Eiropas Komisija: Par personu brīvu pārvietošanos ES dalībvalstīs

Personu brīva pārvietošanās ES dalībvalstīs ir viens no konkrētākajiem rezultātiem Eiropas integrācijas 60 gadu vēsturē. ES pilsoņiem, dalībvalstīm un Eiropas tautsaimniecībai tā nodrošina lielas priekšrocības. Eiropas iedzīvotāji brīvas pārvietošanās sniegtās priekšrocības izmanto katru dienu: kā tūristi tie katru gadu ES teritorijā veic apmēram 1,25 miljardus ceļojumu. Nesen veiktais pētījums liecina, ka 48% Eiropas pilsoņu tiesības pārvietoties un brīvi uzturēties Eiropas Savienībā uzskata par vissvarīgākajām pilsoņu tiesībām.

EK ir stingri apņēmusies nodrošināt, ka visās dalībvalstīs tiek efektīvi īstenoti ES noteikumi par brīvu pārvietošanos. Tāpēc Komisija pauž savu ciešo apņēmību risināt problēmas saistībā ar to, kā dalībvalstis pielāgo ES 2004.gada direktīvu par brīvu pārvietošanos, lai Eiropas pilsoņi varētu pilnībā izmantot savas tiesības.

Atsevišķi notikumi gada laikā norādīja uz nopietnām problēmām saistībā ar procesuālajām un materiālajām garantijām, kas paredzētas ES direktīvā par brīvu pārvietošanos. Tāpēc Komisija rīkojās, lai nodrošinātu, ka visas 27 dalībvalstis ievēro ES tiesības brīvas pārvietošanās jomā.

Pateicoties nepārtrauktam politiskajam spiedienam, viena gada laikā Komisija panāca konkrētus rezultātus: 16 dalībvalstis ir vai nu pilnībā kliedējušas Komisijas bažas, vai arī sagatavojušas tiesību aktu grozījumu projektus, lai panāktu pilnīgu atbilstību direktīvas noteikumiem. Attiecībā uz pārējām dalībvalstīm Komisija ir sākusi vai plāno sākt pienākumu neizpildes procedūras saskaņā ar ES līgumiem.

“Brīvas pārvietošanās tiesības ir vienas no ES pilsoņu visaugstāk vērtētajām tiesībām,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviena Redinga. “Es vēlos nodrošināt, ka visi ES pilsoņi var efektīvi izmantot brīvas pārvietošanās tiesības. Pagājušās vasaras notikumi bija brīdinājums Eiropai. Komisija nevilcināsies paust savu nostāju, ja dalībvalstis pienācīgi nepiemēros šīs pamattiesības, jo īpaši procesuālās garantijas, kas pilsoņus aizsargā pret patvaļīgu vai nesamērīgu izraidīšanu. Esmu gandarīta, ka lielākā daļa dalībvalstu ir pilnībā īstenojušas ES noteikumus par brīvu pārvietošanos. Es ceru, ka pārējās valstis drīz sekos šim paraugam. Eiropas Savienība saglabās modrību, līdz visas dalībvalstis pilnībā būs kliedējušas Komisijas bažas par tiesiskumu.”

Kopš 2010.gada vasaras Komisija ir konstatējusi 786 problēmas un apspriedusi tās divpusējās sanāksmēs ar dalībvalstīm. Komisija skaidri norādīja, ka gadījumā, ja šīs problēmas netiks atrisinātas, tiks uzsāktas Līgumā noteiktās pienākumu neizpildes procedūras. Tādējādi 711 problēmas (apmēram 90%) tika atrisinātas ar dialoga starpniecību un/vai dalībvalstīm iesniedzot projektus par tiesību aktu grozījumiem. Šobrīd neatrisinātas ir tikai 75 problēmas, un attiecībā uz tām tiks piemērotas pienākumu neizpildes procedūras.

Francijas valdība 16.jūnijā pieņēma tiesību aktu grozījumus, ko bija pieprasījusi Komisija, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai par brīvu pārvietošanos, tostarp garantijas, kas ES pilsoņus aizsargā pret patvaļīgu izraidīšanu vai diskriminējošu attieksmi. Komisija turpina sadarboties ar pārējām valstīm, lai izskatītu neatrisinātos jautājumus, piemēram, saistībā ar ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos, uzturēšanās atļaujām trešo valstu pilsoņiem un aizsardzību pret izraidīšanu.

Ekonomisko grūtību laikā dažas dalībvalstis varētu vēlēties pieņemt diskriminējošus pasākumus, kas ietekmē ES pilsoņus un viņu ģimenes locekļus. Tomēr ES direktīva par brīvu pārvietošanos paredz pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana neuzliek nesamērīgu slogu dalībvalstu budžetiem. Tāpēc šajā sakarā nav jāveic vienpusēji valstu pasākumi.

Komisija ir apņēmusies novērst atlikušos šķēršļus, ar kuriem ES pilsoņi saskaras savu tiesību īstenošanā, kā tas noteikts pirmajā ziņojumā par ES pilsonību, ko publicēja 2010.gada oktobrī. Uzņēmumi un pilsoņi ir guvuši lielas priekšrocības, jo ES ir nemitīgi turpinājusi atcelt iekšējos šķēršļus, kas ierobežoja preču, pakalpojumu un personu pārvietošanos.

Laikposmā no 2004. līdz 2007.gadam darbaspēka mobilitātes pieaugums, ko veicināja jaunās ES dalībvalstis, palielināja ES iekšzemes kopproduktu par apmēram 40 miljardiem eiro. ES ir jābalstās uz šiem sasniegumiem, lai ikviens – gan tūristi un studenti, gan darbinieki un mazo uzņēmumu īpašnieki – varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpa.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece V.Redinga 2010.gada 25.augustā saistībā ar situāciju ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību jomā teica: “Skaidrs, ka tiem, kuri pārkāpj likumus, ir jārēķinās ar sekām. Turklāt neviens nedrīkst tikt izraidīts tikai tāpēc, ka viņš ir roms.”

Situācija ES direktīvas par brīvu pārvietošanos pielāgošanā

2010.gada beigās Portugāle un Somija bija kliedējusi Komisijas bažas, risinot divpusējos dialogus, sniedzot pietiekamus paskaidrojumus par konstatētajām problēmām vai pieņemot tiesību aktus, kas nodrošina atbilstību direktīvai. Savukārt 14 dalībvalstis (Bulgārija, Dānija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Luksemburga, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija) ir iesniegušas tiesību aktu grozījumu projektus, kā arī precīzus grafikus to ātrai pieņemšanai un ieviešanai, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvai par brīvu pārvietošanos.

Komisija izskata šos projektus, kā arī Dānijā un Nīderlandē plānotos vai nesen pieņemtos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem. Attiecībā uz neatrisinātajām problēmām pārējās dalībvalstīs laikposmā no 2011.gada marta līdz jūnijam tika sāktas pienākumu neizpildes procedūras pret Apvienoto Karalisti, Austriju, Čehiju, Kipru, Lietuvu, Maltu, Poliju, Spāniju, Vāciju un Zviedriju. Komisija pašreiz izvērtē situāciju brīvas pārvietošanās jomā Beļģijā.

Galvenās problēmas saistībā ar nepilnīgu vai nepareizu direktīvas pielāgošanu un īstenošanu attiecas uz trīs galvenajiem jautājumiem: ģimenes locekļu, tostarp partneru, ieceļošana un uzturēšanās, vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšana trešo valstu pilsoņu ģimenes locekļiem un aizsardzība pret izraidīšanu.

Turpmākie soļi

Komisija cieši uzraudzīs, kā dalībvalstis, kuras paziņoja par tiesību aktu projektu pieņemšanu, pilda savas saistības. Komisija 2012.gadā izvērtēs, kā ir veikta direktīvas ieviešana un piemēroti tās noteikumi visās dalībvalstīs. Pamatojoties uz šo informāciju, 2013.gadā tiks sagatavots ziņojums saistībā ar direktīvas par brīvu pārvietošanos piemērošanu, ko iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei.

Situācija romu integrācijas jomā

Komisija 2011.gada 5.aprīlī ierosināja ES programmu attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijai. Programma palīdzēs virzīt valstu politiku romu integrācijai un padarīt pieejamu finansējumu ES līmenī, lai atbalstītu integrācijas centienus. Tā balstās uz četriem pīlāriem: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka individuāli mērķi romu integrācijai, kas atspoguļo šo cilvēku skaitu attiecīgajā dalībvalstī un pašreizējo integrācijas politikas stāvokli. Ir pieejams ES finansējums un pastāv stingrs tiesiskais regulējums cīņai pret diskrimināciju, lai atbalstītu valstu centienus. Pēc ES programmas pieņemšanas priekšsēdētāja vietniece V.Redinga uzskata: “Vissvarīgākais ir, lai dalībvalstis palīdz nodrošināt, ka visi romu tautības bērni iegūst vismaz pamatizglītību.”

Pagājušā gadā Komisija turpināja cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai sekmētu struktūrfondu izmantošanu – jo īpaši Eiropas Sociālā fonda izmantošanu romu iekļautības atbalstam. Ungārijā, Bulgārijā, Slovākijā un Rumānijā notika divpusēji semināri, kuros notika pieredzes apmaiņa par sekmīgiem ESF projektiem.

Eiropadome 2011.gada 24.jūnijā apstiprināja Eiropas Komisijas ES programmu attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijai. Visu 27 valstu valdībām līdz 2011.gada beigām Komisijai jāiesniedz savas valsts stratēģija romu integrācijai. Pēc tam Komisija sadarbībā ar ES Pamattiesību aģentūru izvērtēs šos plānus un nākamajā pavasarī iesniegs ziņojumu.

Šovasar projekts “Colorful but Colorblind” (“Krāsu daudz, bet neredzamas”) – Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts, kura mērķis ir ar filmu palīdzību cīnīties pret stereotipiem par romiem, – ir saņēmis ASV Profesionālo žurnālistu biedrības balvu.