• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties Igaunijā, piedaloties 3+5 parlamentu konferencē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.08.2011., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/234849

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas valstu sadarbību divdesmit gados

Vēl šajā numurā

23.08.2011., Nr. 131

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties Igaunijā, piedaloties 3+5 parlamentu konferencē

Latvijas ekonomika stabilizējas, un liela nozīme mūsu valsts tautsaimniecības tālākā izaugsmē būs Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un kohēzijas finansējuma apjoma pieejamībai. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pauda, Igaunijā uzrunājot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju konferenci.

Iepazīstinot ar Latvijas paveikto ekonomiskās recesijas pārvarēšanā, S.Āboltiņa darīja zināmu, ka valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums otrajā semestrī sasniedzis 5,3 procentus, būtiski pārsniedzot iepriekšējās prognozes. Tāpat stabili turpina augt eksporta apjoms, bet starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa atzīmēja, ka Latvijas tautsaimniecības turpmākajā izaugsmē būtiska loma būs sāktajām diskusijām par ES jaunajā daudzgadu budžetā pieejamo lauksaimniecības un kohēzijas finansējuma apjomu. Eiropas Komisijas līdzšinējais piedāvājums mūsu valsti neapmierina, pauda S.Āboltiņa.

Tādēļ Saeima 14.jūlijā pieņēma paziņojumus par Eiropas Savienības kohēzijas politiku un taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada. Latvijas parlaments paziņojumos aicina ES veidot taisnīgu kopējo lauksaimniecības politiku, kurā visu dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu līdzvērtīgus tiešos platībmaksājumus, kā arī nodrošināt tādu ES kohēzijas finansējuma līmeni, kas neapdraudētu sekmīgi iesākto investīciju programmu izpildi.

Runājot par parlamenta atvērtību sabiedrībai, S.Āboltiņa pauda gandarījumu par Saeimas aktīvo iesaisti Muzeju naktī, Atvērto durvju dienā un citos pasākumus, kas ļauj iedzīvotājiem iepazīties ar Saeimas namu un deputātu darba ikdienu. "Kā Saeimas priekšsēdētāja vienmēr esmu atbalstījusi iniciatīvas, kas palielina parlamenta atvērtību sabiedrībai, un esmu patiesi gandarīta, ka daudzos jautājumos esam bijuši sekmīgi," Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem teica S.Āboltiņa.  

Saeimas priekšsēdētāja no 18. līdz 20.augustam pēc Igaunijas parlamenta priekšsēdētājas Enes Ergmā uzaicinājuma uzturējās Igaunijā, kur piedalījās ikgadējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.

Piecu Ziemeļvalstu un triju Baltijas valstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju konference notiek reizi gadā kādā no šā reģiona valstīm, un tajā piedalās parlamentu priekšsēdētāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes.

Iepriekšējā parlamentu priekšsēdētāju tikšanās pagājušajā gadā notika Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā, bet 2009.gadā – Latvijā.

 

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sestdien, 20.augustā, Tallinā piedalījās svinīgajos pasākumos par godu Igaunijas faktiskās neatkarības atjaunošanas 20.gadadienai. Uz Tallinu S.Āboltiņa devās pēc Igaunijas parlamenta priekšsēdētājas Enes Ergmā uzaicinājuma.

Saeimas priekšsēdētāja kopā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem Igaunijas parlamentā (Riigikogu) apmeklēja Igaunijas de facto neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīto Galā koncertu. Tāpat S.Āboltiņa piedalījās svinīgajā ceremonijā pie 20.augusta memoriālā akmens un svinīgajā pieņemšanā, ko par godu 20.augusta klubam un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu vadītājiem rīkoja Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja E.Ergmā.

"Šogad gan Igaunija, gan Latvija kopā tikai ar dienas intervālu atzīmē valstiskās neatkarības atjaunošanas divdesmito gadadienu," norādīja S.Āboltiņa.

"Pirms divdesmit gadiem Ziemeļvalstu partneru atbalsts mums bija ļoti svarīgs. Tāpēc esmu gandarīta, ka šodien Tallinā un rīt Rīgā svētkus svinēsim kopā – Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāji. Tas ne tikai simboliski, bet arī praktiski apliecina ciešo sadarbību, kāda izveidojusies starp mūsu reģiona valstīm," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.  

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!