Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 18.augustā

FM: Par grozījumiem ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas pasākumu plānā

18.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts, lai papildinātu un precizētu Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai.

“Ieviešot šos pasākumus, galvenais mērķis ir panākt, lai no ēnu ekonomikas mazināšanas gūtie līdzekļi tieši atspoguļojas valsts budžeta ieņēmumos. Svarīgi, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns ir veidots sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmējiem. Tieši uzņēmēju, kas vēlas darboties sakārtotā uzņēmējdarbības vidē, dalība un iesaistīšanās ir labākais garants tam, ka veiktie pasākumi būs efektīvi,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. “Gribētu aicināt arī turpmāk uzņēmējus aktīvi piedalīties labvēlīgas vides radīšanā godīgas konkurences nodrošināšanai.”

Minētais pasākumu plāns tika apstiprināts MK 2010.gada augustā un pašlaik ietver 59 pasākumus, no kuriem lielākā daļa jau ir ieviesti. Pasākumu plāna ieviešanas koordināciju nodrošina ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa FM vadībā. Viens no darba grupas uzdevumiem ir arī izstrādāt papildu priekšlikumus ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā un piedāvāt precizējumus pasākumu plānā.

Rīkojuma projektā ir iekļauti sociālo partneru un valsts pārvaldes iestāžu priekšlikumi cīņai ar ēnu ekonomiku un godīgas konkurences veicināšanai. Par priekšlikumiem notikusi diskusija ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotajā darba grupā, kuru veido ne tikai valsts iestāžu pārstāvji, bet arī nevalstisko organizāciju (Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības) eksperti, kā arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šā gada maijā.

Rīkojuma projekts paredz papildināt Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu ar jauniem pasākumiem. Galvenokārt uzmanība tiek pievērsta akcīzes preču kontrabandas, nelegālās ražošanas un tirdzniecības novēršanai, paredzot:

• noteikt likumā par akcīzes nodokli garāku laika periodu akcīzes preču ievešanai no trešajām valstīm personīgai vai ģimenes lietošanai, kad šāda ievešana nav uzskatāma par komerciālu un attiecīgi preces atbrīvojamas no akcīzes nodokļa;

• noteikt Muitas likumā ierobežojumu degvielas, kas atbrīvota no nodokļiem un ko viens komerciālais transportlīdzeklis, iebraucot no trešās valsts, vienā braucienā ieved standarttvertnēs un īpašos konteineros, apjomam;

• izstrādāt tiesību normas, kas nosaka akcīzes nodokļa piemērošanu produktiem (minerāleļļām – metāla apstrādes vielas, veidņu eļļas, pretkorozijas eļļas, citādas ziežeļļas un citādas eļļas), lai novērstu izvairīšanos no akcīzes nodokļa nomaksas situācijās, kad minētie produkti tiek izmantoti par degvielu vai kurināmo;

• izstrādāt tiesību normas par iekārtu, kas izmantotas nelegālo tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un naftas produktu ražošanā, iznīcināšanu, lai novērstu to atkārtotu izmantošanu.

Lai nodrošinātu valsts iestādēm iespēju efektīvi vērsties pret nelegālo nodarbinātību un neatbilstošu nodokļu režīmu izmantošanu, tiek paredzēts:

• izstrādāt tiesību normas par darījumu vērtēšanu ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskās būtības;

• precizēt likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli iekļautās tiesību normas, lai noteiktu iespēju piemērot likumā noteiktās sankcijas par nelegālu nodarbinātību par trīs mēnešu periodu.

Rīkojuma projektā ir iekļauti arī vairāki nodokļu politikas uzdevumi:

• izstrādāt nodokļu politikas stratēģiju;

• diskutēt par nodokļu nomaksas saistību ar valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem.

Par rīkojuma projektā iekļautajiem priekšlikumiem vēl lems MK.

FM: Par nodokļu parādnieku publisko datubāzi

18.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Likumprojekts paredz noteikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta vietnē uzturēt publisko nodokļu parādnieku datubāzi. Datubāzē tiks iekļauti nodokļu parādnieki, ja to parāda summa pārsniegs 100 latus.

Nodokļu parādnieku reģistra izveidošana ir Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīva.

Šāda datubāze tiek izstrādāta, lai:

• pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, jo komersantiem būs iespēja, izmantojot datubāzē esošo informāciju, pārliecināties par darījuma partnera spēju pildīt saistības;

• veicinātu nodokļu nomaksu;

• atvieglotu publisko iepirkumu veikšanas procesu, jo vairs nebūs nepieciešams pieprasīt izziņu no VID par nodokļu parādiem.

Plānots, ka nodokļu parādnieku publiskā datubāze būs pieejama no 2012.gada 1.jūlija.

Vienlaikus likumprojekts paredz pilnveidot regulējumu, kas nosaka nodokļu audita veikšanas procesu gadījumos, kad nodokļu administrācija pieprasa informāciju no trešo valstu nodokļu administrācijām. Spēkā esošais regulējums paredz iespēju apturēt audita veikšanu līdz brīdim, kad tiek saņemta pieprasītā informācija, taču bieži vien nodokļu administrācija nesaņem pieprasīto informāciju un tāpēc nevar pabeigt auditu, kas savukārt ir papildu slogs uzņēmējiem.

Grozījumi paredz noteikt termiņu, līdz kuram nodokļu administrācija gaida pieprasīto informāciju (18 mēneši no pieprasījuma nosūtīšanas dienas). Ja informācija netiek saņemta, nodokļu administrācija pieņems lēmumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

Savukārt, ja informācija tiks saņemta pēc 18 mēnešiem, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas, nodokļu administrācijai tiks noteiks pienākums atcelt pieņemto lēmumu un pārskatīt audita lietu.

Likumprojektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabinets un Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

No 2012.gada 1.janvāra par algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem cilvēkiem veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Pašlaik par bezdarbniekiem, kuri ir iesaistīti darba praktizēšanā pašvaldībās, šādas iemaksas netiek veiktas.

Paredzēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vienam cilvēkam, kas veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus, būs 10 lati mēnesī. Tās maksās no valsts pamatbudžeta. Labklājības ministrija uzsver, ka šādu obligāto iemaksu veikšana pozitīvi ietekmēs algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto cilvēku sociālo nodrošinājumu nākotnē, kad viņiem piešķirs valsts vecuma pensiju.

Algotos pagaidu sabiedriskajos darbos 2012.gadā plānots iesaistīt 25 tūkstošus cilvēku, savukārt 2013.gadā – 24,2 tūkstošus cilvēku.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Labklājības ministrija ar 2012.gada janvāri plāno īstenot jaunu pasākumu – algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kas aizvietos un uzlabos līdzšinējo darba praktizēšanu pašvaldībās. Atšķirībā no darba praktizēšanas jaunajā pasākumā pašvaldība, ja uzskatīs par nepieciešamu, savos saistošajos noteikumos varēs noteikt kritērijus, pēc kuriem prioritāri iesaista kādu bezdarbnieku grupu pasākumā. Vienlaikus pašvaldības būs atbildīgas par darbam nepieciešamo aprīkojumu, jo valsts to vairs nefinansēs.

LM ir izstrādājusi un Ministru kabinets 19.jūlijā izskatījis informatīvo ziņojumu “Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu atsākšanu 2012.gadā”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtībā

Uzraudzību pār elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību paredzēts deleģēt VAS “Elektronisko sakaru direkcija” (ESD).

Šāds priekšlikums iekļauts Satiksmes ministrijas sagatavotajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība”, kas 18.augustā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem valdībā.

Līdz šim nebija noteikta uzraudzības iestāde pār elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību. Deleģējumu to noteikt paredz šogad 19.maijā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā.

Līdz ar noteikumu papildināšanu plānots paplašināt ESD kompetenci, tai dodot tiesības pieņemt lēmumus par tāda elektronisko sakaru tīkla daļas demontāžu, kura ierīkošana vai būvniecība neatbilst šo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, un veikt nepieciešamās darbības šo pārkāpumu novēršanai. Tāpat direkcijai paredzēts piešķirt tiesības apturēt elektronisko sakaru tīkla daļas ierīkošanu vai būvniecību, kā arī apturēt neatbilstoši prasībām ierīkotas vai būvētas tīkla daļas darbību, veicot plombēšanu, apzīmogošanu, vai elektronisko sakaru tīklu aktīvo iekārtu atslēgšanu no elektroapgādes. ESD varēs pieņemt lēmumu par tīkla vai tā daļas demontāžu, īpaši gadījumos, ja tas netiek izmantots un atrodas tehniski nesakārtotā stāvoklī.

Nelikumīgas ierīkošanas vai būvniecības gadījumā, ja ESD pieņems lēmumu par elektronisko sakaru tīkla vai tā daļas demontāžu, pienākums to nojaukt un segt izmaksas tiks uzlikts elektroniskā sakaru tīkla īpašniekam vai, ja īpašnieku nevar noskaidrot, iesnieguma par tīkla īpašnieka noskaidrošanu iesniedzējam, vai arī citai personai, kura piekritusi veikt demontāžu.

Izstrādātie grozījumi paredzēs arī pienākumu elektronisko sakaru tīkla pasūtītājam, uzsākot projektu, sniegt ziņas publicēšanai pašvaldības mājaslapā internetā, kā arī sniegs iespēju citiem elektronisko sakaru komersantiem 30 dienu laikā pieteikties publicētā projekta izstrādē un realizācijā, lai, savstarpēji sadarbojoties, samazinātu būvniecības izmaksas un veicinātu konkurenci.

Projekta izstrādes laikā notikušas konsultācijas un viedokļu saskaņošana ar Latvijas Telekomunikāciju asociāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju un Latvijas interneta asociāciju.

SM: Par akcīzes nodokļa daļas novirzīšanu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanai

Satiksmes ministrija (SM) rosina sakārtot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanu, tostarp paredzot arī, ka, sākot ar 2012.gadu, daļu no valsts budžeta ieņēmumiem par akcīzes nodokli novirzīt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanai.

Paredzams, ka šim mērķim varētu tikt novirzīti vismaz 10% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu un biodīzeļdegvielas piedevu, kas izlietota pārvadājumiem pa dzelzceļu.

To paredz saskaņā ar Valdības rīcības plānā doto uzdevumu SM izstrādātie grozījumi Dzelzceļa likumā, ko 18.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāatbalsta arī valdībā un jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts paredz iedibināt mehānismu, kas jau sen darbojas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kad dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs slēdz daudzgadu līgumu ar valsti par valsts finansējumu, uzņemoties zināmas saistības.

“Garantēta valsts finansējuma piešķiršana publiskai dzelzceļa infrastruktūrai ļaus samazināt maksu par tās izmantošanu, kas šobrīd ir viena no augstākajām Eiropā. Tas savukārt veicinās VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) konkurētspēju ar kaimiņvalstu dzelzceļiem, piesaistot jaunus pārvadātājus un palielinot pārvadāto kravu apmērus,” norāda SM dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks.

Tāpat likuma grozījumu projektā iekļauta norma, ka dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu par iekšzemes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem, ko veic uz valsts vai pašvaldību sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata, kompensētu no valsts budžeta tieši infrastruktūras pārvaldītājam, nevis caur pārvadātāju. Tādējādi pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu pašizmaksa būtu objektīvi salīdzināma ar autotransporta pašizmaksu, ļaujot pareizāk plānot pārvadājumus. Minētā sistēma ļaus arī elastīgāk plānot dzelzceļa pārvadājumus atšķirībā no pastāvošās sistēmas, kas nestimulēja pārvadājumu attīstību.

Vienlaikus tiek virzīti grozījumi divos citos likumos – “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” un “Par Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) nolikumu”.

Tie paredz, ka maksa par dalību dzelzceļa nozares starptautiskajās organizācijās (OSŽD, COTIF) valsts vārdā segtu LDz no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma līdzekļiem.

SM: Par jaunu bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāja apliecību

Satiksmes ministrija un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” rosina izstrādāt jaunu bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāja apliecību paraugu, kā arī precizēt šo tiesību iegūšanas kārtību.

Paredzams, ka jaunās apliecības būs nevis papīra formātā, kā līdz šim, bet no polikarbonāta – tāpat kā autovadītāja apliecības. Šāda parauga apliecības jāievieš līdz 2013.gada 1.janvārim.

Tāpat noteikumu grozījumos atbilstoši Eiropas valstu nolīgumā pieņemtajām izmaiņām precizēti apliecības izsniegšanas termiņi un citi ar bīstamo kravu pārvadāšanas tiesību iegūšanu saistītie jautājumi.

Grozījumus Bīstamu kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas kārtībā un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtībā 18.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

18.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Ar minētajiem grozījumiem plānots novērst problēmas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas normatīvajā regulējumā, kas skar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītāju un sniedzēju pienākumus un atbildību, kā arī juridiskās palīdzības sniedzēju loku, darba kvalitāti, pieejamību un kompetences celšanu. Plānots veikt arī grozījumus, kas attiecas uz līgumu ar juridiskās palīdzības sniedzējiem regulējumu.

Grozījumi paredz precizēt ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas regulējumu, Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu pārsūdzības kārtību, kā arī noteikt līgumu ar juridiskās palīdzības sniedzējiem slēgšanas, līguma darbības pagarināšanas un izbeigšanas regulējumu.

Plānots arī papildināt juridiskās palīdzības sniedzēju loku ar jaunu juridiskās palīdzības sniedzēju – biedrību vai nodibinājumu, kā arī veikt citus tehniska rakstura precizējumus, kas nepieciešami valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma sakārtošanai un izriet no praksē konstatētajām problēmām normu piemērošanā.

Tāpat 18.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti arī Ministru kabineta noteikumi “Ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu atlīdzināšanas noteikumi”, kas nosaka atlīdzināmo izmaksu, kas ir saistītas ar juridisko palīdzību, maksimālo apmēru.

Turpmāk zaudējumus, kas radušies, administratīvā procesa ietvaros izmantojot juridisko palīdzību, privātpersona, pamatojoties uz likumu, būs tiesīga pieprasīt ierobežotā apmērā. Tādējādi mantiskais zaudējums, kas saistīts ar juridiskās palīdzības izmaksām, tiks aprēķināts un izmaksāts likumā paredzētajā kārtībā, nepārsniedzot noteikumos paredzēto izmaksu par katru juridiskās palīdzības veidu maksimālo apmēru.

Minētie likuma grozījumi un noteikumi vēl jāatbalsta valdībai. Savukārt likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Ar grozījumiem un noteikumiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā

18.augustā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai valdībā tiek virzīts Veselības ministrijas iesniegtais projekts grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas nosaka, kā ārstniecības iestādēm samaksai par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiek sadalīts 2 866 451 lats no Ministru kabineta 19.jūlijā piešķirtajiem 6,6 miljoniem latu veselības aprūpei.

Atbilstoši iesniegtajiem grozījumiem 2,7 miljoni latu tiks novirzīti samaksai par ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem visās ārstniecības iestādēs, tajā skaitā slimnīcās, bet 157 tūkstoši latu tiks novirzīti ārstniecības iestādēm pacienta iemaksas kompensācijai no pacienta iemaksas atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām.

Noteikumu projekts nosaka piešķirtā finansējuma sadales nosacījumus, kas Veselības norēķinu centram būs jāņem vērā, pārskatot līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem – ārstniecības iestādēm. Tā kā pēdējās veiktās veselības aprūpes reformas paredz attīstīt ambulatoro palīdzību kā izmaksu efektīvāko veselības aprūpes posmu un tiek mazināts izmaksu dārgākās stacionārās veselības aprūpes īpatsvars, attiecīgi papildu līdzekļi tiek novirzīti ambulatorai aprūpei un dienas stacionāriem, kas tiek nodrošināta arī slimnīcās, – tādējādi papildu finansējumu saņems arī slimnīcas.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda: “Papildu līdzekļu novirzīšana ārstniecības iestādēm, tajā skaitā slimnīcām, ambulatoro pakalpojumu sniegšanai ir veids, kā uzlabot veselības aprūpes pieejamību un mazināt maksas medicīnas īpatsvaru. Pateicoties šim finansējumam, slimnīcām ir iespējams attīstīt ambulatoros dienestus, kas neilgā laikā spēs mazināt stacionārā ārstēto pacientu skaitu, mazinot gan iedzīvotāju tiešos izdevumus, gan valsts izdevumus par viņu ārstēšanos.”

Atgādinām, ka Veselības ministrija 14.jūlijā iesniedza valdībā ziņojumu par situāciju veselības aprūpē, kurā pamatoja papildu līdzekļu nepieciešamību, lai nodrošinātu samaksu par pacientiem sniegto ambulatoro veselības aprūpi, kompensētu pacientu iemaksas atbrīvotajām kategorijām, nodrošinātu kompensējamo zāļu un medicīnas preču iegādi, kā arī segtu slimnīcu parādsaistības par sniegtajiem pakalpojumiem 2011.gada pirmajā pusgadā trūcīgām un maznodrošinātām personām.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par zvejas tīklu tirdzniecības un aprites kārtību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi un 18.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka vienotu zvejas tīklu tirdzniecības un aprites kārtību.

Gandrīz katru dienu vides inspektori dažādās Latvijas vietās no ūdenstilpēm izceļ nelikumīgus zvejas tīklus.

“Diemžēl Latvijā jebkurš iedzīvotājs neatkarīgi no tā, vai viņam ir licence zvejošanai vai tās nav, var brīvi iegādāties zvejas tīklus. Ierobežojot iespējas maluzvejniekiem iegādāties zvejas tīklus, tiks sniegts atbalsts šajā nozarē godprātīgi strādājošiem zvejniekiem,” atzīmē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

VARAM izstrādātais noteikumu projekts paredz turpmāk reģistrēt zvejas tīklu tirgotājus Valsts vides dienestā. Tādā veidā tiks ierobežots zvejas tīklu pārdevēju un pircēju loks, kā arī pieejamo pārdošanas vietu skaits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmai “Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana”

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmas “Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” nodrošināšanai 2012.gadā un turpmākajos gados”, ko 18.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Informatīvais ziņojums sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu (MK) par 2012.gadā un turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu valsts pamatbudžeta programmas “Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” nodrošināšanai un Meliorācijas likumā noteikto valsts funkciju īstenošanai.

Lai 2012.gadā un turpmāk nodrošinātu valsts deleģēto funkciju izpildi, informatīvajā ziņojumā norādīts, ka jāpalielina bāzes izdevumi 2012.gadam un turpmākajiem gadiem līdz 1 500 000 latiem valsts pamatbudžeta programmas “Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” apakšprogrammā “Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana”.

Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumu plānošana un prognozēšana pēdējos gados ir apgrūtināta, ņemot vērā klimatiskos apstākļus. Stihiski ūdens uzplūdi vētru, palu un vēja ietekmē ir pierādījuši, ka meliorācijas sistēmu uzturēšanai ir jāatvēl lielāki resursi, lai izvairītos no lielām meliorācijas sistēmu avārijām. Šādu avāriju seku novēršana finansiāli ir daudz neizdevīgāka nekā meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana ar laikus piešķirtiem līdzekļiem.

Nepieciešamā finansējuma palielināšana valsts pamatbudžeta programmā “Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” nodrošinās zemes meliorācijas sistēmas pienācīgu uzturēšanu un atjaunošanu, optimālu augsnes mitruma regulēšanu, kas savukārt nodrošina augsnes auglības uzlabošanos un sniedz neatsveramu atbalstu Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai, būtiski uzlabojot eksporta produkcijas pieaugumu un tā veicinot pašreizējās ekonomiskās situācijas atlabšanu valstī, kā arī mazinot plūdu apdraudējumu, proti, pasargājot no applūšanas pilsētas, autoceļus, dzelzceļus, mežus, lauksaimniecības zemes.

Pēc meliorācijas kadastra datiem, valstī ir 1,6 miljoni hektāru meliorētas lauksaimniecības zemes un apmēram 400 000 tūkstoši hektāru nosusinātas meža zemes.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa