Finanšu ministrijas instrukcija Nr.9-n

Rīgā 1993.gada 9.decembrī

Par Latvijas Republikas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" piemērošanu

Latvijas Republikas likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pieņemts 1993. gada 11. maijā un saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993. gada 12. maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" stājas spēkā ar 1994. gada 1. janvāri. Likums jau publicēts drīz pēc tā pieņemšanas - "Latvijas Vēstneša" 1993.gada 1.jūnija 32.numurā. Tāpēc šeit: tikai atkārtotie likuma panti - sīkākiem burtiem, jaunais instrukcijas teksts - lielākiem.

I  NODAĻA. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

Likuma 1. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūra

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - nodoklis) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

1) algas nodokļa, ko par darba ņēmēja gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;

2) patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;

3) nodokļa par ienākumiem no uzņēmējdarbības, ja tie nav peļņas nodokļa objekts, no individuālā darba (turpmāk - saimnieciskā darbība), no īpašuma un citiem avotiem.

2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa un patentmaksas veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk - deklarācija).

Instrukcijas 1.§.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sastāv no šādiem avansa maksājumiem:

- algas nodokļa, kuru aprēķina, iekasē un pārskaita (iemaksā) budžetā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas, izmaksājot ienākumus fiziskām personām. Nodokļa ieturēšanas un maksāšanas kārtība noteikta likuma 17. pantā;

- patentmaksas, kuru iemaksā budžetā individuālā darba veicējs, iegādājoties patentu.

Individuālā darba veidu sarakstu, uz kuriem individuālā darba veicējs var iegādāties patentu un ikgadējās patentmaksas apmērus apstiprinājusi Latvijas Republikas Ministru Padome ar 1993. gada 29. aprīļa lēmumu Nr. 220 "Par individuālā darba patentmaksas apmēriem un kārtību, kādā tiek reģistrēti individuālā darba veicēji";

- ienākuma nodokļa, kuru aprēķina un nomaksā budžetā pārējie ienākumu guvēji saziņā ar rajona (pilsētas) Nodokļu inspekciju. Nodokļa aprēķināšanas kārtība noteikta likuma 18. pantā.

Instrukcijas 2.§.

Rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli maksātāji iemaksā budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Instrukcijas 3.§.

Sastādot nodokļa aprēķinus, kā arī norēķina dokumentus par iemaksām budžetā obligāti jāievēro avansa maksājumu nosaukumi, no kura atkarīgi valsts un pašvaldību budžetiem pienākošies maksājumi.

2. pants. Nodokļa maksātāji

Nodokli maksā:

1) Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas, kuras taksācijas gadā ir guvušas ienākumus Latvijā un ārvalstīs;

2) personas, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, un kuras taksācijas gadā ir guvušas ienākumus no Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām vai Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošām fiziskajām personām, vai no saimnieciskās darbības un īpašumiem, kas atrodas Latvijas Republikā.

Instrukcijas 4.§.

Par Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošu personu uzskatāms Latvijas Republikas pilsonis, Latvijas Republikas iedzīvotājs, ārvalstnieks un bezpavalstnieks, kuram ir piešķirts Latvijas Republikas personu kods.

Instrukcijas 5.§.

Taksācijas gads ir kalendārais gads no 1. janvāra līdz 31. decembrim ieskaitot.

3. pants. Ar nodokli apliekamais objekts

1. Ar nodokli tiek aplikts nodokļa maksātāja (turpmāk - maksātājs) kalendāra gada apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.

2. Maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) apliekamais ienākums ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura atskaitīti:

1) šā likuma 10. pantā attaisnotie izdevumi;

2) maksātāja gada (mēneša) neapliekamais minimums;

3) šā likuma 13. pantā noteiktie atvieglojumi.

Instrukcijas 6.§.

Fizisko personu apliekamos ieņēmumus nosaka no bruto ieņēmumiem, atskaitot, pie zināmiem nosacījumiem, likuma 9.pantā minētos ieņēmumus.

Instrukcijas 7.§.

Fizisko personu apliekamo ienākumu nosaka no apliekamiem ieņēmumiem, izslēdzot attaisnotos izdevumus (10. pants) un piešķirot likuma 13. pantā noteiktos atvieglojumus.

Instrukcijas 8.§.

Ienākumu, no kura aprēķina nodokli, nosaka no apliekamā ienākuma atskaitot neapliekamo minimumu (minimālo algu).

Instrukcijas 9.§.

Ja pēc tiesas, administrācijas vai citu kompetentu iestāžu lēmumiem vai nodokļa maksātāja rīkojuma uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, iestāde vai organizācija izdara ieturējumus no fiziskām personām izmaksājamām summām, nodokli aprēķina no ienākuma summas neatskaitot minētos ieturējumus.

Instrukcijas 10.§.

Aprēķinot algas nodokļa avansa maksājumus no ieņēmumiem, kas izriet no darba attiecībām vai bez darba attiecībām, par attaisnotiem izdevumiem uzskatāmi tikai no darba ņēmēja ieturētais sociālais nodoklis un obligātās sociālās apdrošināšanas maksājums (likuma 10. panta 2. daļa).

4. pants. Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids
1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā:

1) (maksātāja) algas nodokli - darba devējs;

2) no ienākumiem, kas noteikti šā likuma 17. panta desmitajā daļā - to izmaksātājs;

3) no šā likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem ienākumiem, kā arī patentmaksu - maksātājs.

2. Maksātājs, izņemot personas, kas minētas šā likuma 20. pantā, maksā nodokli atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi.

5. pants. Ierobežojumi darba devējam

1. Darba devējam ir aizliegts nodarbināt personas, kas neiesniedz algas nodokļa grāmatiņu (turpmāk - grāmatiņa), algas nodokļa gada karti (turpmāk - gada karte) vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izdota Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā (turpmāk - darba atļauja).

2. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu pildīšanu, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darbu izpildīšanas. Šādā veidā vienu personu var nodarbināt ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.

Instrukcijas 11.§.

5.panta 1.daļā minētie dokumenti darbiniekam jāiesniedz, bet termiņuzturēšanās atļauja jāuzrāda neatkarīgi no dokumentiem, kādi jāiesniedz saskaņā ar Darba likumu kodeksu, iestājoties darbā (darba grāmatiņa, darba līguma grāmatiņa).

6. pants. Ierobežojumi darba ņēmējam

Katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam var būt tikai viena nodokļa grāmatiņa, kuru izsniedz valsts finansu inspekcija vai pašvaldība pēc viņa dzīvesvietas. Ja persona ir nodarbināta vairākās darbavietās, tai finansu inspekcija (pašvaldība) līdz ar grāmatiņu izsniedz vienu vai vairākas gada nodokļu kartes. Grāmatiņa vai gada karte ir jāiesniedz attiecīgi pamatdarba vietā vai papildu darba vietā. Darba ņēmējs gada karti iesniedz, arī slēdzot darba līgumu. Grāmatiņu un gada karšu izsniegšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas valdība.

II nodaļa. Gada apliekamā ienākuma noteikšana

7. pants. Maksātāja gada ienākums

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas gada laikā viņa iegūto naudas un naturālo vērtību kopums.

Instrukcijas 12.§.

Maksātāja taksācijas gadā saņemtie ienākumi par darbu vai cita veidu darbību, kas veikta vairāku gadu laikā, esot dokumentāliem pierādījumiem par to, ar nodokli apliekami par katru gadu atsevišķi.

Ja izīrējot vai iznomājot kustamo vai nekustamo īpašumu maksātājs taksācijas gadā saņēmis īres vai nomas maksu par vairākiem gadiem (par iepriekšējiem gadiem vai avansā par turpmākiem gadiem), nodoklis taksācijas gadā aprēķināms no saņemtā ienākuma kopsummas, nedalot saņemto ienākumu pa gadiem.

8. pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, un pārējie ienākumi.

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska (rakstura) atlīdzība un citi ienākumi, ko darba ņēmējs saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi par darba līguma izpildi.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no saimnieciskās darbības, ja tas nav peļņas nodokļa objekts;

2) ienākumi, ko uzņēmējsabiedrībās, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā;

3)ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;

4) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;

5) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;

6) ienākumi no intelektuālā īpašuma (autoratlīdzība: zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri);

7) no uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;

8) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9. pantā.

Instrukcijas 13.§.

Ņemot vērā fizisko personu ienākumu avota raksturu, ienākumu uzskaites periodu, izmaksas vietu, ienākumu saņemšanas veidu, ienākumu un izdevumu uzskaites noteikumus u.t.l., ienākumu avoti sadalāmi šādās grupās:

1. Ienākumi no darba devēja - juridiskām un fiziskām personām par izpildīto darbu pamatojoties uz darba attiecībām;

2. Ienākumi no juridiskām personām, kas neizriet no darba attiecībām;

3. Autoratlīdzība un honorāri par mākslas, literatūras un zinātnes darbiem, par lietišķās un dekoratīvās mākslas priekšmetu realizāciju, par atklājumiem, izgudrojumiem un rūpniecības paraugiem, ja minētos ienākumus izmaksā uzņēmējsabiedrības, uzņēmumi, iestādes un organizācijas;

4. Ienākumi no saimnieciskās darbības,( t.sk. no individuālā darba, saņemot reģistrācijas apliecību vai iegādājoties patentu);

5. Ienākumi no nekustamās vai kustamās mantas iznomāšanas vai izīrēšanas un naudas aizdošanas.

Instrukcijas 14.§.

Fizisko personu ienākumu skaitā, kas apliekami ar ienākuma nodokli kā ienākumi no saimnieciskās darbības, ietilpst: ienākumi no akvāriju zivju, dekoratīvo putnu un citu dzīvnieku audzēšanas, kas nav savas lauksaimniecības produkcija, no zoobarības, koku mizu un cita veida savvaļā iegūstamās produkcijas vākšanas un tālākās realizācijas iedzīvotājiem, ienākumi, kurus gūst mākslinieki, skulptori un citi radošo savienību biedri par savu darbu realizāciju iedzīvotājiem vai realizējot caur uzņēmumiem un organizācijām uz komisijas noteikumiem; reliģiskā kulta kalpotāji un citas fiziskās personas, kurām ir ienākumi no iedzīvotājiem par reliģisko ceremoniju izpildīšanu, kā arī citi ienākumi, kurus fiziskas personas saņem no iedzīvotājiem, ja šie ienākumi nav atbrīvoti no aplikšanas ar ienākuma nodokli.

9. pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

1) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas;

2) fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējdarbības peļņas, kā arī fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākumi no tā uzņēmuma peļņas, kas ir peļņas nodokļa objekts;

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem kredītiestādēs;

4) brīvprātīgās un obligātās apdrošināšanas atlīdzība un izmaksas atbilstoši fizisko personu noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem;

5) naudas un mantu loteriju, valsts un pašvaldību aizņēmumu un valsts kases saistību laimesti;

6) likumdošanas aktos noteiktās valsts pensijas un izmaksas no Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētajiem pensiju fondiem;

7) pabalsti, kas izmaksāti no budžeta un Latvijas Republikas valdības noteiktajiem fondiem, izņemot pārejošas darba nespējas un grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma pabalstus;

8) mācību iestāžu un Latvijas Republikas valdības apstiprināto fondu izmaksātās stipendijas;

9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;

10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz piecus mēneša neapliekamos minimumus;

11) alimenti;

12) summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;

13) atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;

14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz piecus mēneša neapliekamos minimumus;

15) palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldības institūciju lēmuma pamata;

16) kompensācijas izmaksas Latvijas Republikas valdības noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

17) ar Latvijas Republikas valdības lēmumu noteiktā kompensācija, kas izmaksāta bez maksas piešķiramo dzīvojamo telpu un sniedzamo komunālo pakalpojumu vietā;

18) ar Latvijas Republikas valdības lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā;

19) atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

20) ienākumi no personiskās mantas realizācijas, izņemot ienākumus no pārdošanai izgatavotu un iegādātu izstrādājumu realizācijas;

21) ienākumi no pārdotiem savvaļas augļiem, ogām, riekstiem, sēnēm un ārstniecības augiem.

Instrukcijas 15.§.

Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes produktu realizācijas.

Tā var būt iegūta fizisko personu, zemnieku, zvejnieku un amatnieku saimniecībā, piemājas saimniecībā, palīgsaimniecībā, individuālā ģimenes dārziņā, vasarnīcu un dārzkopības kooperatīvā.

Risinot jautājumu par personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieku saimniecības ienākumu un lauksaimnieciskās ražošanas atbrīvošanu no nodokļa, jāvadās pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 28. decembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" 2. punkta, kurā noteikts, ka nodokļu un nodevu likumos paredzētie atvieglojumi lauksaimnieciskai darbībai aptver laukkopību, pļavkopību, dārzkopību, siltumnīcu saimniecību un puķkopību, biškopību, lopkopību, zirgkopību, putnkopību, truškopību, zvērkopību, zivkopību iekšējos ūdeņos un mežkopību.

Attiecībā uz mežkopību kā lauksaimniecisku darbību, jāņem vērā, ka kokmateriālu sagatavošana un ieguve neietilpst mežkopības darbos, tādēļ iegūtie kokmateriāli nav mežkopības produkcija. Gūtie ienākumi no kokmateriālu sagatavošanas, ieguves un realizācijas nav atbrīvojami no ienākuma nodokļa.

Par ienākumiem no zivkopības iekšējos ūdeņos kā ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas kvalificējami ienākumi, kas gūti, veicot zivju resursu pavairošanas, zivju audzēšanas un tamlīdzīgus darbus. No zivju zvejas un citu ūdenskrātuvju produkcijas ieguves, kaut arī iekšējos ūdeņos, kas nav saistīta ar iepriekšminētiem darbiem, gūtie ienākumi apliekami ar ienākuma nodokli kā ienākumi no individuālā darba.

Instrukcijas 16.§.

Neapliek dividendes, kuras tiek izmaksātas fiziskām personām, kā peļņas daļa atbilstoši ieguldītam kapitālam, pamatojoties uz iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rezultātiem vai darbības izbeigšanas rezultātā pirms gada beigām.

No aplikšanas ar nodokli nav atbrīvoti pārējie ienākumi, kas izmaksāti fiziskām personām no peļņas, kas paliek uzņēmuma rīcībā.

Individuālo uzņēmumu īpašnieka savām vajadzībām izlietotie ieņēmumi no uzņēmējdarbības kvalificējami par darba samaksu un apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Instrukcijas 17.§.

Nav apliekami ar nodokli ienākumi no noguldījumiem un depozītiem tikai kredītiestādēs, kuras saņēmušas licenci saskaņā ar Latvijas bankas padomes 1992. gada 5. novembra lēmumu Nr. 2/5"Par nolikuma "Par banku un citu kredītiestāžu licencēšanas kārtību" apstiprināšanu".

Instrukcijas 18.§.

Nav apliekama ar nodokli apdrošināšanas atlīdzība un izmaksas fiziskām personām par viņu noslēgtiem apdrošināšanas līgumiem tikai ar apdrošināšanas organizācijām, kuras saņēmušas Latvijas Republikas Finansu ministrijas licenci apdrošināšanas operāciju veikšanai un apdrošināšanas starpniekpakalpojumu veikšanai.

Instrukcijas 19.§.

Lai noteiktu uzvarētāju konkursos (skatēs) un sacensībās jāvadās no konkursa (skates) sacensību apstiprinātā nolikuma. Mantiskās balvas vērtība nosakāma tās iegādes (bilances) vērtībā.

Naudas vai mantiskās balvas ar nodokli neapliekamā daļa nosakāma, izejot no neapliekamā mēneša minimuma balvas izsniegšanas mēnesī.

Instrukcijas 20.§.

Kompensāciju skaitā, kuras valdības noteikto normu ietvaros neapliek ar nodokli, ieskaitāmas summas, kuras izmaksā darbiniekiem izdevumu segšanai sakarā ar dienesta komandējumiem (komandējuma izmaksu normas noteiktas ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 23.aprīļa lēmumu Nr. 144 un 1992. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 208).

Nosakot kompensācijas apmēru par darbiniekam piederošo lietu un instrumentu lietošanu savā darbā, un kuru neapliek ar nodokli, jāvadās arī no amortizācijas normām, kādas apstiprinātas ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 18. marta rīkojumu Nr. 103-r. Izmaksu apmērs jāapstiprina ar amortizācijas izmaksas aprēķinu.

10. pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada (mēneša) apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu un par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Latvijas Republikas valdība;

3) summas, kas ziedojuma, dāvinājuma vai pārskaitījuma veidā atvēlēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā apstiprinātiem fondiem un programmām;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Latvijas Republikas valdība.

2. Pirms darba ņēmēja ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīta darba ņēmēja samaksātā sociālā nodokļa summa un valsts obligātās apdrošināšanas maksājumi.

Instrukcijas 21.§.

Fiziskas personas ar nodokli apliekamā ienākuma daļa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā apstiprinātiem fondiem un programmām izslēdzama no ar nodokli apliekamā ienākuma.

Ja darba devējs pēc darba ņēmēja rīkojuma šo ziedojuma vai dāvinājuma summu neizmaksā darba ņēmējam, bet pārskaita vai iemaksā iepriekšminētiem fondiem vai programmām, aprēķinot darba ņēmējam nodokli fondiem vai programmām nodoto summu neņem vērā.

Ja minētiem mērķiem no saviem ienākumiem izdara iemaksas pilsoņi, kuri maksā nodokli pēc iesniegtās deklarācijas, pamats šo summu izslēgšanai no apliekamā ienākuma gada apliekamā ienākuma robežās ir kvīts vai cits dokuments, kas apstiprina, ka nodokļa maksātājs no saviem ar nodokli apliekamiem ienākumiem izdarījis iemaksu augstākminētiem fondiem vai programmām.

Pastāv noteikta kārtība kā rajonu (pilsētu) Nodokļu kontroles departamenti veic kontroli par saņemto ziedojumu vai dāvinājumu summu izlietošanu.

Instrukcijas 22.§.

Likuma 10.panta 1.daļas 4.punktā norādīto zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru), sastāvu un normas noteikusi Latvijas Republikas Ministru Padome ar 1991. gada 2. maija lēmumu Nr. 126 "Par kārtību, kādā aprēķināmi no autoratlīdzības izslēdzamie izdevumi, ja šo atlīdzību apliek ar nodokļiem".

Tādā pat kārtībā ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka arī no tautas daiļamatniecības, dekoratīvo un lietišķās mākslas priekšmetu autoru ienākumiem no savu izstrādājumu realizācijas muzejiem, Mākslas fonda organizācijām un ar uzņēmumu, iestāžu, uzņēmējsabiedrību komercizstāžu starpniecību, ja ienākumus izmaksā šo organizāciju direkcijas.

Instrukcijas 23.§.

Patentmaksa noteikta ņemot vērā ieņēmumus, izdevumus un apliekamo ienākumu. Attaisnotie izdevumi ir ņemami vērā aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā.

Instrukcijas 24.§.

Ienākuma nodokļa avansa maksājuma aprēķināšanai par saimnieciskās darbības ienākumiem ņem vērā šādus attaisnotus izdevumus:

a) Latvijas Republikas likumā noteikto sociālo nodokli vai valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus, kurus kārto nodokļa maksātājs;

b) izdevumus, kuri saistīti ar ieņēmumu gūšanu.

11.pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana

1. Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā punktā noteikto ienākumu un izdevumu starpība.

2. Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

1) ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu realizācijas;

2) ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

3) summas, kas saņemtas soda naudas veidā.

3. Izdevumos, ja tie saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

1) izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, inventāru, precēm, kurināmo, enerģiju;

2) izdevumi, kas saistīti ar algotā darba izmantošanu likumdošanas aktos atļautajos gadījumos;

3) komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, telefaksa un mārketinga izdevumi;

4) amortizācijas atskaitījumi pamatlīdzekļu pilnīgai atjaunošanai;

5) izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu visu veidu remontu;

6) nomas un īres maksa;

7) obligātās apdrošināšanas maksājumi, arī obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi par darbiniekiem;

8) izdevumi par darbinieku izglītības un kvalifikācijas celšanu;

9) izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai privātpersonas, izņemot izmaksas kapitālieguldījumiem;

10) procentu maksa par banku kredīta izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;

11) maksa par licenci;

12) zaudējumi tiesas noteiktajā apmērā, kuri nodarīti līgumpartneriem, neizpildot vai pienācīgi neizpildot savas saistības;

13) Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā.

4. Ja Latvijas Republikas valdība atsevišķu šā panta trešajā daļā paredzēto izdevumu veidiem noteikusi normas, izdevumos tiek ieskaitītas summas, kas nepārsniedz noteiktās normas.

5. Maksātājam jāveic Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktā ieņēmumu un ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu uzskaite.

Instrukcijas 25.§.

11. panta 3. daļas 1.punktā minētos izdevumus ņem vērā apjomā, kas faktiski izlietoti saņemto ieņēmumu gūšanai.

Līdzekļiem, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilgi lietojamā īpašumā (likumi "Par grāmatvedību" un " Par uzņēmumu gada pārskatiem" 3. nodaļa 15. pants) izdevumos ieskaita amortizācijas summas, kas aprēķinātas par šo līdzekļu izmantošanas faktisko periodu.

Instrukcijas 26.§.

Ieņēmumu un izdevumu uzskaite maksātājam jāved žurnālā (grāmatā) pēc parauga, kas norādīts instrukcijas 1.pielikumā. Žurnālā (grāmatā) regulāri hronoloģiskā secībā jāizdara ieraksti, atspoguļojot nodarbības posmus, lai pēc ierakstiem būtu redzams faktiskais nodarbības stāvoklis un apjoms, kā arī ar nodarbību saistītie ieņēmumi un izdevumi.

Ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls jāizpilda visām fiziskām personām, kurām ir ienākumi no saimnieciskās darbības. Ņemot vērā konkrētas nodarbības vai ieņēmumu un izdevumu specifiku, žurnāla (grāmatas) forma, saskaņojot ar Nodokļu inspekciju, var tikt izmainīta vai papildināta.

Žurnālu (grāmatu) iegādājas un iekārto maksātājs pēc Nodokļu inspekcijas norādījumiem. Inspekcija, numurētās un caurauklotās žurnāla (grāmatas) lappuses, apstiprina ar zīmogu un parakstu.

Par žurnāla (grāmatas) vešanas savlaicību, pilnību un pareizību Nodokļu inspekcija veic pārbaudes.

Instrukcijas 27.§.

Ja nodokļa maksātājs nav kārtojis savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kārtībā, kādu paredz spēkā esošie likumdošanas akti, vai uzrādījis šajā uzskaitē citādu ieņēmumu vai izdevumu summu, nekā apsekošanas rezultātā konstatējusi Nodokļu inspekcija, tas aprēķina un nosaka nodokļu apmērus pēc analoģiska darījuma summas vai arī pēc apsekošanas rezultātiem (LR 1990.g. 28.decembra likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 17. pants).

12. pants. Gada (mēneša) neapliekamais minimums

Maksātāja gada (mēneša) apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada (mēneša) neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamo minimumu veido mēnešu neapliekamo minimumu summa.

Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Latvijas Republikas valdība.

Instrukcijas 28.§.

Mēneša neapliekamo minimumu (minimālā mēnešalga) piemēro aprēķinot algas nodokli tikai ienākumu gūšanas vietā, kurā iesniegta nodokļa grāmatiņa.

Instrukcijas 29.§.

Aprēķinot ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākumiem, neapliekamo minimumu aprēķina, izejot no mēneša neapliekamā minimuma, reizinot to ar ienākuma avota pastāvēšanas mēnešu skaitu. Par mēnesi, kurā piemērojams neapliekamais minimums uzskatāms mēnesis, kurā ienākuma avots pastāvējis ne mazāk kā 16 kalendāra dienas.

Lai pie avansa maksājumu aprēķināšanas piemērotu neapliekamo minimumu, nodokļa maksātājam jāsaņem rajona (pilsētas) Nodokļu inspekcijā vai pašvaldībā nodokļa grāmatiņa.

13. pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par nestrādājošas aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas uzturēšanu - gada (mēneša) neapliekamā minimuma apmērā par katru šādu personu vienam no apgādniekiem;

2) atvieglojumu invaliditātes sakarā;

a) I vai II grupas invalīdam - gada (mēneša) neapliekamā minimuma apmērā;

b) III grupas invalīdam - divu trešdaļu apmērā no gada (mēneša) neapliekamā minimuma.

2. Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas gūst ienākumus, maksātājs uzrāda to ienākumus savā deklarācijā.

Instrukcijas 30.§.

