1999.gadā attīstības un pārejas ekonomikas valstu vidējie attīstības tempi var nokristies līdz 1,5% salīdzinājumā ar 1,9% 1998.gadā un 4,8% 1997.gadā; šis būs viszemākais attīstības rādītājs kopš 1982.gada, norāda 7.aprīlī publiskotais ziņojums "1999.gada globālās attīstības finanses".

"Šī vērā ņemamā prognoze ir atspulgs lejupslīdošai tirdzniecības līknei, pazeminātām preču cenām un sašaurinātai ilgtermiņa finansēšanai, ko šodien pārdzīvo lielākā daļa attīstības valstu," atzīmē Pasaules bankas galvenais ekonomists un vecākais viceprezidents Džozefs Stiglics (Joseph Stiglitz) .

Pasaules finansu krīze, kas sākās Austrumāzijā, izplatījās Krievijā un atbalsojās Brazīlijā, palēnināja tirdzniecības apgrozījuma tempus 1998.gadā, kas salīdzinājumā ar 10% 1997.gadā bija tikai 4,6%. Svarīgāko eksportpreču cenas, izņemot naftas cenu, samazinājās par 16%. Tīrais ilgtermiņa finansējuma apjoms samazinājās par 58 miljardiem ASV dolāru, strauji pieaugot šāda finansējuma aizdevuma procentu starpībai. Lai gan šo faktoru iedarbība uz atsevišķām valstīm ir krasi atšķirīga, to kopējā ietekme attīstības valstīs 1998.gadā, iespējams, ir samazinājusi pieprasījumu par 3 — 4% salīdzinājumā ar 1997.gadu.

Pasaules bankas ziņojums norāda, ka investoriem, kas līdz šim nodarbojās ar ieguldījumiem parādzīmēs, uzņēmumu pamatkapitālā un banku ilgtermiņa aizdevumiem, aizejot no attīstības valstu tirgiem, starptautiskā finansu tirgus kapitāla plūsmas uz attīstības valstīm ir samazinājušās no 136 miljardiem ASV dolāru 1997.gadā līdz 72 miljardiem 1998.gadā. Tomēr, neraugoties uz vispārējo lejupslīdi pasaules ražošanas un tirdzniecības attīstībā, tiešās ārvalstu investīcijas (FDI) attīstības valstīs samazinājās mazāk nekā par 5%. Valstis ar zemu ienākuma līmeni saņēma dubultriecienu, jo finansu palīdzības plūsmas pazeminājās un to eksporta preču cenas pēkšņi strauji kritās.

Atveseļošanās process

attīstības valstīs

acīmredzot būs lēnāks

Attīstības valstīs novērotais aizdevuma procentu likmju kritums un galvenie fiskālās stimulēšanas un finansu pārstrukturēšanas pasākumu komplekss Japānā liecina par to, ka dziļas globālās ekonomiskās lejupslīdes risks pēdējos mēnešos ir kļuvis ievērojami mazāks. Tomēr pārejas valstīs krīze acīmredzot padziļināsies un ieilgs, par spīti iepriekš pareģotajam.

1999.gadā un pat vēl 2000.gadā sagaidāms, ka sašaurināta pieprasījuma un atsevišķu preču veidu pārprodukcijas dēļ cenas saglabāsies zemā līmenī, atspoguļojot tehnoloģiskos sasniegumus un tirgus reformu ieguvumus, kā arī valūtas vērtības krišanos galvenajās eksportētājvalstīs. Lai gan 1998.gada pēdējā ceturksnī līdz šim regulāri novērotais pasaules tirdzniecības apjoma pieaugums līdzinājās gandrīz nullei, Āzijas krīzē cietušajām valstīm kļūstot stabilākām vai pat atjaunojot izaugsmi, sagaidāms, ka pasaules tirdzniecība pakāpeniski atgūs savas iepriekšējās pozīcijas šī gada laikā.

Ārējā finansējuma iespējas būs ierobežotas, un tikai paši uzticamākie partneri varēs cerēt uz aizdevumiem, turklāt ar daudz augstākiem procentiem. Tas spiedīs lielu daļu attīstības valstu īstenot ierobežotu taupības politiku saskaņā ar sarukušajiem preču importēšanas apjomiem. Šķiet, ka visās attīstības valstīs kopumā 4,5 – 5% attīstības tempa netiks atjaunots līdz pat 2001.gadam.

Ārējo apstākļu pasliktināšanās rezultātā ir saasinājušās iekšzemes problēmas, kas savukārt mazina investoru drošību un pārliecību. Tādās valstīs kā Indija, Turcija, Brazīlija un Krievija ir vērojams hronisks fiskālais deficīts. Visvairāk cietušajās Āzijas valstīs attīstības procesa atjaunotni kavē nepieciešamība pēc uzņēmumu un finansu pārstrukturizācijas. Āfrikas kontinenta valstīs uz dienvidiem no Sahāras, līdzīgi kā citur, pilsonisko un starptautisko konfliktu uzliesmojumi arī ir negatīvi ietekmējuši nākotnes attīstības izredzes.

Vēl arvien pastāv ievērojami, attīstību ietekmējoši riska faktori — īpaša neskaidrība par Brazīlijas neseno notikumu ietekmi un sekām, protekcionisma spiediena atdzimšanas draudi un daudz spēcīgākas lejupslīdes iespējas industrializētajās valstīs.

Krīze ir pārveidojusi apstākļus

privātā kapitāla ieplūšanai

Finansu krīze ir ievērojami saasinājusi investoru izpratni par riska varbūtību valstīs, kuru tirgus tikai veidojas. Krievijas parādu moratorijs lika investoriem "tiekties pēc kvalitātes", šajā procesā par drošāku uzskatot industriālo valstu vērtspapīru (parādzīmju) un akciju tirgu. Finansējuma apjoms jauniem aizdevumiem un parādzīmēm attīstības valstīm augustā un septembrī nokritās līdz 10 miljardiem dolāru mēnesī, kas bija tikai nedaudz vairāk par pusi no gada pirmo sešu mēnešu vidējā ikmēneša rādītāja.

Aizdevumu un aizņēmumu procentu starpība sekundārā tirgus ārvalstu aizdevumiem, kas ir viens no svarīgākajiem kapitāla tirgus pieejamības rādītājiem, pacēlās tādā līmenī, kāds nebija pieredzēts kopš Meksikas peso krīzes laikiem 1995.gadā. Augustā un septembrī starptautisko akciju izlaide nokrita gandrīz līdz nullei, bet akciju tirgus cenas visās lielākajās attīstības valstīs samazinājās. Lai gan pēdējo mēnešu laikā finansēšanas apjomi, aizdevumu un aizņēmumu procentu starpība un akciju kapitāla vērtība ir nedaudz uzlabojusies, attīstības valstu iespējas izmantot starptautiskos finansu tirgus vēl arvien ir ierobežotas.

Tīrā finansējuma plūsma no starptautiskajiem kapitāla tirgiem svarīgāko attīstības valstu virzienā 1998.gadā samazinājās. Tīrais finansējums Austrumāzijas valstīm samazinājās ļoti strauji, lai gan Ķīna saglabāja savas pozīcijas un pieeju tirgum, pateicoties zemajam ārējā parāda līmenim, bagātīgajām rezervēm un tekošā konta pārpalikumam. Latīņamerikas valstīs bija vērojams vislielākais kapitāla plūsmas kritums, maksājumu saistības privātajiem kreditoriem 1998.gadā bija tikai 18 miljardi dolāru salīdzinājumā ar 47 miljardiem 1997.gadā. Sakarā ar Krievijas krīzi tīrais finansējums Eiropas un Centrālāzijas valstīm 1998.gadā bija 23 miljardi dolāru pretstatā 28 miljardiem 1997.gadā. Tīrais finansējums Āfrikas valstīm uz dienvidiem no Sahāras bija nenozīmīgs, un vienīgi Dienvidāfrika saņēma ievērojamus līdzekļus. Turpretim finansējums Vidējiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas valstīm pieauga no 3 miljardiem dolāru 1997.gadā līdz 10 miljardiem 1998.gadā. Tas notika tāpēc, ka atsevišķas naftas eksportētājvalstis ņēma aizdevumus, lai samazinātu naftas cenu krituma ierobežojošo ietekmi uz viņu izdevumiem.

Paredzams, ka finansējuma

plūsmas atjaunošana būs lēna

Lai gan ir sagaidāms, ka kapitāla plūsmas ļoti zemais gada beigu līmenis paaugstināsies, tas šogad tomēr, iespējams, būs zemāks nekā 1998.gadā. Tas daļēji notiks kredītreitinga dēļ, jo tikai 15 attīstības valstis, salīdzinājumā ar 21 pirmskrīzes laikā, ir ieguvušas investīcijām labvēlīgu vērtējumu. Austrumāzijas krīze ir izgaismojusi tos draudus, kādus finansējuma drošībai rada vājas banku sistēmas un augsts privātā sektora maksājumu līmenis; savukārt krīze Krievijā parādīja kapitāla zaudējuma iespējas, investējot jaunattīstības valstu tirgos.

"Daudzas attīstības valstis cenšas ņemt aizdevumus, lai kompensētu savu sarūkošo eksporta potenciālu," norāda Pasaules bankas Attīstības iespēju grupas vadītājs Uri Dadušs (Uri Dadush) . "Lai gan pasaules likviditātes iespējas ir bagātīgas, līdzekļu nonākšanu valstīs ierobežo izpratne par risku. Nav sagaidāms, ka šāds stāvoklis strauji mainīsies."

