Par Latvijas pilsētu un pagastu kopības apzināšanos

Kā trešdien, 7. aprīlī, "LV" redakcijai izteicās VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes darbinieki, patlaban Latvijā ir 483 pagasti un 25 pilsētas ar lauku teritoriju. To turpmākā situācija ir atkarīga no reālās nākotnes, kas lielā mērā formulēta divos pagājušā gada nogales dokumentos. Administratīvi teritoriālās reformas likumā un Teritorijas attīstības plānošanas likumā. To praktiskā īstenošana sākas ar šo gadu, un to atgādina ikdienas rūpes, tamlīdz tādas, kas pavisam nesen — 30.martā — izpaudās arī Pašvaldību lietu pārvaldes izsludinātajā vēlmē paplašināt savas darbības ietekmes ietvarus. Neatkarīgi no pieteikumiem jau šajās dienās aktuāla ir būtība: tai vajadzīgs sociālo un ekonomisko jautājumu daļas vecākais referents (plaša profila eksperts juridiskajos un ekonomiskajos jautājumos), reformu daļas vecākais referents (ģeogrāfa izglītība, svešvalodu un datorzinības iemaņas), lietvedības pārzinis (jā, protams, augstākā izglītība, tamlīdz pieredze pašvaldību jautājumu risināšanā). Jo nav noslēpums, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumā jau šogad vien nepieciešama izpēte vismaz desmit Latvijas rajoniem. Turklāt dažādos novados.

Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē lietišķi tika runāts par to, ko šogad varētu darīt, lai uzturētu tradicionālo konkursu "Sakoptākais Latvijas pagasts" un iedibinātu gluži jaunu konkursu "Sakārtotākā Latvijas pilsēta".

— Vai jums nešķiet, ka pagastu "konkursošanās" sevi jau ir izsmēlusi" — vaicāja Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors Guntis Libeks . — Vismaz mēs esam to apzinājušies, jo jau iepriekš zinām, ka priekšgalā būs divi trīs pagasti, tostarp Skrīveri, Koknese, varbūt vēl pāris, un tad pārējiem divdesmit vairs nav nekādas kārošanās. Nonācām pie atziņas, ka mums ir interesantāka saskarsme ar tuvākajiem kaimiņiem Jēkabpils rajonā, jo apstākļi un kopdarba attieksme ir daudzmaz līdzīga, tālab varam meklēt un atrast kopīgas saskarsmes iespējas. Vai mēs varam konkurēt ar ekonomiskā ziņā labvēlīgākajiem Vidzemes un Zemgales pagastiem, un vai tas vispār ir vajadzīgs? Lai katrs dara, ko tas spēj, un, cik es saprotu, abi mūsu rajoni visas Latvijas pagastu sacensībās šogad vairs nepiedalīsies.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe gan bilda, ka katrs varot darīt, kā labpatīk, tomēr nevajadzētu censties jau iepriekš nogremdēt ideju, kas radusies pirms pieciem gadiem. Lai būtu kā būdams, par iespēju atbalstīt pagastu konkursa norisi arī šajā gadā aicinātas domāt vairākas ministrijas, tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Labklājības ministrija. Protams, ik gadus konkursam ir nepieciešams atjaunināt nolikumu, un tas būtu jāizdara jau šajā mēnesī, lai visu Latvijas pagastu sadarbības ideja nepaliktu pusceļā.

Pēc domu apmaiņas LPS valde akceptēja Latvijas pagastu "konkurences" ideju, lemjot arī par to, ka vērtēšanas darbā varētu piedalīties Cilda Purgale (Trikāta), Mētra Kalniņa (Gaujiena) un Jānis Līpacis (Priekuļi) no Vidzemes, Aivars Raščevskis (Kalupe) un Andrejs Zujāns (Balvi) no Latgales, Aivars Okmanis (Rundāle) un Silvija Bruce (Zante) no Zemgales, tāpat Ligita Gintere (Jaunpils) un Alvis Ausmanis (Renda) no Kurzemes.

Pavisam jauna ir ideja par Latvijas pilsētu konkursu. To pērn ierosināja Aizputes pilsētas domes vadītājs Pēteris Hanka. Tomēr tikai tagad tā ir materializējusies, arī ar Latvijas Pilsētu savienības vadītāja Jāņa Teikmaņa , Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāja, LPS priekšsēža vietnieka, svētību.

— Runājot formāli, mūsu konkursa mērķis ir veicināt Latvijas pilsētu attīstību, sekmēt un apkopot pilsētu pašvaldību darba pieredzi, veicināt pilsētu piedalīšanos starptautiskajos konkursos, saprotams, apbalvot tās pilsētas, kurām ir salīdzinoši labi panākumi. Kritēriji ir visai nosacīti, jo nav iespējams pateikt visu par visu, tomēr kaut kādiem principiem ir jābūt, jo nevar aptvert neaptveramo.

Tālab mēs esam lūkojuši konkursa nolikumā sakārtot Latvijas pilsētas vairākās, protams, nosacītās, grupās, vadoties galvenokārt pēc iedzīvotāju skaita, jo citādi kritēriji pagaidām nav iespējami. Šajā sakarā varam runāt par vairākām kategorijām:

— mazpilsētas bez lauku teritorijām (tajās iedzīvotāju skaits nepārsniedz desmit tūkstošus, un te ir divdesmit centru, tādi kā Aizpute, Dagda, Ikšķile, Kārsava un Lubāna);

— mazpilsētas ar lauku teritoriju (tāpat iedzīvotāju skaitu lēšam līdz desmit tūkstošiem, un arī šajā grupā ir pat 25 centri, tostarp Ainaži, Aloja, Auce, Brocēni, Durbe, Mazsalaca un pat tagad bieži daudzinātā Kandava);

— vidējās pilsētas, kaut gan tas ir ļoti nosacīts jēdziens, jo te ir rajonu centri un pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits sniedzas līdz pat četrdesmit tūkstošiem, skaitliski arī šī grupa aptver ceturtdaļsimtu. Vērtētājiem te būs ne mazums grūtību, jo varam tikai iztēloties, kā var salīdzināt kaut vai Aizkraukli, Balvus, Cēsis, Gulbeni un Krāslavu ar Alūksni, Bausku, Dobeli, Jēkabpili un Kuldīgu. Bet te ir arī Valmiera, Talsi, Tukums, Saldus un Madona, un tas jau ir vismaz mērens strupceļš.

Jā, "ārpus konkurences" ir sešas lielās pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits jau ir pāri četrdesmit tūkstošiem, un te vērtējumā varētu būt vismazāk debašu. Tā vien rādās, ka turpmāk vidējo pilsētu grupā vajadzēs kādu citu sadalījumu, jo nevaram nolikt blakus Limbažus un Ludzu, Preiļus un Saldu, Līvānus un Salaspili, kaut gan arī pašreizējā nolikumā (10 000 — 40 000) viss formāli ir kārtībā.

Šāda Latvijas pilsētu vērtēšana ir pirmreizēja, tālab ir svarīga visu novadu atsaucība. Mēs esam lūguši tajā iekļauties ne tikai Latvijas Pilsētu savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Mums liekas, ka sabiedrības izvirzītā vērtēšanas komisija pilsētas varētu apmeklēt augustā, bet rezultātus apkopot septembra pirmajā pusē, Latvijas pilsētu vadītāju kārtējās sanāksmes dienās Bauskā.

Un vēl kāda detaļa. Latvijas Pilsētu savienība kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību vēlreiz uzsver, ka piedalīšanās konkursā ir absolūti brīvprātīga. Tām pilsētu pašvaldībām, kuras vēlētos piedalīties konkursā, par to vajadzētu rakstiski paziņot Latvijas Pilsētu savienības valdei līdz 30.aprīlim un līdz 1.jūnijam iesniegt konkursa komisijai atbildes uz vērtēšanas jautājumiem. Tie saņemami savienības valdē.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors