• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
LZA Terminoloģijas komisijas 2011. gada 14. jūnija lēmums Nr. 90 "Par "Lingvodidaktikas terminu skaidrojošās vārdnīcas" apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.08.2011., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/235157

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr.91

Par paleoantropoloģijas terminiem

Vēl šajā numurā

31.08.2011., Nr. 136

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: LZA Terminoloģijas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 90

Pieņemts: 14.06.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr.90

Par “Lingvodidaktikas terminu skaidrojošās vārdnīcas” apstiprināšanu

Pieņemts 14.06.2011.; prot. Nr.4/1106

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr.405 3.2. un 11.p.

LZA Terminoloģijas komisija (TK) ir apspriedusi un vienotai lietošanai valodas praksē apstiprina autoru A.Šalmes, Z.Anspokas un V.Kalnbērziņas, kā arī autoru kolektīva vadītājas V.Skujiņas izstrādāto “Lingvodidaktikas terminu skaidrojošo vārdnīcu” ar latviešu valodas terminu ekvivalentiem angļu un krievu valodā.

LZA TK priekšsēdētāja V.Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre A.Butāne



 

Paskaidrojošs komentārs:

Kaut arī latviešu valodas apguves praksē un zinātniskās izpētes jomā izdarīts samērā daudz, joprojām maz pētīta un apzināta ir šīs nozares terminoloģija.

Latvijā latviešu valodu apgūst trīs virzienos: mācoties un mācot latviešu valodu kā dzimto valodu, kā otro valodu minoritāšu izglītībā un kā svešvalodu ārvalstniekiem. Katrā no šiem virzieniem ir savi specifiski mācību mērķi, atšķirīgas pieejas, metodes, paņēmieni.

Jēdzieni un termini dzimtā valoda, otrā valoda un svešvaloda tiek nošķirti, raksturojot trīs dažādas pedagoģiskās jomas. Katrai no tām ir sava atšķirīga teorētisko un praktisko ideju attīstības vēsture, ārējās ietekmes, saikne ar citām zinātņu nozarēm, praksē nostiprinājusies zinātnisko jēdzienu sistēma.

Atšķirīgā valodas priekšmetu attīstības vēsture ir bijusi par pamatu daudzām neskaidrībām terminoloģijas lietojumā. Nozīmīgākie latviešu valodas apguves termini tiek lietoti dažādos variantos un nozīmēs, daudzi no tiem nav oficiāli apstiprināti un nav iekļauti sabiedriski pieejamās datubāzēs. Nereti latviešu valodas apguves teorijā un praksē jāsaskaras ar terminu lietojuma nekonsekvenci, neprecīzi aprakstītām nozīmēm, no dažādām teorijām pārņemtu terminu nekritisku lietojumu un citiem gadījumiem.

Lai atrisinātu nozarē aktuālos terminoloģijas jautājumus, 2010.gadā autoru kolektīvs sāka darbu pie valodas apguves terminu atlases un sistematizēšanas. Šā darba rezultātā pirmo reizi Latvijā valodas didaktikas jeb lingvodidaktikas zinātnes nozarē ir izveidota "Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca”. Vārdnīca ir autordarbs, tā tapusi ar Eiropas Savienības sociālā fonda projekta "Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” un Valsts valodas aģentūras finansiālu atbalstu.

Vārdnīcā apkopotie termini ir cieši saistīti ar valodas didaktikas jeb lingvodidaktikas nozari, kurā pēta valodas apguves procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību metodes, metodiskos paņēmienus, mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu.

Vārdnīcas izveidē izmantota dažādās valodās publicētā teorētiskā literatūra, terminu vārdnīcas un citi avoti, tomēr terminu skaidrojumi, īpaši tie, kuros iekļautas pedagoģijas, psiholoģijas un valodniecības kā patstāvīgu zinātņu nozaru likumsakarības, ir autoru veidoti, darba grupā apspriesti, koriģēti un pilnīgoti.

Terminu atlases pamatā ir vārdnīcas autoru izpratne par valodas didaktikas pētīšanas priekšmeta svarīgāko jēdzienu saturu un tiem psiholoģijas, valodniecības un vispārīgās didaktikas saskarterminiem, kuriem, pēc autoru domām, ir vistiešākā saistība ar valodas apguves pamatjautājumiem, piemēram, adaptācija, daiļruna, eksāmens, jautājums, morfoloģija, reproduktīvā darbība, runa, sapratne, uztvere, zināšanas u.c.

Ne vienmēr vārdnīcā ir ietverti visi noteiktām tematiskajām un jēdzieniskajām grupām piederīgie termini. Piemēram, vārdnīcā nav doti dažādu mazāk pazīstamu metožu nosaukumi (klusēšanas metode, zumēšanas vai sanēšanas metode, intensīvā metode, naturālā metode u.c.), vairāki valodniecības nozaru vai apakšnozaru termini (frazeoloģija, morfēmika, onomastika, semasioloģija u.c.), daudzu kompetences veidu nosaukumi (eksistenciālā kompetence, kognitīvā kompetence, stratēģiskā kompetence u.c.), dažādu runas žanru un teksta veidu nosaukumi u.c. Terminu izvēli noteica gan vārdnīcas ierobežotais apjoms, gan šo terminu pārstāvība citos līdzīga satura terminoloģijas avotos.

Vārdnīcā savukārt ievietoti tādi specifiski termini kā ābeces posms, pirmsābeces posms, pēcābeces posms, datorpratība, rakstpratības metode, rotaļnodarbība u.c. Šie termini vārdnīcā skaidroti, par pamatu izmantojot pēdējo gadu zinātniskajos pētījumos lietotos skaidrojumus vai praksē nostiprinājušos tradīciju izmantot konkrētu terminu attiecīgajā nozīmē.

Vārdnīcā skaidroti arī tādi termini, kuru nozīme mūsdienu valodas didaktikā kādā ziņā ir mainījusies, piemēram, domraksts, sacerējums, atstāstījums.

Kā iepriekš minēts, latviešu valodas lingvodidaktikas nozare veidojusies dažādu, pat krasi atšķirīgu ārējo teoriju ietekmē (sal. piemēram, padomju valodu mācīšanas metodiku un dažādu rietumvalstu valodas apguves skolas – vācu, angļu, amerikāņu). Šādos apstākļos autori centušies vienlaikus saglabāt arī Latvijas valodu izglītības tradīcijām raksturīgo terminu sistēmu.

Nereti grūtības sagādāja atsevišķu terminu atveide angļu vai krievu valodā tajos gadījumos, kad atbilstoša jēdziena šajās valodās nav vai arī tam nav terminoloģiska apzīmējuma, piemēram, runātāja kultūra – a. reading culture, kr. культура говорящего (tāpat arī rakstītāja kultūra, lasītāja kultūra); valodas lietotājs – kr. пользующийся языком; rotaļnodarbība – a. educational game; lingvokulturēma – a. linguo-cultural concept.

Izvēloties terminus un to ekvivalentus, ievēroti noteikti principi (tomēr pieļaujot

atsevišķus izņēmumus tradīcijas, lietojuma paraduma vai cita objektīva iemesla dēļ):

• termina atbilstība vispārīgajām zinātniskam terminam izvirzītajām prasībām;

• skaidrojuma atbilstība standartizētām terminu definīciju veidošanas prasībām;

• latviskā termina priekšrocība latviska termina un aizguvuma sinonīmijas gadījumā;

• latviešu valodas termina sastatīšana ar ekvivalentu tuvākajās saskarvalodās.

Vārdnīca paredzēta zinātniekiem, skolotājiem, studentiem un visiem interesentiem, kam rūp latviešu valodas attīstības un apguves jautājumi. Autori labprāt uzklausīs padomus un ierosinājumus, kā turpināt darbu pie valodas didaktikas terminu izstrādes sistēmas (LU Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļai; Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV–1050).

Autoru kolektīva vadītāja akadēmiķe Valentīna Skujiņa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!