Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 30.augustā

AM: Par finansējumu LATO darbības nodrošināšanai un Rīgas Konferences organizēšanai

30.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par finansējumu Latvijas Transatlantiskās organizācijas darbības nodrošināšanai un Rīgas Konferences organizēšanai".

Ministru kabineta rīkojums nosaka Aizsardzības ministrijai nodrošināt līdzekļu piešķiršanu Latvijas Transatlantiskajai organizācijai (LATO) tās darbības uzturēšanai un Rīgas Konferences organizēšanai 2011.gadā 15 615 latu apmērā.

Šā rīkojuma mērķis ir segt LATO izdevumus, kas ir saistīti ar sabiedrības informēšanu par NATO un starptautiskās drošības aktualitātēm, kā arī Rīgas Konferences rīkošanu, kas ir viena no zināmākajām starptautisko ārpolitikas un drošības politikas ekspertu diskusijām Latvijā. Jau sesto gadu Rīgas Konferenci organizē LATO sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

LATO darbības galvenais mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas dalību NATO un drošības politikas aktualitātēm, kā ar veicināt Latvijas kā NATO dalībvalsts atpazīstamību un tās starptautiskās lomas nostiprināšanos. LATO kļuvusi par ilggadēju un nozīmīgu Aizsardzības ministrijas sadarbības partneri nevalstiskajā sektorā, un, sekmīgi sadarbojoties, izdevies realizēt daudzus kopīgus projektus. LATO īstenotās aktivitātes palīdz Latvijas sabiedrībai vispusīgāk izprast gan Latvijā, gan pasaulē notiekošos drošības politikas procesus.

 

 

AM: Par Ulbrokas būvju saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā

30.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par būvju saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā".

Rīkojuma projekts nepieciešams divdesmit būvju Ulbrokā, Stopiņu novadā, saglabāšanai valsts īpašumā un nodošanai Aizsardzības ministrijas valdījumā. Nekustamais īpašums "Bataljons" Ulbrokā, Stopiņu novadā, ir bijušās PSRS armijas kara pilsētiņa Nr.2 "Jugla -1". Kopš 1995.gada šeit izvietots NBS Zemessardzes 19.bataljons.

Stopiņu novada dome 2010.gada 15.septembra sēdē konceptuāli atbalstījusi nekustamā īpašuma "Bataljons" ēku un būvju nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā.

 

 

AM: Par Latvijas Kara muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

30.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.311 "Noteikumi par valsts aģentūras "Latvijas Kara muzejs" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi".

Muzeja ieņēmumi 2010.gadā nepārsniedza 35 000 latu, tāpēc, pamatojoties uz likumu "Par pievienotās vērtības nodokli", muzejs no 2011.gada 1.februāri ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra. Ņemot vērā minēto, jāprecizē muzeja spēkā esošais cenrādis.

Muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu klāsts ir būtiski palielinājies. Tiek piedāvāti jauni maksas pakalpojumi, kas saistīti ar izglītības programmu attīstību – tematiskie pasākumi, izglītojošās nodarbības un lekcijas.

Tiks palielināta maksa gida pakalpojumiem vidēji par 2,00–3,00 latiem, brīvdabas ekskursijai vidēji par 2,00–5,00 latiem, ekskursijai pa kaujas lauku vietām vidēji par 2,40–7,40 latiem, priekšmeta izmantošanai publicēšanai par 0,50 latiem, priekšmeta ekspertīzei ar rakstisku atzinuma sniegšanu par 2,00 latiem, konferenču zāles izmantošanai semināriem, konferencēm un sapulcēm vidēji par 5,00–10,00 latiem, konferenču zāles izmantošanai izklaides pasākumiem vidēji par 7,00–10,00 latiem. Savukārt maksa par kopijas izgatavošanu samazināta par 1,50 latiem.

Ieņēmumi no muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem veido 2% no muzeja kopējā budžeta.

 

 

AM: Par Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

30.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību".

Lai nodrošinātu aģentūras sniegtos pakalpojumus pēc iespējas pieejamākus sabiedrībai, noteikumu projekts nosaka plašākas pakalpojumu saņemšanas iespējas un elastīgāku cenu noteikšanas politiku, paredzot diferencētu samaksu par pakalpojumu atkarībā no teritorijas, kurā jāsniedz pakalpojums, un no pakalpojuma apjoma.

Noteikumu projektā iekļauti jauni ģeoinformācijas sistēmas un ģeodēzisko pakalpojumu veidi. Ņemot vērā informācijas sistēmu tehnoloģiju attīstību, ir ieviesti, piemēram, digitālā zemes virsmas modeļa pamatdati ASCII datu formātā un digitālais zemes virsmas modelis GRID datu formātā.

Projektā ir iekļauti pakalpojumi, kas nodrošina aģentūrā esošo datubāzu informācijas pieejamību plašam sabiedrības lokam.

 

 

AM: Par ātrāku un ērtāku piekļuvi ģeotelpiskajiem datiem

30.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Ģeotelpisko datu kopas izmantošanas noteikumu obligātais saturs un izmantošanas atļaujas saņemšanas kārtība". Noteikumu projekts nodrošina ģeotelpisko datu kopu turētāju intelektuālā īpašuma aizsardzību un garantē ātrāku un ērtāku piekļuvi ģeotelpisko datu kopām un plašāku to izmantošanu, tai skaitā dažādu publisko pakalpojumu nodrošināšanai.

Projekts nosaka diferencētus noteikumus atkarībā no tālākās datu izmantošanas mērķa un veida, kā arī regulē pieprasījuma iesniegšanas un atļaujas saņemšanas kārtību, paredzot publisku pieejamību elektroniskai pieprasījuma formas aizpildīšanai, izmantošanas noteikumu un atļaujas (licences) saturam.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

 

FM: Par bezmantinieku mantas atsavināšanas funkcijas nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem

30.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināta Finanšu ministrijas sagatavota likumprojektu pakete, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju, kreditoru prasījumu apmierināšanu un pēc atsavināšanas atlikušo finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos nodot zvērinātu tiesu izpildītāju kompetencē.

Grozījumi paredz, ka zvērināti notāri nosūtīs notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu zvērinātam tiesu izpildītājam, kura teritorijā atrodas bezmantinieka manta. Zvērināts tiesu izpildītājs pārņems, atsavinās šo mantu un pēc tam, kad būs segti ar uzturēšanu, pārņemšanu un atsavināšanu saistītie izdevumi, atlikušās summas izmaksās kreditoriem, kuri būs pieteikuši pretenzijas.

Līdz ar grozījumiem tiks atvieglots valsts īpašumu pārvaldošo institūciju darbs, jo ir plānots, ka zvērināti tiesu izpildītāji varētu pārņemt un atsavināt bezmantinieka mantu ātrāk. Tāpat, balstoties uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Privatizācijas aģentūra" veiktajiem aprēķiniem, ir konstatēts, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem bezmantinieka mantas atsavināšanas procedūra ir lētāka.

FM ir arī ņēmusi vērā pašvaldību un valsts iestāžu vēlmi pārliecināties, ka netiek atsavināti īpašumi, kuri varētu tikt izmantoti pārvaldes funkciju īstenošanai. Tādējādi grozījumi paredz, ka desmit darba dienu laikā no notariāla akta kopijas saņemšanas valsts iestāde vai pašvaldība vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtējumu, lai divdesmit darba dienu laikā pēc novērtējuma saņemšanas informētu zvērinātu tiesu izpildītāju par savu lēmumu attiecībā uz bezmantinieka mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, sedzot kreditoru prasījumus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.

Ja novērtējumu veiks zvērināti tiesu izpildītāji, tad pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes netiks apgrūtinātas ar tām bieži vien netipisku funkciju īstenošanu vai nepieciešamību pasūtīt ārpakalpojumu – nekustamā īpašuma vērtēšanu, kas var nevajadzīgi paildzināt atsavināšanas procedūru.

Grozījumi likumos stāsies spēkā ar nākamā gada 1.martu, savukārt atbilstošie MK noteikumi Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai jāizstrādā un jāiesniedz MK līdz 2012.gada 1.februārim.

Grozījumus likumos vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

 

 

FM: Par pārkāpumu identificēšanu iepirkumu jomā

Lai iespējami ātri spētu identificēt pārkāpumus iepirkumu jomā un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās, paplašinās to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes Eiropas Savienības (ES) fondu projektos.

To paredz 30.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

Šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pirmspārbaudes veic aptuveni 3% no iepirkumiem ES fondu projektu ietvaros. Tas nav pietiekami, taču IUB esošās administratīvās kapacitātes ietvaros ir ierobežotas iespējas veikt pirmspārbaudes lielākam iepirkumu skaitam. Tādējādi pastāv risks, ka netiek izmantota iespēja preventīvi norādīt uz iepirkumu kļūdām un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās.

Līdz ar to grozījumi paredz paplašināt to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes, nosakot šādu atbildības sadalījumu:

• IUB 100% apmērā veic iepirkumu pirmspārbaudes lielo projektu ietvaros (projekti, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 50 miljonus eiro), kā arī izlases veidā veic to iepirkumu pirmspārbaudes, kuros paredzētā publisko būvdarbu līguma summa pārsniedz vienu miljonu latu vai par kuriem jāpublicē paziņojums Eiropas Savienības "Oficiālajā Vēstnesī";

• atbildīgās iestādes (ministrijas) vai sadarbības iestādes (aģentūras) izlases veidā veic pārējo iepirkumu pirmspārbaudes (pašvaldību, valsts pārvaldes iestāžu, komersantu veikto iepirkumu pirmspārbaudes).

Tāpat līdz ar grozījumiem IUB ir noteikts pienākums sniegt metodoloģisko atbalstu atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm tām uzticēto jauno funkciju veikšanai.

IUB būs jāizstrādā iepirkumu pirmspārbaužu veikšanas metodika un jāpārliecinās par metodikas lietošanu praksē, kā arī regulāri jārīko sanāksmes par iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā konstatētajiem problēmjautājumiem, lai vienotos par to risinājumiem.

Līdz ar grozījumiem būs noteikts arī maksimālais termiņš līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai. Pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma atbildīgā iestāde (ministrija) vai sadarbības iestāde (aģentūra) līguma slēgšanas termiņu varēs pagarināt līdz 60 darba dienām. Ja finansējuma saņēmējs nenoslēgs līgumu ar atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi līdz iestādes lēmumā norādītajam termiņam, līgums ar finansējuma saņēmēju vairs netiks slēgts.

Ar grozījumiem tiek precizētas arī ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes, ņemot vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizāciju 2011.gada 1.janvārī.

 

 

FM: Par atsevišķu alkoholisko dzērienu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa

Jaunā redakcijā ir izteikti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu 30.augustā apstiprināja Ministru kabinets.

Pēc būtības noteikumu projekts saglabās pašlaik esošās prasības.

Atbilstoši grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas ir spēkā no šā gada 1.maija, noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā no akcīzes nodokļa tiek atbrīvoti uztura bagātinātāji, kuri satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kuros spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā.

Noteikumu projekts arī paredz ievērojami samazināt Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamo dokumentu skaitu tiem lietotāja atļaujas saņēmējiem, kuri iegādājas alkoholiskos dzērienus (kurus atbrīvo no akcīzes nodokļa) apjomā līdz pieciem litriem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

IeM: Par ilgāka laika piešķiršanu ārzemniekiem uzturēšanās atļauju kārtošanai

Ārzemniekiem, kas ieradušies Latvijā saņemt uzturēšanās atļauju, turpmāk dokumentu iesniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) tiks dotas 15 dienas līdzšinējo 10 dienu vietā. To nosaka 30.augustā Ministru kabinetā pieņemtie "Vīzu noteikumi".

Līdz šim ārvalstniekiem, kuri saņēmuši PMLP lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, Latvijas vēstniecībā bija iespējams saņemt nacionālo vīzu ar maksimālo derīguma termiņu tikai 10 dienas. Šo dienu laikā ārzemniekam bija jāierodas Latvijā un jānokārto visas formalitātes, kas nepieciešamas uzturēšanās atļaujas ielīmes saņemšanai, piemēram, jāveic nepieciešamās pārbaudes ārstniecības iestādēs, jāiegādājas veselības apdrošināšanas polise, jādeklarē paredzamā dzīvesvieta. Tā kā praksē nereti ar šīm desmit dienām visu formalitāšu kārtošanai ārvalstniekiem nebija pietiekami, turpmāk nacionālās vīzas maksimālais derīguma termiņš šādos gadījumos drīkstēs būt ilgāks – 15 dienas.

Vēl valdības apstiprinātajos "Vīzu noteikumos" noteikta kārtība, kādā ārzemnieki PMLP var pagarināt vīzas, precizēti dokumentu glabāšanas termiņi, precizēts Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms, kā arī veikti citi labojumi, kuru mērķis ir uzlabot un pilnveidot vīzu izsniegšanas kārtību.

Kopumā pērn izsniegtas 141 879 vīzas, no kurām lielākā daļa jeb 136 998 vīzas ir izsniegtas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

IZM: Par Jaunatnes konsultatīvās padomes personālsastāvu

Lai veicinātu saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu "Par Jaunatnes konsultatīvās padomes personālsastāvu", kas 30.augustā apstiprināts MK sēdē.

Jaunatnes konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Rīkojuma projekts izstrādāts, ņemot vērā, ka iepriekšējās Jaunatnes padomes locekļu pilnvaru termiņš ir beidzies. Jaunatnes konsultatīvā padome tika apstiprināta šādā sastāvā:

Padomes vadītāja:

• D.Sīmansone, IZM Politikas koordinācijas departamenta Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja.

Padomes locekļi:

• L.Gablika, biedrības "Jauniešu konsultācijas" pārstāve;

• L.Kadiģe, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve;

• G.Kelle, biedrības "Jaunatnes organizāciju apvienība "IMKA Latvija"" pārstāve;

• I.Kļava, biedrības "Latvijas Mazpulki" padomes priekšsēdētāja;

• K.Krastiņa, Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Militārās izglītības un zinātnes nodaļas vecākā referente;

• D.Kuļšs, IZM Politikas koordinācijas departamenta direktora vietnieks, Mūžizglītības attīstības nodaļas vadītājs;

• L.Meļķe-Prižavoite, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Atkarību profilakses nodaļas vecākā referente;

• E.Ratnieks, biedrības "Latvijas Studentu apvienība" prezidents;

• A.Sloka, biedrības "Latvijas Jaunatnes padome" prezidents;

• I.Vjakse, Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja;

• U.Vorma, biedrības "Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments" pārstāve;

• E.Vorošens, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vecākais referents;

• E.Zalgaucka, biedrības "Latvijas Bērnu forums" pārstāve.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

LM: Par sadarbības līgumu ar Austrāliju sociālās drošības jomā

Labklājības ministrija ar Austrāliju slēgs sadarbības līgumu sociālās drošības jomā, tādējādi ļaujot cilvēkiem saņemt pensiju un citus pabalstus gadījumos, kad viņi pārvietojas no Latvijas Republikas uz Austrāliju un otrādi. To paredz 30.augustā valdībā apstiprinātais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā". Līgumu plānots parakstīt septembra sākumā Rīgā. Pēc parakstīšanas to ratificēs Saeima.

Pēc līguma noslēgšanas cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo vai dzīvojuši Austrālijas teritorijā, kā arī ir vai ir bijuši sociāli apdrošināti un dzīvo Latvijas Republikā, varēs saņemt gan pensiju (pabalstu) no otras valsts, gan, summējot otrā valstī uzkrāto stāžu, iegūt tiesības uz pensijas (pabalsta) noteikšanu un izmaksu. Pēc Austrālijas sniegtās informācijas, saskaņā ar līgumu pensiju no Latvijas Austrālijā varētu saņemt ap 2000 cilvēku. Savukārt Latvijā pensiju no Austrālijas varētu saņemt aptuveni 60 cilvēki.

Plānots, ka Latvija un Austrālija līdz 2012.gada 1.jūlijam parakstīs administratīvo vienošanos par līguma piemērošanu, līdz ar to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līguma izpildi varēs sākt no 2013.gada 1.janvāra. Darbs pie līguma sākts 2004.gadā, kad notika pirmā Austrālijas puses delegācijas vizīte Rīgā.

Latvija līdz šim jau ir noslēgusi šādus divpusējos līgumus sociālās drošības jomā:

• Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

• Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā;

• Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums;

• Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās par savstarpēju pensiju izmaksu;

• Līgums starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 17.pantam attiecībā uz Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem;

• Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

• Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.

Eiropas Savienības teritorijā sociālās drošības jomu regulē 2004.gada 29.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

SM: Par kārtību, kādā atļauts veikt komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem transporta līdzekļiem

Lai mazinātu ēnu ekonomikas izplatību valstī, uzņēmumam, kurš saņēmis licenci pasažieru pārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem, bet tam neizmanto savu transportlīdzekli, ar automašīnas īpašnieku būs jāslēdz nomas vai patapinājuma līgums.

Tas nozīmē: ja pārvadātājs pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem izmanto citu īpašumā esošu transportlīdzekli, viņam ir jāslēdz gan nomas vai patapinājuma līgums ar transportlīdzekļa īpašnieku, gan darba līgums ar automašīnas vadītāju.

"Līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā tiks veicināta nodokļu nomaksa par sniegtajiem pakalpojumiem un taksometru vadītāji būs sociāli aizsargātāki. Tāpat pārvadātājam būs lielāka atbildība par transportlīdzekļu, ar kuriem tiek pārvadāti pasažieri, tehnisko stāvokli," uz ieguvumiem norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Veicot pārvadājumus, līgumu kopijām būs jāatrodas automašīnas salonā. Tas atvieglos arī nodokļu nomaksas un nodarbinātības kontroli.

Prasība stāsies spēkā 1.septembrī.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos "Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem transporta līdzekļiem", ko 30.augustā atbalstīja valdība. Līdz šim minētā kārtība attiecās tikai uz pārvadātājiem, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusu un kravu komercpārvadājumus.

 

 

SM: Par Kohēzijas fonda papildu līdzekļu pārdali valsts galvenajiem ceļiem

Valsts autoceļu tīkla uzlabošanai 2007.–2013.gada plānošanas periodā tiks pārdalīti papildu septiņi miljoni latu. Tas ļaus veikt valsts galveno autoceļu segas pastiprināšanu. Nauda autoceļiem piešķirta, pārdalot finansējumu no ES Kohēzijas fonda (KF) aktivitātes "Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T" uz šā paša fonda aktivitāti "TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi". Tādējādi kopējais līdzfinansējums šai aktivitātei palielināts par aptuveni 7 miljoniem latu un sasniedz 216,74 miljonus latu.

Finansējums aktivitātē "Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaitei ar TEN-T" samazināts, jo par tajā atlikušo summu nebija iespējams īstenot tādu projektu, kas vienlaikus atbilstu aktivitātes mērķiem, pieejamajam finansējuma apmēram un projekta īstenošanas termiņiem. Līdz ar to šajā aktivitātē kopējais līdzfinansējums pēc izmaiņām samazināts līdz 20,45 miljoniem latu.

Lai pārdomāti ieguldītu naudu valsts galveno autoceļu segas pastiprināšanā, SM ierobežotas iesniegumu atlases veidā aicinās VAS "Latvijas Valsts ceļi" iesniegt projektu iesniegumus, kurus SM izvērtēs atbilstoši projektu atlases kritērijiem.  

Minētās izmaiņas paredz 30.augustā valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktivitāti "TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi" un noteikumos par aktivitāti "Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaitei ar TEN-T", kā arī MK rīkojums "Grozījums darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā".

Finansējuma pārdale KF aktivitāšu ietvaros veikta saskaņā ar koalīcijas ES fondu darba grupā nolemto un Ministru kabineta šā gada 5.jūlija rīkojumu.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

VM: Par Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra apvienošanu

30.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas iesniegtais projekts par Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra reorganizāciju un apvienošanu, ar šā gada 1.novembri izveidojot vienotu valsts pārvaldes iestādi – Nacionālo veselības dienestu.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai novērstu funkciju dublēšanos, kas saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu tarifu veidošanu, pakalpojumu plānošanu un apmaksu, ko savas kompetences ietvaros veica abas iestādes. Šāda līdzīgu funkciju nodrošināšana divās institūcijās radīja papildu administratīvo slogu, kā arī neveicināja koordinētu un operatīvu veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu.

Plānots, ka abu centru reorganizācijā samazināsies līdzvērtīgu amata vietu skaits, tomēr kopējais amata vietu skaits ir jāsaglabā, lai jaunizveidotajā Nacionālajā veselības dienestā, kā to paredz Pacientu tiesību likums, ar 2012.gada 1.janvāri varētu nodrošināt arī Ārstniecības riska fonda darbību.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu Ārstniecības riska fondu veidos ārstniecības iestāžu maksājumi un no šā fonda pacientiem būs tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.

 

 

VM: Par jauniem rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumiem

30.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie jaunie rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi, kas paredz paaugstināt rezidentu apmācības procesa kvalitāti.

Noteikumi paredz, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka nekā normatīvajos aktos noteiktā minimālā alga.

Tāpat noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Minētos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus.

Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās sešus mēnešus trīs gadu laikā prakse notiks slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, jādežūrē 792 stundas gadā.

Noteikumi arī paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc apmācību beigšanas turpmākos trīs gados (piecu gadu periodā) jāgūst ienākumi Latvijas Republikā un ir jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt aprēķinātajam apjomam no ienākuma nodokļa jābūt vismaz 30% no apmācības izmaksām (atskaitot rezidentūras laikā saņemto atalgojumu un nomaksātos nodokļus). Pretējā gadījumā jaunajam ārstam piecu gadu laikā ir jāatmaksā valsts budžeta izdevumi par rezidentūras apmācību.

Šie nosacījumi attieksies uz tām personām, kas rezidentūras studiju programmu uzsāks pēc šā gada 1.septembra.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa