Par Latvijas turpmākās attīstības scenārijiem

23.augustā Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī rīkoja diskusiju par finanšu situāciju pasaulē un tās potenciālo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, “Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, “Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, Ekonomisko prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte un Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvijas situāciju šobrīd var salīdzināt ar krustcelēm, līdzīgi kā tas bija 2005.gadā, kad Latvija vēl varēja novērst ekonomikas pārkaršanu, tomēr izdevību neizmantoja. Šobrīd, analizējot finanšu nestabilitāti dažādās valstīs un lēno izaugsmi, kā arī ņemot vērā iespējamo recesijas atkārtošanos pasaulē, Latvijai ir iespēja izvēlēties starp mērķtiecīgu un pārdomātu attīstību vai ilgstošu stagnāciju, kas iepriekš veikto budžeta konsolidācijas pasākumu jēgu un nozīmi devalvētu. Kā būtisku nosacījumu diskusijas dalībnieki izvirzīja stabilitātes nodrošināšanu uzņēmējdarbības vides regulējumā – nepaaugstināt nodokļus un pēc iespējas samazināt darbaspēka nodokļus, vairojot cilvēku ienākumus un pārliecību par nākotni.

Vērtējot galvenos uzdevumus Latvijas politiķiem un nākamajai vadībai, diskusijā izskanēja viedoklis, ka Latvijai ir jāpierāda sevi kā drošu vietu ārvalstu investīcijām, ir jāveic kvalitatīvi, saprotami un pamatoti 2012.gada budžeta konsolidācijas pasākumi vēl šajā gadā, neievelkot procesu nākamajā gadā. Vienlaikus ir svarīgi iezīmēt ceļu uz bezdeficīta budžetu nākotnē un stingru fiskālo disciplīnu, kas nostiprināta arī konstitūcijā. Diskusijā īpaši tika uzsvērts, ka eiro ieviešana 2014.gadā nav jāuztver kā Latvijas pašmērķis, bet gan kā instruments, lai iegūtu lētākus kredītresursus valsts parāda apkalpošanai.

Mērķis ir ekonomikas sakārtošana – eksporta stiprināšana un konkurētspējīgas tautsaimniecības struktūras izveide. Ja tautsaimniecības struktūra būtiski nemainīsies un tā nespēs radīt augstākas vērtības produktus, pateicoties kvalificētam darbaspēkam, Latvija draud iestigt ļoti lēnā izaugsmē.

Sarunas dalībnieki izteica vērtējumus arī par pasaules lielāko ekonomiku pārstrukturēšanos, pielāgošanos tirgus situācijai un iespējamiem riskiem, kas joprojām pastāv, pieļaujot iespēju, ka atkārtojas jauns recesijas vilnis. Kaut arī Latvija šobrīd ir ievērojami labākā situācijā, nekā tas bija 2008.gada nogalē, mūsu valstij ir jārēķinās ar ekonomiskās attīstības tempu mazināšanos. Tādēļ izšķirīgi nozīmīga būs nākamās valdības koalīcijas nostāja nodokļu politikā, fiskālajā disciplīnā, ekonomikas struktūras pārveidošanā un nodarbinātības, izglītības jautājumos.

Diskusijas dalībnieki vienojās tikties regulāri, lai aktualizētu pasaules ekonomisko procesu norises un analizētu to ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Valsts prezidenta preses dienests