvedība.

3.14. Lai pašvaldību budžeta prognozēšanas un plānošanas gaitā nodrošinātu pašvaldības ar nepieciešamo informāciju, Valsts statistikas komitejai jāpārkārto reģionālā statistika atbilstoši pašvaldību reformas un brīvā tirgus funkcionēšanas prasībām.

4. Teritoriālā iedalījuma reforma

4.1. Teritoriālā iedalījuma reforma tiek veikta nākamajās vēlēšanās ievēlēto pašvaldību pilnvaru periodā.

4.2. Teritoriālā iedalījuma reforma veicama, lai decentralizētu valsts pārvaldi, radītu iespējas izveidot optimālu pašvaldību sistēmu, kurā tiktu nodrošināts pašvaldību finansiālais, ekonomiskais un sociālais pamats, dotas iespējas tām patstāvīgi saimniekot, attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, veidot iedzīvotāju interesēm atbilstošus dzīves apstākļus.

4.3. Teritoriālā iedalījuma reformas sagatavošanas periodā, ņemot vērā sociāli ekonomiskos pētījumus, tiek izstrādāts optimāls Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projekts, kurš apspriežams ar pašvaldībām. Projekta realizēšanai tiek sagatavots likumprojekts par administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu. Minētie dokumenti tiek izstrādāti, ņemot vērā zemes reformas norisi.

4.4. Ja pašvaldība kādā Latvijas teritorijas daļā ierosina veikt reformu pirms vispārējā teritoriālā iedalījuma projekta sagatavošanas un ja šie priekšlikumi atbilst optimāla administratīvi teritoriālā iedalījuma veidošanas kritērijiem, administratīvo teritoriju pārveidošana veicama noteiktā kārtībā. Ja priekšlikumi neatbilst kritērijiem, tie noraidāmi.

5. Pašvaldību juridiskā reforma

5.1. Latvijas Republikā pašvaldību vietu un lomu valsts pārvaldes struktūrā nosaka Satversme.

5.2. Latvijas Republikā ir divu līmeņu pašvaldības:

- pagastu un pilsētu pašvaldības;

- rajonu pašvaldības.

Pašvaldību funkciju un pienākumu sadalījumu nosaka likums "Par valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību funkciju sadalījumu". Pašvaldību institūcijas darbojas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta apstiprinātiem statūtiem un reglamentu.

5.3. Pašvaldības lēmējinstitūcija ir valde, kuras locekļus ievēlē brīvās, aizklātās, vienlīdzīgās, tiešās, vispārīgās un proporcionālās vēlēšanās.

5.4. Pašvaldību pilnvaru laiks saskaņojams ar Saeimas vēlēšanu termiņu.

5.5. Specifisku jautājumu risināšanai, kuri saistīti ar Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku un bezpavalstnieku vai citu nepilsoņu vajadzībām, pašvaldību valdes veido speciālas komisijas vai darba grupas saskaņā ar Eiropas kopienas konvencijas "Par nepilsoņu piedalīšanos vietējo pašvaldību darbā" rekomendācijām. Pārstāvjus šādās komisijās var izvirzīt Latvijā reģistrētās ārvalstnieku un bezpavalstnieku sabiedriskās organizācijas.

Kārtību, kādā uzaicināmi eksperti un izveidojamas komisijas, nosaka Ministru kabinets.

5.6. Pašvaldības augstāko amatpersonu ievēlē valde.

5.7. Valdes darbs notiek sēdēs. Valdē izskatāmo jautājumu sagatavošanai tiek izveidotas valdes pastāvīgās komisijas. To sastāvs tiek veidots proporcionāli politisko spēku vai frakciju pārstāvniecībai valdē. Konkrētu jautājumu risināšanai var tikt izveidotas valdes komisijas un darba grupas, to darbā iesaistot ekspertus.

5.8. Pašvaldību vēlēšanu tiesības ir Latvijas Republikas pilsoņiem.

5.9. Lēmējvara un izpildvara ir šķirtas. Valdes izpildinstitūcijas vadītāju (direktoru) apstiprina valde.

5.10. Valde savu finansiālo resursu robežās var uzdot tām uzticēto funkciju izpildi citām juridiskajām vai fiziskajām personām, slēdzot ar tām līgumus.

5.11. Valdei pakļauto izpildinstitūciju darbinieku pienākumu sadalījumu nosaka valde atbistoši likumam par civildienestu.

5.12. Pašvaldību darbu atbilstoši Satversmei kontrolē Ministru kabineta izveidotās struktūrvienības.

5.13. Pašvaldības savā darbā ievēro likumus, Saeimas un Ministru kabineta lēmumus, savas kompetences ietvaros organizē šo likumu un lēmumu izpildi un ir atbildīgas par to.

5.14. Nelikumīgus valdes lēmumus aptur prokurors vai Ministru kabinets. Nelikumīgu valdes lēmumu atceļ tiesa.

6. Funkciju sadale starp valdību un pašvaldībām, kā arī starp dažāda līmeņa pašvaldībām

6.1. Funkciju sadalījuma galvenais uzdevums ir realizēt pāreju no centralizētas pārvaldes uz decentralizētu, nosakot, kādas centrālās pārvaldes institūciju pilnvaras un darbības jomas nododamas pašvaldībām un kā funkcijas sadalāmas starp pašvaldībām.

6.2. Funkciju sadales pamatā jābūt šādiem principiem:

- pilnvaru decentralizācija,

- valdības un pašvaldību atbildība par konkrētas funkcijas izpildi,

- noteikti finansēšanas avoti.

6.3. Funkciju sadalē starp dažāda līmeņa pašvaldībām jāievēro princips, ka augstāka līmeņa pašvaldību kompetencē paliek funkcijas, kuru veikšanai ir nepieciešama finansu un materiālo resursu, kā arī citu resursu apvienošana vai arī ja veiktie pasākumi skar vairāku pašvaldību intereses.

6.4. Funkciju realizēšanā dažādie pašvaldību līmeņi un valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst dublēties, tāpat kā būtiskas valsts pārvaldes jomas nevar palikt bez ievērības. Valsts centrālo institūciju un to reģionālo struktūru un pašvaldību funkciju sadalījumu nosaka likums "Par valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību funkciju sadalījumu".

7. Pašvaldību darbinieku apmācības sistēma

7.1. Pašvaldību izglītības sistēmas uzdevums ir:

7.1.1. sagatavot pašvaldībās strādājošos ierēdņus un kalpotājus, lai viņu profesionālās zināšanas atbilstu abu līmeņu pašvaldību veicamo funkciju realizēšanai.

Tā ir civildienesta darbinieku izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmas sastāvdaļa;

7.1.2 vietējo deputātu apmācība, kas notiek pēc speciāli sagatavotām programmām mācību kursu sistēmā.

Deputātu apmācība tiek finansēta no valsts budžeta.

7.2. Pašvaldību izglītības sistēmu veido:

7.2.1. valsts finansēta "akadēmiskās" izglītības sistēma, kurā tiek apmācīti dažāda profila speciālisti ar augstāko izglītību, tai skaitā virzienā "Pašvaldību organizācija";

7.2.2. valsts vidējās speciālās izglītības sistēma, kurā tiek gatavoti vidējās kvalifikācijas speciālisti darbam pašvaldībās;

7.2.3. pašvaldību mācību kursu sistēma, kurā ietilpst pašvaldību mācību centru tīkls. Apmācības kursu sistēma daļēji tiek finansēta no valsts budžeta (civildienesta darbinieku izglītības un kvalifikācijas celšanas programmu ietvaros), daļēji - no pašvaldību budžeta (kursi pēc pašvaldību ierosmes);

7.2.4. privāti mācību centri, konsultantu firmas u.tml., kas nodrošina brīvprātīgu pašvaldību izvēli izmantot to pakalpojumus.

8. Sabiedriskās pašvaldību organizācijas

8.1. Pašvaldību organizācijas ir pašvaldību brīvprātīgas apvienības, kas izveidotas, lai risinātu uzdevumus, kas ir kopīgi vairākām pašvaldībām.

8.2. Pašvaldību organizācijas savu darbību organizē atbilstoši Satversmei un likumiem.

8.3. Pašvaldību apvienības vai atsevišķas pašvaldības var iestāties starptautiskās pašvaldību apvienībās.

8.4. Pašvaldību darbā jāveicina sadarbība ar ārvalstu pašvaldībām (sadraudzības municipalitātes rajoni, pašvaldību organizācijas).

9. Pašvaldību un valdības sadarbība

9.1. Pašvaldību un valdības kopīgo interešu saskaņošanai tiek rīkotas regulāras konsultatīvas sanāksmes.

9.2. Sanāksmēs izskata un saskaņo viedokļus par lēmumu projektiem un likumprojektiem, par grozījumiem likumos, kas skar pašvaldību intereses, saskaņo pašvaldību un valdības intereses, izskata domstarpības un pretenzijas, apspriež pašvaldību iniciatīvas.

9.3. Sanāksmju organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi un savstarpējās vienošanās.

9.4. Specifisku, ar pašvaldībām saistītu jautājumu risināšanai tiek veidotas padomes, komisijas, darba grupas u.c.

9.5. Pašvaldību un valdības sadarbības neatņemama sastāvdaļa ir pašvaldību un to organizāciju sanāksmes, kurās piedalās valdības pārstāvji.

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis