• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Veselības ministrija: Par finansējuma palielināšanu vietējām slimnīcām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.08.2011., Nr. 135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/235087

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 25.augustā

Vēl šajā numurā

30.08.2011., Nr. 135

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Veselības ministrija: Par finansējuma palielināšanu vietējām slimnīcām

Veselības ministrija (VM) palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām, tai skaitā Kuldīgas slimnīcai, kopumā par nepilniem 700 tūkstošiem latu, pārdalot līdzekļus nozares budžeta ietvaros. Līdz ar to kopumā lokālajām slimnīcām finansējums neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai šogad ir absolūti līdzvērtīgs ar pagājušo gadu, kaut arī ārstniecības budžeta programmās ārstēto pacientu skaits šogad sešos mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar līdzīgu periodu 2010.gadā.

Vienlaikus katra lokālā slimnīca saglabās arī 33 tūkstošu latu lielo papildu finansējumu, kas saistībā ar apmaksas nosacījumu maiņu pēc 1.jūlija no stacionārās aprūpes tika novirzīts ambulatorajiem pakalpojumiem veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Tāpat lokālās slimnīcas saņems papildu līdzekļus pārējo ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai no valdības piešķirtajiem līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 6,66 miljoni latu apmērā atbilstoši paredzētajam sadalījumam. Līdz ar to kopumā šajā gadā pieejamie finanšu līdzekļi lokālajām slimnīcām noteikti būs lielāki nekā iepriekšējā gadā.

Tā kā tehniski līdz 1.septembrim nav iespējams piešķirt papildu finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai lokālajās slimnīcās, visas lokālās slimnīcas tuvākajās dienās saņems Veselības norēķinu centra vēstuli par papildu līdzekļu piešķiršanu neatliekamajai palīdzībai.

VM neatbalsta Kuldīgas slimnīcas vadītāja Ivara Eglīša iecerēto slimnīcas darbības profilu sašaurināšanu un neredz pamatojumu darbinieku skaita samazināšanai par vismaz 50 cilvēkiem, kā to medijos paudis slimnīcas vadītājs. Tādēļ VM atkārtoti vērsusies pie Kuldīgas pašvaldības kā slimnīcas kapitāldaļu turētājas ar aicinājumu rīkoties sociāli atbildīgi, turpinot nodrošināt neatliekamo palīdzību Kuldīgas slimnīcā. Neatliekamās palīdzības sniegšanas apjoma un profilu samazināšana pēc Kuldīgas slimnīcas iniciatīvas ir iespējama, taču nevar tikt realizēta nepārdomāti, strauji un iedzīvotāju vairākumam nepieņemami jau no 1.septembra.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda, ka “kolēģa Eglīša piekoptās metodes – ultimatīvi paziņojumi, pacientu un slimnīcas darbinieku biedēšana – nav ne valsts, ne lokālpatriota cienīga rīcība”, turklāt Kuldīgas slimnīca jau tā ir īpašā statusā, jo no veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem valsts regulāri atmaksā aizdevumu par Kuldīgas jaunās slimnīcas būvniecību, par ko pati slimnīca nespēj norēķināties. Vēl šogad valdība piešķīra 64 tūkstošus latu Kuldīgas slimnīcas parādsaistību segšanai (2010.gadā – 175 tūkstošus latu, 2009.gadā – 246 tūkstošus latu).

Vienlaikus J.Bārzdiņš uzsver, ka aktuālās problēmas Latvijas slimnīcās parāda absolūtu nepieciešamību palielināt valsts ietekmi neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās neatkarīgi no īpašuma formas (valsts vai pašvaldības). To iespējams panākt, līgumos par valsts apmaksātas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ietverot īpašus nosacījumus par caurspīdīgu budžeta plānošanu un uzraudzību no valsts puses.

Līdzšinējā situācija pierāda, ka pašvaldības kā kapitāldaļu turētājas ne vienmēr spēj profesionāli pārvaldīt slimnīcas, kas ir ļoti specifiska uzņēmuma forma. Tādēļ pašvaldību lomai veselības aprūpes nodrošināšanā ir jāpieaug primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē, veselības veicināšanas un profilakses jautājumos, taču neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, kas ir valstiski stratēģiska funkcija, jāpalielinās valsts lomai. Tas ļautu nākotnē izvairīties no tādām situācijām kā šobrīd Kuldīgā, kur slimnīcas vadītājs bez savlaicīgas priekšdarbu veikšanas strauji grib sašaurināt iestādes profilu, vai arī Gulbenes un Balvu apvienībā, kur slimnīcai gadu gaitā ir izveidojušies lieli parādi, bet iespējas samazināt izdevumus netiek izmantotas.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!