Vakar, 13.aprīlī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza

Islandes Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kornēliuss Sigmundsons

Turpinājums

no 1.lpp.

Šeit nopietnas aktivitātes ir izvērsuši divi lieli Islandes uzņēmumi: MGH/Einskip kuģniecības, transporta un kravu ekspedīcijas jomā un BYKO–LAT kokapstrādes jomā. Mēs ar prieku vērojam šo aktivitāšu attīstību un panākumus.

Mūsu tautu draudzība nav apstrīdama. Es ceru, ka spēsim aktīvi tālāk attīstīt pagājušā desmitgadē ieliktos pamatus un izvērst mūsu attiecības visās jomās.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Islandes vēstniekam sacīja:

— Atļaujiet man Jūs apsveikt kā Islandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Man ir prieks, ka varu raksturot mūsu valstu attiecības kā savstarpēji labvēlīgas un draudzīgas. Tās aizsākās ar Islandes lēmumu atzīt mūsu neatkarību, un tās turpina pilnveidoties.

Mūsu divpusējo sadarbību iespējams izvērst politikā, ekonomikā, kultūrā. Pozitīvi ir tas, ka mums bijusi sekmīga iespēja sarīkot abpusējas vizītes. To laikā gūstam abpusēji vērtīgus iespaidus un zināšanas.

Viena no šī laikmeta zīmēm ir tā, ka notiek nemitīga reģionālās sadarbības paplašināšanās. Tas sakāms arī par mūsu valstīm, jo gan Latvija, gan Islande ir aktīvas Baltijas jūras reģiona nākotnes veidotājas. Mūsu pastāvīgais dialogs ar Ziemeļvalstīm ir kļuvis par nozīmīgu elementu Latvijas attīstībā.

Vēstnieka kungs! Latvija šobrīd ir pamatīgi iekļāvusies Eiropas Savienības un NATO atvērtības procesos. Mūsu politiskā un ekonomiskā attīstība cieši saistīta ar šīm prioritātēm. Mēs pievēršam lielu uzmanību tam, lai izveidotu Latviju kā investīcijām pievilcīgu zemi, un vēlamies, lai arī Islandes uzņēmēji šeit arī turpmāk atrastu iespējas labai sadarbībai.

Politiskās un ekonomiskās reformas Latvijā ir kļuvušas par pamatu iekšpolitiskajai stabilitātei un drošam skatam nākotnē. Latvija savu nākotni veido kopā ar draudzīgajām partnervalstīm. Latvija ir ieinteresēta padziļināt savu dialogu ar Islandi.

Vēstnieka kungs! Atļaujiet jums novēlēt panākumus jūsu darbā. Lai jums izdodas jūsu ieceres, kuras tuvinās mūsu tautas.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 13. aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kornēliusu Sigmundsonu.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume sveica Islandes vēstnieku sakarā ar stāšanos amatā un izteica gandarījumu par Islandes patieso ieinteresētību sadarboties ar Latviju.

J.Straume atzinīgi novērtēja Latvijas un Islandes sadarbības attīstību, vienlaikus atzīmējot, ka tās potenciāls nav izsmelts. Svarīgs posms divpusējās sadarbības attīstībā bija Islandes prezidenta Oulafura Ragnara Grīmsona vizīte mūsu valstī. Savukārt šajā mēnesī, īsi pirms Vašingtonas galotņu tikšanās, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis dosies vizītē uz Islandi, tā dodot savu ieguldījumu divpusējo attiecību stiprināšanā un padziļināšanā.

Sarunas dalībnieki pārrunāja ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos saistītos jautājumus. Islandes vēstnieks atzīmēja, ka Islande atbalsta Igaunijas, Lietuvas un Latvijas uzņemšanu NATO, kas spilgti izpaudies Madrides sanāksmes laikā, panākot Baltijas reģiona valstu pieminēšanu gala dokumentā.

J.Straume un K.Sigmundsons apsprieda notikumu attīstību Balkānu reģionā Kosovas konflikta kontekstā. Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka Latvijas Ārlietu ministrija ir paudusi izpratni par NATO militāro akciju sākšanu pret Dienvidslāviju. Latvija gatavojas nosūtīt palīdzības kravas Kosovas bēgļiem un apsver iespēju uzņemt savā valstī ierobežotu bēgļu skaitu.

Abas puses pauda ieinteresētību starpparlamentu sadarbības padziļināšanā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, savā ļoti koncentrētajā un aptverošajā runā jūs jau labi raksturojāt mūsu valstu īpaši labās attiecības kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Pastāstiet, lūdzu, ar ko jūs sāksit savu vēstnieka darbu Latvijā, turpinot mūsu valstu teicamās un ļoti zīmīgās attiecības!

— Man ir liels prieks, ka šodien esmu iesniedzis savu akreditācijas vēstuli Rīgā. Šīs nedēļas atlikušajā daļā man jūsu valstī būs vismaz 12 vai 13 tikšanās ar Latvijas augsta ranga amatpersonām. Es apmeklēšu arī Latvijā pārstāvētos Islandes uzņēmumus. Taču īpašu prieku man sagādās fakts, ka jau šosvētdien es Islandē sagaidīšu Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Ainu Ulmanes kundzi, kas tur ieradīsies oficiālā vizītē. Tas man būs īpaši nozīmīgs pienākums.

— Kā jūs vērtējat šīs gaidāmās Latvijas Republikas Valsts prezidenta valsts vizītes nozīmi jūsu zemē?

— Mums ir liels prieks uzņemt Latvijas prezidentu valsts vizītē Islandē. Viņš ir pirmais kādas Baltijas valsts galva, kas apmeklē Islandi. Šī vizīte būs vēl viens apliecinājums teicamajām attiecībām starp mūsu valstīm.

— Vai pārskatāmā laikā ir paredzētas arī Lietuvas un Igaunijas prezidentu vizītes Islandē?

— Šoruden Islandi apmeklēs Igaunijas prezidents. Lietuvas prezidents, iespējams, nākamajā gadā. Taču Latvijas prezidents Islandē ieradīsies jau svētdien.

— Kādi varētu būt šīs vizītes nozīmīgākie rezultāti?

— Pagaidām vēl ir varbūt pāragri raksturot vizītes konkrētos rezultātus. Taču varu teikt, ka mēs šo vizīti vispirms redzam kā elementu, kas tālāk nostiprina attiecības starp mūsu valstīm un rāda to tālākās attīstības iespējas.

Mums ir ļoti labas politiskās attiecības, kas turpinās jau gandrīz desmit gadu. Mums ir arī labas kultūras attiecības —islandiešu mākslinieki uzstājas jūsu valstī, un latvieši ierodas Islandē. Sekmīgi attīstās arī biznesa attiecības. Jūsu lasītājiem būs interesanti zināt, ka tiešās Islandes investīcijas Latvijā, rēķinot caurmērā uz katru investētājas valsts iedzīvotāju, ir lielākās par jebkuras citas valsts investīcijām jūsu valstī.

— Islande ir NATO dalībvalsts un arī viena no Ziemeļatlantijas savienības dibinātājām. Kā jūs vērtējat Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi iestāties NATO?

— Mēs pilnā mērā atbalstām šo Latvijas vēlēšanos un esam to konsekventi darījuši jau divus gadus. Kopā ar vairākām citām valstīm panācām, ka Madrides sanāksmes nobeiguma dokumentā tiek lietoti formulējumi, kas neizslēdz Latvijas un pārējo Baltijas valstu iespēju iestāties Ziemeļatlantijas savienībā. Un arī Vašingtonas sanāksmē mēs sekosim, lai tiktu lietoti principam "Madride plus" atbilstoši formulējumi. Proti, lai Vašingtonas samita noslēguma deklarācijā trīs Baltijas valstis būtu nosauktas vārdos.