Atvieglojumu par apgādājamiem (likuma 13. panta 1. punkts) piemēro pamatojoties uz maksātāja iesniegto algas nodokļa grāmatiņu, kurā uzrādītas apgādājamās personas.

Apgādājamo uzrādīšanu nodokļa grāmatiņā reglamentē Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi "Par algas nodokļa grāmatiņas un algas nodokļa karšu izsniegšanas kārtību".

Instrukcijas 31.§.

Atvieglojumu maksātāja invaliditātes sakarā piešķir pamatojoties uz maksātāja iesniegto algas nodokļa grāmatiņu, kurā ir ieraksts par maksātāja invaliditāti.

14.pants. Maksātāja attaisnoto izdevumu un atvieglojumu pamatojums

1. Maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu, ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri un rodas ar brīdi, kad attiecīgie dokumenti iesniegti valsts finansu inspekcijai, algas nodokļa maksātāja tiesības - ar brīdi, kad šādi dokumenti iesniegti darba devējam pamatdarba vietā.

2. Uz maksātāja iesniegto dokumentu pamata grāmatiņā tās izsniedzējs ieraksta atvieglojumu posteņus, bet darba devējs - šā likuma 10. panta otrajā daļā noteiktos attaisnotos izdevumus. Par ierakstu pareizību solidāri atbildīgi ir darba devējs un maksātājs.

3. Ja maksātājs dokumentus, kas apstiprina attaisnotos izdevumus un atvieglojumus, pamatotu iemeslu dēļ nav laikus iesniedzis, tie saskaņā ar finansu inspekcijas lēmumu tiek ņemti vērā attiecībā uz laiku no tiesību rašanās brīža, bet ne ilgāku kā par vienu iepriekšējo gadu.

Instrukcijas 32.§.

Algas nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumu rodas sākot ar tā mēneša ienākumiem, kurā iesniegti (uzrādīti) ienākuma saņemšanas vietā attiecīgie dokumenti, kas dod tiesības uz atvieglojumu. Maksātāja tiesības uz atvieglojumu, kas piemērojams gada ienākumam (gaidāmajam vai rezumējošam), rodas pēc dokumentu iesniegšanas (uzrādīšanas) par aplikuma gada ienākumiem, pie kam, ja tiesības uz atvieglojumu radušās vai zaudētas gada laikā, atvieglojums piemērojams par mēnešiem, ieskaitot mēnesi, kurā tiesības uz atvieglojumu radušās vai zaudētas.

Atvieglojumu invaliditātes sakarā piešķir uz laiku, uz kādu piešķirta attiecīgā invaliditātes grupa, pamatojoties uz uzrādītiem dokumentiem par invaliditāti .

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana

15. pants. Nodokļa likmes

1. Gada (mēneša) apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13. panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši pamatlikmei un papildlikmei.

2. Nodokļa pamatlikme 25 procentu apmērā jāmaksā no apliekamā gada (mēneša) ienākuma, bet algas nodokļa maksātājam - no apliekamā mēneša ienākuma.

3. Nodokļa papildlikme 10 procentu apmērā jāmaksā no summas, kas aprēķināta kā starpība starp gada (mēneša) apliekamā ienākuma summu un summu, kas vienāda ar 20 gada (mēneša) neapliekamajiem minimumiem.

Instrukcijas 33.§.

Ienākumu, no kura aprēķina nodokli, noapaļo līdz pilniem latiem (no 1 līdz 49 santīmiem atmet, no 50 līdz 99 santīmiem noapaļo līdz latam).

Aprēķināto nodokli nosaka latos un santīmos, atmetot 0,49 santīmu un mazāk un noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmu un vairāk.

16. pants. Vērtības izteiksme

1. Ienākumi, attaisnotie izdevumi un izdevumi, kas izdarīti, veicot individuālo saimniecisko darbību, tiek noteikti Latvijas Republikas naudas vienībās. Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa, kas ir bijis spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.

2. Naturālā (mantiskā) izteiksmē un pakalpojumu veidā gūtie ienākumi un izdarītie izdevumi tiek novērtēti naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.

Instrukcijas 34.§.

Maksātāja ieņēmumi un izdevumi nekonvertējamā valūtā (nav noteikts LB kurss) pārrēķināmi latos, piemērojot nekonvertējamās valūtas attiecību pret ASV dolāru.

Instrukcijas 35.§.

Likuma 16. panta 2.daļā minēto cenu piemērošanai izmantojami arī Latvijas Republikas Statistikas komitejas sastādītie vidējo preču cenu cenrāži.

Instrukcijas 36.§.

Ja par vieniem izstrādājumiem vai pakalpojumiem maksātājs parasti saņem ieņēmumu naudā, bet par citiem tāda paša veida izstrādājumiem vai pakalpojumiem atsevišķos gadījumos atlīdzību natūrā, nosakot maksātāja kopējo gūto ieņēmumu, natūrā saņemtā atlīdzība novērtējama par izstrādājumu vai pakalpojumu naudā saņemtās atlīdzības apmērā.

IV nodaļa. Nodokļa ieturēšanas un maksāšanas kārtība

17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām.

1. Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darba ņēmēju -(nodokļa) maksātāju.

2. Algas nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši pamatlikmei, bet šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos - arī atbilstoši papildlikmei.

3. Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:

1) Latvijas Republikā dzīvojošām personām pamatdarba vietā (vietā, kur iesniegta grāmatiņa) - starpība starp kalendāra mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, šā likuma 10. panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu summa;

2) Latvijas Republikā dzīvojošām personām papildu darba vietā (vietā, kur iesniegta gada karte) - kalendāra mēneša ienākums;

3) personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, - kalendārā mēneša ienākums.

4. Summu, kas aprēķināta kā starpība starp šā panta trešās daļas 3. punktā noteikto apliekamo ienākumu un summu, kas vienāda ar 20 mēneša neapliekamajiem minimumiem, personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīga dzīvesvieta, apliek atbilstoši papildlikmei.

5. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai.

Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

6. Darba devējs par darba ņēmējam izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām un nomaksāto nodokli izdara attiecīgu ierakstu grāmatiņā vai gada kartē. Gadam beidzoties, darba devējs izdod darba ņēmējam, kā arī nosūta valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā, kopā ar paziņojumu par algas nodokli darba devējs nosūta arī maksātāja algas nodokļa karti.

7. Paziņojums par algas nodokli tiek nogādāts adresātam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām - darba devējs grāmatiņā izdara ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiņu izsniedz darba ņēmējam atlaišanas dienā. Darba ņēmēja algas nodokļa karti darba devējs kopā ar paziņojumu par algas nodokli nosūta valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas. Paziņojuma norakstu par algas nodokli darba devējs izsniedz darba ņēmējam, izbeidzoties darba attiecībām.

8. Darba devējs izsniedz valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas izziņu par summām, kas izmaksātas personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, no šīm summām izdarītajiem atskaitījumiem un samaksāto nodokli.

9. Uz paziņojuma par algas nodokli valsts finansu inspekcija pēc darba devēja atrašanās vietas izdara atzīmi, apliecinot, ka nodoklis ir samaksāts, un parsūta šo paziņojumu valsts finansu inspekcijai pēc darba ņēmēja dzīvesvietas, ja tā ir citā administratīvajā rajonā.

10. Personu ienākumi, kurus izmaksā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ( iestādes, organizācijas), ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, apliekami ar nodokli ienākumu izmaksas vietā atbilstoši nodokļa pamatlikmei.

Šo ienākumu skaitā ietilpst:

1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem;

2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;

3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju;

4) apdrošināšanas atlīdzība pēc uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību (iestāžu, organizāciju) noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. Nodokli iepriekšminētajā kārtībā ietur, arī izmaksājot atlīdzību par steidzama, īslaicīga un vienreizēja darba izpildīšanu bez nodokļa kartes iesniegšanas, kad samaksu par darbu izmaksā tūlīt pēc darba izpildīšanas.

11. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (iestādes, organizācijas) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli maksātājam izsniedz dokumentu un nosūta par to paziņojumu valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (iestādes, organizācijas) par personām izmaksātajām summām, no kurām nav ieturēts nodoklis,bez nodokļa ieturēšanas, ja tās saistītas ar personu saimniecisko darbību, nosūta paziņojumu valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Instrukcijas 37.§.

Algas nodokli fiziskās personas maksā par ienākumiem, kas saistīti ar izpildīto darbu pamatojoties uz darba attiecībām ar juridiskām un fiziskām personām, un par ienākumiem no juridiskām personām, kas neizriet no darba attiecībām, tajā skaitā par autoratlīdzību un honorāru.

Algas nodokli aprēķina, ietur no apliekamā ar nodokli ienākuma un pārskaita (iemaksā) budžetā darba devējs (ienākuma izmaksātājs), katrā ienākuma gūšanas vietā atsevišķi. Katrā ienākuma gūšanas vietā nodokli aprēķina no kopējā ar nodokli apliekamā ienākuma: par pamatdarba izpildi (alga, piemaksas darba algai, prēmijas utt.); par gadījuma darba izpildi; par ienākumiem no peļņas, kas paliek uzņēmuma rīcībā, par autoratlīdzību un honorāru.

Instrukcijas 38.§.

Katrai pastāvīgi Latvijā dzīvojošai fiziskai personai tiek izsniegta viena algas nodokļa grāmatiņa. Algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas vietā maksātājs tiesīgs saņemt nodokļa atvieglojumus un neapliekamo minimumu.

Algas nodokli ietur un iemaksā budžetā par tekošo mēnesi no apliekamā ar nodokli mēneša ienākuma, kuru nosaka: atskaitot no apliekamā bruto ieņēmuma fiziskās personas nomaksāto sociālo nodokli; piešķirot likuma 13. pantā noteiktos nodokļa atvieglojumus invalīdiem un par apgādājamiem; izslēdzot izdevumus, kas saistīti ar mākslas, literatūras un zinātnes darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, un samazinot apliekamo ienākumu par mēneša neapliekamo minimumu.

Izstājoties no darba vai aizejot atvaļinājumā, nodoklis aprēķināms un ieturams izmaksas dienā.

Nodoklis aprēķināms, piemērojot pamatlikmi.

Instrukcijas 39.§.

Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīves vietu Latvijā, tiek izsniegtas gada kartes iesniegšanai citās ienākuma gūšanas vietās (juridiskai personai), lai strādātu vai gūtu ienākumus ārpus pamatdarba vietas, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa.

Algas nodokli papildusdarba (papildus ienākumu gūšanas) vietā aprēķina vienu reizi mēnesī, ja izmaksa ir regulāra, un katru reizi, ja izmaksa nav regulāra, no apliekamā ar nodokli ienākuma (apliekamā ienākuma), kuru nosaka: atskaitot no apliekamā bruto ieņēmuma fiziskās personas nomaksāto sociālo nodokli, un izslēdzot izdevumus, kas saistīti ar mākslas un zinātnes darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, bez atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošanas.

Nodoklis aprēķināms no ienākuma, piemērojot pamatlikmi.

Instrukcijas 40.§.

Fiziskai personai, kura nav iesniegusi darba devējam (ienākuma gūšanas vietā) algas nodokļa grāmatiņu vai gada karti, ja Latvijas Republika nav pastāvīga dzīves vieta, nodokli aprēķina no visa apliekamā ienākuma, piemērojot nodokļa pamatlikmi. Par ienākumu, kas pārsniedz 20 mēneša minimālās algas, papildus aprēķināms nodoklis, piemērojot papildlikmi. Šajos gadījumos atvieglojumu un neapliekamo minimumu nepiemēro.

Instrukcijas 41.§.

Vienlaicīgi ar aprēķināto un ieturēto nodokli par mēneša ienākumiem, jāpārskaita (jāiemaksā) budžetā arī aprēķinātais un ieturētais nodoklis no gadījuma izmaksām, atlaižot darbinieku no darba un aizejot atvaļinājumā.

Izmaksājot mēneša izpeļņu pa daļām, piemēram, katru nedēļu, nodokli ietur, izmaksājot mēneša izpeļņas pēdējo daļu.

Ja uzņēmumam, iestādei, organizācijai vai uzņēmējsabiedrībai nepietiek naudas līdzekļi, lai izmaksātu visu darba algu (ar nodokli apliekamo ienākumu) un iemaksātu (pārskaitītu) budžetā aprēķināto nodokli, budžetā iemaksājama (pārskaitāma) ieturētā nodokļa summa proporcionāli izmaksātai darba algai (apliekamam ienākumam).

Instrukcijas 42.§.

Likuma 17. panta 6. un 7. daļā minēto paziņojumu par algas nodokli darba devējs sastāda pēc instrukcijas 2. pielikuma parauga ar norādījumiem par tā aizpildīšanu.

Instrukcijas 43.§.

Likuma 17. panta 8.daļā minēto izziņu par summām, kas izmaksātas personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīves vieta sastāda pēc instrukcijas 3. pielikuma parauga ar norādījumiem par tās aizpildīšanu.

Instrukcijas 44.§.

Par likuma 17. panta ll.daļā minēto ieņēmumu izmaksu paziņojumu izmaksu izdarītājs sastāda pēc parauga, kāds uzrādīts instrukcijas 4. pielikumā ar norādījumiem.

Instrukcijas 45.§.

Pavadraksts paziņojuma pārsūtīšanai no Nodokļu kontroles departamenta pēc uzņēmuma atrašanās vietas Nodokļu kontroles departamentam pēc ieņēmumu saņēmēja dzīves vietas, sastāda pēc instrukcijas 5. pielikuma parauga.

18.pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā

1. Līdz taksācijas gada 1. februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz valsts finansu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu.

2. Valsts finansu inspekcija mēneša laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem maksātāja aprēķiniem par avansa maksājumu lielumu un tās rīcībā esošajiem datiem, precizē avansa maksājumu lielumu un paziņojumu par to nosūta maksātājam.

3. Maksātājs pastāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15. martā, ne vēlāk kā 15. maijā, ne vēlāk kā 15. augustā un ne vēlāk kā 15. novembrī - ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja valsts finansu inspekcija nav noteikusi citādi.

4. Maksātāji, kuri saņem patentu individuālā darba veikšanai, līdz patenta saņemšanai samaksā patentmaksu, kas ir ienākuma nodokļa avansa maksājums.

Instrukcijas 46.§.

Ienākuma nodokļa avansa maksājumus par saimnieciskās darbības ienākumiem aprēķina maksātājs pamatojoties uz faktisko iepriekšējā gada vai prognozējamo tekošā gada ar nodokli apliekamo bruto ieņēmumu, atskaitot attaisnotos izdevumus (sociālo nodokli un izdevumus, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu), bet ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, arī atvieglojumus par apgādājamiem un invaliditāti, un ar nodokli neapliekamo minimumu.

Instrukcijas 47.§.

Ja maksātājam ar nodokli apliekamais ienākuma avots radies tekošajā gadā, avansā aprēķināto nodokli, izejot no pirmā mēneša ienākumu un prognozējamo ienākumu līdz gada beigām, jāiemaksā līdzīgās daļās vienu reizi ceturksnī pēc Nodokļu kontroles departamenta izsniegta paziņojuma, pie kam pirmais nodokļa nomaksas termiņš jānosaka ne agrāk kā 15 dienas pēc maksāšanas paziņojuma izsniegšanas.

Ja līdz kārtējam likuma 18. panta 3.daļā noteiktajam nodokļa ceturkšņa maksājuma termiņam palicis mazāk kā 15 dienas no paziņojuma izsniegšanas, nomaksas termiņš pārceļams uz laiku, kas atbilst 15. dienai pēc paziņojuma izsniegšanas.

Instrukcijas 48.§.

Maksātājam, kuram ienākuma nodokli aprēķina no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja iesniegta nodokļa grāmatiņa un ienākuma avots nav pastāvējis visu gadu, pienākas no ienākuma līdz nodokļa aprēķināšanai izslēgt neapliekamo minimumu (12. pants) un atvieglojumus, kas minēti likuma 13. pantā. Lai noteiktu kopējo mēnešu skaitu par ienākuma avota pastāvēšanas laiku, par kuriem piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi, nosaka kopējo ienākuma avota pastāvēšanas laika kalendāra dienu skaitu dalot ar 30. Mēneša skaitu par kuriem maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi nosaka noapaļojot līdz vienai desmitdaļai.

Instrukcijas 49.§.

Maksātājs, kurš nav savlaicīgi aplikts ar nodokli, apliekams ar nodokli ne vairāk kā par tekošo un diviem iepriekšējiem gadiem. Šajos gadījumos aprēķinātais nodoklis nomaksājams divos termiņos līdzīgās daļās: viena mēneša laikā no paziņojuma izsniegšanas par nodokļa nomaksu un mēneša laikā pēc pirmā nomaksas termiņa.

Instrukcijas 50.§.

Maksātājs nodokļa aprēķinu par avansa maksājumiem vai to precizēšanu sastāda pēc instrukcijas 6. pielikuma parauga ar norādījumiem par tā sastādīšanu.

Instrukcijas 51.§.

Viens no dokumentiem, kuru izmanto maksātāja nodokļa aprēķina kontrolei ir ienākumu guvēja apsekošanas akts.

Instrukcijas 52.§.

Nodokļu kontroles departamenta paziņojums par maksātāja sastādītā nodokļa avansa maksājumu izmaiņām sastādāms pēc instrukcijas 6. pielikuma parauga.

19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

1. Nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā rezumējošajā kārtībā veic maksātājs.

2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, un tas tiek atspoguļots deklarācijā.

3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas brīža patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli, vai pats maksātājs - kā avansu, arī kā patentmaksu.

4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, valsts finansu inspekcija atmaksā maksātājam starpību, kas radusies trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas brīža.

Starpība starp avansā samaksāto un rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokļa summu netiek kompensēta maksātājam, kuram taksācijas gadā ienākuma gūšanas periods Latvijas Republikā ir bijis mazāks par 183 dienām, kā arī patentmaksas maksātājam.

5. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama valsts finansu inspekcijai pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada l. martā.

6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;

3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu, samaksāto nodokli.

7. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir mainījis dzīvesvietu, deklarācija jāiesniedz valsts finansu inspekcijai pēc iepriekšējās dzīvesvietas.

Instrukcijas 53.§.

Maksātājs ienākuma nodokļa aprēķināšanu rezumējošā kārtībā par gada ienākumiem veic, pamatojoties uz deklarāciju par ienākumiem pēc instrukcijas 7. pielikuma parauga ar norādījumiem.

Instrukcijas 54.§.

Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc Nodokļu kontroles departamenta dokumentālās pārbaudes ir lielāka par avansā aprēķināto nodokļa summu par papildus aprēķināto nodokli Nodokļu kontroles departaments izsniedz maksāšanas paziņojumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai pēc instrukcijas 8. pielikuma parauga. Nodokļa papildus aprēķinātā summa nomaksājama vispārnoteiktā termiņā (15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas).

Instrukcijas 55.§.

Ja maksātājs gada laikā mainījis dzīvesvietu, deklarācija un dokumentus, lai rezumējošā kārtībā aprēķinātu nodokli, jāiesniedz Nodokļu kontroles departamentam pēc pirmatnējās dzīvesvietas.

Pirmatnējās dzīvesvietas Nodokļu kontroles departaments apkopo saņemtos dokumentus, izdara galīgo nodokļa pārrēķinu par taksācijas gadu un visus materiālus kopā ar aprēķina rezultātiem un datiem par taksācijas gadā nomaksāto nodokli (arī izrakstu no maksātāja personīgā konta un nomaksāto patentmaksu) nosūta pašreizējai maksātāja dzīvesvietas Nodokļu kontroles departamentam papildus aprēķinātā nodokļa iekasēšanai vai vairāk nomaksātā nodokļa atmaksai vai ieskaitīšanai turpmākos maksājumos.

Par nosūtīto materiālu saņemšanu no jaunās dzīvesvietas Nodokļu kontroles departamenta materiālu nosūtītājam departamentam jāsaņem rakstisks apstiprinājums.

20.pants. Atbrīvojumi no ienākuma deklarēšanas

1. Tiesības neiesniegt deklarāciju ir šādām iedzīvotāju kategorijām:

1) personām, kuras ir jaunākas par 16 gadiem;

2) personām, kurām taksācijas gadā ienākuma gūšanas periods Latvijas Republikā ir bijis mazāks par 183 dienām, izņemot personas, kuras guvušas šā likuma 8. panta trešās daļas 1., 3., 4. un 5. punktā minētos ieņēmumus;

3) personām, kuru gada ienākuma kopējais apjoms nepārsniedz gada neapliekamo minimumu;

4) personām, kuras guvušas ienākumus tikai kā darba ņēmējas, ja to ienākums nepārsniedz summu, kas vienāda ar 20 gada neapliekamajiem minimumiem.

2. Šā panta pirmajā daļā minētajām personām, izņemot personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, jāiesniedz valsts finansu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas paziņojums par deklarācijas neizpildīšanu.

Instrukcijas 56.§.

Personām, kurām tiesības neiesniegt deklarāciju sakarā ar to, ka tās ir jaunākas par 16 gadiem, ir personas, kuras 16 gadus sasniedz taksācijas gadā.

Instrukcijas 57.§.

Personas, kurām nav jāiesniedz deklarācija, kas minētas 20. panta l. daļas 4.punktā, ir personas, kuras saņēmušas tikai likuma 17. pantā (arī 10. punktā, izņemot 11. punkta otrā rindkopā) minētos ienākumus.

Instrukcijas 58.§.

Paziņojumu par ienākumu nedeklarēšanu maksātājs sastāda pēc instrukcijas 9. pielikuma parauga un iesniedz termiņā, kāds noteikts deklarācijas iesniegšanai (ne vēlāk kā 1. martā).

V Nodaļa. Deklarācijas kontrolēšana un koriģēšana

21.pants. Kontrolējošā finansu iestāde

Valsts finansu inspekcija pēc maksātāja dzīvesvietas:

1) pārbauda deklarācijā uzrādīto datu ticamību un pareizību;

2) veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontroli;

3) veic šā likuma 11. pantā minēto ieņēmumu un izdevumu pilnīguma un pareizības uzskaites kontroli.

Instrukcijas 59.§.

Ienākuma nodokļa avansa maksājumiem un iedzīvotāju ienākuma nodoklim par saimnieciskās darbības ienākumiem (likuma 11. pants) Nodokļu kontroles departaments katram maksātājam iekārto personīgo kontu un kontrolē nodokļa savlaicīgu un pilnīgu nomaksu.

22.pants. Deklarācijas kontrolēšana

Valsts finansu inspekcija pārbauda iesniegtajā deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz saņemto grāmatiņu un nodokļa kartēm, ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, apsekošanas, pārbaužu un citu inspekcijas rīcībā esošo informāciju.

Instrukcijas 60.§.

Saņemtās (iesniegtās) deklarācijas Nodokļu kontroles departaments reģistrē uzskaites grāmatā pēc instrukcijas 10. pielikumā norādītā parauga.

Instrukcijas 61.§.

Deklarācijas iepriekšējo pārbaudi Nodokļu kontroles departaments veic pēc departamentā esošiem materiāliem.

Pēc iepriekšējās pārbaudes rezultātiem, nepieciešamības gadījumos tiek pieņemts lēmums par deklarācijas turpmākās pārbaudes organizēšanu un veikšanu.

Lēmumu par deklarācijas turpmāko pārbaudi pieņem departamenta priekšnieks vai viņa vietnieks norādot: kas papildus pārbaudāms, kādos termiņos un kam pārbaude jāveic.

23.pants. Deklarācijas koriģēšana

1. Ja iesniegtajā deklarācijā ir faktoloģiskas vai/un aprēķina neprecizitātes, valsts finansu inspekcija izlabo pieļautās kļūdas un nosūta izlaboto deklarāciju maksātājam.

2. Maksātāja pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas brīža iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu un par to ziņot valsts finansu inspekcijai.

3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, kļūdaini iemaksātā summa ir saņemama atpakaļ, bet ne vairāk kā par trim gadiem.

4. Konstatējot likuma pārkāpumus, ienākumu nepilnīgu uzrādīšanu vai slēpšanu un citus pārkāpumus, valsts finansu inspekcija sastāda aktu par pārkāpumu un pieņem attiecīgu lēmumu par turpmāko rīcību.

Instrukcijas 62.§.

Nodokļu kontroles departamentā maksātāju iesniegto deklarāciju iepriekšējās pārbaudes rezultāti tiek uzrādīti deklarācijā un izraksts no deklarācijas ar precizējumiem un departamenta norādījumiem tiek nosūtīts maksātājam.

VI Nodaļa. Starpvalstu līgumi

24.pants. Starpvalstu līgumu piemērošana

1. Ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas.

2. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

3. Ja ienākums, kas gūts ārvalstī, ir aplikts ar šīs valsts nodokļiem, tad šie nodokļi uzskatāmi par attaisnotiem izdevumiem un par ārvalstī samaksāto nodokļu summu attiecīgi samazināms Latvijas Republikā ar nodokli apliekamais ienākums. Ja ārvalstī samaksātais nodoklis ir lielāks par Latvijas Republikā aprēķināto nodokli, apliekamais ienākums Latvijas Republikā netiek samazināts. Nodokļa samaksāšanu apliecina ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments.

Instrukcijas 63.§.

Ja fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika, saņem Latvijas Republikas teritorijā ienākumus, kuri apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vēlas, lai Latvijas Republikā nomaksātais (ieturētais) nodoklis tiktu ņemts vērā personas pastāvīgās dzīves vietas valstī, ja to paredz šīs valsts nodokļa likums, darba devējs Latvijas Republikā (ja ienākumu izmaksājusi juridiska persona), izsniedz ārvalstī pastāvīgi dzīvojošai personai izziņu par izmaksāto ienākumu un ieturēto nodokli. Izziņā uzrādītā nodokļa nomaksa jāapstiprina Nodokļu inspekcijā pēc darba devēja atrašanās vietas.

Instrukcijas 64.§.

Par ārvalstī samaksātā nodokļa, kas identisks pēc iekasēšanas principa iedzīvotāju ienākuma nodoklim, summu samazināms ar ienākuma nodokli apliekamais ienākums. Pie kam ārvalstu valūtā saņemtais ienākums un samaksātais nodoklis pārrēķināms ( Latvijā oficiāli lietojamā valūtā) latos un santīmos pēc Latvijas bankas kursa nodokļa nomaksas dienā ārvalstu valūtā.

VII nodaļa. Budžeta kompetence

25.pants. Nodokļa maksāšanas vieta

Nodokļa summa tiek iemaksāta un sadalīta starp dažādu līmeņu budžetiem pēc maksātāja dzīvesvietas.

Nodokļa summa, kas ieturēta no personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, tiek iemaksāta un sadalīta starp dažādu līmeņu budžetiem pēc darba devēja atrašanās vietas.

26.pants. Nodokļa sadalīšana

1. Nodokļa summa tiek sadalīta starp dažādu līmeņu budžetiem šādi:

1) nodokļa summa, kas noteikta atbilstoši pamatlikmei, tiek ieskaitīta zemākā līmeņa pašvaldības budžetā pēc maksātāja dzīvesvietas;

2) nodokļa summa, kas noteikta atbilstoši papildlikmei, tiek ieskaitīta valsts budžetā;

3) patentmaksa tiek ieskaitīta tās pašvaldības budžetā, kas izsniegusi patentu.

2. Šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētā starpība ir izmaksājama no tās pašvaldības budžeta, kurā ieskaitāmi nodokļa pamatmaksājumi.

27.pants. Pašvaldību tiesības

Pašvaldībām ir tiesības savā teritorijā noteikt taksācijas gadam samazinātu nodokļa pamatlikmi.

Instrukcijas 65.§.

Pašvaldības var noteikt taksācijas gadam samazinātu nodokļa pamatlikmi tikai nodoklim, kuru ieskaita šīs pašvaldības budžetā. Samazinātu likmi var noteikt arī konkrētiem maksātājiem, maksātāju grupām vai ienākumu veidiem. Lēmumu par nodokļa pamatlikmes samazināšanu pašvaldības pieņem pēc maksātāja, darba devēja vai pašvaldības iniciatīvas.

Pašvaldības lēmums par pamatlikmes samazināšanu jāpaziņo Nodokļu inspekcijai, maksātājam un uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei un organizācijai ienākuma gūšanas vietā.

VIII nodaļa. Likuma ievērošanas un pildīšanas nodrošinājums

28.pants. Maksātāja pienākumi

Maksātāja pienākums ir:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā sastādīt un iesniegt valsts finansu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas deklarāciju vai paziņojumu;

2) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iemaksāt budžetā ienākuma nodokli;

3) nodrošināt valsts finansu inspekcijas pārstāvjiem iespēju iekļūt telpās un teritorijā, kas izmantotas apliekamā ienākuma gūšanai;

4) uzskaitīt ienākumus un izdevumus, kas gūti vai izdarīti, veicot saimniecisko darbību, glabāt izdevumus apliecinošos dokumentus un iesniegt tos valsts finansu inspekcijai pēc tās pieprasījuma;

5) uz valsts finansu inspekcijas koriģētās deklarācijas pamata iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu;

6) ziņot valsts finansu inspekcijai par nolūku veikt saimniecisko darbību vai individuālo darbu un gaidāmajiem ienākumiem no šīs nodarbības;

7) ziņot valsts finansu inspekcijai par saimnieciskās darbības pārtraukšanu, mēneša laikā iesniedzot paziņojumu par ienākumiem, kas šajā periodā gūti no saimnieciskās darbības, un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem. Instrukcijas 66.§.

28.panta 3.daļā minētie Nodokļu inspekcijas pārstāvji ir: darbinieki, kuri uzrāda dienesta apliecību, vai Nodokļu inspekcijas pilnvarotas personas, uzrādot inspekcijas izdotu dokumentu par tiesībām un pienākumu veikt fiziskas personas saimnieciskās darbības pārbaudi.

Instrukcijas 67.§.

Nodokļu inspekcija maksātāja iesniegtos izdevumus apliecinošos dokumentus pēc to pārbaudes ar inspektora atzīmi par dokumentu izmantošanu vai atteikšanos izmantot maksātāja apliekamā ienākuma aprēķināšanai, atdod maksātājam.

Instrukcijas 68.§.

Maksātāja pienākums ir nomaksāt nodokļa avansa maksājumus, kas aprēķināti par ienākumiem no saimnieciskās darbības, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc maksātāja deklarācijas.

Instrukcijas 69.§.

Maksātājiem, izņemot kuri nodarbojas ar individuālo darbu, un kuriem saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 8. janvāra likumu "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu" jāiegādājas patents vai jāizņem reģistrācijas apliecība, rodoties ar nodokli apliekamiem saimnieciskās darbības ienākumiem, nekavējoties jāiesniedz pastāvīgās dzīvesvietas Nodokļu inspekcijai paziņojums par ienākuma avota rašanos pēc instrukcijas 11. pielikumā norādītā parauga.

Instrukcijas 70.§.

Ja maksātāja ienākuma avots izbeidzas līdz gada beigām, maksātājam Nodokļu inspekcijā 5 dienu laikā jāiesniedz aprēķins par ienākumu pastāvēšanas laikā gūtiem ieņēmumiem un ar tiem saistītiem izdevumiem.

Maksātājiem, kuri nodarbībai ar individuālo darbu iegādājušies patentu vai izņēmuši reģistrācijas apliecību, par ienākuma avota izbeigšanās dienu uzskatāma diena, kurā Nodokļu inspekcijā nodots patents vai reģistrācijas apliecība.

29.pants. Darba devēja pienākumi

1. Darba devēja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā:

1) aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darba ņēmējam izmaksātajām summām, norādot maksātāja dzīvesvietu;

2) informēt darba ņēmēju un kontrolējošo valsts finansu inspekciju pēc savas atrašanās vietas par taksācijas gadā darba ņēmējam izmaksātajām summām un no tām budžetā iemaksāto algas nodokli;

2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darba ņēmēja, ir aizliegts.

Instrukcijas 71.§.

Sastādot dokumentus par ieturētā algas nodokļa pārskaitīšanu (iemaksāšanu) budžetā, darba devējam jāvadās pēc kārtības, ko noteicis Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles departaments.

30.pants. Maksātāja tiesības

Maksātājam ir šādas tiesības:

1) iesniegt valsts finansu inspekcijai motivētu prasību sadalīt taksācijas gadam noteikto apliekamo ienākumu pa iepriekšējiem gadiem, ja minētais ienākums gūts vairāku gadu darba rezultātā;

2) pēc deklarācijas iesniegšanas prasīt valsts finansu inspekcijai kompensēt taksācijas gada laikā pārmaksāto nodokļa summu;

3) pieprasīt, lai valsts finansu inspekcija atmaksā rezumējošā kārtībā kļūdaini samaksāto nodokļa summu;

4) iepazīties ar valsts finansu inspekcijas veikto pārbaužu aktiem, ciktāl šīs pārbaudes attiecas uz maksātāju;

5) pārsūdzēt likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā valsts finansu inspekcijas lēmumus.

Instrukcijas 72.§.

Maksātāja iebildumu par nodokļa nepareizu aprēķināšanu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība noteikta ar Latvijas Republikas likumu "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā".

31.pants. Nesamaksāto nodokļa summu piedziņas kārtība

1. Avansā ieturētais, bet budžetā laikā neiemaksātais vai neieturētais algas nodoklis ir piedzenams no darba devēja līdzekļiem divkāršā apmērā līdz ar soda naudu par maksājumu nokavēšanu.

2. Avansā lieki ieturētais nodoklis atmaksājams maksātājam ne vairāk kā par vienu gadu no brīža, kad atklāta nodokļa nepareizā ieturēšana.

3. Rezumējošā kārtībā kļūdaini aprēķinātais nodoklis ir atmaksājams vai piedzenams ne vairāk kā par trim pēdējiem gadiem.

4. Maksātājam, kas laikā nav iesniedzis deklarāciju, valsts finansu inspekcija piesūta maksājuma paziņojumu, kurā nodokļa lielums aprēķināts pēc tās rīcībā esošajiem datiem par maksātāja apliekamo ienākumu.

5. Laikā neieturētās vai budžetā neiemaksātās summas no darba devēja tiek iekasētas bezstrīda kārtībā.

6. Ja maksātājs nav laikā samaksājis nodokli, tiek piemērota piespiedu piedziņa likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Instrukcijas 73.§.

Fizisku personu laikā nenomaksāto nodokļa maksājumu piespiedu piedziņas kārtību nosaka Latvijas Civilprocesa kodekss.

32.pants. Maksātāja atbildība

1. Par apliekamā ienākuma objektu slēpšanu, kā arī par to, ka nav laikā iesniegti likumā noteiktie informācijas, uzskaites, pārskata vai kontroles dokumenti un par izvairīšanos iesniegt šajā likumā noteikto informāciju vai dokumentus maksātājs vai darba devējs tiek saukti pie atbildības saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

2. Faktiski gūtā apliekamā ienākuma slēpšanas gadījumā slēptais ienākums tiek pilnīgi atsavināts, un maksātājam tiek uzlikts naudas sods slēptā apliekamā ienākuma apmērā, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - naudas sods divkāršā apmērā.

3. Par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu maksātājam tiek uzlikts naudas sods 3 procentu apmērā no viņa gada apliekamā ienākuma.

4. Par nodokļa maksājumu nokavēšanu iekasē nokavējuma naudu - 0,3 procentus no nodokļa summas par katru kavējuma dienu.

Instrukcijas 74.§.

Ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 159. pantu soda maksātāju vai darba devēju par apliekamā ienākuma objekta slēpšanu, kā arī ar Latvijas administratīvā kodeksa 166.-6.pantu soda par laikā neiesniegtu likumā noteikto informāciju, uzskaites, pārskata vai kontroles dokumentiem, un par izvairīšanos iesniegt šajā likumā noteikto informāciju vai dokumentus.

Instrukcijas 75.§.

Gadījumos, kad konstatēti faktiski gūtā apliekamā ienākuma slēpšanas gadījumi, faktiski gūto slēpto ienākumu nosaka pēc Nodokļu kontroles departamenta rīcībā esošiem materiāliem, no ieņēmumiem izslēdzot izdevumus, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu. Šajos gadījumos var piemērot analoģisku ienākumu aprēķinus citiem līdzīgiem maksātājiem.

Tādā pat kārtībā nosakāms gada apliekamais ienākums no kura aprēķināms naudas sods 3 procentu apmērā par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu.

33.pants. Darba devēja atbildība

1. Par laikā neieturēto, nepilnīgi ieturēto vai budžetā nepārskaitīto nodokļu summām valsts finansu inspekcija uzliek soda naudu - 150 procentus no attiecīgajām summām - un piedzen bezstrīda kārtībā.

2. Par nokavētajiem nodokļa pārskaitījumiem budžetā darba devējam tiek uzlikts naudas sods - 0,3 procenti no nepārskaitītās nodokļa summas par katru kavējuma dienu.

3. Par paziņojumu, grāmatiņu un nodokļa karšu nenosūtīšanu valsts finansu inspekcijai darba devējam tiek uzlikts naudas sods piecu mēneša neapliekamo minimumu apmērā par katru nenosūtīto dokumentu.

4. Par tādu personu nodarbināšanu, kuras nav iesniegušas grāmatiņu vai gada karti, vai darba atļauju, izņemot 5. panta 2. punktā paredzētos gadījumus, darba devējam tiek uzlikta soda nauda desmit mēneša neapliekamo minimumu apmērā.

34.pants. Citu subjektu pienākumi un atbildība

1. Uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām (organizācijām, iestādēm) un citām personām savas kompetences ietvaros ir pienākums, ja maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, to pieprasa, viņam izsniegt maksātāja izdarīto izdevumu rakstveida apliecinājumu (kvīti).

2. Šā panta pirmajā daļā minēto prasību nepamatota atteikuma gadījumā vainīgais tiek sodīts likumā noteiktajā kārtībā.

3. Ja maksātājam izsniegts rakstveida apliecinājums par izdevumiem, kuri faktiski nav izdarīti, vainīgajam tiek uzlikts naudas sods nepamatoti izsniegtajā dokumentā norādītās summas divkāršā apmērā.

Instrukcijas 76.§.

Naudas soda apmērs nodokļa maksātājam par nepamatoti izsniegtu rakstveida apliecinājumu par izdevumiem, kas izslēdzami no ieņēmumiem, apliekamā ienākuma noteikšanai aprēķināms, izejot no to izdevumu summas, kas saskaņā ar likuma 11. panta 3. daļu saistīti ar ienākumu gūšanu no saimnieciskās darbības.

Instrukcijas 77.§.

34.panta 1.daļā minēto maksātāja izdarīto izdevumu rakstveida apliecinājums attiecas arī uz personām, kuras saņem autoratlīdzību (honorāru) un minēti likuma 10. panta 1. daļas 4. punktā.

35.pants. Citu subjektu līdzdalība deklarācijas aizpildīšanā

1. Maksātājam ir tiesības pilnvarot deklarācijas izpildīšanai zvērinātu revidentu.

2. Maksātājam ir pienākums iepazīstināt deklarācijas izpildītāju ar visiem viņa rīcībā esošajiem datiem, kas saistīti ar nodokļa aprēķināšanu. Minēto datu nodošanas fakts ir apliecināms ar datu nodošanas un pieņemšanas aktu, kuru paraksta maksātājs un deklarācijas izpildītājs.

3. Deklarācijas izpildītājs ir atbildīgs par nodokļa pareizu aprēķināšanu. Deklarācijas izpildītāja atbildības pakāpi nosaka nodošanas un pieņemšanas aktā minēto datu apjoms.

36.pants. Valsts finansu inspekcijas kompetence

Valsts finansu inspekcijas tiesības, pienākumus un atbildību regulē Latvijas Republikas 1990. gada 3. decembra likums "Par valsts finansu inspekciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 7/8. nr.).

Instrukcijas 78.§.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles departamentam pienākumu organizēt, bet rajonu un pilsētu Nodokļu inspekcijām pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju un viņu ienākumu uzskaiti, nodokļa aprēķināšanu, kontroli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma ievērošanu, kā arī nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu nodokļa iemaksu budžetā, nosaka 1993. gada 28. oktobrī Saeimā pieņemtais likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" .

37.pants. Ienākuma nodokļa maksātāja kods

Visas Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas, kas gūst ienākumus, tiek reģistrētas ienākuma nodokļa maksātāju reģistrā un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas sastāv no personas koda un maksātāja dzīvesvietas koda.

Nodokļa maksātāja kods taksācijas gada laikā netiek mainīts. Ja maksātājs gada laikā maina dzīvesvietu, par to iepriekšējās dzīvesvietas Latvijas Republikas valsts finansu inspekcija pēc Iedzīvotāju reģistra ziņām taksācijas gada beigās izdara nodokļa maksātāja koda izmaiņas.

38.pants. Dokumentārais nodrošinājums

Šā likuma izpildes nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu veidlapas un instrukciju par likuma piemērošanu izstrādā un apstiprina Latvijas Republikas Galvenā finansu inspekcija, saskaņojot ar Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministriju.

Finansu ministrs U.Osis