Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio, vakar, 25.janvarī

Intervija Latvijas Radio 25.janvāra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnālists Aidis Tomsons

— Protams, Aidis ir pie mikrofona, bet es gribu uzdot vienu jautājumu Ministru prezidentam. Mūsu mūzikas redaktore Ārija Severe, kad uzlika iepriekšējo dziesmu, pirms tam vaicāja: vai Ministru prezidentam tā varētu patikt? Un es teicu: jā, jā, viņš smuki dzied, tad jau viņš laikam arī smuki dejo!

A.Bērziņš: — Smuki vai nesmuki, bet man patīk dejot, jā! Labdien!

— Starp citu, ja runājam vēl par dziedāšanu — dejošanu šoreiz ne, te man kolēģi saka, ka skolās vairs nebūšot dziedāšanas stundu, tas nozīmē, ka skolās tiks likvidēti visi kori. Vai tā nav lieta, kas varētu būt pietiekami satraucoša? Mūsu skolēnu Dziesmu svētki pajūk līdz ar to automātiski, un viss. Vai tad tas nav vajadzīgs?

A.Bērziņš: — Tā nevarētu būt. Es domāju, ka šī informācija ir absolūti maldīga, tur jāprasa izglītības ministram konkrēts skaidrojums. Neviens nav samazinājis skolām kopumā atvēlētās naudas apjomu. Protams, Izglītības ministrija veic noteiktas mācību programmas standartifikāciju un unifikāciju, bet tas nekādā gadījumā nevar nozīmēt to, ka nebūs dziedāšanas. Dziedāšanai jābūt, ir jābūt arī kora nodarbībām kā ārpusstundu nodarbībām vai kā mācību stundām — tam visam ir jābūt.

— Labi, ejam no dziedāšanas uz politiku, un šā vai tā, lai kā tur būtu, mums jāsāk būs ar cienījamo Cepurnieka kungu. Mēs te ziņās lasām pēdējā laikā, un te aģentūras LETA cītīgs darbs, savācot visādus viedokļus, ko nu Cepurnieks ir teicis, un ko nu tur kāds atbildējis. Un te viens secinājums ir skaidrs — vienkārši kāds no partneriem jums rupji melo.

A.Bērziņš: — Nē, mana pozīcija ir tikai tāda, kādu es esmu paudis līdz šim. Mūsu valstī nedrīkst būt tā, ka kāds var atļauties ko bezatbildīgi teikt par kādu citu vai par kādu citu grupu cilvēku un to nepierādīt. Viņam ir jāiet uz attiecīgām izmeklēšanas iestādēm un viss tas jāpierāda vai jāpasaka, kuros gadījumos un kas tur ir noticis. Problēma pašlaik ir tā, ka Cepurnieka kungs, ap siltās Spānijas krastiem, ap Seišeļu salām burājot it kā, ja var ticēt preses informācijai, un neliekas ne zinis par to, kas notiek šeit, valstī. Kā jau teicu, es esmu lūdzis ekonomikas ministra pienākumu pildītājam viņu atsaukt uz šejieni, lai viņš ierodas prokuratūrā. Un, ja viņš prokuratūrā neierodas, tad viņš tiks atsaukts no pilnvarnieka posteņa.

— Viņš esot zvanījis uz prokuratūru un esot runājuši par iespēju ierasties. Cik ilgu laiku tad jūs viņam dodat — tās divas dienas, ko jūs sākumā devāt, jau ir garām.

A.Bērziņš: — Divas dienas vakar vakarā ir beigušās. Man nebūtu nekas iebilstams, ja viņš vēl vienas divu dienu laikā ieietu viesos prokuratūrā un dotu absolūti pilnu skaidrojumu. Vakar gan ne prokuratūra, ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Drošības policija man nevarēja apliecināt, ka kāds būtu nācis un kaut ko teicis.

— Šodien un rīt tātad pēdējā diena?

A.Bērziņš: — Mēs varam tā uzskatīt .

— Ja viņš ierodas — un visticamāk, cik es saprotu, viņš šobrīd ir gatavs ierasties un stāstīt, bet tas, ko viņš stāsta, nekādā veidā nesakrīt ar to, ko tie citi saka, un saka, ka tā nav taisnība. Acīmredzot viņa sacītais tiks apšaubīts.

A.Bērziņš: — Vispār tā fabula izskatās pēc principa — viena tante teica. Bet prokuratūras uzdevums ir noskaidrot, kura tad īsti tā "tante" ir bijusi, kura ir teikusi, kura pārstāstījusi, kura melo vai kura nodarbojas ar apmelojumiem. Un, protams, ir jāsaņem atbilstošs sods cilvēkam, kurš ar tādām lietām nodarbojas. Protams, man dīvaini liekas tas, ka faktiski visi šie apmelojumi ir it kā vienas partijas iekšpusē. Vienas partijas biedrs, kuru taisās likt Ventspilī pirmajā sarakstā, ja var ticēt avīzēm, "Tēvzemes un Brīvības" sarakstā priekšvēlēšanās, pēkšņi sāk paust kaut kādus diametrāli pretējus viedokļus par saviem partijas biedriem.

— Nu labi, jūs sakāt — tas ir tas, ko viena tante teica, un tā tante, kura ir teikusi, noliedz, ka viņa to būtu teikusi, — vai jūs šāds skaidrojums prokuratūrai apmierinās?

A.Bērziņš: — Protams, protams, ne, bet tāpēc ir prokuratūra, lai tā tiek ar šo lietu skaidrībā. Es vienmēr esmu uzsvēris, ka ir jābūt tā sauktajam varas dalīšanas principam. Nav mans pienākums nodarboties ar izmeklēšanu, mans pienākums ir raudzīties, lai prokuratūra izmeklē, un saņemt pamatotu, konkrētu slēdzienu par to, kāda būs tālākā prokuratūras rīcība.

— Kādai būtu jābūt Cepurnieka liecībai, lai viņš varētu vēl palikt savā amatā?

A.Bērziņš: — Man izskatās, ka viņam vairs nav nekādu iespēju palikt šajā amatā.

— Tas nozīmē, ka jūs varētu pieprasīt šā vai tā viņa atbrīvošanu no amata?

A.Bērziņš: — Es sagaidīšu, kamēr Kalvīša kungs būs atpakaļ, lai man nevajadzētu pārpilnvarot kādu citu ministru, un tad ar Kalvīša kungu pārrunāšu šo jautājumu un droši vien došu viņam komandu, lai Cepurnieks tiktu atsaukts, un piedāvāšu apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai" nominēt kādu citu cilvēku Cepurnieka kunga vietā.

— Jūs to esat jau apsvēris pie sevis?

A.Bērziņš: — Esmu praktiski jau izšķīries — tā es varētu par sevi teikt.

— Nagļa kungs vakar Latvijas Radio teica, ka, viņaprāt, tas tomēr būtu jāizlemj koalīcijai, jo koalīcija par to ir savulaik vienojusies, un Cepurnieka atcelšana varētu izraisīt valdībā kaut kādu nestabilitātes sajūtu.

A.Bērziņš: — Es domāju, ka šis cilvēks ar saviem odiozajiem izteikumiem jau ir radījis pietiekami lielu haosu un pietiekami lielu neslavu cēlis Latvijas valstij. Tātad — es, respektējot iepriekš lemto, lūgšu, lai frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" nozīmē kādu citu cilvēku.

— Nu ko, šis jautājums acīmredzot tādā gadījumā ir gandrīz vai pabeigts, vismaz runājot par valdības lietām, kaut gan, protams, skatīsimies, kā tālāk rīkosies arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Tagad par citiem jautājumiem un to, par ko zvanījuši mums klausītāji, un mēģināsim tiem iet cauri. Pagājušajā reizē jautājums bija no Cēsīm par šiem sociālajiem nodokļiem — jūs ļoti labi atceraties —, un jūs teicāt, ka vajag griezties Darba inspekcijā. Tā klausītāja man zvanīja un sacīja: Darba inspekcijā esot pateikts — visā valstī jau dod konvertos, ko tad mēs, nevajagot iet strādāt tur, kur dod konvertos! Nekādu palīdzību tur acīmredzot nav ko gaidīt. Viņa saka: vai tad tiešām valsts neko nevar izdomāt, lai šajā lietā iegūtu kaut kādu risinājumu?

A.Bērziņš: — Nē, tik ilgi, kamēr mēs paši, katrs konkrēts cilvēks, nepretosimies tam, ka mums šo algu dod konvertos, tik ilgi arī kārtības šeit nebūs. Nav iespējams katram darba devējam un katram cilvēkam nolikt blakus kādu inspektoru. Ja ir šāda atbilde saņemta no Darba inspekcijas, es ļoti gribētu, lai šī konkrētā kundze nosūta uz manu biroju vēstuli ar konkrētu uzvārdu, un es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šis cilvēks ļoti drīz vairs nestrādās Darba inspekcijā, ja tas apstiprināsies.

— Darba inspekcijai ir jāspēj reaģēt tādā ziņā?

A.Bērziņš: — Protams, tai ir jāreaģē atbilstoši likumam.

— Cits jautājums. Man zvanīja no Tukuma rajona, un tā ir vēl viena lieta, par kuru esam savulaik runājuši, —tā saucamā alimentu nemaksāšana. Trīs bērnu māmiņa zvanīja un teica: viņa nestrādā, slimo, iztiek ar šiem bērnu pabalstiem. Bērnu tēvs atsakās, viņa iesniedza tiesā, tiesa saka — pēc pusgada varētu sniegt atbildi, kad varētu būt tiesas process, tas nozīmē, ka tuvākā gada laikā viņai vispār nav nekādu cerību piedzīt šos alimentus. Ko tad darīt šajā situācijā?

A.Bērziņš: — Nu, šeit arī es gribu teikt, ka esmu bezspēcīgs, jo man atbilstoši likumam nav tiesību iejaukties tiesas darbā. Bet viņa varētu griezties Augstākajā tiesā ar lūgumu, lai Augstākā tiesa, kuras pārraudzībā atrodas visas tiesas, paātrina šo procesu. Tātad, protams, tiesai ir jāskatās, kāds ir kurš gadījums, un, ja tā ir alimentu piedziņa, kur cilvēkam tas ir būtiski svarīgi, lai varētu normāli dzīvot ar visiem bērniem, tad tiesas vietā es izšķirtos šādas lietas skatīt pirmām kārtām ārpus jebkuras rindas un jebkuriem citiem sarakstiem.

— Runājot par naudas lietām — man zvanīja viens klausītājs un vienkārši interesējās: plenārsēdes ilgst mums 30—40 minūtes, šodien kārtējais piemērs. Viņš jautā: vai deputāti arī par to saņem astoņus latus, vai tā nav vienkārši naudas izšķērdēšana?

A.Bērziņš: — Nu, diemžēl deputāti plenārsēdēs pavada stipri mazāk laika nekā komisiju sēdēs. Jautājums par to, cik daudz viņi strādā, ir pašu deputātu komisiju un pašu deputātu ziņā. Katrā gadījumā es gribētu teikt, ka mēs viņus nodrošinām ar pietiekami lielu materiālu apjomu. Piemēram, pagājušajā gadā vien mēs esam 394 dažādus likumprojektus, grozījumus, visādus citus jaunus likumus nosūtījuši uz Saeimu, tā ka viņiem nevajadzētu bažīties par darba trūkumu.

— Kur tad paliek tās lietas?

A.Bērziņš: — Tās visas pašlaik ir komisijās dažādā gatavības pakāpē. Un šeit man jāsaka tā, ka valdība pārstāv izpildvaru, augstākais likumdevējs ir parlaments, un šeit atkal ir tā varas un pienākumu dalīšana, kura strikti jāievēro.

— Bet izskatās, ka Saeimai tomēr nepietiek ar jūsu sniegtajiem projektiem. Varbūt jums vajadzētu viņiem vairāk piegādāt tos darbus?

A.Bērziņš: — Mēs centīsimies šogad to darīt. Jāsaka, ka valdības sēdes ilgst apmēram sešas līdz deviņas stundas vidēji.

— Starp citu, runājot vēl par naudas lietām, jāatgriežas pie Cepurnieka kunga jautājuma. Ja Cepurnieka kungs saņem tik milzīgu naudu un var atpūsties, burāt kaut kur, vai tas nozīmē, ka pilnvarniekiem atalgojums arī ir samērīgi liels, bet darba nav pietiekami daudz?

A.Bērziņš: — Jautājums par tā sauktajām pilnvarnieku algām — es esmu speciāli lūdzis vēl finansu ministru, lai viņš pasteidzina, — mēs esam to konceptuāli izlēmuši, un man liekas, ka pirms kāda brīža mēs šeit arī runājām, ka pilnvarnieku atalgojums tiks noteikts atbilstoši uzņēmuma gada apgrozījumam, atbilstoši strādājošo skaitam un faktiski uzņēmuma lielumam un tam, kā tas izvietots Latvijā. Tas tiks publicēts "Latvijas Vēstnesī", katrs cilvēks varēs iepazīties ar to, cik konkrēti saņem katrs pilnvarnieks katrā konkrētā uzņēmumā atkarībā no tā, cik tas ir liels. Šis dokuments diemžēl pagaidām ir iestrēdzis Finansu ministrijas dzīlēs, nav vēl iznācis laukā, bet es domāju, ka mēs burtiski vai nu līdz šā mēneša beigām, vai nākamā mēneša pirmajās nedēļās šo jautājumu izskatīsim. It īpaši tāpēc, ka tas ir kļuvis tagad tik aktuāls sabiedrībai sakarā ar šo pašu Cepurnieka lietu. Es arī uzskatu, ka tas ir absolūts nonsenss, ja cilvēku, kuru valsts ir pilnvarojusi pārstāvēt kādu konkrētu uzņēmumu, nevar vairāk nekā pusotru nedēļu dabūt rokā tikai tāpēc vien, ka viņš nav ne noformējis atvaļinājumu, ne pateicis ko citu, bet vienkārši pieņēmis, ka viņam varētu būt brīvs laiks, lai aizbrauktu bezbēdīgi paburāt kaut kur.

— Vēl par citām lietām, un tās ir šīsdienas balsojumi Saeimā. Jūs esot pats savulaik teicis, ka strādājušie pensionāri varēs saņemt (un bija runa par šī gada sākumu) gan pilnās pensijas, gan arī algas. Šodien šis lēmums tika noraidīts. Jūs neturat solījumu.

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka tā tas nav. Es esmu solījis, ka mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies un atgriezīsimies tad, kad būs sakārtota sociālā budžeta iemaksu un izmaksu sistēma, tad, kad būs līdzekļi šāda veida pasākumiem. Es gribu teikt, ka šobrīd sociāldemokrāti, iesniedzot savus priekšlikumus, protams, savā veidā izmanto tos savas priekšvēlēšanu kampaņas kontekstā. Viņi it kā mēģina parādīt, ka viņu rokās ir kāda brīnumu nūjiņa, ar kuru vienā mirklī padarīt visus laimīgus. Tie ir absolūti meli. Lai ko izdarītu, ir ļoti daudz jāstrādā un ļoti daudzas lietas jāsakārto. Tad, kad valdība šo jautājumu pārskatīs, un tad, kad tik tiešām būs radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi, pie tā atgriezīsimies.

— Kā izskatās tā tendence, kad tas varētu notikt?

A.Bērziņš: — Teikšu godīgi, ka, kopš šī vadība ir sākusi strādāt, faktiski sākot ar maiju, jūniju, ieņēmumi sociālās apdrošināšanas budžetā, pateicoties ļoti aktīvai finansu ministra rīcībai un ļoti aktīvai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai, sociālās apdrošināšanas fondam, ir būtiski uzlabojušies. Faktiski pagājušā gada otrajā pusgadā ienākumi gandrīz bija sabalansēti ar izdevumiem, bet bija jāņem vērā, ka mums bija palicis zināms deficīts no gada pirmās puses, un šobrīd mēs vēl nevaram teikt, ka mūsu sociālās apdrošināšanas budžets ir sabalansēts. Deficīts ir apmēram mīnus 9 miljoni latu kopumā.

— Tātad, kad tas varētu būt?

A.Bērziņš: — Nu, mēs pie šīs tēmas varētu droši atgriezties kaut kad ap jūnija beigām — tad, kad pirmā pusgada rezultātus redzēsim.

— Tad mēs arī jums pajautāsim. Rīgas Aviācijas universitātes pasniedzēji interesējas, kāda viņiem izskatās nākotne.

A.Bērziņš: — Jāsaka, ka es esmu ļoti neapmierināts ar to, kā ir strādājusi Izglītības ministrija, sagatavojot šo jautājumu. Tā bija iesniegusi to otrajā lasījumā, ja tā var teikt, šo otrdien. Departamenta direktors un pilnvarniece, kuriem bija doti ļoti konkrēti uzdevumi, nebija tikuši ar saviem pienākumiem galā. Ceru, ka ministrs izdarīs kādus secinājumus. Un mēs esam uzdevuši sagatavot un iesniegt nākošnedēļ konkrētus priekšlikumus.

— Tad mēs atkal atgriezīsimies pie šā jautājuma?

A.Bērziņš: — Protams, protams!

— Runājot vēl par deputātu balsojumiem, viens jautājums. Zaigas kundze zvanīja: vai jums ir tādas tiesības un pienākums, ka jums atskaitās, kā katrs deputāts balso, un iepriekš jau brīdina, kādā veidā tam balsojumam būtu jābūt. Tas acīmredzot ir domāts par šīsdienas sēdi.

A.Bērziņš: — Nē, man nav nekādas tiesības kontrolēt deputātus, un es nevienu deputātu nekontrolēju. Mēs vienkārši pirms balsojumiem Koalīcijas padomē izskatām darba kārtību un koalīcijā vienojamies par to, kā visas partijas, kas piedalās koalīcijā, balsos; kāda būs viņu pozīcija, kura izpaudīsies caur balsojumu. Un, protams, koalīcijas līgumā ir arī dažādi nosacījumi. Piemēram, viens no nosacījumiem ir tāds, ka koalīcijas partneri apņemas nebalsot ne par vienu opozīcijas iesniegtu vai nesaskaņotu priekšlikumu, kurš skar budžetu, nodokļu sistēmu un likumu par budžeta un finansu vadību.

— Vai tas ir svarīgi?

A.Bērziņš: — Tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka tas var ar vienu it kā ļoti labu lēmumu faktiski sajaukt visu valsts budžetu un radīt absolūtu haosu, kad radīsies situācija, kad nebūs ko izmaksāt pensijas vai nebūs skolotājiem algu, ka nebūs līdzekļu, ko iedot mazturīgajiem pabalstos.

— Jautājums no vienas kundzes, viņa interesējas par tiem represētajiem, kam ir kompensācijas sertifikāti par zemi. Vai tie tiks vai netiks apmaksāti?

A.Bērziņš: — Atbilstoši likumam agrāk vai vēlāk tas ir jāizdara.

— Bet sertifikāti ir tikai šogad.

A.Bērziņš: — Jā, pašlaik līdzekļu šim mērķim nav. Ja privatizācijas process noritēs normāli un būs līdzekļi, tad tas būs vienkārši jādara.

— Šogad acīmredzot, jo nebūs jau vairs nākamgad sertifikātu?

A.Bērziņš: — Nu, likums to nosaka, ka tas jādara šogad.

— Pāris jautājumu ir par īrnieku lietām un māju lietām. Pirmais jautājums ir tāds — ir sabiedriskās organizācijas māja, tātad māja, kas pieder, teiksim, kādam uzņēmumam; tātad privatizēt tos dzīvokļus nevar. Šobrīd ir tāds priekšlikums, ka varētu no 2004.gada īres griestus noņemt denacionalizēto māju īpašniekiem. Vai šīs arī tiks pielīdzinātas saimnieku mājām?

A.Bērziņš: — Ja kāds īres griestus regulēs, tad tās noteikti būs konkrētās pašvaldības, tā noteikti nebūs valdība, kas, teiksim, sēžot Rīgā, mēģinās noteikt, kādai būtu jābūt īres maksai Rēzeknē, Dobelē vai Ventspilī. Tā ka tas būs pašvaldību pienākums — raudzīties, kāda ir nepieciešamība īpašniekam vai cik lieli līdzekļi viņam ir nepieciešami, lai savu īpašumu uzturētu, un atkarībā no tā skatīties, kāda ir iedzīvotāju maksātspēja, un tad noteikt cenas maksimālajiem īres griestiem.

— Tas nozīmē, ka arī šīm sabiedriskajām organizācijām varētu būt brīva izvēle, cik un kādas īres cenas viņi nosaka?

A.Bērziņš: — Nu, principā tām ir jāskatās, ko saka pašvaldība attiecībā uz maksimāli pieļaujamo īres cenu, un tad zem šīs maksimālās īres cenas, protams, tā ir tiesīga noteikt jebkuru cenu.

— Te gan ir runa par to, ka tām, kas skaitās saimnieku mājas, nevajadzēs ņemt vērā pašvaldību sacīto.

A.Bērziņš: — Es nevaru pašlaik pateikt. Varu pateikt tikai to, ka pašlaik likumā ir šis pienākums pašvaldībai noteikt maksimālo īres cenu. Pašlaik Saeimā tiešām notiek ļoti plašas un karstas diskusijas par šo tematu. Es zinu, ka komisija Lagzdiņa kunga vadībā skata cauri ap 300 dažādu priekšlikumu, kuri nākuši gan no īpašnieku apvienībām, gan no īrnieku apvienībām, gan no dažādām ministrijām, un vēl nav galīgi formulējusi savu viedokli.

— Starp citu, arī man zvanīja viens namsaimnieks, kas, cik es saprotu, ir vecs pensionārs, savulaik Omskas apgabalā izsūtītais, — ko viņam darīt, ja viņš ar īres līdzekļiem nevar nosegt šo mājas apsaimniekošanu. Ko vienkārši darīt?

A.Bērziņš: — Nu, tā ir tā runga ar diviem galiem, kas ir tas instruments, kā mēs tālāk rīkosimies. Namsaimnieki jau nav nekādi ienaidnieki saviem īrniekiem — tas vienkārši ir jāsaprot. Viņiem ir savas problēmas, lai apsaimniekotu un sakārtotu īpašumus, kuri, iespējams, padomju laikā ir nolaisti, nav tur veikti ne kapitālremonti, ne komunikāciju remonti un tā tālāk. Un tai pašā laikā jārēķinās arī ar to, ka arī īrniekiem, kuri tur tradicionāli ilgi dzīvojuši, ir tikai sava ierobežotā maksātspēja. Tur jāmeklē lieli kompromisi, un es gribu teikt, ka šobrīd šie kompromisi tiešām tiek meklēti Saeimā, komisijā.

— Šobrīd acīmredzot vienkārši jāgaida, jo neko nevar darīt, — tā, kā ir, tā ir?

A.Bērziņš: — Jāgaida ir un jāskatās, kāds tad būs šis komisijas sagatavotais dokuments pirms balsošanas. Tad acīmredzot mēs par to varētu parunāt.

— Viens cilvēks zvanīja, es sapratu, ka viņš nav krievu tautības — vismaz tā neizklausījās. Bet viņš teica: vai tas apdraudētu latviešu valodu, ja ļautu tiem cilvēkiem, kam ir pāri septiņdesmit, kas ir veci, kas nav iemācījušies latviešu valodu un nespēj to vairs izdarīt, tomēr griezties pašvaldībās savā dzimtajā valodā, vai nu tur būtu kāds tulks, vai arī valdības iestādēs viņi bez maksas varētu tulku dabūt, jo viņi nevar vairs nekur griezties savu valodas nezināšanu dēļ.

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt tā, ka lielākā daļa pašvaldību jau tieši tā arī dara — algo speciālu cilvēku, kurš palīdz cilvēkam ar šīm savām problēmām tikt galā gadījumā, ja viņš nezina valodu. Es, piemēram, atceros, kad biju Daugavpilī, — tur ir speciāli cilvēks, kas palīdz visiem šiem cilvēkiem noformēt visus iesniegumus atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, palīdz atrisināt visas šīs problēmas. Acīmredzot pašvaldībām un visām tām institūcijām, kuras tieši strādā ar cilvēkiem, ir ar šiem jautājumiem jānodarbojas un tie jāatrisina.

— Vajadzētu apelēt pie pašvaldībām?

A.Bērziņš: — Protams, protams!

— Vēlēšanas nāk šobrīd!

A.Bērziņš: — Arī valsts iestādē, protams, ir jādara tieši tas pats. Būtu muļķīgi teikt, ka tas jādara tikai pašvaldībām.

— Par valsts iestādēm — tas gan vairāk būtu gan jūsu jurisdikcijā?

A.Bērziņš: — Jā, tas ir attiecīgu ministriju pārziņā, pārraudzībā esošas iestādes, bet es neesmu saņēmis nevienu iebildumu, nevienu prasību, nevienu vēstuli, nevienu sūdzību no šīm institūcijām. Ar to es varu pieņemt, ka tur laikam šis jautājums ir atrisināts.

— Tātad klausītājiem acīmredzot ir jābūt aktīvākiem, ja viņiem rodas problēmas. Man Miltiņa kungs zvanīja un jautāja: ir tādi likumi, kas nestrādā, tur bija minēts likums par dzīvokļu īpašniekiem un vēl šādā garā; citi vienkārši nav finansiāli nodrošināti, un tā tālāk. Vai kāds pārskata šos likumus gadījumā, ja tie reāli nedarbojas? Vai ir kāda komisija, kas ar to nodarbojas?

A.Bērziņš: — Tieslietu ministrijas pienākumos ir pārraudzīt visu likumdošanas sistēmu, to pastāvīgi uzturēt darbspējīgā procesā, raudzīties, lai likums strādā, un nākt ar konkrētiem ierosinājumiem gan valdībai, gan Saeimai.

— Visbeidzot — man te pāris cilvēku zvanīja un jautāja, cik tālu tur ar to sagriezto kuģi tā lieta, vai tur beidzot ir kāda skaidrība?

A.Bērziņš: — Nākamo otrdien tieslietu ministre prezentēs savu sagatavoto materiālu. Pagaidām es par to neko sīkāk nevaru pateikt, es tikai gribu teikt, ka ministre ir lūgusi šim materiālam konfidencialitātes raksturu.

— Tā ka mēs no jums visu neuzzināsim.

A.Bērziņš: — Droši vien ne visu, jā. Ja mēs paši nevienosimies par to, ka šis konfidencialitātes raksturs tiks atcelts.

— Jūs braucat uz Ogri, cik es saprotu?

A.Bērziņš: — Jā, uz savu bērnības dienu pilsētu, pastāvīgo dzīvesvietu.

— Šovakar vēl. Nu ko, lai jums balts ceļavējš! Snieg ārā.

A.Bērziņš: — Snieg, jā.

— Studijā bija Ministru prezidents.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā