Par Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmi

24.augustā Bincā, Rīgenes salā, Vācijā, notika Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksme. Tika apspriesti Baltijas jūras reģionam un Eiropas Savienībai aktuāli jautājumi: Vācijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē, finanšu un ekonomiskā situācija Eiropā, tostarp ES daudzgadu budžeta sagatavošana, Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika, kā arī enerģētikas politikas jautājumi.

Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra šīs tikšanās simbolismu. “Pirms 72 gadiem 1939.gada augustā Hitlers un Staļins izlēma Baltijas valstu likteni tām aiz muguras, un uz 50 gadiem mēs pazudām no Eiropas kartes. Tagad, kad mēs atzīmējam neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu, ir patiess prieks un lepnums par to, ka Baltijas valstis plecu pie pleca ar Vāciju kopīgi izlemj Baltijas jūras reģionam un visai Eiropai svarīgus jautājumus. Šī sadarbība ir vērsta uz pagātnes seku novēršanu, attīstības un tautas labklājības līmeņu atšķirību likvidēšanu Baltijas jūras reģionā. Novēlam Vācijai veiksmīgu prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē,” pauda Ģ.V.Kristovskis.

Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle uzsvēra, ka Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru dialoga formāts ir laika gaitā apliecinājis savu nepieciešamību un efektivitāti. Šis dialogs pierāda, ka Vācija piešķir lielu nozīmi gan attiecībām ar Baltijas valstīm, gan arī sadarbībai Baltijas jūras reģionā kopumā. “Vācija nešķiro Eiropas partnervalstis pēc lieluma,” konstatēja Vācijas diplomātiskā dienesta vadītājs.

Ģ.V.Kristovskis izteica atbalstu Vācijas, Francijas un citu ES valstu centieniem, kas vērsti uz finanšu situācijas un eirozonas stabilizāciju. Latvija ir veikusi ļoti sāpīgus, bet nepieciešamus finanšu konsolidācijas pasākumus, pamazām tie nes augļus. Latvija ir uzticīga mērķim 2014.gadā ieviest eiro, tāpēc esam ieinteresēti stiprā eirozonā un vēlamies iesaistīties diskusijās par eirozonas nākotni un nepieļaut “divu ātrumu” Eiropas rašanos ekonomiskajā jomā.

Attiecībā uz ES daudzgadu budžeta sagatavošanu Latvijas ārlietu ministrs pauda stingru nepieciešamību virzīties uz taisnīgu tiešo maksājumu Kopējās lauksaimniecības politikas jomā. “Pat ja tiktu pieņemts pašreizējais lauksaimniecības politikas reformas modelis, Latvija 2020.gadā saņemtu tikai 50% no vidējā maksājumu līmeņa ES.” Līdzīgi arī attiecībā uz Kohēzijas politikas līdzekļiem Latvija ir norūpējusies attiecībā uz ierosinājumu ierobežot finansējuma apjomu ne vairāk par 2,5% no IKP. Latvijas spējas absorbēt Kohēzijas politikas līdzekļus ir pietiekamas.

Saistībā ar septembrī Varšavā paredzēto Austrumu partnerības valstu samitu Ģ.V.Kristovskis akcentēja nepieciešamību turpināt attīstīt šo svarīgo iniciatīvu, piedāvājot attiecīgajām valstīm pietiekamus stimulus, lai tās turpinātu tuvināties ES un iet reformu ceļu. Vienlaikus Austrumu partnerības valstis ir jāaicina sekot Eiropas demokrātiskām vērtībām, tirgus ekonomikas un tiesiskas valsts principiem.

Ministri pārrunāja arī tādus starptautiskās politikas jautājumus kā situācija Lībijā, attiecības ar Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju, norises Rietumbalkānos u.c. aktuālas tēmas.

Latvijas ārlietu ministrs ielūdza Baltijas valstu un Vācijas kolēģus uz nākamo tikšanos Latvijā nākamgad. Šī jau bija 13. Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksme kopš 1996.gada, kad šis sarunu formāts tika aizsākts pēc toreizējā Vācijas ārlietu ministra Klausa Kinkela iniciatīvas.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa