Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Bāriņtiesu likumā
Izdarīt Bāriņtiesu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 2., 13., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193., 205.nr.; 2011, 112.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 17.panta 4.punktā vārdus “un Valsts probācijas dienestu” ar vārdiem “Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem”.
2. 23.pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Ja nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā (Civilprocesa likuma 74.3 nodaļa) bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai un ja bērnu nav iespējams nekavējoties nogādāt uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:
1) bērna šķiršanu no ģimenes un nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un aizliegumu bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem;
2) atteikumu paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegumu šīm personām satikties ar bērnu, kamēr tas uzturas krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja šīs personas var apdraudēt nolēmuma turpmāku piespiedu izpildi un bērna sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.”;
papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Šā panta 1.1 daļas 1.punktā minētajā gadījumā bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nogādā bērnu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un tiesības izņemt bērnu no minētajām vietām ir tikai bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kā arī personai, kura pieprasa bērna atgriešanos, vai tās pārstāvim, klātesot bāriņtiesas pārstāvim vai tiesu izpildītājam.”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi vai kuras darbības teritorijā atrodas bērns, ja vienpersonisku lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta 1.1 daļu. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi par attiecīgo aizbildnības vai audžuģimenes lietu vai kuras pārraudzībā ir šī lieta, izņemot šā panta 1.1 daļā minētos gadījumus.”
3. Papildināt 24.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Ja vienpersonisks lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 23.panta 1.1 daļu, tas ir spēkā līdz brīdim, kad bērnu nogādā atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bet ne ilgāk kā 15 dienas. Ja šajā laikā bērns nav nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bērnu atdod bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, un par to informē tiesu izpildītāju. Ja bērna interesēs ir nepieciešams turpināt viņa sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai ja bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa vai citu ar bērnu saistītu iemeslu dēļ bērns nav nogādāts valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesa sasauc sēdi, lai lemtu par nepieciešamību pagarināt šā likuma 23.panta 1.1 daļas 1. vai 2.punktā minētā lēmuma darbības ilgumu, bet ne vairāk kā par 15 dienām.”
4. Papildināt IV nodaļu ar 44.2 pantu šādā redakcijā:
“44.2 pants. Bāriņtiesas darbības bērna interešu nodrošināšanai nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes procesā
(1) Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes procesā vai tiesu izpildītāja norādītajā termiņā saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.11 pantu personām, uz kurām attiecas nolēmums, ir tiesības lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.
(2) Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā bāriņtiesa veic Civilprocesa likuma 74.3 nodaļā noteiktos pienākumus un pēc sava ieskata pieaicina psihologu nolēmuma piespiedu izpildē. Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā personai, kura pieprasa bērna atgriešanos, ir tiesības lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.
(3) Ja nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās persona, kura pieprasa bērna atgriešanos, bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai.
(4) Bāriņtiesa pēc tam, kad bērnu nodod tās pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, sadarbībā ar Tieslietu ministriju un personu, kura pieprasa bērna atgriešanos, nekavējoties nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Ja to nav iespējams veikt nekavējoties, bāriņtiesa pieņem šā likuma 23.panta 1.1 daļā minētos lēmumus, kuru darbības laikā veic šā likuma 23.pantā minētās darbības un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un personu, kura pieprasa bērna atgriešanos, kamēr nav beidzies maksimālais šā likuma 23.panta 1.1 daļā minēto lēmumu darbības ilgums, pēc iespējas ātrāk nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.
(5) Ja kopš lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, (Civilprocesa likuma 644.20 pants) ir pagājis vairāk nekā gads, bāriņtiesa pēc bērna vecāka vai citas personas, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, lūguma norīko psihologu atzinuma sniegšanai, lai noskaidrotu bērna viedokli par viņa nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.”
5. Papildināt VI nodaļu ar 59.1 pantu šādā redakcijā:
“59.1 pants. Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpilde
Šā likuma 44.2 pantā minētos pienākumus veic bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas bērns.”
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.
Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 4.augustā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2011.gada 24.augustā