Ministru kabineta noteikumi Nr.675

Rīgā 2011.gada 30.augustā (prot. Nr.50 6.§)

Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā

Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 2.¹ panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, kā arī uzturēšanās ierobežojumus minētajām personām.

2. Šajos noteikumos iekļautās normas attiecina arī uz Latvijas pilsoņa ģimenes locekli, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību un uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – dalībvalsts) vai viņš ir pakalpojumu sniedzējs, kurš veic komercdarbību Latvijas Republikā un sniedz pakalpojumus personām, kas veic komercdarbību citā dalībvalstī.

3. Šo noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir:

3.1. Savienības pilsoņa laulātais;

3.2. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

3.3. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā.

4. Šo noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes loceklis ir:

4.1. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks, kas atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai kam ir kopīga saimniecība ar Savienības pilsoni viņa iepriekšējā mītnes valstī, vai kam nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās šīs personas kopšanu;

4.2. partneris, ar kuru Savienības pilsonim ir vismaz divus gadus ilgušas vai reģistrētas attiecības. Termins "partneris" šo noteikumu izpratnē lietots, lai nodrošinātu šajos noteikumos paredzētās tiesības, un neietver tādu partnerattiecību atzīšanu, kas bijušas par pamatu ieceļošanas vai uzturēšanās tiesību piešķiršanai.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajiem Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes locekļiem ir tās pašas šajos noteikumos paredzētās ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, kas ir noteiktas Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, ciktāl šo noteikumu 11.punkts nenosaka citādi.

6. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis Latvijas Republikā ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības vai ir pašnodarbināta persona, viņam nav nepieciešama darba atļauja.

7. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (turpmāk – reģistrācijas apliecība). Reģistrācijas apliecībā iekļauj šādu informāciju:

7.1. reģistrācijas apliecības numurs;

7.2. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

7.3. personas kods;

7.4. reģistrācijas apliecības izsniegšanas datums;

7.5. norādītā dzīvesvieta.

8. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību (turpmāk – pastāvīgās uzturēšanās apliecība). Pastāvīgās uzturēšanās apliecībā iekļauj šādu informāciju:

8.1. pastāvīgās uzturēšanās apliecības numurs;

8.2. personas fotogrāfija;

8.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

8.4. personas kods;

8.5. pilsonība;

8.6. dzimums;

8.7. pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanas datums;

8.8. pastāvīgās uzturēšanās apliecības turētāja paraksts.

9. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju (turpmāk – uzturēšanās atļauja). Uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

9.1. uzturēšanās atļaujas numurs;

9.2. personas fotogrāfija;

9.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

9.4. personas kods;

9.5. pilsonība;

9.6. dzimums;

9.7. uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums;

9.8. uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

9.9. ceļošanas dokumenta numurs;

9.10. uzturēšanās atļaujas turētāja paraksts.

10. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauju (turpmāk – pastāvīgās uzturēšanās atļauja). Pastāvīgās uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

10.1. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas numurs;

10.2. personas fotogrāfija;

10.3. personas vārds (vārdi) un uzvārds;

10.4. personas kods;

10.5. pilsonība;

10.6. dzimums;

10.7. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums;

10.8. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;

10.9. ceļošanas dokumenta numurs;

10.10. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāja paraksts.

11. Šo noteikumu 4.punktā minētajam Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, izsniedz uzturēšanās atļauju atbilstoši Padomes 2002.gada 13.jūnija Regulai Nr.1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem.

12. Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10.punktā minētos dokumentus apstiprina ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) zīmogu, un tos paraksta amatpersona, kas tos izsniegusi.

13. Šo noteikumu 7., 8., 9., 10. un 11.punktā minētos dokumentus izsniedz bez maksas.

14. Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10.punktā minēto dokumentu, kā arī 49.punktā minētās izziņas esība nevar tikt uzskatīta par priekšnoteikumu, lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu īstenot kādas tiesības vai saņemt valsts pārvaldes iestādes sniegtu pakalpojumu, apstiprinot savas tiesības (statusu) ar citiem pierādījumiem.

15. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā.

II. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana Latvijas Republikā

16. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

17. Ar valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības jautājumiem saistītu lēmumu par atteikumu ieceļot vai atteikumu izsniegt vīzu šo noteikumu 16.punktā minētajām personām paziņo rakstiski, paskaidrojot atteikuma iemeslu, izņemot gadījumus, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.

18. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Padomes 2001.gada 15.marta Regulā Nr.539/2001/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (turpmāk – regula Nr.539/2001/EK). Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, saskaņā ar regulas Nr.539/2001/EK nosacījumiem ir jābūt vīzai, viņš var ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, ja viņam ir kādā dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja un viņš:

18.1. ieceļo Latvijas Republikas teritorijā, nešķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu;

18.2. ieceļo Latvijas Republikā, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, un pavada Savienības pilsoni vai pievienojas viņam.

19. Ja Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu, Valsts robežsardzes amatpersona nodrošina iespēju iegūt nepieciešamos dokumentus vai tos iesniegt Valsts robežsardzē, vai citādi pierādīt, ka personai ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, un pieņem lēmumu atļaut personai ieceļot Latvijas Republikā.

20. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim ir tiesības saņemt ieceļošanas vīzu.

21. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība (turpmāk – pārstāvniecība), pārvalde vai Valsts robežsardze, pieņemot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa vīzas pieteikumu:

21.1. neiekasē valsts nodevu par vīzas pieteikuma izskatīšanu;

21.2. pieprasa derīgu ceļošanas dokumentu un dokumentus, kas apliecina Savienības pilsoņa ģimenes locekļa saikni ar Savienības pilsoni. Citi ieceļošanas pamatojuma dokumenti nav nepieciešami;

21.3. nodrošina iespēju neizmantot ārpakalpojumu kompāniju, bet vīzas pieteikumu iesniegt pārstāvniecībā (ja vīzas pieteikums tiek iesniegts ārvalstī).

22. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izsniedz vienoto vīzu daudzkārtējai ieceļošanai ar iespējami garāku derīguma termiņu. Vīzu izsniedz iespējami īsākā laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem vīzu izsniegšanas jomā.

23. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim vīzu neizsniedz, atceļ vai anulē, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis rada tiešus, konkrētajā brīdī pastāvošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

24. Ja vīzu nav bijis iespējams saņemt pārstāvniecībā, to var saņemt Ministru kabineta noteiktajā robežkontroles punktā.

III. Savienības pilsoņa uzturēšanās Latvijas Republikā

25. Ja Savienības pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas pārvaldē un saņem reģistrācijas apliecību.

26. Savienības pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešams reģistrēties pārvaldē, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:

26.1. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigšanās Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas pārvaldē, ja ir pierādījumi, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam ir izredzes nodibināt darba attiecības;

26.2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā;

26.3. ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes audzēknis, un viņa paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu.

27. Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt reģistrācijas apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

27.1. viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā darbinieka statusā;

27.2. viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;

27.3. viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai darbinieks pie dalībvalstī reģistrētas personas, kas ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;

27.4. viņš iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, kā arī derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo medicīnisko vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai veselības apdrošināšanas polise. Pietiekams iztikas nodrošinājums šo noteikumu izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas atbilst vismaz 50 % no attiecīgajā laikposmā noteiktā minimālās darba algas apmēra;

27.5. viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo medicīnisko vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

27.6. viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušā ārzemnieka laulātais un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo medicīnisko vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

27.7. Latvijas Republikā pār viņu nodibināta aizgādnība vai aizbildnība.

28. Reģistrācijas apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

28.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju;

28.2. apliecinājumu, ka viņš atbilst kādam no šo noteikumu 27.punktā minētajiem nosacījumiem;

28.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku vai aizbildņa parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja reģistrācijas apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem vai aizbildni. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

29. Savienības pilsonis saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu Latvijas Republikā, ja viņš:

29.1. uz laiku ir darbnespējīgs slimības vai nelaimes gadījuma dēļ;

29.2. ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā, līdz reģistrācijai ir bijis nodarbināts ilgāk par gadu un nodarbinātības pārtraukums iestājies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

29.3. ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs pirmo 12 mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas. Šādā gadījumā darbinieka statusu Savienības pilsonim saglabā līdz sešiem mēnešiem;

29.4. ir uzsācis ar iepriekšējo nodarbinātību saistītas profesionālās izglītības programmas apguvi Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā profesionālās izglītības iestādē. Nosacījumu par izglītības programmas apguves saistību ar iepriekšējo nodarbinātību nepiemēro, ja nodarbinātības pārtraukums iestājies no personas neatkarīgu apstākļu dēļ.

30. Savienības pilsonim ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

30.1. tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus likumīgi uzturējies Latvijas Republikas teritorijā;

30.2. pirms dalībvalsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un dokumentus pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai iesniedzis 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu;

30.3. ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmuša Savienības pilsoņa, Savienības pilsoņa ģimenes locekļa, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns.

31. Savienības pilsonim, kurš darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā uzturējies Latvijas Republikas teritorijā laikposmu, īsāku par pieciem secīgiem gadiem, ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

31.1. savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12 mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;

31.2. ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā divus gadus un pārtraucis darbu Latvijas Republikā neatgriezeniskas darbnespējas dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;

31.3. pēc trīs gadus ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, saglabājot savu dzīvesvietu Latvijas Republikā un atgriežoties tajā katru dienu vai vismaz reizi nedēļā.

32. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto laiku, kad persona nav strādājusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ, un neierašanos darbā vai darba pārtraukšanu slimības vai nelaimes gadījuma dēļ uzskata par nodarbinātības laiku.

33. Šo noteikumu 31.punktā minēto nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro, ja Savienības pilsoņa laulātais ir vai ir bijis Latvijas pilsonis, bet Latvijas pilsonību zaudējis, stājoties laulībā ar Savienības pilsoni.

34. Pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

34.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību;

34.2. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 30. vai 31.punktā minēto apstākļu esību;

34.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja pastāvīgās uzturēšanās apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

IV. Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās Latvijas Republikā

35. Tiesības uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Savienības pilsoni, kurš uzturas Latvijā saskaņā ar šo noteikumu 27., 29., 30. vai 31.punktu, vai Latvijas pilsoni saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu ir arī Savienības pilsoņa ģimenes loceklim.

36. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, ja viņš:

36.1. tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus likumīgi uzturējies Latvijas Republikā. Nosacījumu par nepārtrauktas piecu gadu likumīgas uzturēšanās Latvijas Republikā nepieciešamību neattiecina uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, ja attiecīgais Savienības pilsonis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu;

36.2. ir Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa nepilngadīgais bērns un attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā.

37. Lai pieprasītu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja ģimenes loceklis ir Savienības pilsonis, vai uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja ģimenes loceklis nav Savienības pilsonis, Savienības pilsoņa ģimenes loceklis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

37.1. aizpildītu noteikta parauga anketu (pielikums), ja viņš iepriekš nav saņēmis reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju;

37.2. dokumentu, kas apliecina laulības, radniecības vai reģistrētu partnerattiecību faktu;

37.3. pieprasot reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju, – apliecinājumu, ka viņam ir derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo medicīnisko vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai personai ir derīga veselības apdrošināšanas polise un pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, ja Savienības pilsonim, ar kuru kopā attiecīgā persona uzturas Latvijas Republikā, izsniegta reģistrācijas apliecība saskaņā ar šo noteikumu 27.4., 27.5. vai 27.6.apakšpunktu, vai persona uzturēsies Latvijas Republikā kopā ar Latvijas pilsoni;

37.4. pieprasot reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju, – dokumentu, kas apstiprina faktu par kopīgu mājsaimniecību vai faktu, ka persona atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai viņai nopietnu veselības traucējumu dēļ ir vajadzīga personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās sava ģimenes locekļa kopšanu;

37.5. pieprasot reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju, – dokumentu, kas apliecina, ka nereģistrētajās partnerattiecībās dzimis bērns, vai dokumentus, kas apliecina, ka nereģistrētās partnerattiecības ilgušas vismaz divus gadus, tajā skaitā dokumentus par kopīgu kredītu nekustamā īpašuma iegādei, kopīgu nekustamo īpašumu vai kopīgu mājsaimniecību;

37.6. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku vai aizbildņa parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem vai aizbildni. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu;

37.7. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 40. vai 41.punktā minētos apstākļus, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā Savienības pilsoņa izceļošanas vai nāves gadījumā vai ja laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;

37.8. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 2.punktā minētos apstākļus, ja uzturēšanās tiesības pieprasa Latvijas pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis.

38. Lai atjaunotu pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, Savienības pilsoņa ģimenes loceklis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

39. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, uzturēšanās atļauju izsniedz:

39.1. uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja Savienības pilsoņa paredzamais uzturēšanās laiks Latvijas Republikā ir īsāks nekā pieci gadi;

39.2. uz 10 gadiem, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim piešķirtas tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā.

40. Savienības pilsoņa izceļošanas, nāves, šķiršanās vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu gadījumā Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats ir Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš atbilst kādam no šo noteikumu 27.punktā minētajiem nosacījumiem, vai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats nav Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš atbilst kādam no šo noteikumu 27.punktā minētajiem nosacījumiem un:

40.1. pirms laulības šķiršanas vai atzīšanas par spēkā neesošu ir bijis laulībā ar Savienības pilsoni vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz gadu uzturējies Latvijas Republikā;

40.2. saskaņā ar laulāto vienošanos vai tiesas nolēmumu Savienības pilsoņa bērns paliek tā laulātā apgādībā, kurš nav Savienības pilsonis;

40.3. laulātie vienojas vai tiesas nolēmums paredz, ka laulātajam, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesības tikties ar nepilngadīgu bērnu Latvijas Republikas teritorijā;

40.4. tas ir pamatots ar īpaši sarežģītiem apstākļiem, piemēram, persona ir ģimenē notikušas vardarbības upuris, un vardarbība notikusi laulības laikā;

40.5. viņš ir uzturējies Latvijas Republikā vismaz gadu pirms viņa ģimenes locekļa – Savienības pilsoņa – nāves;

40.6. viņš ir izceļojušā vai mirušā Savienības pilsoņa bērns, kurš iegūst izglītību Latvijas Republikas izglītības iestādē. Šādā gadījumā tiesības uzturēties Latvijas Republikā saglabājas līdz mācību vai studiju beigām. Uz Savienības pilsoņa bērnam izsniegtās reģistrācijas apliecības vai uzturēšanās atļaujas laiku Latvijas Republikā ir tiesīgs uzturēties arī bērna vecāks, kura apgādībā bērns atrodas.

41. Ja Savienības pilsonis, kurš Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona, nomirst, pirms ieguvis tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, viņa ģimenes locekļi, kuri uzturējušies kopā ar viņu Latvijas Republikā, iegūst tiesības pastāvīgi uzturēties, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

41.1. Savienības pilsonis – darbinieks vai pašnodarbinātā persona – līdz nāves dienai ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā divus gadus;

41.2. Savienības pilsoņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

41.3. mirušā Savienības pilsoņa laulātais ir zaudējis Latvijas pilsonību, noslēdzot laulību.

V. Reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība

42. Dokumentus reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis iesniedz pārvaldē personīgi. Nepilngadīgās personas vietā attiecīgos dokumentus var iesniegt šīs personas likumiskais pārstāvis. Ja Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās mērķis saistīts ar nodarbinātību, pakalpojumu sniegšanu vai izglītības iegūšanu Latvijas Republikā, dokumentus pārvaldē var iesniegt arī darba devēja, pakalpojumu saņēmēja vai izglītības iestādes pilnvarots pārstāvis.

43. Savienības pilsonis dokumentus reģistrācijas apliecības pieprasīšanai iesniedz triju mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

44. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, dokumentus uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz pārstāvniecībā vai pārvaldē savas likumīgās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

45. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis iesniedz šajos noteikumos minēto dokumentu kopijas, uzrādot dokumentu oriģinālus.

46. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kas saistīta ar Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa uzturēšanos Latvijas Republikā, gan no minētajām personām, gan no Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijām un tiesām, kā arī ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts informāciju par Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa iepriekšējiem likumpārkāpumiem. Informāciju par likumpārkāpumiem no personas iepriekšējās mītnes valsts var pieprasīt triju mēnešu laikā pēc dokumentu iesniegšanas dienas uzturēšanās tiesību pieprasīšanai, un šādu informāciju pieprasa tikai gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

47. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir iesniedzis pieprasījumu sociālās palīdzības saņemšanai, attiecīgā pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas par to informē pārvaldi.

48. Reģistrācijas apliecību Savienības pilsonim izsniedz nekavējoties pēc visu šajos noteikumos minēto dokumentu iesniegšanas. Lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu pieņem 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

49. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis un pārvaldē iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, pārvalde nekavējoties izsniedz bezmaksas izziņu, kas apliecina dokumentu iesniegšanas faktu un viņa tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju.

50. Lēmumu par uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta izsniegšanu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, pārvalde pieņem:

50.1.  30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ja persona pieprasa izsniegt uzturēšanās atļauju;

50.2. nekavējoties, ja persona pieprasa atjaunot pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

51. Lai saņemtu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis personīgi ierodas pārvaldē.

52. Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim izsniedz jaunu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja:

52.1. izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība, uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja zudusi;

52.2. mainījušies uzturēšanās tiesības apliecinošajā dokumentā iekļautie dati;

52.3. konstatētas neprecizitātes ierakstos;

52.4. reģistrācijas apliecībā, pastāvīgās uzturēšanās apliecībā, uzturēšanās atļaujā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt personu vai izlasīt attiecīgajā dokumentā norādīto informāciju;

52.5. nav iespējams identificēt tās turētāju, jo būtiski mainījies personas izskats.

53. Pārvaldes amatpersonas lēmumu par atteikumu izsniegt reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai par reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam.

54. Pārvaldes priekšnieka lēmumu Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā.

VI. Uzturēšanās ierobežojumi

55. Reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

55.1. Savienības pilsonis nevar iesniegt šo noteikumu 28. vai 34.punktā minētos dokumentus;

55.2. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis nevar iesniegt šo noteikumu 37.punktā minētos dokumentus;

55.3. sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

55.4. ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību vai reģistrējusi fiktīvas partnerattiecības, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

55.5. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Par draudiem sabiedrības veselībai uzskatāma personas inficēšanās ar infekcijas slimību, kura iekļauta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība konstatēta triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā;

55.6. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš pieprasa pastāvīgas uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, ir uzturējies ārpus Latvijas Republikas ilgāk nekā sešus mēnešus gadā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī);

55.7. pastāvīgās uzturēšanās apliecību pieprasa Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un kuram ir bijis pamats atņemt Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu;

55.8. Savienības pilsonis nav ievērojis šo noteikumu 30.2.apakšpunktā noteikto termiņu, izņemot gadījumu, ja Savienības pilsonis var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ.

56. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis zaudē tiesības uzturēties Latvijas Republikā un viņam izsniegto reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

56.1. viņš pārmērīgi apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu. Šis nosacījums neattiecas uz Savienības pilsoni, kurš ir darbinieks vai pašnodarbinātais Latvijas Republikā, un viņa ģimenes locekli vai Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekli, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Izvērtējumu, vai persona pārmērīgi neapgrūtina sociālās palīdzības sistēmu, veic tās pašvaldības sociālais dienests, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, ņemot vērā personas uzturēšanās ilgumu Latvijas Republikā, pieprasīto sociālās palīdzības pabalstu apmēru, to pieprasīšanas regularitāti, kā arī sociālās palīdzības pieprasīšanas iemeslus;

56.2. vairs nepastāv šajos noteikumos minētie apstākļi, kas var būt par pamatu uzturēšanās tiesību piešķiršanai;

56.3. sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

56.4. ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību vai reģistrējusi fiktīvas partnerattiecības, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

56.5. viņš uzturējies ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus gada laikā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī). Šis nosacījums attiecas tikai uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kurš nav Savienības pilsonis;

56.6. viņš ir ieguvis tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā un uzturējies ārpus Latvijas Republikas nepārtraukti vairāk nekā divus gadus, izņemot gadījumus, ja persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls;

56.7. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība vai veselības traucējums konstatēts triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā.

57. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis laikus nav veicis ar uzturēšanos valstī saistītās administratīvās procedūras vai beidzies viņa ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, viņu nevar izraidīt no Latvijas Republikas.

58. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, iekšlietu ministrs izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa mēneša laikā atstāt Latvijas Republiku un, ja nepieciešams, nosaka ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem.

59. Izbraukšanas rīkojumu izdod, ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Iepriekšēja krimināla sodāmība nevar būt par pamatu izbraukšanas rīkojuma izdošanai.

60. Izdodot izbraukšanas rīkojumu, ņem vērā, cik ilgi attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzturējies Latvijas Republikā, viņa vecumu, veselības stāvokli, ģimenes un ekonomisko stāvokli, sociālo un kulturālo integrāciju Latvijas Republikā un saikni ar izcelsmes valsti.

61. Ja kopā ar Savienības pilsoni, kuram izdots izbraukšanas rīkojums, Latvijas Republikā uzturas arī viņa ģimenes loceklis, attiecīgais ģimenes loceklis var turpināt uzturēties Latvijas Republikā:

61.1. saskaņā ar šiem noteikumiem, ja viņš ir Savienības pilsonis;

61.2. saskaņā ar Imigrācijas likumu, ja viņš nav Savienības pilsonis.

62. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir Latvijas Republikā uzturējies vismaz 10 gadus vai ieguvis pastāvīgas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, viņu var izraidīt tikai būtiska valsts drošības apdraudējuma gadījumā. Nepilngadīgu bērnu var izraidīt tikai gadījumā, ja izraidīšana saskaņā ar starptautiskajiem un nacionālajiem tiesību aktiem ir nepieciešama bērna interešu ievērošanai.

63. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, būtiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, iekšlietu ministrs, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 61.panta pirmo daļu, pieņem lēmumu par viņa iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk – saraksts), un nosaka viņam ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem. Ja attiecībā uz Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli pieņemts lēmums par iekļaušanu sarakstā un viņš atrodas Latvijas Republikā, viņa piespiedu izraidīšanu veic Valsts robežsardze Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

64. Valsts policijas priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs atzinumu par šo noteikumu 58. vai 63.punktā minēto nosacījumu esību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai.

65. Izbraukšanas rīkojumā un lēmumā par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļu iekļaušanu sarakstā papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajam iekļauj datumu un identificējošo numuru atzinumam par šo noteikumu 58., 59., 60., 61. vai 63.punktā minēto nosacījumu esību.

66. Izbraukšanas rīkojumu un lēmumu par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa iekļaušanu sarakstā Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kurš neatrodas Latvijas Republikā un kura atrašanās vieta nav zināma, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.

67. Ar valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības jautājumiem saistītu lēmumu Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim paziņo rakstiski valodā, ko viņš saprot vai kuru viņam vajadzētu saprast, lēmumā ietverot tā saturu un radītās sekas.

68. Ja izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu izpilda vēlāk nekā divu gadu laikā kopš tā pieņemšanas, Valsts policijas priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs novērtē, vai pēc minētā lēmuma pieņemšanas nav mainījušies apstākļi, un sniedz atzinumu iekšlietu ministram par to, vai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis attiecīgajā brīdī faktiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

69. Lēmumu par iekļaušanu sarakstā mēneša laikā pēc tā saņemšanas Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs,
tieslietu ministrs A.Štokenbergs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 30.augusta
noteikumiem Nr.675

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs,
tieslietu ministrs A.Štokenbergs