Staļinisma un nacisma upuru atceres diena

No vēstures neizdzēšamais 23.augusts –
diena, kad divas lielvaras izlēma Baltijas valstu un visas Eiropas likteni

Konferencē “Traģiskā vēsture. Litene un Katiņa – kopīgais un atšķirīgais”

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Godājamie vēsturnieki, zinātnieki, dāmas un kungi!

Latvijas vēstures lappusēs netrūkst gan daudz iedvesmojošu brīžu, gan arī traģisku mirkļu. Mums vienlīdz ir jāatceras un jāpiemin kā vieni, tā otri.

1918.gada 18.novembrī, kad tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika, politiskā situācija Latvijā, Baltijā un Eiropā bija sarežģīta, tādēļ liela loma valsts izveidē un pastāvēšanā bija bruņotajiem spēkiem – Latvijas armijai.

Pakāpeniski pilnveidojoties gan tehniski, gan profesionāli, brīvvalsts laikā Latvijas bruņotie spēki kļuva ne vien par stabilu garantiju valsts drošībai, bet arī par nacionālā pašlepnuma avotu. Taču Otrā pasaules kara priekšvakarā kārtējo mūsu tautai traģisko vēstures pavērsienu rezultātā Latvijas armija tika nežēlīgi iznīcināta Litenē un citur Latvijā.

Šie notikumi nav tikai vēstures fakti par aptuveni 700 nogalinātajiem un vairāk nekā 4600 uz Gulaga nometnēm izsūtītajiem Latvijas bruņoto spēku virsniekiem un karavīriem. Tā ir nozīmīga daļa no mūsu valsts un tautas likteņa, un mūsu pienākums ir to zināt.

Līdzīgas tautas likteņa melnās lappuses atrodamas Polijas, kā arī citu PSRS pakļauto un apspiesto valstu vēsturē, kas padara mūsu valstis vienotas mūsu centienos darīt visu iespējamo, lai nepieļautu šādas vēstures atkārtošanos.

Vēlos pateikties rīkotājiem – Kultūras ministrijai, Latvijas Okupācijas muzejam un LR Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par šīs diskusijas organizēšanu, bet visiem klātesošajiem novēlu ražīgu un interesantu darbu, uzklausot vēsturnieku pētījumus par šiem 1940. un 1941.gada notikumiem.

Paldies!

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte:

Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienā Kultūras ministrijas, Latvijas Okupācijas muzeja un Nacionālo bruņoto spēku rīkotajā konferencē “Traģiskā vēsture. Litene un Katiņa – kopīgais un atšķirīgais” kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka vēstures notikumi ir jāatgādina, jo “demokrātiju veido ne tikai likumi, iestādes un institūcijas, bet arī attieksme un vērtības, to skaitā demokrātiskas valsts pilsoņu attieksme pret noziegumiem neatkarīgi no tā, vai tos ir veikusi nacistiskā Vācija vai arī staļinistiskā PSRS”. Latvijas okupācija, Latvijas virsniecības un armijas iznīcināšana, 1941. un 1949.gada deportācijas, holokausts, Latvijas pilsoņu – ebreju vai čigānu – iznīcināšana ir vienlīdz svarīgi mezglu punkti mūsu atmiņā, teica kultūras ministre.

Viņa norādīja, ka konference veltīta Latvijas armijas iznīcināšanai pirms 70 gadiem, salīdzinot Polijas un Latvijas vēsturi, un uzsvēra, ka neapšaubāmi bija atšķirības, gan kā tika nogalināti cilvēki, gan kā tie pazemoti. “Bet rezultāts bija viens – tika iznīcināta Latvijas un Polijas armija. Katiņas vārds ir zināms Latvijā un arī Eiropā, bet Litenes vārds – simbolisks vārds Latvijas armijas iznīcināšanai – ir pabāls plankums mūsu vēsturiskajā atmiņā,” uzsvēra S.Ēlerte. Tāpat viņa norādīja, ka Polijas vēsturnieku un sabiedrības apņēmība un neatlaidība, atgādinot traģiskos Katiņas notikumus, atgrieza Katiņas notikumus Eiropas kopējā atmiņā, tādējādi “būtiski ietekmējot kopējās Eiropas atmiņas veidošanu, kas vienādi nosoda staļinistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumus”.

Konferencē piedalījās vēstures zinātņu kandidāts Dr.philol. Boriss Sokolovs (Krievija), kurš uzstājās ar priekšlasījumu par to, kā Krievijas mūsdienu sabiedrība izprot poļu virsnieku noslepkavošanu Katiņā 1940.gadā. Savukārt Kardināla Stefana Višiņska universitātes profesors Dr.hab.hist. Mareks Kornats (Polija), referēja, kā Polijas un Krievijas jūtīgo vēstures jautājumu komisija nonāca pie izpratnes, ka Katiņas noziegumu izdarīja PSRS represīvās iestādes un ka tas ir noziegums bez noilguma. Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Dr.hist. Ritvars Jansons referēja par situāciju Latvijas un Krievijas savstarpējā vēstures izpratnē, par to, kādi aktuāli problemātiski vēstures jautājumi būtu jāpēta Latvijas un Krievijas kontekstā un kādu Krievijas arhīvu dokumentu pieejamība būtu nepieciešama šo jautājumu pētniecībā.

Pēc referātiem dalībnieki diskutēja, kā Latvijas sabiedrības vēstures apziņa ietekmē sabiedrības integrāciju.

Andris Saulītis, ministres preses sekretārs

Eiropas Savienības rīkotajā paneļdiskusijā par totalitārajiem režīmiem

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs:

23.augustā Varšavā (Polijā) tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs piedalījās Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru paneļdiskusijā par totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu izvērtēšanu un novēršanu, uzsverot, ka Eiropā nepieciešama vienota nostāja attieksmē pret totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem.

“Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai šādi noziegumi vairs nekad neatkārtojas un tie, kas šajos noziegumos bija iesaistīti, stātos tiesas priekšā. Mums ir jārespektē visi upuri, neatkarīgi no masu slepkavu motivācijas,” uzsvēra tieslietu ministrs.

A.Štokenbergs norādīja, ka vienota nostāja nepieciešama ne tikai Eiropas valstu savstarpējo attiecību kontekstā, bet arī starptautiskā mērogā, jo Eiropai jāveicina tiesiskuma un cilvēka pamattiesību respektēšana un jāvēršas pret totalitāriem režīmiem, kas tās apdraud. Ministrs atzīst, ka atšķirīgs tiesiskais regulējums ir radies no atšķirīgas vēsturiskās pieredzes, taču viņš ir pārliecināts, ka šīm atšķirībām vairs nav jāšķeļ Eiropa. “Kā Eiropas pilsonis un tieslietu ministrs es aicinu savus kolēģus būs vienotiem attiecībā uz totalitāriem noziegumiem, lai aizsargātu un stiprinātu tiesiskumu Eiropā un tās kaimiņvalstīs,” aicināja tieslietu ministrs.

A.Štokenbergs un 11 Eiropas valstu tieslietu ministri, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks parakstīja Varšavas deklarāciju par totalitāro režīmu upuriem, paredzot, ka visu Eiropas totalitāro režīmu pastrādātie noziegumi ir jāapzina un jānosoda. Deklarācijā pausts atbalsts totalitāro režīmu upuriem, nodrošinot, ka viņu ciešanas netiks aizmirstas un noziegumu vaininieki tiks saukti pie atbildības. Tāpat šis dokuments aicina ES Padomi un komisiju atbalstīt nevalstisko organizāciju aktivitātes, iesaistot Austrumu kaimiņvalstu organizācijas, kuras ir aktīvi iesaistītas dokumentu par totalitārajiem režīmiem apkopošanā un veicina vēsturiskās izpratnes veidošanos.

Pasākuma ietvaros ministri nolika ziedus pie vairākiem Polijas vēsturiskajiem pieminekļiem – Varšavas sacelšanās pieminekļa, pieminekļa, kas veltīts kritušajiem un noslepkavotajiem austrumos pēc padomju spēku iebrukuma 1939.gadā, kā arī piemiņas vietā, kas veltīta bojā gājušajiem Polijas ebrejiem vācu geto nometnēs.

Inga Saleniece, ministra preses sekretāre