Ministru kabineta noteikumi Nr.652

Rīgā 2011.gada 23.augustā (prot. Nr.49 11.§)

Aizsargājamās jūras teritorijas "Nida–Pērkone" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aizsargājamās jūras teritorijas "Nida–Pērkone" (turpmāk – aizsargājamā jūras teritorija) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. aizsargājamās jūras teritorijas apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.

2. Aizsargājamā jūras teritorija izveidota, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo jūras ekosistēmu kompleksa saglabāšanu un īpaši aizsargājamo putnu sugu un iesāļūdens (jūras) biotopu aizsardzību.

3. Aizsargājamā jūras teritorijā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. neitrālā zona.

4. Aizsargājamās jūras teritorijas platība ir 36703 ha. Aizsargājamās jūras teritorijas funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Aizsargājamo jūras teritoriju dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par aizsargājamā jūras teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Visā aizsargājamā jūras teritorijā ūdensputnu medībās aizliegts lietot šāviņus, kas satur svinu.

8. Dabas lieguma zona ir izveidota īpaši aizsargājamo iesāļūdens (jūras) biotopu, jo īpaši biotopa – akmeņainas grunts jūrā –, un aizsargājamo putnu sugu, jo īpaši lielās gauras Mergus merganser, mazā ķīra Larus minutus, brūnkakla gārgales Gavia stellata, melnkakla gārgales Gavia arctica un melnā alka Cepphus grylle, aizsardzībai un saglabāšanai.

9. Dabas lieguma zonā aizliegts:

9.1. veikt darbības, kas izraisa īpaši aizsargājamā biotopa – akmeņainas grunts jūrā – mehānisku bojāšanu, tajā skaitā uzstādīt vēja elektrostacijas un iegūt derīgos izrakteņus;

9.2. ierīkot jaunas grunts novietnes;

9.3. veikt aļģu un gliemeņu rūpniecisku ieguvi.

10. Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu piekrastes apdzīvoto vietu ilgtspējīgu saimniecisko darbību un tūrisma infrastruktūras attīstību.

11. Aizsargājamās jūras teritorijas daļā, kas neietilpst dabas lieguma zonā un neitrālajā zonā, jaunas grunts novietnes ierīkošanai nepieciešams veikt šīs darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 23.augusta
noteikumiem Nr.652

Aizsargājamās jūras teritorijas "Nida–Pērkone" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 23.augusta
noteikumiem Nr.652

Aizsargājamās jūras teritorijas "Nida–Pērkone" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Dabas lieguma zona

1. Dabas lieguma zonas I daļas robežpunktu koordinātas:

2. Dabas lieguma zonas II daļas robežpunktu koordinātas:

II. Neitrālā zona

3. Neitrālās zonas robežpunktu koordinātas:

Piezīme. * Robežlīnija no 46. līdz 1.robežpunktam iet pa krasta ūdens līniju.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 23.augusta
noteikumiem Nr.652

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme aizsargājamās jūras teritorijas apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīmi dabā uzstāda piekrastē iepretim aizsargājamai jūras teritorijai publiski pieejamās vietās, piemēram, pie noejām uz jūru, stāvlaukumiem, peldvietām;

3.5. uzstādot zīmi dabā, to papildina ar informāciju par aizsargājamo jūras teritoriju (tajā skaitā teritorijas nosaukumu un robežām, izveidošanas un aizsardzības mērķiem) un tās funkcionālo zonējumu.

4. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis