Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 25.janvarī

Intervija Latvijas Televīzijas 25. janvāra raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Vada Andris Jakubāns

— Labvakar jūsmājās, labvakar ceturtdienā, labvakar šajā lieliskajā putenī. Atkal virs zemes ir sniegs, un kā Mārtiņš Rītiņš saka, kas var būt labāks par šo. Gan pagājušajā nedēļā, gan šonedēļ jūs esat paspiedis rokas daudziem, kas piedalījās janvāra barikādēs. Kādi bija šie rokasspiedieni?

J. Straume: — Jāsaka, ka pēdējā laikā ir nācies pabūt daudzviet Latvijā, tai skaitā arī Rīgā. Ir notikuši daudzi pasākumi. Manas sajūtas ir divējādas. Skatoties sejās cilvēkiem, īpaši jau laukos, tajās var redzēt vilšanos, bet arī spītību un ticību Latvijas valstij.

— Un ko jums atbild: Gods kalpot Latvijai jeb nomurkšķ kaut ko.

J. Straume: — Atbild: Gods kalpot Latvijai. Un Limbažu rajonā, manuprāt, bija ļoti trāpīga atbilde: Gods kalpot Latvijai, nevis zagļiem.

— Šodien Straumes kungs man pirms raidījuma pasniedza barikāžu piemiņas medaļu. Es biju drausmīgā situācijā. Vispirms es biju lepns, ka es saņēmu jūsu ielūgumu. Bet piektdienas rītā es uzzināja, ka no visa avīzes kolektīva tikai mums ar Hānbergu ir piešķirta šī medaļa. Visi pārējie žurnālisti un darbinieki, kas arī tur bija, ir izsvītroti no šī saraksta. Arī rakstniekiem bija šāds saraksts, no kura ļoti daudzi bija izsvītroti. Vai šīs medaļas trūkst? Sakiet, vai man bija tiesības neiet uz šo medaļas pasniegšanas ceremoniju? Barikādēs bija tāda situācija, kuru es saprotu tikai tagad, kad es aizsūtīju uzdevumā šoferi, kurš ir divu bērnu tēvs, un sievieti, kas ir trīs bērnu māte.

— Šodien Straumes kungs man pirms raidījuma pasniedza barikāžu piemiņas medaļu. Es biju drausmīgā situācijā. Vispirms es biju lepns, ka es saņēmu jūsu ielūgumu. Bet piektdienas rītā es uzzināja, ka no visa avīzes kolektīva tikai mums ar Hānbergu ir piešķirta šī medaļa. Visi pārējie žurnālisti un darbinieki, kas arī tur bija, ir izsvītroti no šī saraksta. Arī rakstniekiem bija šāds saraksts, no kura ļoti daudzi bija izsvītroti. Vai šīs medaļas trūkst? Sakiet, vai man bija tiesības neiet uz šo medaļas pasniegšanas ceremoniju? Barikādēs bija tāda situācija, kuru es saprotu tikai tagad, kad es aizsūtīju uzdevumā šoferi, kurš ir divu bērnu tēvs, un sievieti, kas ir trīs bērnu māte. Barikādes bija "mēs", tās nekad nebija "es". Tagad, kad ir situācija, kad jūs vieniem dodat, bet otriem ne, man nāk prātā salīdzinājums ar Tālajiem Austrumiem, kad glāba cilvēkus no sala, bet ordeņus saņēma priekšnieki, nevis tie, kas metināja, līda zem zemes un darīja īsto darbu.

J. Straume: — Šeit ir ļoti vienkārša atbilde. Tie "mēs", kas bija uz barikādēm, varētu būt 10 000 cilvēku. Saraksti, kas ienāk lielā skaitā Barikāžu piemiņas zīmes valdei, ir no visām Latvijas pusēm. Ņemot vērā to, ka esmu šīs valdes priekšsēdētājs, es ar pilnu atbildību varu teikt, ka nekas netiek šķirots — ne labie rakstnieki, ne labie žurnālisti.

— Bet kāpēc, piemēram, mūs ar Hānbergu atšķīra no kolektīva?

J. Straume: — Es domāju, ka ar laiku piemiņas zīmes saņems arī pārējie.

— Man bija kauns iet pie ugunskura. Es gan gribēju aiziet atcerēties visu to, bet man bija kauns, ka man kāds varētu teikt: redzi tu dabūji, bet es ne.

J. Straume: — Šāda problēma ir arī daudzviet laukos. Daži cilvēki uzskata, ka, lūk, mans kaimiņš uz barikādēm aizbrauca vienu dienu vēlāk par mani, bet viņam medaļu pasniedza pirmajam. Tas ir atkarīgs no tā, kādus cilvēkus ierosina apbalvot. Ierosināt apbalvošanai var jebkurš cilvēks un jebkura organizācija.

— Tātad ir ļoti daudz cilvēku, kas šo piemiņas zīmi nav saņēmuši.

J. Straume: — Jā, tādu ir ļoti daudz.

— Kad šie cilvēki varētu saņemt piemiņas zīmi?

J. Straume: — Mums nav nekāda konkrēta termiņa. Šobrīd ir sarežģījumi ar to, ka deputāti, pieņemot šā gada budžetu, rada iespēju risināt dažādus jautājumus, bet valsts apbalvojumiem šogad līdzekļus nepiešķīra. Līdz ar to būs jāmeklē, kā nodrošināt šī valsts apbalvojuma izsniegšanu šogad.

— "Lauku Avīzē" rakstīts, ka daudzi cilvēki ir ar mieru paši maksāt. Varbūt vajag kādu fondu dibināt? Jo tiem cilvēkiem, kas piedalījās, tā ir viņu lepnuma lieta. Toreiz izšķīrās Latvijas liktenis.

J. Straume: — Es pilnībā jums piekrītu. Taču pirmām kārtām tā ir valsts lieta, jo ar īpašu likumu šis apbalvojums ir noteikts kā valsts apbalvojums. Līdz ar to tā pamatfinansējumam ir jānāk no valsts budžeta.

— Man viens vīrs stāstīja, ka jūsu partijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats savai pirmajai sievai nopircis dzīvokli. Avīzēs rakstīts, ka 1996. gadā kaut kādi sponsori viņam ir uzbūvējuši Vecāķos māju. Nekāda īsta atspēkojuma šiem apvainojošajiem rakstiem nav bijis. Vai tas, kas tagad notiek valstī — Lakučs, ministrs Makarovs —, ir tāpēc, lai glābtu Grīnblata kungu? Lai atrastu kaut kādas ziepes citiem? Lai varētu teikt: mēs tev to piedodam. Vai varētu būt tāds rēķins starp partijām?

J. Straume: — Man ir grūti pateikt, kāds ir rēķins starp partijām, bet katrā ziņā tas, kas šobrīd notiek Latvijā starp partijām politiskajā arēnā, līdz šim nav pieredzēts. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un to rezultāti, īpaši jau Rīgā, ir ļoti nozīmīgi.

— Jūs esat diezgan liels vīrs savā partijā. Šodienas "Dienā" ir rakstīts, ka, pārbaudot Grīnblata kungu, viņam tā īsti neko nevar piesiet, viņa lietu nodod prokuratūrai. Bet Grīnblata kungs nav nācis klajā ar paziņojumu, ka, piemēram, Vecāķu mājai nauda ir iegūta no tādiem un tādiem avotiem.

J. Straume: — Es domāju, ka Grīnblata kungs līdz šim visas deklarācijas ir aizpildījis. Tur, kur viņam korekti tiek jautāts, tur viņš korekti ir atbildējis.

— Tad jūs domājat, ka šīs lietas savā starpā nav saistītas? Man jājautā tieši: vai Šķēles kungs jums piedāvāja vienu miljonu dolāru? Kāpēc jūs smejaties?

J. Straume: — Šāda saruna, šāds piedāvājums nav bijis. Tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik traģiski. Izlasot šo informāciju, es sāku domāt, vai es esmu pie pilnas saprašanas. Uzzinot šo informāciju, man bija telefoniska saruna ar Cepurnieka kungu, kuram es jautāju pavisam konkrēti, vai viņš šāda veida informāciju ir sniedzis, un vai šajā informācijā ir figurējuši tādi uzvārdi kā Straume un Ārgalis? Viņš man atbildēja, ka nav tādas informācijas un viņš pēc iespējas ātrāk atgriezīsies Latvijā. Viņš jau esot sazinājies ar Ģenerālprokuratūru, lai sniegtu liecību un šo informāciju atspēkotu. Tajā pašā laikā parādās sabiedriskās organizācijas pārstāves sniegtā informācija, kurā tiek zīmētas interesantas sarunas, kas ir bijušas par grandiozām naudas summām. Es domāju, ka šajā situācijā skaidrs ir viens, ka Ģenerālprokuratūrai pēc tam, kad Cepurnieka kungs būs sniedzis savu liecību par šo situāciju, ir jādod atbilde, kurš tad ir izplatījis nepatiesu informāciju — Cepurnieks vai sabiedriskās organizācijas pārstāve. Es ļoti rūpīgi sekoju līdzi šai informācijai, kas tagad ir parādījusies. Es domāju, ka šī lieta nebeigsies tā, ka nebūs nekādu rezultātu. Tiem cilvēkiem, kas mani personīgi ir aizvainojuši, nāksies atbildēt.

— Vai jūs ar Šķēles kungu esat runājis par "Latvijas kuģniecības" privatizācijas lietām?

J. Straume: — Tas bija tai laikā, kad es biju frakcijas vadītājs. Tas bija kādā no Šķēles pirmajām divām valdībām, kad tikko sāka runāt par privatizāciju. Šobrīd ir pavisam cits laiks un cita situācija.

— Bet miljonus, cik es esmu lasījis daiļliteratūrā un visādos spiegu romānos, jau nepiedāvā tiešā veidā. Tur jau ir sava kodu valoda, tāpat kā rūdītiem kāršu spēlmaņiem.

J. Straume: — Varbūt kādam ir kādi kodi un mājieni, bet es tādus neesmu saņēmis.

— Kā jūs varat izskaidrot to, ka Cepurnieks vienam saka vienu, bet otram — otru? Viņš saka, ka ir nodevis informāciju SAB, bet tas to kategoriski noliedz.

J. Straume: — Jā, šeit ir daudz nesaprotamu lietu. Kaut gan šobrīd nevar teikt, ka Cepurnieks vienam saka vienu, bet otram otru. Es, sekojot līdzi šai informācijai, neesmu dzirdējis, ka viņš būtu nosaucis kādu uzvārdu.

— Tad iznāk, ka Voikas kundze no "Delnas" ir šo informāciju izdomājusi?

J. Straume: — Tas ir jānoskaidro Ģenerālprokuratūrai. Voikas kundze savu liecību jau ir sniegusi, pēc iespējas ātrāk tas būtu jāizdara arī Cepurniekam.

— Ja šī meitene no "Delnas" ir izplatījusi nepamatotu informāciju, tad visai apšaubāma ir viņas piedalīšanās "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesā.

J. Straume: — Vispirms mums ir jānonāk pie patiesības. Ja tas apstiprināsies, tad, tā kā viņa šo informāciju ir publiskojusi, arī es vērsīšos pret Voikas kundzi.

— Viņa gan ir parakstījusies, ka secinājumus izdarīs pašās beigās, bet acīmredzot viņa šo informāciju nopludinājusi kādam žurnālistam.

J. Straume: — Nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus slēdzienus. Laiks visu rādīs.

— Mūsu valstī jautājumus vispār izšķir tikai prokuratūra. It kā paši mēs vairs neko nevaram noskaidrot. Tagad vajadzētu pie viena galda apsēsties SAB, Cepurniekam un Voikas kundzei un noskaidrot, kas melo.

J. Straume: — Es domāju, ka šī lieta nav tik vienkārši risināma, lielā mērā tā skar visas valsts prestižu. Ir jābūt juridiski precīzam un tiesiskam situācijas risinājumam.

— Principā to var izdarīt stundas laikā. Kad ienāca Padomju armija un bija nelegālā kompartija, visu laiku kāds par viņiem "stučīja". Tad viņi apsēdās pie galda un stundas laikā noskaidroja, kas visu laiku ir sniedzis ziņojumus Fridrihsonam pārvaldē. Es jums ierosinātu apsēsties pie viena galda un tad varētu redzēt, kurš ir melis un kurš ir jākar pie lielā zvana. Prokuratūra to skaidros mēnešiem ilgi. Viņi it kā ātri meklējot, viņi it kā esot atraduši kuģi... Nav atraduši. Nekas jau nenotiek. Prokuratūra ir domāta tam, lai noslēptu jautājumu. Arī trīs miljonu lieta stāv neatklāta.

