Atjaunojot Vēsturnieku komisijas darbību

23.augustā Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu atjaunot Valsts prezidenta paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas darbību un tās vadību uzticēt līdzšinējam komisijas priekšsēdētājam, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim, Latvijas Universitātes (LU) profesoram Dr.habil.hist. Inesim Feldmanim.

Valsts prezidents 23.augustā,tiekoties ar I.Feldmani, arī apstiprināja Vēsturnieku komisijas nolikumu.

Saskaņā ar to komisijā darbosies Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Dr.hist. Daina Bleiere, LU profesors Dr.hist. Ilgvars Butulis, LU asociētais profesors Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis, profesors Dr. Valters Nollendorfs, LU profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr.habil.hist. Aivars Stranga, Latvijas Vēstures institūta pētnieks Dr.hist. Kārlis Kangeris, LU emeritētais profesors Dr.habil.hist. Heinrihs Strods, Latvijas Vēstures institūta nodaļas vadītāja Dr.hist. Irēne Šneidere, muzeja “Ebreji Latvijā” kurators, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Marģers Vestermanis, LU profesors, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr.habil.phil. Vilnis Zariņš, LU Vēstures institūta žurnāla atbildīgā redaktore, institūta pētniece Dr.hist. Ineta Lipša, Valsts prezidenta padomnieks vēstures jautājumos, LU profesors Dr.habil.hist. Antonijs Zunda un AS “Arhīvu serviss” arhīva vadītāja, valdes locekle Daina Kļaviņa.

Vēsturnieku komisijā darbosies arī locekļi no ārvalstīm – profesors Dr. Ervīns Oberlenders (Vācija), profesors Dr. Georgs D.Švābs (ASV), biedrības “Latvijas izdzīvojušie ebreji” prezidents Stīvens Springfilds (ASV), profesors Dr. Džons Haidens (Lielbritānija), Krievijas Zinātņu akadēmijas Pēterburgas nodaļas Vēstures institūta vadošais pētnieks Ph.D. Aleksandrs Rupasovs un institūta “Yad Vashem” vadošais pētnieks Dr. Arons Šneijers (Izraēla).

Tikšanās laikā I.Feldmanis informēja Valsts prezidentu par gaidāmā 1.Latvijas vēsturnieku kongresa, kas notiks no 15. līdz 17.septembrim, sagatavošanas gaitu, uzsverot, ka šis būs Latvijā vēl nebijis, unikāls un ļoti nozīmīgs vēsturnieku pasākums, līdz ar to arī ļoti nozīmīgs.

Vēsturnieku komisijas vadītājs arī informēja, ka saturiski ir sagatavots Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas kārtējais (27.) rakstu sējums, kas jau tuvākajā laikā tiks nodots izdošanai. Tādēļ šobrīd Valsts prezidenta jaunapstiprinātajai komisijai jāsāk darbs pie nākamā gada pētījumu tematu izvirzīšanas un citu darba virzienu noteikšanas, tai skaitā sadarbības ar Latvijas skolotājiem.

Tiekoties puses pārrunāja Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas darbības sākumu un ieceres. I.Feldmanis informēja, ka pirmā sēde plānota oktobrī vai novembrī un uz to jau sagatavots un pamatā saskaņots komisijas nolikums, kā arī ir panākta vienošanās par pirmo pētīšanas tematu, kas attieksies uz LR un PSRS starpvalstu attiecībām starpkaru periodā.

Valsts prezidenta paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas darbības mērķi ir sekmēt Latvijas 20.gadsimta sarežģītās vēstures izpēti, īpašu uzmanību pievēršot divu totalitāro valstu – komunistiskās PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas – okupācijas analīzei, vērtējumam un šo valstu izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci, veicināt pētījumu rezultātu izskaidrošanu Latvijas iedzīvotājiem un starptautiskajai sabiedrībai un veicināt jaunu vēsturnieku iesaistīšanu 20.gadsimta vēstures problēmu pētniecībā.

Savukārt par saviem uzdevumiem komisija izvirzījusi aktuālu Latvijas 20.gadsimta vēstures pētniecības tēmu sarakstu izstrādi, attiecīgo tēmu izpētes projektu īstenošanas organizēšanu, atsevišķu pētījumu rezultātu izvērtēšanu un secinājumu izdarīšanu. Plānots, ka komisija ne retāk kā reizi gadā Valsts prezidentam sniegs pārskatu par stāvokli Latvijas 20.gadsimta vēstures izpētē, kā arī regulāri publicēs komisijas locekļu un pētnieku darba rezultātus komisijas rakstu krājumos.

Valsts prezidenta preses dienests