Turpinājums

no 1.lpp.

1998.gadā saražotais cukurbiešu cukura daudzums par 128 procentiem pārsniedza 1996.gadā iegūto. Šis ir pirmais gads, kad iekšējais tirgus ir nodrošināts ar pašražoto cukuru.

Cukura pārstrādes rūpnīcās aizvadītajā gadā ir ievērojami palielinājusies cukura ražošanas efektivitāte, cukura iznākumam no cukurbietēm sasniedzot pat 14 procentus. Izņēmums ir Jēkabpils cukurfabrika, kas strādājusi neveiksmīgi, tur cukura iznākums ir tikai 9 procenti. Bez tam uzņēmums zemniekiem ir parādā 320 tūkstošus latu par pagājušā gada ražu.

Pērn jēkabpilieši strādāja ar 390 tūkstošu latu zaudējumiem, ir arī grūtības ar 2,4 miljonu latu kredīta atdošanu "Latvijas Unibankai". Lai nodrošinātu kredīta atgūšanu, Jēkabpils cukurfabrikas darbu kontrolē šī banka. Jau notikušas sarunas par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu.

Pēc Zemkopības ministrijas revīzijas nodaļas atzinuma, Jēkabpils cukurfabrika ir atzīstama par maksātnespējīgu, jo tā nespēj nokārtot savas parādu saistības pret produkcijas piegādātājiem. Īstermiņa parādi kredītiestādēm, pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas, ir 2,5 miljoni latu.

Zemkopības ministrs uzsvēra, ka cukurbiešu audzētāju turpmākā sadarbība ar Jēkabpils cukurfabriku ir riskanta. No šī uzņēmuma darbības ir atkarīgi daudzi simti lauksaimnieku. Apmēram 70 procentus no visa Jēkabpilī pārstrādei piegādātā biešu daudzuma izaudzē Bauskas rajona zemnieki. Pēc baušķenieku aprēķina — fabrikas slēgšanas gadījumā puse no Bauskas rajona lauksaimniecībā izmantojamām zemēm netiks apstrādātas. Zemnieki uzskata, ka, slēdzot cukurfabriku, cietīs arī valsts.

Pērn Jelgavas, Jēkabpils un Liepājas cukurfabrika nodokļos samaksāja apmēram 6 miljonus latu. Bauskas rajona zemniekiem pieder daļa no Jēkabpils cukurfabrikas akcijām. Sākotnēji cukurbiešu audzētāji vēlējās, lai Zemkopības ministrija piešķirtu finanses kontrolpaketes iegūšanai uzņēmumā. Pašlaik lielākais fabrikas akcionārs ir SIA "Balt Treid" no Sanktpēterburgas. Zemkopības ministrija šo priekšlikumu noraidīja. Pamatojums — ieguldīt prāvus līdzekļus bankrotējošā uzņēmumā nebūtu prātīgi.

Kopīgi izvērtējot sarežģīto situāciju, fabrikas vadība, cukurbiešu audzētāji — akcionāri, kā arī Zemkopības ministrijas pārstāvji ir vienojušies, ka tiks veikti vairāki pasākumi, lai stabilizētu fabrikas darbību un rastu iespējas tās turpmākai pastāvēšanai.

Jēkabpils cukurfabrikai līdz 25.aprīlim ir jāpanāk vienošanās ar kreditoriem, lai nepieļautu maksātnespējas izsludināšanu.

Savukārt Zemkopības ministrija steidzīgi izstrādās un iesniegs Saeimā grozījumus likumā "Par cukuru". Grozījumos tiks ietvertas vairākas normas, pirmēram, cukurbiešu audzēšanas tiesību noteikšana un piešķiršana biešu audzētājiem, drošības naudas iekasēšana, izsniedzot vai pārreģistrējot cukura importa licences. Tāpat ir nepieciešami ierobežojumi par baltā cukura realizēšanu mazumtirdzniecībā tikai fasētā veidā līdz pieciem kilogramiem vienā fasējuma vienībā.

Zemkopības ministrija iesniegs priekšlikumus Ekonomikas ministrijai par 1994.gada Ekonomikas ministrijas privatizācijas fonda aizņēmuma sakārtošanas iespējām Latvijas cukurfabrikām. Ministrija arī izskatīs jautājumu par restrukturizācijas zaudējumu daļēju kompensāciju cukurbiešu audzētājiem. Vai zemnieki vēlēsies saņemt šo naudas kompensāciju? Šķiet, ka ne, jo tā būs pārāk niecīga salīdzinot ar to, ko gūst no labas cukurbiešu ražas.

Zemkopības ministrs ir pārliecināts, ka visi šie pasākumi ir laba lieta, taču galvenais ir sakārtot darbu un finanses pašā Jēkabpils cukurfabrikā. Jāpiebilst, ka cukurbiešu audzētāji jau sākuši slēgt līgumus ar publisko akciju sabiedrību "Jēkabpils cukurfabrika" par šajā gadā piegādājamo biešu daudzumu. Audzētājiem ir noteiktas kvotas, kas nepārsniedz pēdējo triju gadu vidējo kopražu.

Domājot par Latvijas cukura nozari nākotnē, izšķirīgais faktors būs Eiropas Savienības Komisijas lēmums par bāzes perioda noteikšanu cukura ražošanas kvotas aprēķināšanai — tā ir secinājis Zemkopības ministrijas cukura nozares eksperts Andris Rukmanis. Pēdējā Eiropas Savienības paplašināšanās kārtā 1995.gadā ES Komisija, nosakot cukura ražošanas kvotu, par bāzes gadiem pieņēma piecu gadu periodu pirms Komisijas oficiālā viedokļa par kandidātvalsti. Piemērojot šādu metodiku, sacīja A.Rukmanis, Latvijai tiks piešķirta cukurbiešu cukura kvota (A+B kvota), kas nepārsniegs 40 tūkstošus tonnu gadā. Tātad, piešķirot Latvijai cukura ražošanas kvotu 40 tūkstošus tonnu, cukurbiešu audzēšanas apjomi būs jāsamazina apmēram par 35 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pērn tika saražots 68,2 tūkstoši tonnu cukura.

Eiropas Savienības noteiktā cukurbiešu cena ir 31 lats par tonnu, bet Latvijā zemnieki vidēji saņem tikai 20 latus par tonnu. Tas nozīmē, ka pieaugs cukurbiešu audzētāja ieņēmumi, bet samazināsies biešu audzēšanas apjomi.

A.Rukmanis atzīst, ka teorētiski ir iespējama arī citas taktikas lietošana. Tā kā 1998.gada sezonā Latvijā saražotais cukurbiešu cukurs praktiski nodrošina Latvijas iekšējā tirgus pieprasījumu, var domāt, ka Eiropas Savienība piešķirs Latvijai ražošanas kvotu, kas atbilst šim daudzumam — 70–80 tūkstošiem tonnu.

Tādā gadījumā rentabls darbs būtu nodrošināts divām cukurfabrikām, tās ražotu cukuru, pārstrādājot tikai cukurbietes.

Zemkopības ministrs informēja par savu tikšanos ar valsts ieņēmumu valsts ministri Aiju Poču, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku, Muitas departamenta direktoru Andri Krastiņu, kā arī Sanitārās robežinspekcijas priekšnieku Jāni Kinnu un Valsts veterinārā dienesta direktoru Jāzepu Rimeicānu. Sarunas laikā nolemts, ka turpmāk būtu jāsamazina muitas kontroles punktu skaits Latvijā. Tajos, kas turpinās strādāt, jāuzstāda modernāks muitas kontroles aprīkojums. Veicot šo pasākumu, tiktu efektīvāk aizsargāts mūsu iekšējais tirgus.

Pašlaik Latvijā darbojas 14 muitas punkti uz autoceļiem, 9 — ostās, 7 — uz dzelzceļa, kā arī pa vienam lidostā "Rīga" un "Latvijas pasta" starptautiskajā nodaļā. Sanitārā robežinspekcija vēl veic kravu pārbaudi arī 64 muitas noliktavās.

Turklāt Sanitārā robežinspekcija veic visu kontrolei pakļauto kravu kontroli, tām šķērsojot valsts robežu. Precēm veic dokumentu un identitātes kontroli. Vajadzības gadījumā tiek noņemti paraugi un nosūtīti laboratoriskajiem izmeklējumiem akreditētās laboratorijās. Piemēram, aizvadītajā nedēļā tika nosūtītas atpakaļ uz Igauniju divas kravas ar olām (214 000). Iemesls — olu marķējums neatbilda Valsts veterinārā dienesta prasībām. Tāpat kontroles punktā "Liepājas osta" 2.aprīlī aizturēta krava ar augu aizsardzības līdzekļiem no Zviedrijas. Šai kravai nebija Valsts augu aizsardzības stacijas izdotas ievešanas atļaujas.

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna iepazīstināja ar Sanitārās robežinspekcijas 1998.gada publisko pārskatu. Turpmāk, iespējams, visām valsts iestādēm būs jāsniedz publiski pārskati par savu darbību.

J.Kinna informēja, ka pašlaik cūkgaļas imports ir sasniedzis rekordu — pārstrādei un brīvam apgrozījumam pēdējā laikā ievestas vairāk par 700 tonnām cūkgaļas.

P.Salkazanovs piebilda, ka Cūku audzētāju asociācija sadarbībā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem gatavo dokumentu paketi par iekšējā tirgus aizsardzības metodēm. Šie priekšlikumi tiks iesniegti izskatīšanai Ekonomikas ministrijā.

Pašlaik visu pasauli, arī Latvijas iedzīvotājus, satrauc traģiskie notikumi Dienvidslāvijā. Daudzas valstis, pat tās, kuras nav ekonomiski spēcīgas, cenšas palīdzēt Kosovas bēgļiem. Šajā palīdzības akcijā iesaistīsies arī Latvija. Tiek domāts par humāno palīdzību — pārtikas produktu un medikamentu veidā. Kādi būs šie palīdzības veidi, to noteiks Ārlietu ministrija. Savukārt Zemkopības ministrija un Labklājības ministrija organizēs šīs pārtikas produkcijas un, iespējams, arī medikamentu iegādi. Jāpiebilst, ka Latvija palīdzēs tikai ar mūsu valstī ražoto produkciju.

Dagnija Muceniece —

"Latvijas Vēstnesim"