Tieslietu ministrijas dienesta vēstule Nr.1-7.5.9/5

1999.gada 9.aprīlī

Par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu Nr.21

Tieslietu ministrija, izskatījusi Telekomunikāciju tarifu padomes iesniegtos materiālus jautājumā par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu Nr.21, informē, ka strīdu izšķiršanas jautājumi starp institūcijām nav Tieslietu ministrijas kompetencē. Tieslietu ministrija var sniegt savu viedokli (juridiska rakstura atzinumu) par tiesību normu interpretāciju un piemērošanu konkrētajos gadījumos.

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi", Telekomunikāciju tarifu padomes (turpmāk tekstā TTP) 1999.gada 6.janvāra lēmums Nr.21 ir administratīvais akts. Šajā gadījumā iestāde — TTP — valsts vārdā ir piešķīrusi tiesības individuālai juridiskai personai — SIA "Lattelekom" (administratīvā akta adresātam) — paaugstināt samaksu par pakalpojumu. [Sk. administratīvā akta definīciju. Administratīvo aktu procesa noteikumiem 5.pkt.: administratīvais akts ir tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdod iestāde un kas attiecas uz individuālu juridisko vai fizisko personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības.]

2. Saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 17.panta 2.punktu ministrs ir tiesīgs atcelt pārraudzībā esošas iestādes vadītāja rīkojumu, ja tas ir prettiesisks.

3. Ministrs atceļ pārraudzībā esošās iestādes vadītāja izdoto administratīvo aktu ar rīkojumu. Ministra izdotais rīkojums saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 151. pantu arī ir individuāla rakstura administratīvs akts , kas attiecas uz atsevišķām valsts institūcijām vai amatpersonām.

4. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikuma 18.punktu TTP ir ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Saskaņā ar TTP nolikumu TTP vada priekšsēdētājs, kas parakstījis arī TTP lēmumu Nr.21.

5. Ministrs pārraudzībā esošās iestādes izdoto administratīvo aktu saskaņā ar Ministrijas iekārtas likuma 17.panta 2.punktu var atcelt, ja tas ir prettiesisks . Administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas pēc satura ir pretrunā tiesību normām un ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normu, nav ievērojusi tiesību normu hierarhiju un pieļāvusi kļūdas lietderības apsvērumos (Administratīvo aktu procesa noteikumu 73.2.apakšpunkts).

6. Tā kā TTP lēmums Nr.21 pēc savas juridiskās dabas ir tāds, ka iestāde pati varēja izlemt, vai to izdot vai ne, TTP, pirms lēmuma pieņemšanas bija jāapsver tā izdošanas lietderība (Administratīvo aktu procesa noteikumu 61.punkts, kā arī Eiropas kontinentālajā tiesību sistēmā vispāratzītais un Eiropas Padomes rezolūcijās noteiktais proporcionalitātes princips [Sk. piemēram, E.Levits Tiesību normu interpretācija un Satversmes 1.panta demokrātijas jēdziens. Cilvēktiesību Žurnāls. Nr.4., 1997., 54–65.lpp.]):

1) nepieciešamība, lai sasniegtu mērķi un uzlabotu situāciju,

2) atbilstība un iespējas šo mērķi sasniegt tādiem līdzekļiem, kas mazāk ierobežo procesa dalībnieku (tai skaitā, trešo personu — klientu) intereses,

3) samērīgums ar iespējamiem zaudējumiem, ņemot vērā, ka būtisku indivīda tiesisko interešu ierobežošana ir attaisnojama tikai ar ievērojamu valsts un sabiedrības ieguvumu.

7. Saskaņā ar informāciju, kas ir Tieslietu ministrijas rīcībā, TTP, iespējams, pieņemot lēmumu Nr.21, nebija pietiekoši izvērtējusi iepriekšminētos lietderības apsvērumus, kā arī tiesību normas nav tulkojusi pēc sistēmiskās un teleoloģiskās, bet tikai pēc gramatiskās metodes.

Proti, saskaņā ar TTP nolikumu TTP uzdevumos ietilpst ne tikai noteikt pakalpojumu tarifus, bet arī aizstāvēt patērētāju intereses attiecībā gan uz cenām, gan uz kvalitāti. Tādējādi, pieņemot lēmumu, TTP lietderības apsvērumu izvērtēšanas un tiesību normu piemērošanas gaitā bija jārēķinās ne tikai ar adresāta — SIA "Lattelekom" — interesēm, bet arī ar patērētāju interesēm, kas ietver arī patērētāja tiesības uz pazeminātu abonēšanas maksu nekvalitatīvu pakalpojumu gadījumā.

Tiesības tiesiskā un demokrātiskā valstī ir reālas tikai tad, ja ir nodrošināts arī šo tiesību realizācijas mehānisms.

Iespējams, ka ir arī citi, tai skaitā sociāli un ekonomiski apsvērumi, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka TTP pieļāvusi kļūdas lietderības apsvērumos, taču Tieslietu ministrija nav kompetenta tos izvērtēt.

8. TTP lēmums Nr.21 adresātam — SIA "Lattelekom" — bija labvēlīgs lēmums. Labvēlīgu, bet prettiesisku lēmumu var atcelt gadījumā, ja adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir (Administratīvo aktu procesa noteikumu 87.2.apakšpunkts, kā arī Eiropas Padomes noteiktais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips).

9. Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad adresātam tas kļūst zināms, vai citādi, ja tas noteikts pašā administratīvajā aktā (Administratīvo aktu procesa noteikumu 68.punkts). TTP lēmums Nr.21, kā tas teikts lēmuma tekstā, būtu stājies spēkā 1999.gada 1.aprīlī. Brīdī, kad minētais lēmums tika atcelts, tas vēl nebija stājies spēkā un (SIA "Lattelekom") piešķirtās tiesības vēl nebija izmantojusi. Tādējādi šis lēmums tika atcelts, neaizskarot adresāta (SIA "Lattelekom") tiesisko paļāvību uz valsts konsekventu rīcību.

10. Tādējādi satiksmes ministrs bija tiesīgs atcelt TTP rīkojumu, ja tas ir prettiesisks. Pat, ja pats satiksmes ministra rīkojums ir prettiesisks, tas ir spēkā tikmēr, kamēr tiek atcelts vai izpildīts (Administratīvo aktu procesa noteikumu 70.punkts), un ir saistošs personām, uz kurām tas attiecas.

11. Administratīva akta atcelšana ir jauns administratīvais akts, kuru var pārsūdzēt tiesā Civilprocesa kodeksa 24.A nodaļā noteiktajā kārtībā mēneša laikā. Pārsūdzības tiesības ir adresātam — SIA "Lattelekom", kā arī personām, kuru intereses var ierobežot attiecīgais lēmums, tai skaitā SIA "Lattelekom" klientiem. Tā kā satiksmes ministra rīkojums, tāpat kā TTP lēmums, attiecas uz SIA "Lattelekom" tarifiem, abu šo administratīvo aktu adresāts ir SIA "Lattelekom". TTP kā Satiksmes ministrijas pārraudzības iestāde šo lēmumu pārsūdzēt nevar, jo abas valsts pārvaldes iestādes ir hierarhiskās attiecībās.

Secinājumi:

1. Telekomunikāciju tarifu padomes 1999.gada 6.janvāra lēmums Nr.21 nav spēkā. Spēkā ir iepriekš apstiprinātie tarifi, kuri bija publicēti noteiktajā kārtībā.

2. Satiksmes ministra 1999.gada 31.marta rīkojums Nr.28 ir spēkā, ir saistošs un ir jāpilda visiem, uz kuriem tas attiecas.

3. Satiksmes ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā SIA "Lattelekom", kā arī citas personas, kuru intereses tas var ierobežot.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece V.Krūmiņa