Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Eleonora Zelmene. Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē

Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. Latvijas apdrošināšanas tirgū darbojas desmit nacionāla mēroga nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību un četras nacionāla mēroga dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Pēc tam kad 2004.gada maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti, Latvijas apdrošināšanas tirgum pievienojās deviņas jaunas EEZ valstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles, tostarp piecas no Latvijā līdz šim strādājušajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām reorganizēja savu juridisko statusu, sākot darbību Latvijā ar Eiropas komercsabiedrības filiāles starpniecību. Vairāk nekā 370 EEZ valstu apdrošināšanas sabiedrību Latvijā darbojas saskaņā ar ES pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Rakstā galvenokārt tiek pētīti dažādi aspekti, kas saistīti ar dibināšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, piemēram, vienotās licences (single licence) izcelsme, starpība starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un dibināšanas brīvību, paziņošanas kārtība un citi jautājumi.

• Māris Leja. Neuzmanīga līdznodarīšana krimināltiesībās

Turpinot ieskatu par raksturīgākajām problēmām noziedzīgos nodarījumos aiz neuzmanības, šajā rakstā galvenā uzmanība tiek veltīta šādiem jautājumiem: kā noteikt, kuras no kopīga darba procesā dalību ņēmušām personām rīkojušās neuzmanīgi; kuras no vairākām neuzmanību pieļāvušām personām atbildīgas krimināltiesiski. Atbildi uz tiem nav iespējams sniegt bez teorijas atziņu izmantošanas, tāpēc raksta pirmā daļa būs veltīta teorijai. Savukārt raksta noslēgumā pievērsīšos iepriekšējā rakstā apskatītās lietas apstākļiem, noskaidrojot, vai par neuzmanīgu noziedzīgu nodarījumu bez apsūdzētā varētu būt atbildīgas arī citas personas. Īsumā jāatgādina lietas apstākļi: apsūdzētais kā pagasta saimnieciskās daļas vadītājs, kurš atbild par bezdarbnieku nodarbinātību, un vairāki strādnieki ar mutisku pagasta padomes priekšsēdētāja rīkojumu tika norīkoti veikt kapu sakopšanas darbus. Pagasta padomes priekšsēdētājs, dodot šo uzdevumu, nenodrošināja apsūdzētā un strādnieku instruktāžu par darba drošību. Pirms koka gāšanas no bīstamās zonas netika izraidīti kapu apmeklētāji. Koka gāšanas laikā ar krītošu koka galotni tika traumēta cietusī – kapu apmeklētāja, kura atradās 35–40 metru attālumā no darbu veikšanas vietas un guva vidēja smaguma miesas bojājumus.

• Elza Jākobsone. Ulmaņa apvērsuma juridiskā analīze

Pašlaik aktuāls ir jautājums par grozījumiem Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversmē saistībā ar Valsts prezidenta institūtu. Sabiedrībā izskan dažādi viedokļi, kas nereti nonāk pie 1933.gada 10.novembrī Saeimā iesniegtā Latvijas Zemnieku savienības Satversmes grozījumu projekta. Šis grozījumu projekts paredzēja paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, samazinot parlamenta un izpildvaras pilnvaras. Grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā nepieļāva Kārļa Ulmaņa vadībā notikušais valsts apvērsums. Nevienprātība par šo grozījumu projektu un apvērsums liecina, ka nepieciešama dziļāka tēmas izpēte. Zinātniskajā literatūrā nākas saskarties ar viedokli, ka K.Ulmanim kā Ministru prezidentam sakarā ar 1934.gada 15.–16.maija notikumiem nebija pamata izsludināt izņēmuma stāvokli. Šādam viedoklim nevar piekrist, jo Latvijas valsti tiešām apdraudēja iekšēji nemieri. Par to liecina 1934.gadā no 15. uz 16.maiju veiktais valsts apvērsums. Diemžēl valdība vērsās nevis pret apvērsuma organizatoriem, bet pret Latvijas konstitucionālās iekārtas pamatiem (it īpaši Satversmes 1.pantu un Saeimu).

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv