Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 1.septembrī

FM: Par kārtību, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa

1.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots noteikumu projekts par kārtību, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa, lai vienkāršotu un samazinātu dokumentu apriti starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID), nodokļa maksātāju un darba devēju. Tā, piemēram, paredzēts, ka nodokļa maksātājs informāciju par izmaiņām saistībā ar apgādībā esošajām personām turpmāk varēs iesniegt arī elektroniski.

Savukārt nodokļa maksātājam, kas veic saimniecisko darbību un nav darba attiecībās ar darba devēju, grāmatiņa VID vairs nebūs jāiesniedz, jo VID, izmantojot tā rīcībā esošo informāciju, nodrošinās, ka nodokļa maksātājam netiks piemērots IIN neapliekamais minimums saimnieciskās darbības ienākumam un algota darba ienākumam vienlaicīgi.

Tādējādi nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un nav darba attiecībās ar darba devēju, nodokļu grāmatiņu varēs glabāt pie sevis līdz stāsies darba attiecībās.

Invalīdam, ja tas iegūst vai zaudē tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu, vairs nebūs jāiet uz VID, bet viņš 10 dienu laikā par to varēs informēt darba devēju vai citu institūciju, kurā ir iesniegta grāmatiņa, uzrādot Invalīda apliecību. Darba devējs vai cita institūcija, kurā ir iesniegta grāmatiņa, veiks attiecīgu ierakstu grāmatiņā.

Noteikumu projektā, ievērojot Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzēto, arī noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieks, uzsākot darba attiecības ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, grāmatiņu iesniedz mikrouzņēmumā. Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir darba attiecībās ar vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, grāmatiņu būs jāiesniedz vienā no mikrouzņēmumiem un ar iesniegumu jāinformē pārējie mikrouzņēmumi par grāmatiņas iesniegšanu konkrētajā mikrouzņēmumā.

FM: Par stingrāku vēršanos pret pārkāpējiem kases aparātu un kases sistēmu jomā

1.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā, lai novērstu Latvijā pastāvošo situāciju attiecībā uz pretlikumīgu iejaukšanos kases aparātu un kases sistēmu programmatūrās, mērķtiecīgi slēpjot vai samazinot ar nodokli apliekamos ienākumus.

Grozījumi paredz pastiprināt atbildību par pārkāpumiem atbilstoši izdarītā pārkāpuma smagumam, nosakot lielāku administratīvā pamatsoda – naudas soda – apmēru, kā arī paredzot administratīvo papildsodu – administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskāciju.

Veicot nodokļu kontroles pasākumus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis gadījumus, kad atsevišķu uzņēmumu darbinieki veic krāpnieciskas darbības – labo vai dzēš kases aparāta fiskālajā atmiņā vai elektroniskajā kontrollentē esošo informāciju. Tāpat arī konstatēts, ka šobrīd noteiktie administratīvie sodi par šādiem pārkāpumiem nesasniedz savu mērķi.

Tādējādi grozījumi paredz par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu un lietotāju pienākumu nepildīšanu vienotu soda apmēru – fiziskām personām līdz tūkstotim latu, savukārt juridiskām personām līdz trīs tūkstošiem latu, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Savukārt par šādiem pārkāpumiem, ja tie ir izdarīti vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamas preces, uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz diviem tūkstošiem latu, bet juridiskām personām – līdz pieciem tūkstošiem latu, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības vietās vai bez konfiskācijas.

Papildus tiek noteikta jauna norma, kas paredz par darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanu darījuma partnerim, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, uzlikt naudas sodu līdz simts latiem.

Attiecīgi paredzēts palielināt atbildību par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu, nosakot par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu naudas sodu fiziskām personām līdz tūkstotim latu, bet juridiskām personām – līdz trim tūkstošiem latu.

Savukārt par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos paredzēts naudas sods fiziskām personām līdz tūkstotim latu, bet juridiskām personām – līdz trim tūkstošiem latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanu

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas nosaka kārtību un kritērijus, kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus. Noteikumu projekts paredz, ka, atzīstot iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus, par tiem tiek piešķirti kredītpunkti. Šāda situācija cilvēkiem atvieglos iespēju apgūt studiju programmas ietvaros esošās zināšanas, prasmes un kompetenci, kā arī iegūt augstākās izglītības dokumentu par attiecīgās studiju programmas sekmīgu pabeigšanu. Iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas gadījumā cilvēkam var rasties iespējas iegūt augstāko izglītību par lētāku maksu, nekā maksājot studiju maksu par studijām studiju programmā.

Iepriekšējā izglītība izstrādātā noteikumu projekta izpratnē ir akreditētā profesionālās tālākizglītības programmā, kuras apguve dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni, daļā no akreditētas studiju programmas vai atsevišķā studiju kursā, vai studiju modulī, kuru persona ir apguvusi kā klausītājs, iegūtas augstākās izglītības pakāpei atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetence.

Līdz likuma "Grozījumi Augstskolu likumā" spēkā stāšanās brīdim 2011.gada 1.augustā Augstskolu likums neparedzēja iespēju atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus. Tāpēc, lai iegūtu augstākās izglītības dokumentu, cilvēkam bija jāapgūst visi studiju programmā ietvertie studiju kursi, kaut gan atsevišķas šai studiju programmā esošās zināšanas, prasmes un kompetence jau bija iegūtas iepriekšējās izglītības vai profesionālās darbības ceļā. 

Noteikumu projekts attiecas uz personām, kuras vēlas, lai viņu iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtie studiju rezultāti tiktu atzīti, un kuras gribētu turpināt savu izglītošanos studiju programmās. Plānots, ka lēmumus par iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu pieņems augstskolas vai koledžas.

Noteikumu projekta tālāku virzību konceptuāli atbalsta Rektoru padome un Augstākās izglītības padome.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa