Eiropas Komisija: Par humānās palīdzības sniegšanu pasaulē

19.augusts ir Pasaules humānās palīdzības diena, un, kā ik gadu kopš 2008.gada, Eiropas Komisija godināja tos, kas savu dzīvi velta, lai glābtu dzīvības un uzlabotu dzīvi tiem, kam nepieciešama palīdzība.

“Humānās palīdzības sniedzēji nemēdz lielīties ar saviem darbiem, taču viņu veikums ir neatsverams – katrs no viņiem spēj mainīt dzīvi simtiem cilvēku – situācijās, kur tas var būt izšķirīgi starp dzīvību un nāvi, trūkumu un badu vai cerīgumu un spēju pašiem sevi uzturēt,” norādīja Eiropas Savienības starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva.

Kopā ES ir pasaulē lielākā humānās palīdzības sniedzēja – kopš šā gada sākuma tā ir sniegusi vairāk nekā 37% no humānās palīdzības finansējuma visā pasaulē. Komisija aktīvi darbojas, lai panāktu, ka Eiropas vadošā loma humānās palīdzības jomā dotu konkrētus rezultātus. Vairāk nekā 400 Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ECHO) darbinieku strādā 47 birojos visdažādākajās pasaules vietās, kur nepieciešama humānā palīdzība.

Eiropas Komisija sadarbojas ar vairāk nekā 200 palīdzības organizācijām. Starp tās partneriem humānās palīdzības jomā ir 14 ANO aģentūras, 191 nevalstiskā organizācija un 3 starptautiskas organizācijas (Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness komiteja, Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija un Starptautiskā Migrācijas organizācija).

Eiropas Komisija 2010.gadā pasaules efektīvāko humānās palīdzības sniedzēju darbības finansēja 1,115 miljarda eiro apmērā. Ar šo atbalstu tika sniegta palīdzība un cerība 151 miljonam cietēju 80 valstīs.

Šī ir ceturtā reize, kad visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules humānās palīdzības diena, godinot humānās palīdzības darbiniekus, kas zaudējuši dzīvību, un visā pasaulē vairojot informētību par humāno palīdzību. ANO šā gada kampaņai ir izvēlējusies moto “Cilvēki palīdz citiem cilvēkiem”. Pasaules humānās palīdzības dienu 2008.gadā izveidoja ANO Ģenerālā asambleja, izvēloties to atzīmēt 19.augustā, lai tādējādi godinātu to ANO humānās palīdzības darbinieku piemiņu, kuri gāja bojā bumbas sprādzienā ANO birojā Bagdādē, Irākā, 2003.gada 19.augustā. Viens no viņiem bija ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Serdžio Vieira de Mello.

“Pasaules humānās palīdzības diena ir laiks atcerei, nožēlai un apņēmībai, neraugoties uz briesmām, arī turpmāk palīdzēt tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams,” sacīja komisāre K.Georgijeva.

Humānās palīdzības sniedzēji par savu apņēmību maksā dārgi. Strādājot Afganistānā un Somālijā, Darfūrā, Šrilankā un daudzās citās vietās, ir jārēķinās ar iespējamu nolaupīšanu, apšaudi un nāves draudiem. Saskaņā ar ANO datiem pēdējos desmit gados palīdzības darbiniekiem ir kļuvis arvien bīstamāk sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Uzbrukumi humānās palīdzības posteņiem ir trīskāršojušies, un ik gadus tas prasa aptuveni 100 dzīvības. 2010.gadā ir notikuši 129 drošības incidenti, kuru mērķis bijis humānās palīdzības darbinieki, 69 darbinieki ir gājuši bojā, 86 tika ievainoti, bet 87 – nolaupīti.

ES ir apņēmības pilna arī turpmāk palīdzēt humānās palīdzības darbiniekiem viņu cīņā pret postu un aizvien iestāties par humāno principu ievērošanu.

Eiropas humānās palīdzības vēsture

Eiropai ir senas un cienījamas tradīcijas humānās palīdzības sniegšanā, un tieši Eiropā ir dzimušas daudzas no pasaules lielākajām un efektīvākajām palīdzības organizācijām.

Gadu gadiem ES dalībvalstis ir aktīvi iesaistījušās un dāsni ziedojušas līdzekļus, lai sniegtu atbalstu cietējiem daudzās humānās krīzes situācijās.

Arī Eiropas Savienība vairāk nekā 40 gadus aktīvi sniedz humāno palīdzību. 1992.gadā tā izveidoja Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroju (ECHO), lai nodrošinātu, ka palīdzība tiek sniegta ātrāk un efektīvāk. 2010.gada februārī, kad darbu sāka Eiropas Komisijas pašreizējais sastāvs, ECHO tika pārveidots par pilntiesīgu Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorātu. Šāds solis izrietēja no Lisabonas līguma, kurā humānajai palīdzībai un civilajai aizsardzībai tiek piešķirta apvienota, nozīmīgāka loma. Par pirmo starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāri tika iecelta Kristalīna Georgijeva.

Eiropas Komisija ir sniegusi humāno palīdzību vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Gadu gaitā ES humānās palīdzības finansējuma lielākās saņēmējas ir bijušas Horvātija un Bosnija un Hercegovina (laikā, kad sadalījās Dienvidslāvija), Sudāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Afganistāna, okupētā palestīniešu teritorija, Pakistāna, Krievija un Burundi.

Lielākās krīzes, kuru pārvarēšanā ES solidaritātei bijusi liela loma, ir Dienvidāzijas cunami 2004.gadā un 2010.gada zemestrīce Haiti un plūdi Pakistānā. Svarīgs Eiropas Komisijas darbības aspekts humānās palīdzības jomā ir “aizmirstās krīzes” – humānās problēmsituācijas, kas nav plaši atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos un kurās Eiropas Komisija bieži ir vienīgais humānās palīdzības sniedzējs.

Pašlaik Eiropas Savienība ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja. Starp 20 lielākajiem institucionālajiem palīdzības sniedzējiem pasaulē ir Eiropas Komisija un 11 ES dalībvalstis – Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Nīderlande, Somija, Dānija, Spānija, Francija, Īrija, Beļģija un Itālija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa