Finanšu ministrija: Par rūpniecības izaugsmes tendencēm Latvijā

Lai arī Latvijas rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms turpināja pieaugt arī šā gada jūlijā, izaugsmes tempi ir nedaudz samazinājušies.

Finanšu ministrs Andris Vilks: “Jāuzsver, ka izaugsme kopumā saglabājas un skaitļi ir pozitīvi, nedaudz mazinājies ir tikai izaugsmes temps, ko var skaidrot galvenokārt ar bāzes efektu. Jāatceras, ka pagājušā gada otrajā pusgadā rūpniecības izaugsme bija īpaši strauja, līdz ar to bāze aprēķiniem ir gluži cita. Nedaudz izpaužas arī pieaugošās nenoteiktības ārējā vidē ietekme. Kopumā rūpniecības produkcija gada griezumā šā gada jūlijā pieauga par 9,2%, ko pamatā nodrošināja izlaides kāpums iekārtu remontā par 59,5% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 36,6%.”

Pēc ļoti augstā rūpniecības izlaides kāpuma šā gada jūnijā (par 4,1%) arī jūlijā Latvijas rūpniecības izaugsme turpinājās – rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājās par 0,6%, salīdzinot ar 2011.gada jūniju. To nodrošināja izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā par 0,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 0,9%. Apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu jūlijā deva ražošanas kāpums iekārtu remontā par 16,3%, citu transporta līdzekļu (kuģu, vilcienu) ražošanā par 31,9% un apģērbu ražošanā par 5,9%, bet būtiskākā negatīvā ietekme bija ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošanas samazinājumam.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, bija vērojams neliels kritums otras lielākās apstrādes rūpniecības nozares – pārtikas – ražošanā. Šā gada jūlijā ražošanas apjoms samazinājies par 0,7%, salīdzinot ar šo pašu laika periodu 2010.gadā.

Salīdzinājumā ar 2010.gada jūliju ražošana samazinājusies vēl vairākās citās rūpniecības apakšnozarēs, tai skaitā ķīmijas un farmācijas produktu, kā arī dzērienu ražošanā.

Latvijas lielākajās tirdzniecības partnervalstīs – Zviedrijā, Somijā un Polijā – ražošanas gada pieauguma tempi būtiski bija samazinājušies jau 2011.gada jūnijā. Kopumā Eiropas Savienības 27 valstīs jūnijā ražošana samazinājās par 1,2%, salīdzinot ar maiju, kas ir lielākais mēneša samazinājums vairāk nekā divu pēdējo gadu laikā. Pieejamā statistika par kaimiņvalstīm liecina, ka Lietuvā šā gada jūlijā ražošana samazinājusies par 0,6%, bet Igaunijā turpinās strauja izaugsme – par 4,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Ražotāju noskaņojuma rādītāji ļauj prognozēt iespējamu turpmāku ES 27, ASV, Krievijas u.c. valstu ražošanas gada pieauguma tempu vai pat ražošanas samazināšanos un līdz ar to arī iespējamu pieprasījuma samazināšanos Latvijas eksporta tirgos.

Eiropas uzņēmēju ražošanas konfidences rādītāji pēdējo sešu mēnešu laikā ir būtiski pasliktinājušies. Pasaules ražošanas PMI (Purchasing managers index) augustā bija zemākais kopš 2009.gada jūnija – tikai nedaudz virs neitrālā līmeņa, kas norāda uz ražošanas pieauguma apstāšanos. Uzņēmēju vērtējumā, gan eirozonas valstīs, gan ASV augustā samazinājās ražošanas apjomi un jau otro mēnesi pēc kārtas – jauno pasūtījumu apjomi.

Eiropas Komisijas ražotāju aptaujas rezultāti augustā ir līdzīgi, papildus atklājot arī problēmas ar gatavās produkcijas krājumu pārpalikumu veidošanos. Lai gan līdz šim ražošanas izaugsme Latvijas lielākajos eksporta tirgos bija viena no straujākajām Eiropas Savienības valstu vidū, ražošanas konfidences rādītājs pēdējo sešu mēnešu laikā ir būtiski samazinājies visās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Arī Latvijā augustā EK ražošanas konfidences rādītājs ir pasliktinājies, tomēr kopumā tas ir gandrīz nemainīgs jau pēdējos 17 mēnešus.

Latvijas ražošanas turpmāku strauju pieaugumu kavē ne tikai ārējie faktori, bet arī investīciju trūkums. Vairāk nekā 40% Latvijas rūpniecības produkcijas tiek saražota nozarēs, kurās jaudu noslodze tuvojas maksimumam. Problēmas ir gan lielākajās, gan visstraujāk augošajās rūpniecības nozarēs. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji 3.ceturksnī strādāja ar augstāko jaudu noslodzes līmeni kopš 2004.gada, koksnes ražotāji – tikai par 2,5 procentpunktiem atpalika no maksimālās sasniegtās jaudas, bet tuvu tai ir arī metālu, gatavo metālizstrādājumu, elektronikas un apģērbu ražotāji.

Tomēr jāatzīmē, ka otrajā lielākajā Latvijas rūpniecības nozarē – pārtikas un dzērienu ražošanā – iekšējā tirgus pieprasījuma trūkuma dēļ jaudas rezerves ir pietiekamas, problēmu ar jaudu nepietiekamību nav arī ķīmijas un tās saskarnozaru produktu, nemetālu un transportlīdzekļu ražošanā.

Ņemot vērā iespējamo pieprasījuma samazinājumu Latvijas galvenajos eksporta tirgos, lēni augošo iekšējā tirgus pieprasījumu un investīciju nepietiekamību, gada pēdējā ceturksnī un nākamajā gadā prognozējama ražošanas pieaugumu tempu turpmāka palēnināšanās, taču kopumā apstrādes rūpniecības izaugsme 2011.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs bijusi strauja un pārsniegs 10%.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa