Ministru kabineta noteikumi Nr.691

Rīgā 2011.gada 6.septembrī (prot. Nr.51 6.§)

Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai

Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 4.panta trešo daļu un
12.panta trešo daļu, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"
12.panta 2.³ daļu un likuma "Par akcīzes nodokli" 32.panta septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. muitas parāda galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas un apmēra noteikšanas kārtību;

1.2. pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību;

1.3. akcīzes nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, administrēšanas un dzēšanas kārtību;

1.4. prasības deklarētāja atbrīvošanai no muitas parāda galvojuma iesniegšanas;

1.5. prasības personas atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;

1.6. gadījumus, kad akcīzes nodokļa parāda galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma lielumu;

1.7. galvotāja statusa (Eiropas Savienības normatīvo aktu muitas lietās izpratnē) iegūšanas kārtību un galvotāja tiesības un pienākumus.

2. Preču muitošanā tiek izmantots galvojums nodokļu parāda nodrošināšanai vai galvojums nodokļu parāda, kas var rasties, nodrošināšanai.

3. Piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, tiek izmantots:

3.1. galvojums nodokļu parāda nodrošināšanai. Nodokļu parāds ietver:

3.1.1. muitas parādu;

3.1.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

3.2. galvojums nodokļu parāda, kas var rasties, nodrošināšanai, ja par galvojumu tiek izmantota skaidras naudas iemaksa. Šādā gadījumā galvojums nodokļu parādam, kas var rasties, ietver:

3.2.1. muitas parādu;

3.2.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu;

3.2.3. akcīzes nodokļa parādu.

4. Piemērojot muitas procedūru – tranzīts, tiek izmantots galvojums nodokļu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā nodokļu parāds, kas var rasties, ietver:

4.1. muitas parādu;

4.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu (izņemot gadījumu, ja procedūru piemēro persona, kas ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulu (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr.2913/92) un Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulu (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr.2454/93));

4.3. akcīzes nodokļa parādu.

5. Piemērojot pārējās muitas procedūras (izņemot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – un muitas procedūru – tranzīts) (turpmāk – pārējās muitas procedūras), tiek izmantots galvojums nodokļu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā nodokļu parāds, kas var rasties, ietver:

5.1. muitas parādu;

5.2. akcīzes nodokļa parādu.

6. Nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties, var nodrošināt ar:

6.1. skaidras naudas iemaksu;

6.2. vienreizēju galvojumu;

6.3. vispārēju galvojumu. 

7. Muitas procedūru nodrošināšanai tiek izmantoti šādi galvojumi (atsevišķi):

7.1. galvojums muitas procedūras – tranzīts – nodrošināšanai;

7.2. galvojums muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai. Galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai izmanto arī preču pagaidu glabāšanas nodrošināšanai. Piemērojot šos noteikumus, uz preču pagaidu glabāšanu attiecināmi tie paši nosacījumi, kas uz pārējām muitas procedūrām.

8. Galvojumu iesniedz parādnieks vai persona, kas ir vai var kļūt atbildīga par nodokļu parādu un nodokļu parādu, kas var rasties (turpmāk – atbildīgā persona).

9. Valsts ieņēmumu dienests galvojumu nepieņem un pieprasa papildināt galvojumu vai sniegt citu galvojumu, ja:

9.1. persona, kas izsniegusi galvojumu, nav ieguvusi galvotāja statusu;

9.2. iestājas regulas Nr.2913/92 198.pantā noteiktais gadījums;

9.3. Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās ir noteikts cits galvojuma veids;

9.4. galvojuma apliecību muitas iestādē iesniedz persona, kura nav atbildīgā persona vai atbildīgās personas pilnvarotā persona, kas norādīta vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums), vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) vai vispārējā galvojuma apliecības (3.pielikums) otrā pusē (šajos noteikumos 1., 2. un 3.pielikums attiecas tikai uz galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai).

10. Ja galvojums ir nepietiekams un atbildīgā persona atbilstoši regulas Nr.2913/92 198.pantam iesniedz papildu galvojumu, papildu galvojuma derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā galvojuma derīguma termiņu.

11. Lai piemērotu regulas Nr.2913/92 189.panta piektajā daļā minēto muitas iestāžu atteikšanos no prasības sniegt galvojumu, ja garantējamā summa nepārsniedz EUR 500, atbildīgā persona kopā ar muitas deklarāciju iesniedz parakstītu aprēķinu par šo noteikumu 3.2.1.apakšpunktā minēto muitas parādu, kas var rasties. Aprēķinā norāda preču pavaddokumenta numuru, tā izsniegšanas datumu un preces vērtību, no kuras tiek aprēķināts muitas parāds, kas var rasties.

12. Galvojums par muitas parādu, kas var rasties, nav jāsniedz šādos gadījumos:

12.1. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulu Nr.2913/92 un regulu Nr.2454/93 (izņemot gadījumu, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts);

12.2. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atbrīvojumu no galvojuma šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

13. Akcīzes nodokļa galvojums nav jāsniedz šādos gadījumos:

13.1. ja precēm piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" V nodaļu;

13.2. likuma "Par akcīzes nodokli" 2.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

13.3. par akcīzes precēm, kurām saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 8.panta trešo daļu neiesniedz galvojumu;

13.4. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulu Nr.2913/92 un regulu Nr.2454/93 (izņemot gadījumu, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts);

13.5. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atbrīvojumu no galvojuma šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

14. Pievienotās vērtības nodokļa galvojums nav jāsniedz šādos gadījumos:

14.1. ja atbildīgā persona, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, izmanto likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.³ pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu;

14.2. ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulu Nr.2913/92 un regulu Nr.2454/93 un, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, šo noteikumu 4.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties, nodrošina ar vispārējo galvojumu;

14.3. ja atbildīgā persona piemēro pārējās muitas procedūras.

15. Galvojumu par nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties, atlaiž regulas Nr.2913/92  199.pantā noteiktajā kārtībā. Atbildīgā persona atlaisto galvojumu var izmantot, lai nodrošinātu citu nodokļu parādu vai nodokļu parādu, kas var rasties.

16. Ja galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras tas tiek prasīts, tad galvojuma devējs neatkarīgi no pārstāvības veida galvojumu dod savā vārdā.

17. Iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus persona Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā vai izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

II. Galvotāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, tā zaudēšana un atbildība

18. Kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, kas vēlas iegūt galvotāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvotāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda datumu, kad izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai licence apdrošināšanas darbībai, licences numuru un muitas procedūras, kurām vēlas izsniegt galvojumu. 

19. Valsts ieņēmumu dienests piešķir kredītiestādei vai apdrošināšanas sabiedrībai galvotāja statusu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

19.1. kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība ir veikusi nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iemaksu budžetā vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku);

19.2. kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par galvotāja statusa piešķiršanu nav sodīta par nodokļu aprēķina vai maksāšanas kārtības nosacījumu pārkāpumiem;

19.3. kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības darbībai izsniegtā licence dod tiesības izsniegt kredītiestādes galvojumu vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi galvojumam.

20. Kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības, kas ieguvusi galvotāja statusu (turpmāk – galvotājs), pienākumi:

20.1. ja galvotājs groza galvojuma nosacījumus, viņš par to rakstiski paziņo Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā 15 dienas pirms grozījumu spēkā stāšanās dienas;

20.2. ja galvotājs pieņem lēmumu par galvojuma anulēšanu, viņš par to vienas darbdienas laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu. Galvojums ir spēkā 15 dienas no dienas, kad tika pieņemts lēmums par galvojuma anulēšanu;

20.3. ja galvotājs ir anulējis galvojumu, tas neatbrīvo viņu no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma anulēšanas;

20.4. galvojuma derīguma termiņa izbeigšanās neatbrīvo galvotāju no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma derīguma termiņa beigām;

20.5. ja Valsts ieņēmumu dienests aptur darbības ar galvojumu vai anulē galvotāja statusu, tas neatbrīvo galvotāju no saistībām, kas uzsāktas pirms galvojuma darbību apturēšanas vai galvotāja statusa anulēšanas;

20.6. triju darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas prasības saņemšanas galvotājs sniedz informāciju un apstiprinātas dokumentu kopijas par tā izsniegtajiem galvojumiem.

21. Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā pēc galvotāja vai atbildīgās personas rakstiskas prasības saņemšanas sniedz ziņas par atsevišķām atbildīgās personas veiktajām vai neveiktajām darbībām, kas saistītas ar galvotāja izsniegtā galvojuma izpildi.

22. Ja atbildīgā persona muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav samaksājusi nodokļu parādu, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvotājam rakstisku prasību samaksāt atbildīgās personas nodokļu parādu.

23. Galvotājs un šo noteikumu 16.punktā minētais galvojuma devējs atbild par atbildīgās personas nodokļu parādu tikai pamatparāda apjomā, kas neietver nokavējuma naudu, soda naudu vai papildus aprēķināto nodokļu parādu.

24. Galvotājam pēc šo noteikumu 22.punktā minētās Valsts ieņēmumu dienesta prasības saņemšanas:

24.1.  10 dienu laikā jāsamaksā nodokļu parāds (pamatparāda apmērā), kas radies, atbildīgajai personai nodrošinot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – un pārējās muitas procedūras;

24.2.  30 dienu laikā jāsamaksā nodokļu parāds (pamatparāda apmērā), kas radies, atbildīgajai personai nodrošinot muitas procedūru – tranzīts.

25. Ja šo noteikumu 24.punktā minētais termiņš netiek ievērots, galvotājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no nodokļu parāda summas, kas norādīta šo noteikumu 22.punktā minētajā Valsts ieņēmumu dienesta prasībā.

26. Valsts ieņēmumu dienests anulē galvotāja statusu, ja ir konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

26.1. galvotājs nav veicis nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iemaksu budžetā (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un galvotājs veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku));

26.2. zaudējusi spēku šo noteikumu 18.punktā minētā licence;

26.3. tiek pārkāptas šo noteikumu 20.punktā minētās prasības;

26.4. saņemts galvotāja iesniegums par galvotāja statusa anulēšanu;

26.5. galvotājs nav ievērojis šo noteikumu 24.punktā minētās prasības.

27. Šo noteikumu 26.5.apakšpunkts nav piemērojams, ja nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku.

III. Skaidras naudas iemaksa

28. Ja atbildīgā persona muitas procedūru nodrošina ar skaidras naudas iemaksu (turpmāk – drošības nauda), drošības naudu iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.

29. Drošības naudas apmērs atbilst 100 % no aprēķinātā nodokļu parāda, kas var rasties.

30. Ja Valsts ieņēmumu dienestam, veicot iesniegtajā muitas deklarācijā sniegto ziņu kontroli un pārbaudot muitas deklarāciju, tai pievienotos dokumentus un deklarētās preces, ir radušās šaubas par muitas deklarācijā norādītajiem datiem, deklarētājs pēc muitas iestādes pieprasījuma iemaksā drošības naudu – starpību starp nodokļu summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz muitas deklarācijā sniegtajiem datiem, un nodokļu summu, kādu par precēm vajadzētu maksāt pēc to pārbaudes, – un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

31. Ja Valsts ieņēmumu dienestam ir radušās šaubas par deklarācijā norādītajiem datiem, tas veic pārbaudi. Pēc pārbaudes veikšanas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

32. Ja, piemērojot procedūru – laišana brīvā apgrozībā, tarifu kvota, kuru muitas deklarācijā pieprasījis deklarētājs normatīvajos aktos par Eiropas Savienības tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu noteiktajā kārtībā, ir kritiska vai bloķēta, deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp nodokļu summu, kas aprēķināta, piemērojot ievedmuitas tarifa pamatlikmi, un nodokļu summu, kas aprēķināta, piemērojot samazināto vai nulles tarifa likmi.

33. Pēc atbildes saņemšanas no Eiropas Komisijas par pieprasītās tarifu kvotas piešķiršanu atbilstoši regulas Nr.2454/93 308.a panta 2.punktam Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu deklarētājam.

34. Ja deklarētājs, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, nevar noteikt precīzu preču muitas vērtību (nav sniegtas ziņas, kas nepieciešamas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai), deklarētājs iemaksā drošības naudu – starpību starp nodokļu summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz muitas deklarācijā sniegtajiem datiem, un nodokļu summu, kas aprēķināta saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām, – un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

35. Ja deklarētājs muitas iestādes noteiktajā termiņā (atbilstoši regulas Nr.2913/92 14.pantam) nav iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, vai iesniedzis ziņas, kas norāda, ka galīgā preču muitas vērtība neatbilst muitas deklarācijā norādītajai preču muitas vērtībai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai daļēju atmaksāšanu deklarētājam.

36. Ja deklarētājs muitas iestādes noteiktajā termiņā (atbilstoši regulas Nr.2913/92 14.pantam) iesniedzis visas ziņas vai dokumentus, kas nepieciešami preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, un galīgā preču muitas vērtība atbilst muitas deklarācijā norādītajai preču muitas vērtībai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu deklarētājam.

37. Ja, piemērojot procedūru – laišana brīvā apgrozībā, precēm piemēro pagaidu antidempinga nodevu vai pagaidu kompensācijas maksājumu, deklarētājs iemaksā drošības naudu pagaidu antidempinga nodevas vai pagaidu maksājuma apmērā un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

38. Ja precēm, par kurām bija iemaksāta drošības nauda, piemēro galīgo antidempinga nodevu vai galīgo kompensācijas maksājumu, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem antidempinga un kompensācijas pasākumu jomā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu deklarētājam.

39. Noformējot pārējās muitas procedūras, atbildīgā persona muitas iestādē uzrāda kredītiestādes izsniegto drošības naudas maksājumu apliecinošo dokumentu un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

40. Uzsākot muitas procedūru – tranzīts, atbildīgā persona nosūtītājā muitas iestādē uzrāda kredītiestādes izsniegto drošības naudas maksājumu apliecinošo dokumentu un iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu, norādot kredītiestādes kontu.

41. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem pierādījumus, kas apstiprina uzsāktās muitas procedūras pabeigšanas faktu, tas pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu.

42. Ja uzsāktā muitas procedūra nav pabeigta vai ir pabeigta, konstatējot neatbilstību starp precēm un muitas dokumentos norādītajām ziņām, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par neatbilstībai proporcionālas drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā.

43. Drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu Valsts ieņēmumu dienests veic 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu.

IV. Vienreizējais galvojums

44. Vienreizējo galvojumu piemēro, lai vienu reizi piemērotu vienu muitas procedūru.

45. Vienreizējo galvojumu muitas procedūrai – tranzīts – piemēro atbilstoši regulas Nr.2454/93  345., 346. un 347.pantam un 1987.gada 20.maija Konvencijas par kopējo tranzīta procedūru (turpmāk – konvencija) 16. un 17.pantam. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē, kurā tiek pieteikta muitas procedūra – tranzīts, iesniedz vienreizējā galvojuma dokumentu, kas atbilst regulas Nr.2454/93 49.pielikumam.

46. Vienreizējo galvojumu muitas procedūrai – laišana brīvā apgrozībā – un pārējām muitas procedūrām iesniedz, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē, kurā tiek pieteikta muitas procedūra, kredītiestādes vienreizējā galvojuma vēstuli (1.pielikums) vai vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polisi (2.pielikums).

47. Atbildīgā persona var pilnvarot citu personu tās vārdā izmantot vienreizējo galvojumu:

47.1. fiziskā persona pilnvaro tās vārdā izmantot vienreizējo galvojumu ar notariālā kārtībā izdotu pilnvaru;

47.2. juridiskā persona vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) (ja tā sagatavota papīra formā) otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas atbildīgās personas vārdā izmantot vienreizējo galvojumu. Ja vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstule vai galvojuma apdrošināšanas polise ir sagatavota elektroniska dokumenta veidā, atbildīgā persona sagatavo pilnvaru, kurā norādītas personas, kas pilnvarotas atbildīgās personas vārdā izmantot vienreizējo galvojumu, un paraksta pilnvaru kopā ar minēto galvojuma vēstuli vai apdrošināšanas polisi. Atbildīgajai personai ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atcelšanu atbildīgā persona apstiprina ar parakstu. Atbildīgā persona ir atbildīga par ierakstu patiesumu kredītiestādes galvojuma vēstulē vai galvojuma apdrošināšanas polisē.

48. Tikai atbildīgā persona vai tās pilnvarotā persona, kura norādīta vienreizējā galvojuma kredītiestādes galvojuma vēstules (1.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polises (2.pielikums) otrā pusē (elektroniska dokumenta veidā noformētam dokumentam – atsevišķā elektroniskā dokumentā) vai notariālā kārtībā izdotajā pilnvarā, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

49. Vienreizējais galvojums zaudē spēku, ja ir beidzies vienreizējā galvojuma derīguma termiņš vai galvotājs anulējis galvojumu.

