Islandes Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kornēliuss Sigmundsons
Akreditācijas ceremonijā vēstuli uzrunājot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Islandes Republikas vēstnieks Kornēliuss Sigmundsons teica:
— Jūsu ekselence! Man ir gods pasniegt Jums manu kā Islandes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā ar rezidenci Helsinkos akreditācijas vēstuli un mana priekšgājēja atsaukuma vēstuli.
Es nesu Jūsu ekselencei siltus sveicienus no Islandes prezidenta Oulafura Ragnara Grīmsona kunga. Prezidentam ir labas atmiņas par viņa valsts vizīti Latvijā pagājušā gada jūnijā, un viņš ar prieku gaida iespēju sveikt Jūsu ekselenci un Ulmanes kundzi Islandē nākamajā nedēļā.
Mūsu valstīm šajā gadsimtā ir bijusi līdzīga demokrātijas evolūcija. Gadsimta sākumā mēs ieguvām savu valdību, tad 1918.gadā kļuvām neatkarīgi Dānijas sadraudzības sastāvā un visbeidzot 1944.gadā ieguvām pilnu republikas statusu. Šī gadsimta deviņdesmitajos gados Latvija svin nacionālās suverenitātes atgūšanu un bauda brīvību, kas saglabājās dzīva cilvēku sirdīs daudzo grūto gadu desmitu laikā.
Baltijas valstu neatkarības atzīšana, kas tika apstiprināta Islandes parlamenta — Altinga — rezolūcijā 1991.gada februārī, un diplomātisko attiecību nodibināšanas akta parakstīšana 1991.gada 26.augustā Reikjavīkā ir notikumi, ko mēs nekad neaizmirsīsim. Mūsu valstu neatkarības cīņu panākumi pierāda, ka tautas griba galu galā uzvar, ka mazās valstis bez militārā spēka var kalpot kā piemērs pārējām.
Pēdējo astoņu gadu laikā mūsu attiecības ir attīstījušās dažādās jomās, no tām ne mazāk svarīgas ir ekonomika un kultūra. Izcils Islandes mūziķis tagad ir Latvijas orķestra galvenais diriģents Rīgā. Šeit ir uzstājies Islandes balets un kori no mūsu valsts.
Vakar, 13.aprīlī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza
Bulgārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks aleksandrs jordanovs
Akreditācijas ceremonijā vēstuli uzrunājot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Bulgārijas Republikas vēstnieks Aleksandrs Jordanovs teica:
— Jūsu eselence! Man ir liels gods pēc diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gadā būt pirmajam jaunās un demokrātiskās Bulgārijas vēstniekam jūsu skaistajā zemē — Latvijas Republikā.
Šodien mūsu valstis ir izdarījušas politisko izvēli par labu demokrātijai, tirgus ekonomikai, likuma varai un kopīgajai Eiropas nākotnei. Mēs risinām arī līdzīgas iekšējās problēmas, pārstrukturējot ekonomiku un virzoties uz tiem pašiem stratēģiskajiem ārpolitikas mērķiem — dalību NATO un Eiropas Savienībā.
Šie kopīgie mērķi ir stingrs pamats aktīvai un abpusēji izdevīgai sadarbībai un kopīgai rīcībai. Bulgārija un Latvija varētu savstarpēji palīdzēt centienos tuvākajā nākotnē kļūt par partneriem un sabiedrotajiem Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās un aizsardzības struktūrās. Bulgārijas prezidents un valdība vēlas veicināt divpusējo attiecību attīstību visās savstarpēji interesējošās jomās, un es kā vēstnieks Latvijā pielikšu visas pūles, lai palīdzētu un veicinātu šos centienus.
Jūsu ekselence! Bulgārijai un Latvijai daudzus gadus bija liegtas tiesības piekopt suverēnu un neatkarīgu ārpolitiku. Tagad šis laiks ir aizgājis pagātnē, un mūsu draudzīgajām valstīm ir iespējas attīstīt savas attiecības savu tautu un kopīgās Eiropas nākotnes interesēs.
Atļaujiet man, prezidenta kungs, pasniegt Jums vēstuli, kas mani akreditē par Bulgārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.
Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Bulgārijas vēstniekam sacīja:
Vakar, 13.aprīlī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza
Bosnijas un Hercegovinas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hasans Dervišbegovičs
Akreditācijas ceremonijā vēstuli uzrunājot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Bosnijas un Hercegovinas Republikas vēstnieks Hasans Dervišbegovičs teica:
— Jūsu ekselence, prezidenta kungs! Man kā Bosnijas un Hercegovinas vēstniekam Latvijas Republikā ir liels gods un prieks pasniegt Jums šo akreditācijas vēstuli. Es pasniedzu Jums arī vēstuli, ar kuru Bosnijas un Hercegovinas prezidents Živko Radišičs paziņo par mana godājamā priekšgājēja Izeta Serdareviča pilnvaru izbeigšanos.
Bosnija un Hercegovina un Latvija ir nelielas Eiropas valstis, kurām šajā gadsimtā, īpaši šajā desmitgadē, ir bijusi līdzīga vēsture.
Es priecājos, ka Latvija pēc padomju impērijas sabrukuma atguva neatkarību un ieguva iespējas veidoties par jaunu neatkarīgu un suverēnu Eiropas valsti. Es gribētu Jūs apsveikt ar to, ka esat diplomātiskā ceļā raduši risinājumus problēmām ar savām kaimiņvalstīm.
Diemžēl Bosnijas un Hercegovinas pieredze bija citāda. Bosnijas neatkarības periodam sekoja agresija pret mūsu valsti. Pirms kara tā bija salīdzinoši labā stāvoklī. Trīsarpus gadu ilga kara rezultātā simtiem tūkstošu cilvēku gāja bojā, divi miljoni pameta savas mājas, un infrastruktūra un ekonomika tika gandrīz pilnībā iznīcināta.
Ir pagājuši trīsarpus gadi kopš Deitonas miera līguma parakstīšanas. Lēnām notiek šī līguma īstenošana ar kopīgu mērķi — panākt mūsu valstī stabilu mieru.
Mēs ceram, ka karš Bosnijā ir aizgājis pagātnē. Mēs, īsi sakot, esam atjaunojuši valsts pamatus, atgriezuši mājās gandrīz pusmiljonu bēgļu un sākuši valsts attīstību. Mēs vēlamies attīstīt modernu, demokrātisku Bosniju, kurā visi cilvēki būs vienlīdzīgi likuma priekšā un visi pilsoņi uzticēsies likumam.
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"