Kornēliuss Sigmundsons dzimis Reikjavīkā 1947. gadā. Studējis Jorkas universitātē Anglijā, iegūstot bakalaura grādu sociālajās zinātnēs. Ar Starptautiskā tirdzniecības centra stipendiju studējis mārketingu. Pēc darba Islandes Eksporta valdē 1973. gadā sācis diplomāta karjeru Islandes Ārlietu ministrijā. No 1974. līdz 1978. gadam bijis Islandes pastāvīgā pārstāvja vietnieks starptautiskajās organizācijās Ženēvā, bet no 1978. līdz 1985. gadam un arī no 1991. līdz 1996. gadam — Islandes pastāvīgā pārstāvja vietnieks ANO Ņujorkā. Divas reizes — no 1987.l īdz 1991. gadam un no 1996. gada — Islandes prezidenta kancelejas ģenerālsekretārs. No 1992. līdz 1996. gadam bijis Islandes ģenerālkonsuls Ņujorkā, bet 1992. — 1993. gadam — Islandes pilnvarotais lietvedis ANO. Saņēmis Islandes, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Luksemburgas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Somijas apbalvojumus. Runā islandiešu, angļu, dāņu, zviedru valodā, ir zināšanas arī vācu un franču valodā. Precējies, trīs bērni.

Vakar, 13.aprīlī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza

Bulgārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks aleksandrs jordanovs

Turpinājums

no 1.lpp.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Bulgārijas vēstniekam sacīja:

— Atļaujiet man sveikt Jūs kā Bulgārijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Šis ir svarīgs laiks visa kontinenta nākotnes veidošanā. Tagad tiek izdarīti lēmumi, kuriem būs ilglaicīgas sekas. Šos lēmumus izdarot, nedrīkst aizmirst vienotās Eiropas ideju kā kopējo mērķi.

Gan Eiropas Savienības, gan NATO atvērtības process izsaka šo ideju, tāpēc Latvija aktīvi piedalās tajos. Mūsu valsts un sabiedrības attīstības filozofija cieši saistīta ar ideju par vienotu Eiropu un mūsu iesaisti starptautiskajās organizācijās. Tā ir joma, kurā Latvijas un Bulgārijas centieni sakrīt un kurā mēs varam mācīties viens no otra.

Vēstnieka kungs! Mūsu valstīm vēl tikai veidojas sadarbības pieredze, tāpēc jo skaidrāk ir jāapzinās iespējas plašai un abpusēji produktīvai sadarbībai. Mums nepieciešams izvērsts politiskais dialogs, ieskaitot dialogu augstākajā līmenī.

Arī ekonomiskajai kooperācijai ir plašas perspektīvas. Latvija veido sevi kā atvērtu un investīcijām draudzīgu ekonomisko telpu.

Nozīmīga joma abpusējai interesei ir kultūra un izglītība, kā arī tūrisms. Tas tuvina mūsu tautas un dara mūs par labiem draugiem un partneriem.

Vēstnieka kungs! Jūs uzsākat darbu Latvijā laikā, kad pie mums un arī visā kontinentā ir strauja un dinamiska attīstība. Atļaujiet Jums novēlēt radošu darbu mūsu tautu interesēs!

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat savu nupat notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Tā bija ļoti saturīga saruna. Vispirms mēs apmainījāmies viedokļiem par situāciju Balkānos, kas mūs, bulgārus, īpaši interesē. Prezidents vaicāja par mūsu viedokli, analīzi un situācijas vērtējumiem. Viņu interesēja arī mūsu prognozes par situācijas attīstību. Mēs apmainījāmies arī viedokļiem par to, ko mēs sagaidām no NATO sanāksmes Vašingtonā aprīļa beigās sakarā ar NATO paplašināšanas koncepciju. Es varu ar gandarījumu atzīmēt, ka Latvijas prezidenta teiktais pilnībā saskan ar Bulgārijas pozīciju — ko mēs sagaidām no Vašingtonas sanāksmes un ko mēs šajā sanāksmē aizstāvēsim.

Mēs runājām arī par abu valstu ekonomisko attiecību attīstību, par tūrisma sakaru attīstību un reformām, kas tiek īstenotas abās valstīs. Prezidents parādīja ļoti labu izpratni par situāciju Bulgārijā. Domāju, ka mūsu attiecības turpmāk attīstīsies visnotaļ sekmīgi.

— Kāda ir Bulgārijas oficiālā attieksme pret NATO aviācijas uzbrukumiem Dienvidslāvijas militārajiem objektiem?

— Bulgārijas prezidents ir izteicis atbalstu NATO operācijām Dienvidslāvijā. Vēl 90. gadu sākumā mēs dažādos līmeņos brīdinājām par briesmām. Tagad, kad šīs briesmas izlauzušās uz āru un risinās karadarbība, mēs, protams, esam ļoti satraukti. Mēs domājam, ka Miloševičam ir daudz plašāka koncepcija, kas tālu pārsniedz Kosovas etniskās tīrīšanas plānus. Etniskā krīze ir tikai mērķis pavisam citu, plašāku, mērķu sasniegšanai. Viens no šiem mērķiem ir situācijas destabilizācija veselā reģionā. Un šis mērķis jau arī tiek īstenots. Pašlaik vērojamā humānā katastrofa, kas iespaido arī citas Dienvidslāvijas kaimiņvalstis — Maķedoniju, Albāniju un varbūt tuvojas arī Bulgārijai, norāda, ka tiek īstenots plašs stratēģiskais plāns — destabilizēt situāciju visā Balkānu reģionā.

Otrais ar šo situācijas destabilizāciju saistītais Miloševiča mērķis — aizkavēt NATO un Eiropas Savienības paplašināšanas procesu mūsdienu Eiropā. Bulgārijai tā ir ļoti liela problēma, jo mūsu valsts grib iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Tāpēc es domāju, ka ES un NATO jāmeklē ātri konflikta atrisināšanas līdzekļi, jo ilgstošs konflikts varētu ļoti slikti ietekmēt mūsu valsti, gan valsts ekonomiku, gan sabiedrības psiholoģiju.

— Kādas būs jūsu vēstnieka darba prioritātes Latvijā?

— Galvenā prioritāte būs starpvalstu dokumentu parakstīšana. Vairāki no šādiem dokumentiem attiecas uz ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstīšanu starp Bulgāriju un Latviju. Es domāju, ka vēl šogad šie dokumenti tiks parakstīti. Otrais jautājumu loks attiecas uz cilvēku sakariem starp mūsu valstīm. Vispirms tā ir vīzu režīma problēma. Šobrīd izveidojusies tāda situācija, ka pie mums Bulgārijā nav vīzu režīma Latvijas pilsoņiem, bet Bulgārijas pilsoņiem, lai iebrauktu Latvijā, joprojām vajadzīgas vīzas. Taču es ceru, ka jau šogad mēs parakstīsim vienošanos par nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu un tad varēsim domāt arī par bezvīzu režīma noslēgšanas līgumu.

Protams, starp mūsu valstīm pastāv ļoti daudz vēl neizmantotu iespēju, piemēram, tūrisma, sporta, kultūras sakaru utt. attīstīšanai. Domāju, ka šī gada beigās Latviju apmeklēs Bulgārijas ārlietu ministrs. Ceru, ka arī Latvijas politiķi apmeklēs Bulgāriju, ka attīstīsies kontakti starp dažādām politiskajām partijām un ka starp mūsu valstīm sekmīgi attīstīsies arī cilvēku kontakti visdažādākajos līmeņos.

Aleksandrs Jordanovs dzimis 1952. gadā Varnā. Studējis bulgāru filoloģiju, iegūstot doktora grādu. Pēc tam studējis arī Pedagoģiskajā institūtā un darbojies kā brīvais žurnālists. Bijis Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Literatūras institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.

Ir Bulgārijas Radikālās demokrātiskās partijas priekšsēdētājs. Kopš 1990. gada bijis Bulgārijas parlamenta deputāts un ārlietu komisijas loceklis, vēlāk arī šīs komisijas priekšsēdētājs. No 1992. līdz 1994. gadam bija Bulgārijas parlamenta priekšsēdētājs. 1998. gadā tika iecelts par Bulgārijas vēstnieku Polijā. Viņa rezidence ir Varšavā. Runā franču, poļu un krievu valodā. Precējies, ir divi bērni.

Vakar, 13.aprīlī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza

Bosnijas un Hercegovinas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hasans Dervišbegovičs

Turpinājums no 1.lpp.

Mēs esam pateicīgi starptautiskajai sabiedrībai par atbalstu un palīdzību. Mēs augstu novērtējam Latvijas valdības konstruktīvo politisko lomu, militāro un finansiālo palīdzību Bosnijas un Hercegovinas atjaunošanā. Mūsu tauta to vienmēr atcerēsies.

Mēs apbrīnojam jūsu sasniegumus valsts attīstībā un virzībā uz Eiropas Savienību, NATO un citām starptautiskajām organizācijām, un jūsu pieredze mums būs ļoti noderīga. Mums ir nepieciešamas ciešas saites ar jūsu valsti, kas izpaustos kā ekonomiskā sadarbība, kultūras apmaiņa, sporta aktivitātes un kopīga nostāja jautājumos, kas svarīgi mazām valstīm to identitātes un vietas starptautiskajā sabiedrībā nosargāšanai.

Jūsu ekselence, prezidenta kungs! Ļaujiet man pasniegt Jums akreditācijas rakstu no Bosnijas un Hercegovinas prezidenta un vēlēt labklājīgu nākotni jūsu valstij un jums personīgi!

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Bosnijas un Hercegovinas vēstniekam sacīja:

— Augsti godātais vēstnieka kungs! Atļaujiet sveikt Jūs kā Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Mūsu valstu savstarpējās attiecības tika izveidotas pirms trim gadiem. Mūsu savstarpējie kontakti ir sākuši attīstīties vispirmām kārtām tieši politiskajā jomā.

Svarīgi ir arī tas, ka Latvija ir sūtījusi savus pārstāvjus kā novērotājus uz vēlēšanām jūsu valstī. Baltijas bataljona pārstāvji ir bijuši iekļauti starptautisko miera uzturēšanas spēku sastāvā jūsu zemē. Latvija atbalsta starptautiskos centienus, kuri vērsti uz to, lai stabilizētu situāciju Bosnijā un Hercegovinā un lai pēc iespējas straujāk sāktos mierīgais atjaunotnes darbs. Latvija ir gatava savu palīdzību sniegt arī turpmāk.

Droša situācija Bosnijā un Hercegovinā ir ne tikai Balkānu reģiona interesēs, bet arī visa kontinenta interesēs.

Vēstnieka kungs! Latvija turpina savu integrācijas politiku Eiropas Savienībā un NATO. Mēs nostiprinām savu iesaisti Baltijas jūras reģionā. Mūsu reģionā veidojas ciešs sadarbības tīkls, kas nodrošina dinamisku attīstību visām šī reģiona valstīm.

Pārveidojot savu ekonomiku un likumdošanu, mēs ņemam vērā starptautisko pieredzi un Eiropā izstrādātos standartus. Latvija kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, un tas sniedz skaidru perspektīvu arī mūsu ārējiem ekonomiskajiem sakariem.

Vēstnieka kungs! Es sveicu Jūs, stājoties pie pienākumu pildīšanas Latvijā.

Es novēlu Jums daudz enerģijas un spēka, veidojot attiecības starp Latviju un Bosniju un Hercegovinu. Mūsu divpusējās attiecības var tuvināt mūsu tautas un būt nozīmīgas Baltijas un Balkānu reģionu nākotnē.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar ko jūs sāksit savas vēstnieka misijas pildīšanu Latvijā?

— Sakarā ar pašreizējo situāciju Bosnijā un Hercegovinā mūsu pašreizējais mērķis un uzdevums ir tiešas politiskās aktivitātes. Bosnijai un Hercegovinai pašlaik ir jācīnās par situācijas stabilizāciju, par Deitonas vienošanās īstenošanu un par labāku starptautiskās sabiedrības izpratni.

— Kāda ir jūsu valsts oficiālā attieksme pret NATO uzlidojumiem Dienvidslāvijas militārajiem objektiem? Un kā jūs redzat šīs problēmas atrisinājumu?

— Ziniet, pirms darba Stokholmā es sešarpus gadus strādāju Sarajevā. Tātad es jau no paša sākuma esmu bijis Bosnijā un Hercegovinā. Es uzskatu, ka pašreizējā situācija Kosovā ir ļoti līdzīga tai, kāda bija Bosnijā 1992. gada aprīlī, maijā un jūnijā. Tolaik miljons cilvēku tika izdzīti no mājām. Trīs mēnešos tika nogalināti cilvēku tūkstoši, daudzi tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. Tas nozīmē, ka starptautiskā sabiedrība toreiz nerisināja šo problēmu. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks beidzot šo problēmu atrisināt. Protams, daudz labāk un mazāk sāpīgi ikvienam būtu bijis šo problēmu atrisināt mierīgi, sarunu ceļā. Taču ir cilvēki, kuri saprot vienīgi sarunu no spēka pozīcijām. Un tad ir nepieciešams pret viņiem lietot šo spēka valodu, pēc tam atgriežoties pie sarunu galda un atrisinot problēmu.

Kosovas problēma vispirms ir cilvēciska katastrofa un tikai pēc tam etniska un politiska problēma.

— Jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik bieži plānojat būt Rīgā?

— Ziniet, man jau ir vēstnieka darba pieredze ne vien valstī, kur vēstnieks rezidē, bet arī citās valstīs. Astoņdesmitajos gados es biju toreizējās Dienvidslāvijas vēstnieks Kuveitā un pārstāvēju Dienvidslāviju arī vairākās citās Persijas līča valstīs. Es gribu uzturēt ciešās attiecības, kādas man jau izveidojušās ar jūsu vēstnieku Stokholmā. Laika gaitā būs redzams, kad man jāierodas Rīgā, un, kolīdz būs šāda vajadzība, es arī būšu šeit.

Dr. Hasans Dervišbegovičs dzimis 1943. gadā Tuzlā. Ieguvis bakalaura grādu Ķīmiskās inženierijas fakultātē Tuzlā un maģistra grādu šajā pašā specialitātē Belgradā, kā arī doktora grādu ķīmiskajā inženierijā (atkal Tuzlā). Līdz 1987. gadam strādājis par neorganiskās ķīmijas pasniedzēju Tuzlas augstskolā, bet no 1977. līdz 1978.gadam — par mācību spēku Līdsas universitātē Anglijā. No 1978. līdz 1982. gadam bijis Tuzlas pilsētas mērs, bet no 1982.līdz 1986. gadam — Bosnijas un Hercegovinas izglītības, kultūras, zinātnes un sporta ministrs. 1986. gadā strādājis Dienvidslāvijas ārlietu federālajā sekretariātā. No 1987. līdz 1991. gadam bijis Dienvidslāvijas vēstnieks Kuveitā, vienlaikus arī nerezidējošais vēstnieks Omānā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jemenā. No 1992. gada bijis Bosnijas un Hercegovinas īpašo uzdevumu vēstnieks, bet no 1996. gada — Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministra vietnieks. Kopš pērnā gada Bosnijas un Hercegovinas vēstnieks Zviedrijā ar rezidenci Stokholmā. Precējies, ir divas meitas.

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"