Par Latvijas ekonomikas stāvokli otrajā ceturksnī

Augustā publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) šā gada otrajā ceturksnī liecina, ka ekonomika ļoti veiksmīgi turpina atveseļoties. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP pieaudzis par 5,3%, kas ir straujākais IKP gada pieaugums kopš 2007.gada.

“Iepriecina, ka izaugsme otrajā ceturksnī ir bijusi daudz spēcīgāka par iepriekš prognozēto, kas gan skaidrojams ar konservatīvu prognožu izmantošanu budžeta izstrādē. Varētu prognozēt, ka trešajā un ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme turpināsies. Ja pirmajā pusgadā izaugsme ir aptuveni 4,5%, tad iespējams, ka gada IKP varētu būt tuvu 5%,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

No Finanšu ministrijas viedokļa ir svarīgi, ka jau tagad šī izaugsme ir redzama augstākos nodokļu ieņēmumos, kas otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieauguši par vairāk nekā 11%. Tomēr jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja ne tikai augstāka ekonomiskā aktivitāte, bet arī apstiprinātās izmaiņas nodokļu politikā.

Ņemot vērā šos pozitīvos datus, jau tagad var teikt, ka, gatavojot 2012.gada budžetu, tiks koriģētas 2011.gada izaugsmes prognozes, tomēr pašlaik vēl ir grūti spriest par to, kādas varētu būt korekcijas attiecībā uz 2012.gadu. Šā gada otrais ceturksnis ir ļoti pozitīvs, un pēc mēneša to, visticamāk, apstiprinās IKP pilnais izvērsums, kas papildus ļaus arī pilnīgāk novērtēt ekonomikas attīstības virzienu, jo šobrīd pieejamie īstermiņa indikatori aptver tikai daļu tautsaimniecības un nesniedz priekšstatu par tādām būtiskām nozarēm kā būvniecība un pakalpojumi.

Paredzams, ka tikpat strauja izaugsme ekonomikā varētu turpināties arī trešajā ceturksnī, tomēr tālākā ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar to, kā risināsies notikumi pasaules ekonomikā. Šajās brīvdienās pasauli pāršalca ziņas par reitingu aģentūras Standard & Poor’s lēmumu samazināt ASV kredītreitingu un Eiropas Centrālās bankas lēmumu sākt Spānijas un Itālijas parādzīmju uzpirkšanu otrreizējā tirgū. Maksātnespējas problēmas eirozonā nav beigušās un turpina pieaugt, savukārt globālās ekonomikas atkopšanās kļūst arvien lēnāka. Uz to asi reaģējuši finanšu tirgi visā pasaulē, kuros akciju cenu kritums turpinās jau otro nedēļu.

Jāuzsver, ka, pat īstenojoties pesimistiskākajiem scenārijiem, šobrīd ne tuvu nav sagaidāma 2008.gada rudens notikumu atkārtošanās Latvijā. Salīdzinājumā ar 2008.gadu Latvijas ekonomika no ārējās vides satricinājumiem ir pasargātāka, jo ekonomikas pamats ir daudz stabilāks. Arī Latvijas tirdzniecības partnervalstīs šobrīd vērojama stabila izaugsme un spēcīga fiskālā pozīcija, kas varētu sniegt papildu aizsardzību pret ārējās vides satricinājumiem. No patlaban pieejamās informācijas redzams, ka spēcīga izaugsme Latvijas partnervalstīs turpinājusies arī otrajā ceturksnī: Lietuvas IKP salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni pieaudzis par 6,1%, bet Zviedrijas – par 5,3%.

Pozitīvās tendences nenozīmē, ka varam justies pašpārliecināti un neturpināt uzsāktās reformas, jo, īstenojoties sliktākiem notikumu attīstības scenārijiem, diez vai izdosies pilnībā izvairīties no satricinājumiem pasaules ekonomikā. Tāpēc pašlaik ir svarīgi saglabāt piesardzību ekonomikas attīstības prognozēs vidējā termiņā un turpināt iesāktās strukturālās reformas, lai palielinātu Latvijas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.