Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Jānis Vanags. Ar prasības nodrošināšanu saistīto lēmumu pārsūdzēšana

Prasības nodrošināšanas institūts civilajā tiesvedībā ieņem būtisku vietu, jo no tā bieži ir atkarīgs, vai prasītājs no labvēlīga tiesas sprieduma iegūs arī kādu reālu labumu. Rakstā autors pievēršas lēmumu, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, pārsūdzēšanas tiesiskajiem aspektiem, problemātikai un perspektīvām. Šo jautājumu kopums sevišķi aktuāls kļuvis sakarā ar Satversmes tiesas 2010.gada 30.marta un 2010.gada 4.oktobra spriedumiem, kuros Satversmes tiesa izvērtēja Civilprocesa likuma 141.panta “Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana” atbilstību Satversmes 92.pantam. Minētie spriedumi radījuši daudz neskaidrību un pārpratumu gan tajos lietoto neviennozīmīgo formulējumu, gan to savstarpējo pretrunu dēļ. Rakstā atsevišķi nodalīti visi likumā paredzētie lēmumi prasības nodrošināšanas institūta sakarā, analizējot lietas dalībnieku tiesības par tiem iesniegt blakus sūdzības. Saskaņā ar šobrīd piemērojamo 2006.gada 14.decembra Civilprocesa likuma 141.panta pirmās daļas redakciju par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, prasītājs var iesniegt blakus sūdzību. Ja pieteikums apmierināts daļēji, blakus sūdzību var iesniegt par lēmumu daļā, ar kuru pieteikums noraidīts. Tiesu praksē neviennozīmīgi tiek vērtētas prasītāja tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas.

• Andris Tauriņš. Interneta domēna vārdu strīdu risināšana Latvijā

Pirms gada uzvirmoja strīds par to, ka sākusies tirgošanās ar pašvaldību domēna vārdiem. Pašvaldību vadītāji pauda sašutumu, ka pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā, jo krīzes laikā tām tiek piedāvāts pirkt domēna vārdus par naudu, kuras tām nav. Šķiet, ka attiecīgo domēna vārdu tirgotājs tā arī neatrada nevienu pircēju un netika pie viegli kārotās peļņas. Tomēr šī situācija parādīja, ka sabiedrībā valda neizpratne, kas ir domēna vārdi un kā risināt ar tiem saistītos strīdus. Ar domēna vārdiem saistītie strīdi ir aktuāli visā pasaulē. 2010.gadā Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) šķīrējtiesā tika izskatīti 2696 strīdi. No Latvijas laika posmā no 2003. līdz 2010.gadam WIPO šķīrējtiesā bijuši 25 atbildētāji, bet prasītājs – tikai vienā lietā (2005). Samērā maz tiesas procesu par domēnu vārdiem bijuši Latvijas tiesās. Tomēr no tā pāragri nedrīkst secināt, ka strīdu relatīvi nelielais skaits, kas nonāk līdz tiesām, varētu liecināt par jautājuma nenozīmīgumu. Autora personīgā pieredze liecina, ka vairums domēna vārdu strīdu līdz tiesai nemaz nenonāk, jo tiesvedība ir dārga un laikietilpīga. Potenciālie prasītāji bieži vien piekāpjas potenciālajiem atbildētājiem un domēna vārdus atpērk. Pirkuma cena būtiski atšķiras no tās, kura tiktu iztērēta tiesvedībā, lai arī samērā viegli būtu prognozēt sekmīgu lietas iznākumu.

• Aiga Mieriņa. Starptautisko privāttiesību attīstības tendences globalizācijas laikmetā

Mūsdienās jēdziens “globalizācija” vairs nevienam nav jāskaidro. Globalizāciju raksturo pieaugošā valstu ekonomiskā un sociālā integrācija pasaulē. Tas ir komplekss process, kas ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus. Vēsturnieki nereti globalizāciju dēvē arī par unifikāciju jeb universalizāciju. Centieni pēc vienotas sistēmas un formas panākšanas vērojami ikvienā dzīves jomā. Modernā sabiedrībā paredzami, saprātīgi un vienkārši likumi vienlaikus ar tiesiskās paļāvības apziņu ir visnotaļ svarīgas vērtības. Centieni vienotas Eiropas ekonomiskās zonas izveidošanā jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados atsevišķām Eiropas valstīm deva nozīmīgas ekonomiskās sadarbības iespējas. Liberālāka pārrobežu preču, pakalpojumu, kapitāla un personu plūsma ļāva ražot lētāk un vairāk. Tika radīta iespēja apgūt plašākus tirgus ārpus savas valsts robežām, aizvien vairāk komersantu iesaistījās starptautiskajā saimnieciskajā darbībā. Palielinoties personu mobilitātei, darba un komercdarbības iespējām citās valstīs, arvien aktuālāki kļūst jautājumi par strīdu risināšanu laulību un ģimenes, starptautisko tirdzniecības darījumu, darba tiesību, autortiesību, īpašumtiesību, kā arī starptautisko investīciju un citās jomās. Līdz ar to svarīgi ir valstu un starptautisko organizāciju centieni izveidot pārskatāmu, vienkāršu un prognozējamu tiesisko kārtību pārrobežu preču, pakalpojumu, kapitāla un personu plūsmai.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv