Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Daudz var izdarīt arī bez lielas naudas"

Intervija Latvijas radio vakar, 12.aprīlī, raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.35

— 12.aprīļa pirmdienas programmā "Pusdiena" studijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Labdien!

G.Ulmanis:

— Labdien!

— Neesam tikušies ilgāku laiku nekā parasti, tas ir, trīs nedēļas, jo ir bijušas Lieldienu brīvdienas. Trijās nedēļās ir daudz noticis, daudz notikumu, par tiem arī turpmākajās divdesmit minūtēs. Sāksim ar ko vieglāku, kā jau teicu, brīvdienas ir bijušas. Vakar notika Latvijas un Krievijas hokeja spēle, kas bija patiesi interesanta un aizraujoša, un šo spēli ar sākuma iemetienu atklājāt jūs. Vai jums tas bija patīkams pārdzīvojums?

G.Ulmanis:

— Labdien vēlreiz, cienījamie radioklausītāji, ir pavasaris, pagājušas Lieldienas gan luterāņiem, gan pareizticīgajiem. Es vēlreiz novēlu visu to labāko un skaistāko vismaz līdz nākajamiem lielajiem svētkiem — Jāņiem, kas latviešiem atkal tiek gaidīti. Vakar bija tāda neliela ledus kauja, kurā tikās seni draugi un seni paziņas, un seni pretinieki šai jomā. Un bija ļoti patīkami skatīties abu komandu puišu acīs un sejas izteiksmēs, ar kādu apņēmību un draudzīgumu viņi izgāja šai ledus laukumā. Un tad, kad es iemetu ripu ledus laukuma centrā, Krievijas komandas kapteinis man latviešu valodā pateica — paldies, prezidenta kungs! Es biju tiešām gandarīts par to, ka viņiem šoreiz dota izdevība Rīgas laukumā spēlēt. Bija arī mazs konfliktiņš, ja tā varētu teikt, bet tas viss pieder pie hokeja spēles lielā teātra, pie lielās izrādes, jo hokejs nav gļēvo, vājo un neizturīgo spēle un šad tad nācās pārbaudīt savu izturību arī tādās divkaujās un, kā jūs redzējāt, tiesneši un pārējie spēlētāji to ar olimpisku mieru novēroja, pēc tam arī šie negantnieki saņēma pelnīto sodu, tiekot noraidīti līdz spēles beigām no laukuma. Bet tas bija vienīgais pretstats visai kopējai noskaņai, un mēs ar Krivijas vēstnieku bijām gandarīti un nodomājām, ka arī mums ir jāveido attiecības, kas varētu būt līdzīgas šo hokeja komandu attiecībām, — ļoti azartiska un tādas savstarpējas cieņas spēle ar neizšķirtu rezultātu.

— Jā, līdz šim jūs esat bijis pazīstams kā tāds izteikts basketbola — šīs ļoti populārās spēles — līdzjutējs. Vai tas var nozīmēt, ka jūsu uzmanības apliecinājums būs hokejam lielāks...?

G.Ulmanis:

— Būtībā jau hokejs pēc rezultātiem šobrīd ir pirmajā vietā, un es joprojām uzskatu, ka mūsu nacionālais sporta veids ir un paliek basketbols, pats arī turpinu un turpināšu spēlēt un aicinu to darīt arī mūsu jauniešus vēl intensīvāk un ar vēl lielāku entuziasmu. Bet tuvojas pasaules čempionāts hokejā, un Hokeja federācija griezās pie manis, mēs vienojāmies, ka darīsim visu, gan valdība, gan es, gan Hokeja federācija, gan aicināsim arī sabiedrību, lai mūsu puiši varētu godam nostartēt Oslo pasaules čempionātā, kurā, es ceru, Latvijas vārds izskanēs atkal ļoti skaisti, ļoti spēcīgi un pārliecinoši.

— Jūs minējāt federāciju. Vai ir bijis kāds lūgums jūsu adresē par kādu pabalstu vai atbalstu?