Tīrā ilgtermiņa kapitāla plūsma uz attīstības valstīm laikā no 1990. līdz 1998.gadam

(miljardos ASV dolāru)

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Tīrā ilgtermiņa

resursu plūsma 100,8 123,1 152,3 220,2 223,6 254,9 308,1 338,1 275,0

Oficiālā plūsma 56,9 62,6 54,0 53,3 45,5 53,4 32,2 39,1 47,9

Privātā plūsma 43,9 60,5 98,3 167,0 178,1 201,5 275,9 299,0 227,1

No starptautiskiem

kapitāla tirgiem 19,4 26,2 52,2 100,0 89,6 96,1 149,5 135,5 72,1

Privāto kreditoru

līdzekļi 15,7 18,6 38,1 49,0 54,4 60,9 100,3 105,3 58,0

Komercbankas 3,2 4,8 16,3 3,3 13,9 32,4 43,7 60,1 25,1

Parādzīmes 1,2 10,8 11,1 37,0 36,7 26,6 53,5 42,6 30,2

Pārējie 11,4 3,0 10,7 8,6 3,7 1,0 3,0 2,6 2,7

Portfeļinvestīcijas 3,7 7,6 14,1 51,0 35,2 36,1 49,2 30,2 14,1

Tiešās ārzemju

investīcijas 24,5 34,4 46,1 67,0 88,5 105,4 128,4 163,4 156,0

Avots:

Piezīme.

Ārvalstu tiešās investīcijas

ir pierādījušas savu stabilitāti

Par spīti globālās ekonomiskās vides pasliktināšanās faktam un augošām investoru bažām par jauniem riska faktoriem, tiešās ārvalstu investīcijas ir saglabājušas savu augsto līmeni. 1998.gadā FDI jeb tiešo ārvalstu investīciju plūsmas uz attīstības valstīm bija 155 miljardi ASV dolāru, tikai nedaudz nokrītot zem 1997. gada investīciju rekorda līmeņa 163 miljardu vērtībā. Neraugoties uz milzīgu panīkumu, atsevišķas Austrumāzijas valstis pat piedzīvoja FDI pieaugumu, jo investorus piesaistīja iekšzemes īpašuma cenu krišanās, valūtas maiņas, kursa samazināšanās un daudz labvēlīgāka attieksme pret ārvalstu investīcijām vispār. Atsevišķās valstīs plašumā vēršas apvienošanās vai saplūšanas process, vietējām kompānijām cenšoties iegūt lielāku finansējumu un palīdzību ar pārstrukturizāciju pēckrīzes apstākļos. FDI acīmredzot kalpos par galveno finansēšanas avotu attīstības valstīm tuvākā, pārskatāmā nākotnē. Tomēr finansu krīze ir samazinājusi FDI plūsmas pieauguma iespējas vidējā termiņā, kas atspoguļo pasaules ražošanas un tirdzniecības lejupslīdi un tās ietekmi uz iespējām gūt peļņu.

Palīdzība

vēl arvien zemā līmenī

Koncesionālā palīdzība (jeb granti) attīstības valstīm 1998.gadā bija 33 miljardu dolāru vērtībā jeb reālā izteiksmē par 1/3 mazāka nekā 1990.gadā. Ekonomiskās sadarbības un palīdzības organizācijas (OECD) valstu oficiāli sniegtā palīdzība attīstībai tagad veido tikai 0,22% no šo valstu kopējā nacionālā kopprodukta (NKP) salīdzinājumā ar 0,35% 1990.gadā. Neraugoties uz dažiem pozitīvi vērtējamiem notikumiem 1998.gadā — donoru vienošanās par finansējumu Starptautiskajai attīstības asociācijai un Āfrikas Attīstības bankai, parādu nastas samazināšana visnabadzīgākajām un parādu visnomāktākajām valstīm —, palīdzības iespējas nākotnē nav iepriecinošas.

"Palīdzības samazināšanās ir īpaši nelabvēlīga laikā, kad vairākas nabadzīgas valstis uzlabotas politikas rezultātā nostiprina savas spējas efektīvi izmantot šādu palīdzību," atzīmē grupas "1999.gada globālās attīstības finanses" vadītājs Viljams Šovs (William Shaw) .

Ieskats nākotnē

Saskaņā ar ziņojumu "1999.gada globālās attīstības finanses" produkcijas izlaides jeb ražošanas tempi pasaulē 1999.gadā turpinās palēnināties un pieaugs tikai par 1,8%, kas būs tuvu 1,9% pieaugumam 1998.gadā. Attīstības tempi Eiropā var pat kristies. Sagaidāms, ka vairākas tādas lielas attīstības valstis kā Ķīna, Indija un Meksika salīdzinoši labi tiks galā ar sarežģīto konjunktūru. Bet vairākas Latīņamerikas valstis, bijušās Padomju Savienības republikas, kā arī Vidējo Austrumu un Āfrikas naftas eksportētājvalstis piedzīvos ražošanas procesa stagnāciju vai sašaurināšanos. Tādējādi nav sagaidāms, ka vēsturiski iedibinātie globālie attīstības tempi atjaunosies pirms 2001.gada.

Pasaules Bankas informācija

(Ziņu biļetens Nr.99/2121/S,

1999.gada 7.aprīlī)