J. Straume: — Es tomēr gribētu cerēt, ka šoreiz tā nebūs.

— Vēl viena smaga lieta ir viesnīcas "Rīga" privatizācija. Mums Latvijā visu nozog likumīgi. Arī šeit ir veikts it kā likumīgs darījums, kura rezultātā valsts zaudēja ap desmit miljoniem latu. Tā būtu naudiņa, kas varētu aiziet barikāžu medaļām. Es jautāju par to Ministru prezidentam, un viņš atbild, ka viss ir likumīgi. Bet pilnīgi skaidri notiek valsts apzagšana. Varbūt Saeimai būtu jāmaina kādi likumi, lai tas tā nenotiktu? Šodienas "Lauku Avīzē" ir intervija ar Andri Šķēli, kurā viņš saka tā: "Tautas partija divreiz mēģināja nepieļaut šo gadījumu. Pirmā reize bija mūsu uzsvērtā prasība privatizācijas sertifikātus izņemt no apgrozījuma, atstājot tikai dzīvokļu privatizācijas shēmas noteikšanai." Tagad iznāk, ka aiz šī lielā darījuma stāv "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Latvijas ceļš". Tā kā varēja par viesnīcas "Rīga" privatizāciju maksāt ar sertifikātiem, tad valsts saņēma pigu.

J. Straume: — Jā, deputāti tā nobalsoja, bet par sertifikātu izmantošanu ir bijušas ļoti asas debates gan Saeimas dažādās komisijās, gan sabiedrībā. Šajā gadījumā, kas attiecas uz "Rīgas" privatizāciju, juristi izejot caur visiem likumiem ...

— Es jums pilnīgu piekrītu, viss notiek likumīgi. Bet vai jums kā Saeimas priekšsēdētājam, redzot, ka valstij trūkst desmit miljonu latu, neienāk prātā izmainīt šo likumu tā, lai ar citiem objektiem tā nenotiktu?

J. Straume: — Apturēt likumu nav ne manā, ne Valsts prezidentes kompetencē. Mēs varam runāt tikai par likuma grozījumiem. Bet arī lielā mērā, kā tas mūsu valstī notiek, uz kāda konkrēta gadījuma fona tiek veiktas izmaiņas likumā. Cik man zināms, tagad tiek iesniegti likuma grozījumi.

— Bet cilvēki uztraucas, ka desmit miljoni tikuši valstij nozagti. Vēl ļoti interesanta lieta ir ar Lakuča kungu. Viņam bija deklarācija par daudzajiem tugrikiem un tā tālāk. Laikrakstā "Diena" bija rakstīts, ka viņš uz VID nemaz neiet. "Tēvzemei un Brīvībai" kādreiz bija ar lieliem ideāliem. Sakiet, kā jūs vērtējat šādu rīcību?

J. Straume: — Es šādu rīcību vērtēju kā ļoti negatīvu. To es esmu teicis arī pašam Lakuča kungam. Es domāju, ka viņš šī brīža situāciju vērtē kā ne pārāk veiksmīgu. Es domāju, ka viņam ir jārisina savas attiecības ar VID.

— Vai nu tā ir ģeniāla režisūra vai jūs paši darbojaties tā, lai Ārgali neievēlētu par Rīgas mēru.

J. Straume: — Es domāju, ka mēs paši nerīkojamies pret savas partijas vienu no vadošajiem cilvēkiem. Es domāju, ka drīzāk būs pirmais variants.

— Jūs domājat, ka tas viss ir tā speciāli sataisīts — Cepurnieks, Voika, Lakučs?

J. Straume: — Es domāju, ka nekas tāpat vien nenotiek.

— Šodien Saeimas sēdē bija jautājums, kur cilvēki no vadošās koalīcijas balsoja atšķirīgi. Kā jūs to vērtējat?

J. Straume: — Jūs domājat jautājumu par reliģisko organizāciju īpašumiem? Bija valdošo koalīcijas partiju lēmums, kuru daļēji pildīja visas valdošās frakcijas, izņemot vienu. Protams, ka šādā jautājumā vienmēr būs pietiekami asas diskusijas. Tādas bija arī mūsu frakcijā. Tādēļ arī dažiem cilvēkiem tika dota iespēja nepakļauties partijas disciplīnai. Es domāju, ka tāpat kā jebkurā jautājumā, kas skar nodokļu politiku, arī šajā jautājumā nav tik vienkārši rast viennozīmīgu atbildi. Viena lieta ir šī situācija attiecībā ar reliģiskajām organizācijām. Otra lieta ir tā, ka pašvaldības, tai skaitā arī Rīgas, uzskata, ka maznozīmīga lieta nav šie likuma grozījumi. Tas var pilsētas budžetam maksāt vairākus simt tūkstošus latu.

— Bet vai viņi nemaksās nodokļus?

J. Straume: — Tas ir jāprasa speciālistiem.

— Baznīca mūsu valstī sāk ieņemt aizvien interesantāku lomu. Vakar jūs no mūsu baznīckungiem saņēmāt vēstuli, kurā bija runa par abortu aizliegumu.

J. Straume: — Jā, šai vēstulei bija apmēram 7 tūkstoši parakstu. To bija parakstījuši cilvēki no visiem Latvijas reģioniem. Man tos iesniedza luterāņu Konsistorijas pārstāvji. Tāpat tur bija arī katoļi. Viņi to motivēja ar to, ka jautājums ir pietiekami būtisks un parlamentāriešiem kā kristiešiem ir jāņem vērā šis viedoklis.

— Jūs esat ticīgs cilvēks. Jums ir jāklausa baznīckungam, nevis veselajam saprātam. Kā jūs tagad sadalīsieties?

J. Straume: — Es domāju, ka es nesadalīšos. Es esmu strādājis arī medicīnā. Es ļoti labi apzinos, kādas var būt situācijas. Šo lietu nevar novest līdz absurdam. Neapšaubāmi varētu būt ierobežojumi šajā jomā, bet pilnīgs aizliegums novedīs pretējā grāvī. Man ir vienkāršs jautājums, kādas mums ir morālas tiesības sievietei, kas ir izvarota, aizliegt izdarīt abortu?

— Neteiksim, ka mūsu jaunatne ļoti labi zina visas izsargāšanās lietas. Ļoti daudzām sievietēm bērniņa piedzimšana ir drausmīga traģēdija; ir jādara gals vai nu sev vai bērnam. Šī situācija ir trakāka nekā "Mērnieku laikos".

J. Straume: — Jā, tā ir ļoti smaga problēma. Galvenais akcents arī reliģiskajām organizācijām būtu jāliek uz profilaksi.

— Kad jums jāsāk balsot par šo jautājumu?

J. Straume: — Es domāju, ka tas notiks šīs sesijas laikā.

— Tas nozīmē, ka šopavasar izšķirsies tas, vai sievietes veiks vai neveiks abortus Latvijā.

J. Straume: — Mēs mēģināsim par to lemt. Bet es ļoti labi atceros, kā tas bija iepriekšējā parlamentā, kad deputāti nespēja vienoties.

— Ja jūs balsosit "pret", vai jums būs jāatsakās no kristīgās ticības?

J. Straume: — Es domāju, ka es neatteikšos ne no kristīgās ticības, ne arī no tā viedokļa, ko es esmu izveidojis kā kādreiz praktizējošs mediķis.

— Bet kā jums izdosies šīs pretrunas savienot? Jo baznīckungs saka vienu, bet mediķa veselais saprāts — otru?

J. Straume: — Es domāju, ka man problēmu nebūs. Ja kādam citam būs problēmas, tad tās ir viņa problēmas.

— Tad jūs izšķirsities kā ārsts vai kā ticīgais?

J. Straume: — Es izšķiršos kā cilvēks, kuram ir savs viedoklis. Nevar būt totālu aizliegumu šajā jomā.

— Bet vai tādā gadījumā baznīckungi tos parlamentāriešus, kas balsos pretēji baznīcas viedoklim, neizslēgs no baznīcas? Kādreiz Krievijā arī Tolstojs tika izslēgts no baznīcas.

J. Straume: — Es ceru, ka līdz tam nenonāks. Ir bijuši tādi laiki, kad izslēdz no organizācijām par kāda konkrēta viedokļa paušanu, bet es domāju, ka tie laiki ir garām.

— Vai sabiedrībā varētu notikt kāds dialogs par šo tēmu? Tas ir pārāk nopietns jautājums. Principā sabiedrība var sajukt prātā.

J. Straume: — To es arī teicu tiem cilvēkiem, kas man iesniedza šos parakstus, ka ir nepieciešama pēc iespējas plašāka diskusija sabiedrībā. Ir dažādi sociālie slāņi, dažādu profesiju pārstāvju uzskati, kas ir diametrāli pretēji. Arī ASV jautājums par abortiem bija vienīgais, kas atšķīra demokrātus un liberāļus.

— Jā, par to tagad cīnās arī Bušs. Amerika kļūst ļoti puritāniska šajā jautājumā. Vai jums ir tāda apziņa, ka jūs šodien esat izdarījis kaut ko labu Latvijai?

J. Straume: — Jā, es domāju, ka viens labs darbs bija tas, ka man bija iespēja jums pasniegt barikāžu piemiņas zīmi.

— Paldies par sarunu.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā