Par jaunu regulu Baltijas laša krājuma ilgtspējīgai pārvaldībai

Eiropas Komisija 12.augustā nākusi klajā ar priekšlikumu jaunai Padomes un Eiropas Parlamenta regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājuma ilgtspējīgai pārvaldībai.

Zinātniskie ieteikumi par Baltijas laša krājumu rāda, ka vairāki no aptuveni 30 savvaļas lašupju krājumiem ir ārpus drošām bioloģiskām robežām un tiem draud ģenētiska noplicināšanās. Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas (IBSFC) 1997.gadā pieņemtā juridiski nesaistošā pārvaldības plāna termiņš beidzās 2010.gadā; ja netiks pieņemts jauns plāns, krājuma turpmākajai pārvaldībai nebūs konkrētu mērķu un zvejniekiem un tūrisma uzņēmumiem nebūs iespējas prognozēt situāciju.

Tāpēc Eiropas Komisija ierosina jaunu daudzgadu plānu Baltijas laša krājuma pārvaldībai. Plāna vispārīgais mērķis ir panākt, lai ikviens Baltijas jūras lašupju krājums tiktu izmantots ilgtspējīgā veidā, tādējādi nodrošinot labvēlīgu saglabāšanās stāvokli visam Baltijas laša krājumam. Konkrētāk, ar jauno regulu jāsasniedz stāvoklis, kurā Baltijas laša krājums tiek ilgtspējīgi izmantots saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu; tiek aizsargāta Baltijas laša krājuma ģenētiskā integritāte un daudzveidība.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki norāda: “Šī regula pavērs ceļu Baltijas laša krājuma izmantošanai, ievērojot maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu. Ar pareizi izvēlētiem pārvaldības pasākumiem Baltijas laša zvejniecība arī turpmāk reģionā nodrošinās darbu un ienākumus.”

Daudzgadu plāna galvenie elementi:

• konkrēti un izmērāmi mērķi un mērķapjomi (piemēram, desmit gados pēc regulas stāšanās spēkā sasniegt 75% potenciālās smoltu produkcijas katrā savvaļas lašupē),

• KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) tiek noteikta visām jūras zvejniecībām, un šo prasību piemēro arī kuģiem, kas nav zvejas kuģi, bet piedāvā atpūtas zvejas pakalpojumus,

• dalībvalstīm ir pienākums ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc plāna stāšanās spēkā noteikt un īstenot tehniskus saglabāšanas pasākumus, piemēram, zvejas aizlieguma apgabalus un laikus, lai aizsargātu migrējošas nārstojošās zivis piekrastes ūdeņos,

• lai aizsargātu savvaļas krājumu ģenētisko daudzveidību, paredzēts pakāpeniski pārtraukt lašu ielaišanu upēs, kurās ir cilvēka radīti šķēršļi un kurās potenciāli nevar atjaunoties pašatražojošas savvaļas laša populācijas,

• EZF (Eiropas Zivsaimniecības fonds) finansiāls atbalsts savvaļas laša krājuma saglabāšanas pasākumam, proti, tiešai krājumu atjaunošanai upēs, kurās potenciāli var atjaunoties pašatražojošas savvaļas laša populācijas.

Ierosinātā regula ir saskaņā ar Eiropas Savienības vides politiku, precīzāk, ar Biotopu direktīvas, Ūdens pamatdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķiem, un tai jānodrošina Baltijas laša krājuma atjaunošanās un ilgtspējīga izmantošana.

Regulas priekšlikuma pamatā ir ICES zinātniskais ieteikums par vides parametriem, Somijas Medību un zivsaimniecības pētniecības institūta veiktie sociāli ekonomiskie novērtējumi un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikums.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa