Par signāliem Latvijas darba tirgū otrajā ceturksnī

18.augustā publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi situācija darba tirgū turpina uzlaboties.

Finanšu ministrs Andris Vilks norāda: “Nodarbināto skaits aug straujāk, nekā tika prognozēts. Šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits ir palielinājies līdz 966,5 tūkstošiem. Tas ir 2,4% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un 3,3% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Strādājošo skaita pieaugumu pret iepriekšējo ceturksni lielā mērā noteikusi tradicionāli augstāka nodarbinātība vasaras sezonā, taču kāpums pret pagājušā gada otro ceturksni jau atspoguļo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un pēdējos ceturkšņos vērojamo IKP izaugsmi.”

Vienlaikus ar strādājošo skaita pieaugumu pēdējā laikā notikušas arī būtiskas izmaiņas nodarbinātības struktūrā, kad salīdzinājumā ar treknajiem gadiem krasi samazinājies būvniecībā strādājošo skaits, atbrīvojot resursus citām nozarēm, tostarp apstrādes rūpniecībai, kas iepriekš smagi cieta no darbaspēka trūkuma. Šā gada pirmajā ceturksnī būvniecībā strādāja par 62,5 tūkstošiem jeb gandrīz 50% mazāk cilvēku nekā 2008.gada pirmajā ceturksnī. Jūtami samazinājies arī valsts pārvaldē un aizsardzībā nodarbināto skaits – gandrīz par 30% trīs gadu laikā. Savukārt tādās nozarēs kā lauksaimniecība un izglītība nodarbināto skaits pieaug, pēdējā gada laikā lēnām palielinās arī apstrādes rūpniecībā strādājošo skaits, nodrošinot pašreizējo rūpniecības kāpumu galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina.

Līdz ar pēdējo gadu izmaiņām Latvijas nodarbinātības struktūra ir nedaudz pietuvojusies Eiropas Savienības kopējiem rādītājiem. Būvniecībā strādājošo īpatsvars, kas iepriekš būtiski pārsniedza ES vidējo līmeni, tagad jau ir aptuveni tāds pats kā citās ES valstīs. Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits Latvijā ir nodarbināts transporta sektorā, kas arī saprotams, ņemot vērā tranzītam izdevīgo Latvijas ģeogrāfisko situāciju.

Palielinoties nodarbināto iedzīvotāju skaitam, darba meklētāju īpatsvars otrajā ceturksnī ir samazinājies līdz 16,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un pēdējos ceturkšņos vairs nav augstākais starp Baltijas valstīm. Tāpat Latvija šajā rādītājā ir atkāpusies no agrākajām līderpozīcijām Eiropas Savienībā, kur to pārliecinoši nomainījusi Spānija.

Vienlaikus ar visnotaļ pozitīvajiem otrā ceturkšņa datiem par strādājošo skaita pieaugumu un bezdarba līmeņa sarukumu darba tirgū joprojām saglabājas arī satraucoši un nepatīkami signāli. Viens ir tas, ka kopējais strādājošo skaits Latvijā pašlaik ir tikai aptuveni 2000.gada līmenī, ko noteikusi gan pārdzīvotā ekonomiskā krīze, kas bija smagākā starp Eiropas Savienības valstīm, gan pastāvīgais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājums demogrāfisko procesu un pieaugošās emigrācijas dēļ.

Savukārt bažas par pastāvošo strukturālo bezdarbu rada pastāvīgais ilgstošo bezdarbnieku skaita pieaugums, kad cilvēku skaits, kuri nav varējuši atrast darbu ilgāk par gadu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājies par 7,5 tūkstošiem. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars jūnija beigās sasniedzis 42,8% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet 2009.gada sākumā tas bija tikai 8,2%. Par pastāvošām problēmām liecina arī izglītoto bezdarbnieku īpatsvara pieaugums – 2008.gada vidū ar augstāko izglītību bija tikai aptuveni 6% no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, taču 2010.gada jūnijā šis skaitlis jau pārsniedza 10%.

Tomēr kopumā otrā ceturkšņa nodarbinātības dati apstiprina Latvijas izvēlētās ekonomiskās politikas pareizību, jo izmaksu samazināšanas rezultātā Latvijas ražotāju konkurētspēja ir augusi, un ražošanas un eksporta attīstību papildus veicinājusi arī labvēlīgā situācija ārējos tirgos. Tas ir izraisījis pozitīvas izmaiņas arī darba tirgū, tomēr situācija joprojām ne tuvu nav stabila, to apdraud arī pašreizējie satricinājumi finanšu tirgos un pasaules ekonomiskās izaugsmes vājināšanās, tāpēc Latvijai ir konsekventi jāturpina īstenot iesāktais ekonomiskais kurss. Jebkāda nestabilitāte šobrīd draud gan ar ārvalstu investoru uzticības vājināšanos, gan vietējās konjunktūras pasliktināšanos, kas neizbēgami izraisītu negatīvas izmaiņas arī darba tirgū un visu iedzīvotāju labklājībā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa