Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 6.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.2011., Nr. 142 (4540) https://vestnesis.lv/ta/id/235602

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Vēl šajā numurā

08.09.2011., Nr. 142 (4540)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 6.septembrī

MK: Par sarunām par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu

6.septembrī Ministru kabinets uzklausīja Satiksmes ministrijas un piesaistītā finanšu konsultanta "Prudentia" ziņojumu par pārrunu rezultātiem ar "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS). Valdība uzdeva Satiksmes ministrijai sarunas turpināt, kā prioritāro no piedāvātajiem scenārijiem izskatot iespēju kopā ar privāto akcionāru proporcionāli palielināt aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu.

Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis uzskata, ka būtiski ir saglabāt "airBaltic" kā nacionālu aviosabiedrību, kas Latvijai rada nozīmīgas priekšrocības loģistikā un tūristu piesaistē, kā arī kā nozīmīgu darba devēju, taču uzsver, ka jāizvēlas risinājumi, kas visizdevīgākie valsts interesēm.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents informēja, ka valdība ir devusi uzdevumu Finanšu ministrijai strādāt pie risinājumiem iespējamam valsts ieguldījumam, ja sarunu procesā ar BAS tiks panākts valstij pieņemams risinājums par darījuma struktūru, par ko vēl turpināsies sarunas. Tikai pēc sarunu pabeigšanas lēmums tiks virzīts izskatīšanai valdībā.

Kā uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, sarunās ar privāto akcionāru ir panākta vienošanās veikt kompleksus pasākumus "airBaltic" vadības nomaiņai vistuvākajā laikā, kā arī panākt līdzvērtīgus nosacījumus akcionāru līgumā, kas palielina valsts tiesības ietekmēt procesus uzņēmumā.

Kā ziņots iepriekš, valdība 23.augustā pieņēma konceptuālu lēmumu iesaistīties "airBaltic" finanšu situācijas stabilizēšanā, izvirzot virkni nosacījumu. Finanšu konsultantam "Prudentia" tika dots uzdevums vienoties ar BAS par "airBaltic" menedžmenta maiņu, grozījumiem uzņēmuma statūtos, akcionāru līguma izmaiņām, panākot, ka akcionāru attiecības regulē Komerclikuma nosacījumi, kā arī par Rīgas lidostas saglabāšanu kā "airBaltic" bāzes lidostu.

Izpildoties šiem nosacījumiem, valdība apsvēra šādus scenārijus – pārņemt no BAS tā īpašumā esošās "airBaltic" kapitāldaļas vai kopā ar privāto akcionāru proporcionāli palielināt aviokompānijas pamatkapitālu.

Aviokompānijā "airBaltic" Latvijas valstij kā vairākuma akcionāram pieder 52,6% kapitāldaļu, savukārt privātajam akcionāram "Baltijas Aviācijas sistēmas" – 47,2%. Latvijas valdība ir piesaistījusi finanšu konsultantu "Prudentia", lai izvērtētu "airBaltic" finanšu situāciju un lemtu par turpmāko aviokompānijas darbību.

Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre

 

 

AM: Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā

6.septembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Par valsts nekustamā īpašuma Ķīšezera ielā 27, Rīgā, nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā".

Noteikumu projekts paredz nodot Finanšu ministrijas valdījumā valsts īpašumu, kas sastāv no sešām būvēm un zemesgabala 10 347 kvadrātmetru platībā.  Šis īpašums nepieciešams Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta vienotā administratīvā ēku kompleksa būvniecībai un tā infrastruktūras izveidošanai.

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam daļa īpašuma atrodas aizsargjoslu teritorijā ap ielām, kā arī centru apbūves teritorijā, līdz ar to pilnvērtīga īpašuma izmantošana valsts aizsardzības funkciju veikšanai nav iespējama.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

 

ĀM: Par Materiālās palīdzības fonda izveidi

6.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska virzīto ierosinājumu veidot Materiālās palīdzības fondu, lai nodrošinātu valsts atbalsta sniegšanas mehānismu personām, kuras, atrodoties ārkārtas situācijās ārvalstīs, no personīgiem līdzekļiem nevar segt ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus. Pašlaik tāda mehānisma nav.

Valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā minēts, ka no fonda līdzekļiem varētu tikt segti izdevumi atpakaļceļa biļetei un citiem ar atgriešanos Latvijā saistītiem izdevumiem. Palīdzība varētu tikt nodrošināta aizdevuma formā, slēdzot ar personu aizdevuma līgumu, kurā tiek noteikts piešķiramās palīdzības apmērs un tās atmaksas termiņš. Fonda darbības nodrošināšanai no valsts budžeta nepieciešams papildu finansējums 50 000 latu apmērā, no kura veiktu aizdevumus, kas attiecīgi tiktu atmaksāti fondā atpakaļ.

Pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas sadarbībā ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir paredzēts līdz 3.oktobrim izveidot darba grupu Ministru kabineta noteikumu projekta par kārtību, kādā tiek sniegta materiālā palīdzība un kādā tiek nodrošināta valsts aizdoto naudas līdzekļu atmaksāšana, izstrādei. Minēto noteikumu projektu darba grupai ir paredzēts izstrādāt līdz 30.decembrim.

 

 

ĀM: Par Latvijas cilvēktiesību situācijas izvērtēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros

6.septembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Republikas pirmā nacionālā ziņojuma par vispārējo cilvēktiesību situāciju izskatīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11.sesijas ietvaros 2011.gada 5.maijā". Informatīvais ziņojums satur informāciju par procesu, kā 2011.gada 5.maijā Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomes (CTP) Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11.sesijā tika izskatīts Latvijas Republikas pirmais nacionālais ziņojums par vispārējo cilvēktiesību situāciju. Atgādinām, ka Latvijas Republikas pirmo nacionālo ziņojumu par vispārējo cilvēktiesību situāciju izstrādāja ar MK rīkojumu izveidota starpinstitucionāla darba grupa, un ziņojums tika apstiprināts MK 2011.gada 11.janvārī un iesniegts ANO 2011.gada 1.februārī.

Minētajā Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas sesijā pēc Latvijas ziņojuma prezentācijas diskusijā par Latvijas ziņojumu piedalījās 43 ANO dalībvalstis, kuras izteica savu vērtējumu par Latvijas cilvēktiesību situāciju un sniedza Latvijai rekomendācijas. Latvija pavisam saņēma 122 rekomendācijas. Šī informācija ir iekļauta arī Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumā par Latviju, kas tika pieņemts Ženēvā šā gada 9.maijā.

Ministru kabinets arī apstiprināja Latvijas Republikas rakstisko viedokli par ANO Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros 2011.gada 5.maijā saņemtajām rekomendācijām, nosakot, ka dokuments būs publisks. Saskaņā ar noteikto procedūru līdz 2011.gada septembrim Latvijai jāiesniedz rakstisks izvērtējums par saņemtajām rekomendācijām, norādot, kuras no tām Latvija plāno ieviest, kuras ir jau ieviestas, un kuras nav pieņemamas vai neatbilst Latvijas interesēm. Lielāko daļu rekomendāciju Latvija jau ir īstenojusi vai plāno īstenot, tostarp rekomendācijas turpināt bērnu un personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības un dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumus, turpināt uzlabot apstākļus ieslodzījuma vietās un apkarot rasisma un naida noziegumus un cilvēku tirdzniecību. Tomēr dažas rekomendācijas Latvijai nav pieņemamas, piemēram, Latvija noraida rekomendāciju iekļaut tiesību aktos normas, kas atzīst laulību ne tikai starp pretēja dzimuma pāriem, nav arī pieņemamas rekomendācijas nekavējoties likvidēt nepilsoņa statusu un iekļaut mazākumtautību valodas oficiālās procedūrās un dokumentos. Šā gada septembra sesijā ANO Cilvēktiesību padome apstiprinās ziņojumu par Latvijas cilvēktiesību situācijas izvērtēšanu, kuram būs pievienots Latvijas viedoklis par rekomendācijām. Informācija par rekomendāciju ieviešanas procesu Latvijai būs jāsniedz nākamā Vispārējā periodiskā pārskata cikla ietvaros, provizoriski 2016.gadā.

ANO CTP Vispārējais periodiskais pārskats tika uzsākts 2008.gadā, paredzot reizi četros gados visās ANO dalībvalstīs pēc vienādas metodoloģijas izvērtēt cilvēktiesību situāciju. Cilvēktiesību situācijas izvērtēšana balstās uz informāciju par katras valsts pienākumu un saistību cilvēktiesību jomā pildīšanu, paredzot nonākt pie vērtējuma ar interaktīva dialoga palīdzību, kura laikā citas ANO dalībvalstis var uzdot jautājumus un sniegt rekomendācijas.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

 

EM: Par jaunu atbalsta programmu mikrouzņēmējiem

Ministru kabineta (MK) sēdē 6.septembrī tika apstiprināta jauna atbalsta programma uzņēmējiem, kas uzlabos mikrouzņēmumu pieeju mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka jaunā atbalsta programma veicinās nodarbinātības, ekonomiskās aktivitātes un dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā. Tā būs vēl viens finanšu instruments, kas sekmēs tieši mikrouzņēmumu un pašnodarbinātu personu pieeju finansējumam mikroaizdevumu un grantu veidā, lai nodrošinātu sava biznesa uzsākšanu un attīstību.

Apstiprinot MK noteikumus "Noteikumi par mikro aizdevumiem un grantiem Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma" ietvaros", MK noteica atbalsta piešķiršanas nosacījumus mikroaizdevumu un grantu veidā mikrouzņēmumu attīstībai. Mikroaizdevumu un grantu izsniegšanu nodrošinās Latvijas Hipotēku banka, kas izveidos Aizdevumu fondu programmas ietvaros. Programmas īstenošanu plānots uzsākt jau tuvākajā laikā, par ko papildu informāciju sniegs Hipotēku banka. MK noteikumi nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus mikroaizdevumu un grantu veidā mikrouzņēmumu attīstībai līdz 2013.gada 31.decembrim.

Programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi līdz 10 000 latu investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem. Uzņēmumiem, kuri izpildījuši visus mikroaizdevuma līguma nosacījumus, programmas ietvaros būs pieejams grants jeb neatmaksājams finansējums aizdevuma dzēšanai (līdz 50% no investīcijām piešķirtās mikroaizdevuma summas, ievērojot MK noteikumos noteiktos nosacījumus).

Kopējais pieejamais finansējums mikrouzņēmumiem programmas ietvaros ir 8,3 milj. Šveices franku (aptuveni 4,98 milj. latu). Programmas ietvaros mikrokreditēšanai tiks novirzīti 7,6 milj. Šveices franku (aptuveni 4,56 milj. latu), no kuriem 80% finansēs Šveices puse, bet 20% – Hipotēku banka. Savukārt grantu sniegšanai tiks novirzīti 0,7 milj. Šveices franku (aptuveni 0,42 milj. latu), ko 100% apmērā finansēs Šveices puse.

Finansiālajam atbalstam varēs pieteikties gan mikrouzņēmumi, gan arī saimnieciskās darbības uzsācēji pirms mikrouzņēmuma izveidošanas, kuriem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam 2 mēnešu laikā pēc Hipotēku bankas lēmuma par atbalsta piešķiršanu.

 

Par Latvijas un Šveices sadarbības programmu

2007.gada 20.decembrī tika noslēgts ietvarlīgums starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederācijas padomi par Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirtību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Līdz ar to Latvijai kā vienai no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētais finanšu palīdzības apjoms neto ir 56,9 milj. Šveices franku, kuru plānots apgūt ar Latvijas–Šveices sadarbības programmas palīdzību.  

Latvijas–Šveices sadarbības programma ir finansiālās palīdzības instruments, kas ir izmantojams papildus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finanšu palīdzībai, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzībai. Šveices finanšu palīdzība papildina šīs programmas un koncentrējas galvenokārt uz tiem projektiem, kuri netiek finansēti vai tiek daļēji finansēti no citiem finanšu avotiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

FM: Par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai

Ministru kabinets (MK) 6.septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu noteikumu projektu par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai, kas paredz samazināt administratīvo slogu kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo turpmāk vairs nebūs jāslēdz līgums par galvotāja statusa piešķiršanu.

Pašlaik VID slēdz līgumus ar kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kam tiek piešķirts galvotāja statuss. Taču, tā kā ar grozījumiem Muitas likumā no likuma ir izslēgta prasība VID slēgt līgumu ar galvotāju, līdz ar to arī noteikumu projektā vairs netiks noteikta prasība slēgt minēto līgumu. Savukārt galvotāja statusa kritēriji, ņemot vērā, ka tie ir saistoši trešajām pusēm (galvotāju klientiem), būs noteikti šajos noteikumos.

Līdz šim noteikumos nebija skaidri noteikts, vai vispārējo galvojumu var izsniegt uzņēmumam, kas nav reģistrēts Latvijā. Līdz ar to nebija skaidrs, kā ārvalstīs reģistrēts uzņēmums varētu atbilst prasībām, ja tas nebūtu veicis darbības Latvijā. Tā kā atļauja izmantot vispārējo galvojumu ir priekšrocība un tā ir saistīta ar nodokļu nomaksu Latvijas budžetā, kā arī personas, kas regulāri veic muitas darbības Latvijā, pārsvarā gadījumu ir nodokļu maksātāji, tad skaidrības labad kā kritērijs vispārējā galvojuma apliecības saņemšanai noteikumu projektā ir noteikts – reģistrācija Latvijas Republikas nodokļu maksātāju reģistrā. Šajā reģistrā tiek reģistrēti arī ārvalstīs dibinātie uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību Latvijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

IeM: Par Latvijas pārstāvi Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā

6.septembrī Ministru kabinets (MK) izdevis rīkojumu, kas paredz Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi – Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Starptautiskās sadarbības un protokola nodaļas priekšnieka pulkvežleitnanta Māra Domiņa – nosūtīšanu dalībai Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM GEORGIA) no 2011.gada 15.septembra līdz 2012.gada 14.septembrim.

V.Domiņš misijas galvenajā mītnē Tbilisi pildīs sakaru virsnieka ar Gruzijas Republikas Iekšlietu ministriju pienākumus.

Misijai ir būtiska loma spriedzes mazināšanā starp Gruziju un Krieviju, jo tā ir vienīgais Krievijas un Gruzijas 2008.gada 1.augustā parakstītās vienošanās īstenošanas novērotājs.

Latviju misijā pārstāv divi eksperti – viens no Valsts policijas un otrs no Valsts robežsardzes. Kopā misijā ir 204 novērotāji, kas pārstāv 26 ES dalībvalstis.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

KM: Par Atzinības raksta piešķiršanu režisoram H.Frankam un Okupācijas muzeja direktorei G.Michelei

Pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets (MK) 6.septembrī atbalstīja valdības Atzinības rakstu piešķiršanu režisoram Hercam Frankam un Okupācijas muzeja direktorei Gundegai Michelei.

Atzinības raksta pasniegšana Gundegai Michelei, kā arī diriģentu Imantu un Gido Kokaru godināšana 90 gadu jubilejā notiks ceturtdien, 8.septembrī, plkst. 10:30 Kultūras ministrijā.

Savukārt Hercam Frankam Atzinības raksts tiks pasniegts 12.septembrī Rīgas Kinomuzejā, kad tiks atklāta izstāde "Franka kods" un atvērta H.Franka grāmata "Uz sliekšņa atskaties".

Hercs Franks ir scenārists, režisors, operators, žurnālists, fotogrāfs, jurists un domātājs, kurš 2011.gadā atzīmēja savu astoņdesmit piekto dzimšanas dienu. Viņš dzimis 1926.gadā un ar savām filmām kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Latvijas kino veidotājiem pasaulē. Režisoram H.Frankam šogad piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. 20.gadsimta piecdesmito gadu beigās Rīgas kinostudijā H.Franks sāka strādāt fotodaļā, bet jau drīz tika uzņemtas pirmās filmas, kuru scenāriju autors bija H.Franks.

Par H.Franka vizītkarti uzskata filmu "Vecāks par 10 minūtēm" (1978), kas tapusi tandēmā ar operatoru Juri Podnieku, kurā desmit minūšu garā nepārtrauktā kadrā fiksēta maza zēna seja, kas skatās leļļu teātra izrādi, sastopoties ar laba un ļauna jēdzienu.

Jāatzīmē, ka tieši šī filma Kannu un Venēcijas kinofestivālos kalpojusi par iedvesmas avotu 15 kinorežisoriem – Žanam Likam Godāram, Džimam Džārmušam, Vimam Vendersam, Bernardo Bertoluči u.c., veidot savu stāstu par kļūšanu 10 minūtes vecākam. H.Franks ir autors tādām par kinoklasiku uzskatāmām filmām kā "Aizliegtā zona" (1975), "Augstākā tiesa" (1987), "Flashback" (2002).  

H.Franks ir nozīmīgs dokumentālo filmu veidotājs, autorkino pārstāvis, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas aizsācējiem, režisors, kuru labi pazīst ārpus mūsu valsts robežām. H.Franka kontā ir ap 40 filmu. Filma "Baltie zvani", kas tapusi 1961.gadā un kuras scenārija autors ir H.Franks, ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. H.Franka veidotās filmas ir apbalvotas nozīmīgos pasaules kinofestivālos, pašu režisoru joprojām bieži aicina lasīt lekcijas daudzās pasaules kinoaugstskolās, un viņš kā goda viesis tiek aicināts piedalīties starptautiskos festivālos.

H.Franks joprojām aktīvi piedalās diskusijās par dokumentālo kino, publicējot rakstus pašmāju un ārvalstu presē. Viņš ir uzrakstījis divas grāmatas – "Ptolemaja karte. Kinodokumentālista piezīmes" (Maskava, izdota izdevniecībā "Iskusstvo"; 1975.g.; otrais izdevums krieviski –2009.g.,vācu valodā – 2006.g.) un "Uz sliekšņa atskaties" (Maskava, izdota M.Eizenšteina centrā, 2009.g.).

12.septembrī notiks grāmatas latviešu valodā atvēršanas svētki, to tulkojusi Kristīne Matīsa.

Gundega Michele ir to vienpadsmit Latvijas Okupācijas muzeja (turpmāk – muzejs) fonda dibinātāju vidū, kuri 1993.gada pavasarī sāka veidot Latvijas Okupācijas muzeju. It sevišķi augsti vērtējams G.Micheles veikums pēdējo desmit gadu laikā, kad viņa atsaucās aicinājumam stāties Latvijas Okupācijas muzeja direktores amatā. Viņas vadībā muzejs ieguva valsts akreditēta muzeja statusu. Latvijas Okupācijas muzejs kļuvis par vienu no Latvijas apmeklētākajiem muzejiem, gada laikā to apmeklē vairāk nekā 100 000 interesentu.

Gundegas Micheles darbības laikā ir pieņemts Latvijas Okupācijas muzeja likums, un muzejs sāka plānot rekonstrukcijas projektu "Nākotnes Nams", kura celtniecību 5.jūlijā apstiprināja valdība, un jauno, mūsdienīgo ekspozīciju, kas jau 2014.gadā būs pieejama muzeja apmeklētājiem.

Pēdējo desmit gadu laikā, lielā mērā pateicoties G.Micheles profesionālajam un pašaizliedzīgajam direktores darbam, Latvijas Okupācijas muzejs Latvijā un ārvalstīs ir ieguvis pelnītu atzinību kā galvenā Latvijas okupācijas laika vēsturiskās atmiņas, piemiņas un pētniecības vieta.

Andris Saulītis, kultūras ministres preses sekretārs

 

 

LM: Par simtlatnieku aizvietošanu ar algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem

Lai sekmētu ilgstošo bezdarbnieku, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iekļaušanu darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu nākamgad plāno pašvaldībās atjaunot pasākumu "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi".

Labklājības ministre Ilona Jurševska norāda: "Iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji. Turklāt palielinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Tādēļ nepieciešami papildu ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tai skaitā turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, līdz ar to palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija."

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati liecina, ka 2011.gada jūlija beigās ilgāk par gadu nestrādāja 60 071 cilvēks jeb 43,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Līdz ar to nākamgad plānots pašvaldībās atjaunot pasākumu "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi", kas aizvietos un uzlabos līdzšinējo simtlatnieku pasākumu. Atšķirībā no simtlatniekiem jaunajā pasākumā noteikti citi kritēriji, proti, pašvaldība pati varēs izvērtēt, kurus bezdarbniekus virzīt iesaistei pasākumā. Tāpat, īstenojot sabiedriskos darbus, valstī daļēji atgriezīsies iemaksas sociālajā budžetā, jo valsts veiks iemaksas bezdarbnieku sociālajai apdrošināšanai.

Pagaidu darba vietas varēs izveidot tikai pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nekropļojot darba tirgu un negatīvi neietekmējot uzņēmējdarbību.

Plānots, ka bezdarbnieks pasākumā tiks iesaistīts līdz 4 mēnešiem un par paveikto darbu katru mēnesi saņems 100 latus uz rokas. Tāpat paredzēts segt izdevumus par veselības pārbaudes veikšanu, kā arī par bezdarbnieka apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav priekšlaicīgi pensionējušies un bez darba ir vismaz 6 mēnešus.

To paredz 6.septembrī valdībā apstiprinātie grozījumi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma aktivitātē "Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts".

Atgādinām, ka pašlaik bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iesaistījušies tā dēvētajā simtlatnieku pasākumā jeb veic mazkvalificētus darbus pašvaldību izveidotās darba prakses vietās, ik mēnesi saņemot stipendiju 80 latu apmērā.

Veicot pasākuma izvērtējumu, neatkarīgi eksperti ir secinājuši, ka pasākuma laikā saņemtā stipendija ir būtisks devums mājsaimniecību budžetā. 67% aptaujāto mājsaimniecību norādījuši, ka pasākums ir ļoti nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomiskās krīzes apstākļos un secināts, ka lielai daļai mājsaimniecību stipendija ir bijis vienīgais iztikas avots. Tāpat pasākums ir finansiāli izdevīgs un pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetu, jo tika sniegts finansiāls atbalsts darba inventāra iegādei un darbu paveikšanai, ko citādos apstākļos nevarētu atļauties veikt.

Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre

 

 

TM: Par E.Levita kandidatūras apstiprināšanu Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatam

6.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Egila Levita kandidatūru Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatam.

Tieslietu ministrija aicināja lēmumu par E.Levita apstiprināšanu pieņemt nekavējoties, jo viņa tiesneša amata pilnvaru termiņš EST beidzas nākamā gada 6.oktobrī, kā arī Eiropas Savienības Padomes (ESP) priekšsēdētājs ir norādījis dalībvalstu valdībām pēc iespējas ātrāk iesniegt savus kandidātus. Tāpat E.Levits vēstulē tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam ir izteicis piekrišanu turpināt pildīt EST tiesneša pienākumus arī nākamajā periodā.

Kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās tiesnešu iecelšanas EST process ir mainīts. Pašlaik, pirms ESP pieņem lēmumu par tiesnešu iecelšanu amatā, ir nepieciešams saņemt ar Līguma par Eiropas Savienības darbību izveidotās komitejas atzinumu par kandidāta atbilstību nepieciešamajām prasībām.

E.Levits ir EST tiesnesis jau kopš 2004.gada, bet 2006.gadā viņa termiņu pagarināja uz sešiem gadiem.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

VARAM: Par zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas kārtību

6.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais MK noteikumu projekts "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība" (noteikumu projekts).

VARAM sagatavotais noteikumu projekts nosaka derīgo izrakteņu atradnes pases saturu un kārtību, kādā zemes dzīļu iemantotājs pirms licences vai atļaujas izsniegšanas saņem derīgo izrakteņu atradnes pasi un ieguves limitu.

Tāpat tiek noteikta kārtība, kādā Valsts vides dienests izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences, un kārtība, kādā vietējās pašvaldības izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei.

Tā kā pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgais izraktenis ar īpašu izpētes un ieguves specifiku, noteikumu projektā atsevišķi noteikta pazemes ūdeņu izmantošana. Tāpat sagatavots regulējums gadījumiem, kad ūdens ieguves urbums un zeme nepieder vienai un tai pašai personai. 

Lai novērstu administratīvo slogu, palielināta platība, no kuras attiecībā uz valsts un pašvaldību zemi rīko konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu.

Šie noteikumi aizstās MK 2005.gada 21.jūnija noteikumus Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību" un MK 2007.gada 24.aprīļa noteikumus Nr.280 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!