Mūsu tautas vienotības, spēka un patriotisma simbolam,
tēvu zemes brīvprātīgajiem sargiem – Zemessardzei – 20

Vakar, 23.augustā, ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, kurā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Juris Zeibārts, Zemessardzes novadu un bataljonu komandieri, kā arī uzaicinātie viesi, un svinīgo sēdi Latvijas Kara muzejā tika atzīmēta Zemessardzes 20.gadadiena. Svinīgajā sēdē, klātesot (attēlā no labās) ģenerālmajoram Raimondam Graubem, aizsardzības ministram Artim Pabrikam, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un brigādes ģenerālim Jurim Zeibārtam, Zemessardzes pirmajiem komandieriem tika pasniegts augstākais apbalvojums – Zemessardzes Nopelnu zīme
Foto: Ernests Dinka, SK

Svinīgajā sēdē Kara muzejā: bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, bijušie Nacionālo bruņoto spēku komandieri – viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots (01.02.2003.–06.07.2006.) un pulkvedis Juris Dalbiņš (25.10.1994.–08.06.1998); Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube
Foto: Ernests Dinka, SK

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:

Zemessardzes izveide 1991.gadā liecināja par tautas pašapziņu, cieņu un brīvības alkām, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 23.augustā, uzrunājot Zemessardzes 20.gadadienai veltītā svinīgā pasākuma dalībniekus Kara muzejā.

“Lai arī Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku neatņemama sastāvdaļa un tās uzdevums ir sargāt valsti un pilsoņus, stāsts, ko stāstīsim saviem bērniem un mazbērniem par Zemessardzi, nebūs par armiju. Tas būs stāsts par tautas pašapziņu, par cieņu, par brīvības alkām,” sveicot klātesošos Zemessardzes izveides 20.gadadienā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa savā apsveikuma uzrunā uzsvēra Zemessardzes kā tautas kustības nozīmi. “Zemessardze tika izveidota tūlīt pēc Augstākās padomes vēsturiskā 21.augusta lēmuma. Bija atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība, bet tā vēl bija vāja un sargājama. Un ne jau viena pati armija to nosargātu. Nē, tikai tauta to spēja! Katrs zināja savu vietu, savu uzdevumu un mērķi. Tas bija viens – rūpes par savu valsti, savu tautu,” teica S.Āboltiņa.

Saeimas preses dienests

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks:

23.augustā aizsardzības ministrs Artis Pabriks sveica Latvijas zemessargus un viņu ģimenes locekļus Latvijas Zemessardzes izveidošanas 20.gadadienā.

“Zemessardze ir mūsu tautas vienotības, spēka un patriotisma simbols. Tā izauga no savas tautas, un tā ir Zemessardzes būtība – būt tuvu tai. Novēlu zemessargiem saglabāt tēvzemes mīlestības garu, savukārt viņu ģimenēm – pacietību un izpratni, kamēr tuvie cilvēki savā brīvajā laikā veic valstij un sabiedrībai tik nozīmīgo darbu. Tikai atbalstot cits citu, spēsim veidot mūsu valsti drošāku,” novēlēja aizsardzības ministrs.

A.Pabriks norādīja, ka Zemessardzes izveidošanas pirmie gadi apliecināja, ka daudzi mūsu valsts iedzīvotāji ir gatavi ziedot brīvo laiku, veselību un dzīvību, lai aizsargātu savu zemi un līdzcilvēkus, kas ir nopietns signāls tiem, kas Latvijas valstiskumu gribētu apdraudēt. Aizsardzības ministrs pauž patiesu prieku, ka entuziasms nav zudis un Zemessardzes rindas joprojām ir kuplas, kā arī ka šis tautas pašaizsardzības formējums joprojām ir spēcīgs balsts bruņotajiem spēkiem, valsts un pašvaldību institūcijām. Ministrs uzsver, ka nākotnē zemessargiem jārod arvien jauni izaicinājumi, lai dienests Zemessardzē sniegtu pievienoto vērtību valsts militārās un civilās drošības sistēmai.

1991.gada 23.augustā tika pieņemts likums “Par Latvijas Zemessardzi”, kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau nākamajā dienā, 24.augustā, pēc likuma pieņemšanas tika izdota Zemessardzes priekšnieka pirmā pavēle – sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldību teritorijās. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz 17 000 un Zemessardze kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Valsts prezidents, valsts bruņotā spēka augstākais vadonis Andris Bērziņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube (attēla centrā) Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba apmeklējuma laikā 23.augustā
Foto: Gatis Dieziņš, RJC