Par Latvijas jaunatni, valsti un sabiedrību

1. Latvijas jaunatnes kongresa rezolūcija

Akcentējot, ka jaunatne kā sociāla demogrāfiskā grupa veido vienu trešo daļu no pasaules, tai skaitā Latvijas, iedzīvotājiem;

Ņemot vērā nepieciešamību iekļauties vienotas un integrētas jaunatnes politikas veidošanā Eiropā;

Atgādinot, ka par jaunatnes lietām atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji ir piedalījušies 1998.gadā Pasaules jaunatnes ministru konferencē Lisabonā, Eiropas jaunatnes ministru konferencē Bukarestē un Baltijas jūras valstu jaunatnes ministru konferencē Visbijā un ir parakstījuši šo konferenču noslēguma dokumentus, apņemoties to izpildi veikt arī Latvijā;

Secinot, ka Latvijā jaunatnes politika nav noteikta kā valsts funkcija, jaunatnes darbam nav skaidra attīstības modeļa, trūkst jaunatnes politikas normatīvās bāzes, kā arī vērojama sabiedrības pārvaldes un lēmējinstitūciju neieinteresētība un neinformētība jaunatnes jautājumos;

Vēršot uzmanību uz jaunatnes stāvokļa Latvijā pasliktināšanos un negatīvo sociālo tendenču — alkoholisma, narkomānijas, noziedzības, prostitūcijas, bezdarba, klaiņošanas, vērtību degradācijas — dinamisku pastiprināšanos jaunatnes vidū;

Pārliecinoties, ka lielai bērnu un jauniešu daļai trūkst zināšanu un izpratnes par savām tiesībām, pienākumiem un to realizācijas iespējām demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā;

Izsakot bažas par jauniešu atsvešināšanos no valsts, norādot uz patriotisma un atbildības trūkumu un jauniešu zemo līdzdalības līmeni sabiedriski politiskajos procesos;

Konstatējot, ka Latvijā valda elitārisma un polarizācijas tendences, visiem bērniem un jauniešiem Latvijā nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvas izglītības saņemšanai, saturīga brīvā laika pavadīšanai, nodarbinātībai vasarā un brīvlaikos, vajadzībām un interesēm atbilstošas darbavietas iegūšanai, pašpārvaldes un pulcēšanās tiesību realizēšanai, kā arī bezmaksas informācijas un konsultāciju saņemšanai savu pamattiesību un brīvību realizēšanai;

Būdami pārliecināti, ka jaunatne ir sabiedrības attīstības potenciāls un nākotnes demokrātiskās un pilsoniskās sabiedrības pamatbalsts;

Atgādinot sabiedrības pārvaldes un lēmējinstitūcijām, ka valsts attieksme pret jaunatni veido atgriezenisko saiti jaunatnes attieksmei pret valsti;

Mēs, 1.Latvijas jaunatnes kongresa delegāti, kas izvirzīti no rajonu un pilsētu jaunatnes konferencēm, jaunatnes sabiedriskajām organizācijām un kustībām, skolēnu un studentu pašpārvaldēm, par jaunatni atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, vēršamies pie Latvijas Valsts prezidenta, Latvijas Republikas Saeimas, Latvijas Republikas Ministru kabineta, visu līmeņu pašvaldībām, politiskajām partijām un kustībām ar šādu aicinājumu:

Jaunatnes politika un likumdošana

1. Noteikt, ka jaunatne Latvijā ir sociāla demogrāfiskā grupa, ko veido personas vecumā līdz 27 gadiem;

2. Ieviest Latvijā jaunatnes politiku kā nozīmīgu un patstāvīgu valsts funkciju, kas aptver izglītības, kultūras, sociālo tiesību, valsts iekšējās un ārējās drošības, veselības aprūpes, starptautiskās sadarbības, satiksmes un mobilitātes, visas tautsaimniecības jomas, kuras attīstībā un īstenošanā tiek ievēroti starpnozaru sadarbības un aktīvas jauniešu līdzdalības principi un kuras prioritāte ir cēloņu, nevis seku likvidēšana;

3. Lai nodrošinātu ilgtermiņa un vispatverošas jaunatnes politikas attīstību, šā gada laikā izstrādāt un pieņemt Jaunatnes likumu, kas izskaidrotu un precizētu jaunatnes politikas terminus, precizētu mērķauditoriju, noteiktu valsts un pašvaldību atbildību un funkcijas jaunatnes politikas īstenošanā, definētu bērnu un jauniešu organizāciju lomu sabiedrībā, kā arī noteiktu jaunatnes programmu un organizāciju finansēšanas avotus un kārtību;

4. Iekļaut Latvijas Republikas likumdošanas sistēmā un jaunatnes politikas programmās šādu starptautisko dokumentu normas: 1998.gada Pasaules, Eiropas un Baltijas jūras valstu jaunatnes ministru konferenču gala dokumenti, Eiropas harta par jauniešu līdzdalību vietējās un reģionālajās pašvaldībās, Eiropas harta par jaunatnes informāciju un konsultācijām, Eiropas Kopienas Jaunatnes tiesību harta, Eiropas mācību iestāžu audzēkņu tiesību harta, jaunatnes harta par XXI gadsimtu, brīvu no narkotikām;

5. Ņemot vērā jaunatnes problēmu aktualitāti un pārmaiņas, kuras ir skārušas jaunatni mainīgajā sociāli ekonomiskajā situācijā, kā arī vēlreiz apstiprinot būtisko jaunatnes lomu demokrātiskas un pilsoniskas nākotnes sabiedrības veidošanā, valdībai atbalstīt starpministriju darba grupas izstrādāto Jaunatnes politikas valsts programmu, piešķirot nepieciešamo valsts finansējumu tās īstenošanai, jau sākot ar nākamo valsts budžeta grozījumu;

Jaunatnes politikas pārvalde

6. Konstatējot, ka Latvijā nav nevienas par jaunatnes politiku atbildīgas sabiedrības pārvaldes institūcijas, aicinām Latvijas Republikas Ministru kabinetu uzņemties politisku atbildību par jaunatni Latvijā;

7. Izveidot Izglītības un zinātnes ministrijā jaunatnes lietu valsts ministra posteni;

8. Izveidot Latvijas Republikas Ministru kabineta pakļautībā Valsts jaunatnes lietu padomi, kura izstrādātu un noteiktu vienotu valsts jaunatnes politikas stratēģiju un kuras sastāvu, ievērojot starpnozaru sadarbības un jaunatnes līdzdalības principus, proporcionāli uz paritātes principiem veidotu nozaru ministriju, pašvaldību un jaunatnes organizāciju pārstāvji;

9. Ņemot vērā nepieciešamību sakārtot un risināt ar jaunatni saistītos jautājumus politiskā līmenī, izveidot Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas jaunatnes lietu apakškomisiju vai patstāvīgu Saeimas komisiju;

10. Pie rajonu un pilsētu pašvaldībām izveidot jaunatnes lietu nodaļas vai iesviest jaunatnes lietu speciālista amatu, kas koordinētu vienotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu šajās administratīvajās teritorijās;

11. Profesiju klasifikatorā ieviest jaunu sadaļu — jaunatnes darbinieki;

12. Lai nodrošinātu starpnozaru projektu un programmu attīstību visā valsts teritorijā, veidot pašvaldību jaunatnes lietu konsultatīvās padomes, nodrošinot plašu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un programmu realizācijā;

13. Veidot visiem pieejamus un mūsdienīgus jaunatnes brīvā laika un jaunatnes organizāciju atbalsta centrus, izmantojot esošos pašvaldību bērnu un jauniešu centru resursus, kā arī veidot jaunus jaunatnes brīvā laika pavadīšanas centrus, jaunatnes klubus, jauniešu sporta un spēļu laukumus;

14. Novērst funkciju dublēšanos un nodrošināt to specializāciju un deleģēšanu no augstākā pārvaldes līmeņa uz zemāko un atbilstošu funkciju uzticēšanu nevalstiskajām organizācijām, sniedzot atbilstošus finansu un materiālu resursus šo funkciju īstenošanai;

15. Izstrādāt un īstenot Valsts programmu bērnu un jauniešu stacionāro nometņu tīkla izveidei;

16. Izveidot atklātu sabiedrisku fondu jaunatnes iniciatīvu atbalstam;

Jaunatnes līdzdalība jaunatnes organizācijās un politiskajās partijās

17. Noteikt, ka par jaunatnes organizācijām ir uzskatāmas organizācijas, kuras pastāvīgi strādā ar bērniem un jauniešiem un kuru pārvaldes institūcijās ir vismaz 50% jauniešu;

18. Lai veicinātu pilsoniski atbildīgas, patstāvīgas un aktīvas personības veidošanos, atbalstīt Latvijā jaunatnes organizāciju veidošanos un nodrošināt Latvijas bērnu un jauniešu sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbības attīstībai pastāvīgu valsts un pašvaldību finansējumu;

19. Materiāli un finansiāli atbalstīt jaunatnes organizāciju un to apvienību attīstību vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī un atbalstīt to līdzdalību sabiedrības dzīves veidošanā un lēmumu pieņemšanā;

20. Lai sekmētu jauniešu līdzdalību politikā, iekļaut likumā par politiskajām partijām normu, ka personas no 16 gadu vecuma politisko partiju darbā var piedalīties kā biedru kandidāti un atbalstītāji;

21. Ieskaitīt jauniešu brīvprātīgo darbu jaunatnes organizācijā kā jaunatnes darba vadītāja darba praksi, kas būtu arī saistoša darba devējam;

22. Izveidot valsts un pašvaldību finansētu jaunatnes vadītāju apmācības sistēmu, kas celtu jaunatnes darba profesionalitāti un ļautu iesaistīt darbā ar jauniešiem jaunus jaunatnes darba vadītājus.

23. Atbalstīt Latvijas jaunatnes organizāciju piedalīšanos starptautiskajās jaunatnes struktūrās, programmās un starpkultūru sadarbības projektos, nodrošinot atbilstošu finansējumu;

24. Izveidot IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centra telpās jaunatnes organizāciju atbalsta centru pēc NVO centra darbības principiem;

Jaunatne un izglītība

25. Veikt vispārēju izglītības reformu Latvijā ar mērķi izveidot atvērtu, demokrātisku izglītības sistēmu, kura nodrošinātu izglītības programmu atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām;

26. Lai veicinātu jaunu un zinošu speciālistu iesaistīšanos visās valsts darbības jomās, piešķirt valsts stipendijas izcilāko un talantīgāko jauniešu studijām Latvijas un ārvalstu augstskolās;

27. Atzīstot jaunatnes neformālās izglītības nozīmi jaunatnes sociālo iemaņu veidošanā un praktiskās pieredzes apgūšanā, ko sniedz darbošanās jaunatnes organizācijās un klubos, atbalstīt daudzveidīgu jaunatnes neformālās izglītības projektu attīstību līdztekus pamatizglītībai;

28. Pievērst lielāku uzmanību mācību iestādēs pilsoniskās izglītības un audzināšanas programmām, pastiprinātu uzmanību veltot valsts valodas, vēstures un kultūras apguvei;

29. Nodrošināt mācību iestādēs kvalitatīvas veselības mācības programmas un to pasniegšanu;

Jaunatnes sociālās tiesības

30. Veicināt jaunatnes sociālo integrāciju, mazinot sociālo izstumtību un nodrošinot vienlīdzīgas attīstības iespējas visiem jauniešiem;

31. Izstrādāt un īstenot valsts programmas sociālā riska grupu un cittautu jauniešu integrācijai sabiedrībā;

32. Izstrādāt un īstenot valsts programmu jaunatnes bezdarba samazināšanai;

33. Nodrošināt kvalificēta sociālā pedagoga un psihologa bezmaksas konsultācijas visās mācību iestādēs un jaunatnes centros;

34. Nodrošināt bezmaksas medicīnisko palīdzību vietās, kur pastāvīgi tiek organizētas bērnu un jauniešu aktivitātes;

35. Nepieļaut alkohola, tabakas izstrādājumu un citu atkarības vielu tirgošanu nepilngadīgajiem;

36. Izveidot un īstenot valsts un pašvaldību programmas jauniešu ģimeņu atbalstam;

37. Atbalstīt profesionālas armijas izveidi, kurā jaunieši dienēt pieteiktos brīvprātīgi;

Jaunatne un informācija

38. Izveidot valsts un pašvaldību finansētu bezmaksas jaunatnes informācijas un konsultāciju centru tīklu Latvijā;

39. Veikt regulāru un profesionālu jaunatnes problēmu izpēti un ar masu mediju starpniecību — to aktualizāciju sabiedrībā;

40. Atbalstīt veselīga dzīvesveida un lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju un jaunatnes organizāciju darbības propagandu masu informācijas līdzekļos;

41. Aizliegt alkohola un tabakas izstrādājumu reklamēšanu, vardarbības propagandu masu informācijas līdzekļos.

42. Izvērst valsts finansētu ilgtermiņa skaidrojošu kampaņu par alkohola, nikotīna un citu atkarības vielu lietošanas kaitīgumu, kā arī vardarbības un azartspēļu ietekmi uz bērnu un jaunieši psihi.

Kongress nolemj:

Turpmāk sasaukt Jaunatnes kongresu ik pa diviem gadiem, nākamo Latvijas jaunatnes kongresu sasaukt 2001.gadā.

Lai kongresu starplaikā panāktu rezolūcijas izpildi, kongress pilnvaro Latvijas Jaunatnes padomi, Latvijas Studentu apvienību un Latvijas Jaunatnes asociāciju uz vienlīdzības principiem izveidot pastāvīgu sabiedrisko padomi, pieaicinot tajā pa vienam politisko partiju jauniešu nodaļu, ārpusskolas izglītības iestāžu direktoru konsultatīvās padomes, pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoru un Valsts jaunatnes iniciatīvu centra pārstāvim.

Rīgā 1999.gada 8.aprīlī