50. Atbildīgā persona ir atbildīga par tās muitas procedūras izpildi, kas uzsākta pirms vienreizējā galvojuma derīguma termiņa beigām.

V. Vispārējais galvojums un vispārējā galvojuma apliecība

51. Atbildīgā persona vispārējo galvojumu var izmantot jebkuras muitas procedūras nodrošināšanai, ievērojot Eiropas Savienības un citos normatīvajos aktos muitas lietās noteikto attiecīgās muitas procedūras piemērošanas kārtību.

52. Vispārējā galvojuma apmēru nosaka atbildīgā persona.

53. Lai saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai un veiktu darbības ar vispārējo galvojumu, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

53.1. Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

53.1.1. muitas procedūras, kādas tiks nodrošinātas ar vispārējo galvojumu;

53.1.2. galvojuma apmēru, kāds tiks izmantots muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – nodrošināšanai, un galvojuma apmēru pārējo muitas procedūru nodrošināšanai;

53.1.3. galvojuma apmēra aprēķinu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām;

53.1.4. ziņas par atbildīgās personas darbiniekiem, kuriem ir paraksta tiesības (vārds, uzvārds, personas kods);

53.1.5. nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu;

53.2. kredītiestādes galvojuma vēstuli (4.pielikums) vai galvojuma apdrošināšanas polisi (5.pielikums) (oriģināls, šo noteikumu 4. un 5.pielikums attiecas tikai uz galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai). 

54. Lai saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – nodrošināšanai un veiktu darbības ar vispārējo galvojumu, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

54.1. Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

54.1.1. informāciju par tranzīta procedūras piemērošanas pieredzi un plānoto tranzīta procedūru apjomu;

54.1.2. aprēķinu saskaņā ar regulas Nr.2454/93  379.pantu par šo noteikumu 4.punktā minēto nodokļu parādu, kas var rasties;

54.1.3. nepieciešamo vispārējā galvojuma apliecību skaitu;

54.2. galvotāja izsniegtu vispārējā galvojuma dokumentu (oriģināls), kas noformēts atbilstoši regulas Nr.2454/93  48.pielikumam. 

55. Valsts ieņēmumu dienests atļauj izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

55.1. atbildīgā persona ir reģistrēta Latvijas Republikā kā nodokļu maksātājs;

55.2. atbildīgajai personai vai tās darbiniekiem, kam ir paraksta tiesības, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

55.3. atbildīgā persona ir veikusi nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iemaksu budžetā vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbildīgā persona veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku);

55.4. atbildīgā persona nav pasludināta par maksātnespējīgu.

56. Šo noteikumu 55.3.apakšpunkts nav piemērojams, ja nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku.

57. Valsts ieņēmumu dienests atļauj izmantot vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – nodrošināšanai, ja atbildīgā persona atbilst regulas Nr.2913/92  94.pantā, regulas Nr.2454/93  373.pantā un konvencijas 45.pantā noteiktajām prasībām.

58. Valsts ieņēmumu dienests pēc šo noteikumu 53. un 54.punktā minēto dokumentu saņemšanas izsniedz atbildīgajai personai vispārējā galvojuma apliecību vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju izmantot vispārējo galvojumu.

59. Atbildīgā persona var pilnvarot citu personu tās vārdā izmantot vispārējo galvojumu:

59.1. fiziskā persona pilnvaro tās vārdā izmantot vispārējo galvojumu ar notariālā kārtībā izdotu pilnvaru;

59.2. juridiskā persona vispārējā galvojuma apliecības otrā pusē norāda personas, kuras pilnvarotas izmantot vispārējā galvojuma apliecību. Atbildīgajai personai ir tiesības izdarīt grozījumus pilnvaroto personu sarakstā. Katras pilnvarotās personas iecelšanu vai pilnvaru atsaukšanu atbildīgā persona apstiprina ar parakstu. Atbildīgā persona ir atbildīga par ierakstu patiesumu vispārējā galvojuma apliecībā.

60. Ja atbildīgā persona saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.punktu iesniedz papildu vispārējo galvojumu, Valsts ieņēmumu dienests izsniedz jaunu vispārējā galvojuma apliecību.

61. Vispārējā galvojuma apliecības derīguma termiņš atbilst galvojuma vēstules vai apdrošināšanas polises derīguma termiņam.

62. Tikai atbildīgā persona vai tās pilnvarotā persona, kura norādīta vispārējā galvojuma apliecības (3.pielikums) otrā pusē vai notariālā kārtībā izdotajā pilnvarā, ir tiesīga parakstīt muitas iestādē iesniegto muitas deklarāciju vai iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu.

63. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt darbības ar vispārējo galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai, ja:

63.1. vispārējais galvojums nesedz nodokļu parādu;

63.2. atbildīgā persona neatbilst šo noteikumu 55.2. un 55.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

64. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt darbības ar vispārējo galvojumu muitas procedūras – tranzīts – nodrošināšanai, ja atbildīgā persona neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu.

65. Ja darbības ar vispārējo galvojumu tiek apturētas, atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru pabeigšanu, kas uzsāktas, izmantojot attiecīgo galvojumu.

66. Ja atbildīgā persona mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums apturēt darbības ar vispārējo galvojumu, novērš šo noteikumu 63. vai 64.punktā minētajos lēmumos konstatētās neatbilstības, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atjaunot darbību ar vispārējo galvojumu.

67. Valsts ieņēmumu dienests anulē vispārējā galvojuma apliecības, ja:

67.1. atbildīgā persona ir pasludināta par maksātnespējīgu;

67.2. atbildīgā persona mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums apturēt darbības ar vispārējo galvojumu, nav izpildījusi šajā lēmumā noteiktās prasības;

67.3. galvotājs ir anulējis galvojumu.

68. Ja Valsts ieņēmumu dienests anulē izsniegtās vispārējā galvojuma apliecības, atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru vai preču pagaidu glabāšanas pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma apliecību anulēšanas.

69. Vispārējais galvojums zaudē spēku, ja:

69.1. ir beidzies vispārējā galvojuma termiņš;

69.2. Valsts ieņēmumu dienests ir anulējis izsniegto galvojuma apliecību;

69.3. galvotājs ir anulējis galvojumu;

69.4. atbildīgā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu, ka vispārējā galvojuma apliecība muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai ir pazaudēta vai nozagta.

70. Ja vispārējais galvojums muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai zaudējis spēku, atbildīgā persona 15 darbdienu laikā nodod Valsts ieņēmumu dienestam visas vispārējā galvojuma apliecības (izņemot šo noteikumu 69.4.apakšpunktā minēto gadījumu).

71. Atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru pabeigšanu, kas uzsāktas pirms vispārējā galvojuma termiņa beigām.

72. Atbildīgā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja vispārējā galvojuma apliecība ir pazaudēta vai nozagta. 

73. Līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienestā tiek saņemta informācija par vispārējā galvojuma apliecības zādzību vai pazušanu, atbildīgā persona ir atbildīga par to muitas procedūru pabeigšanu, kas uzsāktas, izmantojot minēto vispārējā galvojuma apliecību.

74. Ja vispārējā galvojuma apliecības muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai ir izsniegtas, izmantojot vairāku kredītiestāžu galvojuma vēstules vai galvojuma apdrošināšanas polises, nodokļa parāds tiek segts, proporcionāli sadalot nodokļa parāda summu starp galvotājiem un ievērojot to uzņemto saistību apjomu.

VI. Vispārējā galvojuma apmēra aprēķināšana

75. Pirms vispārējā galvojuma apliecības saņemšanas atbildīgā persona aprēķina vispārējā galvojuma apmēru.

76. Muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – nodrošināšanai atbildīgā persona aprēķina nodokļu parāda summu par kopējo preču apjomu, kas izlaists brīvam apgrozījumam pēdējos sešos mēnešos (pirms šo noteikumu 53.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas). Aprēķināto summu dala ar 6.

77. Muitas procedūras – glabāšana muitas noliktavā – nodrošināšanai atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, kopējo summu par preču atlikumu muitas noliktavā katra mēneša pēdējā datumā pēdējā pusgada laikā (pirms šo noteikumu 53.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces laistu brīvā apgrozībā. Aprēķināto summu dala ar 6.

78. Preču pagaidu glabāšanai atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, summu par kopējo preču apjomu, kāds atradies pagaidu glabāšanā pēdējos sešos mēnešos (pirms šo noteikumu 53.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar 6. Ja pagaidu uzglabāšanā novietotās preces pārvietotas, izmantojot vienkāršoto procedūru gaisa pārvadājumos, un nav iespējams aprēķināt nodokļu parāda summu, kas var rasties, atbildīgā persona iesniedz vispārējo galvojumu, kura apmērs nav mazāks par 100 000 latu.

79. Muitas procedūras – tranzīts – nodrošināšanai atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 4.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, summu atbilstoši regulas Nr.2454/93  379.pantā noteiktajai kārtībai.

80. Pārējām muitas procedūrām (izņemot muitas procedūru – glabāšana muitas noliktavā – un preču pagaidu glabāšanu) atbildīgā persona aprēķina šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, summu par kopējo preču apgrozījumu pēdējos sešos mēnešos (pirms šo noteikumu 53.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas), kura būtu jāmaksā, ja attiecīgās preces izlaistu brīvam apgrozījumam. Aprēķināto summu dala ar 6.

81. Piemērojot pārējās muitas procedūras, šo noteikumu 5.punktā minētā nodokļu parāda, kas var rasties, summu, no kuras aprēķina vispārējā galvojuma apmēru, var samazināt:

81.1. par 50 procentiem, ja atbildīgā persona pēdējo 18 mēnešu laikā pirms samazinātā vispārējā galvojuma saņemšanas vidēji četras reizes mēnesī izmantojusi vienu vai vairākus no šādiem variantiem:

81.1.1. atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

81.1.2. atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas pārējo muitas procedūru nodrošināšanai;

81.1.3. vispārējo galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – vai pārējo muitas procedūru nodrošināšanai;

81.2. par 70 procentiem, ja atbildīgā persona pēdējo 24 mēnešu laikā pirms samazinātā vispārējā galvojuma saņemšanas vidēji četras reizes mēnesī izmantojusi vienu vai vairākus no šādiem variantiem:

81.2.1. atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

81.2.2. atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas pārējo muitas procedūru nodrošināšanai;

81.2.3. vispārējo galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – vai pārējo muitas procedūru nodrošināšanai;

81.3. par 90 procentiem, ja atbildīgā persona pēdējo 30 mēnešu laikā pirms samazinātā vispārējā galvojuma saņemšanas vidēji četras reizes mēnesī izmantojusi vienu vai vairākus no šādiem variantiem:

81.3.1. atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

81.3.2. atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas pārējo muitas procedūru nodrošināšanai;

81.3.3. vispārējo galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – vai pārējo muitas procedūru nodrošināšanai.

82. Lai saskaņā ar regulas Nr.2454/93  380. un 381.pantu un konvencijas 57.pantu saņemtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu, kas samazināts līdz 30 vai 50 procentiem no atsauces summas, atbildīgā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, kuram papildus šo noteikumu 54.punktā minētajiem dokumentiem pievieno dokumentu, kas apliecina tranzīta procedūrai pakļauto preču transporta pārvadājumu pārvaldīšanu.

VII. Atbrīvojums no galvojuma

83. Atbildīgo personu saskaņā ar tās iesniegumu atbrīvo no prasības iesniegt galvojumu pārējo muitas procedūru nodrošināšanai, ja ir izpildītas šo noteikumu 55.punktā minētās prasības un atbildīgajai personai vismaz 10 gadus ir atļauja muitas brokera darbībai vai ja atbildīgā persona atbilst šādiem kritērijiem:

83.1. atbildīgā persona 36 mēnešus vidēji četras reizes mēnesī ir izmantojusi vispārējo galvojumu vai atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai;

83.2. atbildīgajai personai, kurai saskaņā ar šo noteikumu 77., 78. un 80.punktu (kopā) aprēķinātā nodokļu parāda, kas var rasties, summa pārsniedz 50 000 latu, ir stabils finansiālais stāvoklis un pietiekami finanšu resursi saistību izpildei, ko iespējams izvērtēt, pamatojoties uz iepriekšējā gada pārskatā norādītajiem datiem (ja kopš iepriekšējā sabiedrības gada pārskata bilances datuma ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, atbildīgā persona par šo laikposmu sagatavo un iesniedz finanšu pārskata sastāvdaļu – bilanci (ja iesniegums vispārējā galvojuma saņemšanai tiek iesniegts līdz kārtējā mēneša piecpadsmitajam datumam, bilances datums var atbilst tā mēneša pēdējai dienai, kurš bija pirms iepriekšējā mēneša)):

83.2.1. uz likviditātes rādītāju, aprēķinot apgrozāmā kapitāla aprites koeficientu (apgrozāmo līdzekļu kopsumma/īstermiņa saistību kopsumma). Minētais koeficients nedrīkst būt mazāks par 1;

83.2.2. uz īstermiņa saistību īpatsvaru bilancē (īstermiņa saistību kopsumma/bilances kopsumma). Minētais rādītājs nedrīkst būt lielāks par 0,5.

84. Regulas Nr.2454/93  380.panta 3.punktā un konvencijas 53.panta 2. un 4.punktā un 54.panta 5.punktā noteiktajos gadījumos atbildīgo personu saskaņā ar tās iesniegumu atbrīvo no galvojuma muitas procedūras – tranzīts – nodrošināšanai.

85. Valsts ieņēmumu dienests pēc šo noteikumu 83. un 84.punktā minēto iesniegumu saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt atbrīvojumu no galvojuma vai lēmumu par atteikumu piešķirt atbrīvojumu no galvojuma.

86. Atbrīvojums no galvojuma, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, ir spēkā vienu gadu. Ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu saskaņā ar regulu Nr.2913/92 un regulu Nr.2454/93, atbrīvojums ir spēkā divus gadus.

87. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt atbrīvojumu no galvojuma, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, ja atbildīgā persona neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu atbrīvojumu no vispārējā galvojuma.

88. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt atbrīvojumu no galvojuma pārējo muitas procedūru nodrošināšanai, ja atbildīgā persona neatbilst šo noteikumu 83.punktā minētajām prasībām.

89. Ja atbildīgā persona mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums apturēt atbrīvojumu no galvojuma, ir izpildījusi šajā lēmumā noteiktās prasības, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atjaunot atbrīvojumu no galvojuma.

90. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu no galvojuma, ja:

90.1. atbildīgā persona ir pasludināta par maksātnespējīgu;

90.2. atbildīgā persona mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums apturēt atbrīvojumu no galvojuma darbības, nav izpildījusi šajā lēmumā noteiktās prasības.

91. Ja pieņemts lēmums anulēt atbrīvojumu no galvojuma, atbildīgo personu atkārtoti atbrīvot no galvojuma var ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad pieņemts lēmums anulēt atbrīvojumu no prasības iesniegt galvojumu.

VIII. Galvojumu uzskaite

92. Atbildīgā persona reģistrē katru darījumu, kuru veic, izmantojot galvojumu muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā – un pārējo muitas procedūru nodrošināšanai. Atbildīgā persona pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz visu informāciju par katru darījumu, kas veikts, izmantojot galvojumu, kā arī par to, vai nodrošinātais nodokļu parāds un nodokļu parāds, kas var rasties, atbilst galvojuma apmēram.

93. Atbildīgā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka mainīts vispārējā galvojuma apmēra sadalījums starp muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – un pārējām muitas procedūrām.

IX. Noslēguma jautājumi

94. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumus Nr.1134 "Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.).

95. Vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām.

96. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai pieņemtie lēmumi par atļaujas piešķiršanu izmantot samazināto vispārējo galvojumu nodokļu parādam, kas var rasties, ir spēkā līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.

97. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai pieņemtie lēmumi par atbrīvojumu piešķiršanu no prasības iesniegt galvojumu paliek spēkā.

98. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai iegūtais galvotāja statuss paliek spēkā, bet līgumi, kas noslēgti starp galvotāju un Valsts ieņēmumu dienestu, zaudē spēku. No šo noteikumu spēkā stāšanās dienas attiecībā uz minēto galvotāja statusu tiek piemēroti šie noteikumi.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.691

Finanšu ministrs A.Vilks

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.691

Finanšu ministrs A.Vilks

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.691

Finanšu ministrs A.Vilks

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.691

Finanšu ministrs A.Vilks

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.691

Finanšu ministrs A.Vilks